Appeal dismissed because creditor's reminder to principal debtor stopped the statute of limitations for the guarantor.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia rejected the appeal filed by a guarantor against a lower court's judgment on debt collection. The guarantor argued that the statute of limitations had expired, but the court found that the creditor's reminder to the principal debtor interrupted the limitation period for the guarantor's obligation as well. Consequently, the court held that the lower court's decision was correct and there was no basis to initiate appellate proceedings.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 464.1(2)2.; Civil Law Art. 1905; The interruption of the limitation period for the principal debtor by the creditor's demand also interrupts the limitation period for the guarantor when the guarantor has assumed the obligation as the principal debtor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2023:0301.C29335821.9.L
Lieta Nr. C29335821, SKC-425/2023
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2023. gada 1. martā
Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senatore Dzintra Balta, senators Aivars Keišs, senators Valerijs Maksimovs
rīcības sēdē izskatīja /pers. C/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 8. decembra spriedumu SIA
„B2KAPITAL” prasībā pret /pers. D/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Izvērtējot /pers. C/ kasācijas sūdzībā minētos argumentus, senatoru kolēģija var piekrist norādei kasācijas sūdzībā, ka tiesa kļūdījusies, nosakot no
kura brīža sāk tecēt noilgums pret galvinieku. Taču, ievērojot Civillikuma 1905. pantu, galvojuma mērķi un tā akcesoro dabu (Civillikuma 1692. pants),
tostarp to, ka galvinieki konkrētajā gadījumā uzņēmušies saistību kā pats parādnieks (Civillikuma 1702. pants), kreditora izdarīts atgādinājums
galvenajam parādniekam par galvenās saistības izpildi pārtrauca noilgumu arī kreditora prasījumam pret galvinieku (sal. Senāta 2017. gada 19. oktobra
sprieduma lietā Nr. SKC-382/2017, ECLI:LV:AT:2017:1019.C33344914.1.S, 11.2. punktu, Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumu
„Galvojums. Senāta judikatūras atziņas (2005.-2019.)”, 2020, 14. lpp., Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumu „Noilguma un prekluzīvie
termiņi. Senāta judikatūras atziņas (2002.-2020.)”, 2021, 9. lpp.) . Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas
iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā,
un pastāv Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punktā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu un 464.1 panta otrās daļas 2. punktu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. C/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 8.
decembra spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Dz. Balta A. Keišs V. Maksimovs