Court allows small claims debt collection for unpaid consumer loan with interest and costs.

Lietas Nr. C32206416

Lietas arhīva Nr. C-2064-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016. gada 12. jūlijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “/Nosaukums J/” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja

2016. gada 29. februārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta prasītāja SIA “/Nosaukums J/” maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. B/

par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., un 1943. pantu,

lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 653,51 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 143,32 EUR, tiesāšanās izdevumus –

valsts nodevu 119,52 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, un noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus – 6% gadā no galvenā parāda.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp AS “/Nosaukums C/” un atbildētāju noslēgts līgums Nr. PK-2.1.3.2.-10/984 par patēriņa kredīta (aizdevuma)

izsniegšanu un izmantošanu (turpmāk tekstā arī - Līgums), un parakstot līgumu, atbildētājs piekrita līguma noteikumiem, tostarp arī līgumam saistošajam

maksājumu grafikam. Atbildētājs nav veicis maksājumus saskaņā ar maksājumu grafiku, līdz ar to izveidojās parāds. 2012. gada 20. jūnijā AS “/Nosaukums

C/” konstatēja, ka neatgrieztā kredīta summa ir 593,37 EUR, procentu parāds par kredīta izmantošanu sastāda 60,14 EUR, un 2012. gada 20. jūnijā

AS “/Nosaukums C/” izmantoja ar Līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no Līguma. Saskaņā ar 2014. gada 3. decembrī AS “/Nosaukums C/” un

SIA “/Nosaukums J/” starpā noslēgto cesijas līgumu Nr. CIT/JIL/11/2014 un tam saistošo Pielikumu Nr. l, AS “/Nosaukums C/” cedēja prasījuma tiesības,

kas izriet no Līguma, prasītājam ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā.

Atbildētājam nosūtīts paziņojums par prasījumu cesiju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, 2016. gada 2. martā uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kam pievienots izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām, kā arī

atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs tiesas sūtījumu saņēma 2016. gada 15. martā, ko apstiprina VAS “Latvijas Pasts” paziņojums.

Tā kā atbildētājs tiesā neiesniedza noteiktajā termiņā paskaidrojumus vai iebildumus par prasību, kaut prasības pieteikuma norakstu saņēma

2016. gada 15. martā, puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata, ka lieta būtu iztiesājama tiesas sēdē, tad tiesnese atzina, ka

lieta izskatāma rakstveida procesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 pantu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

2016. gada 11. aprīlī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, tādēļ

saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu uzskatāms, ka atbildētājam iepriekš minētie dokumenti ir paziņoti.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma

96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk

radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās.

No lietas materiāliem redzams, ka 2010. gada 20. decembrī starp AS /Nosaukums C/ un atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums

Nr. PK-2.32.-10/984 klienta kredītsaistību pret banku Ls 439,15 jeb 624,85 EUR apmērā izpildei, ar procentu likmi 13% gadā, gada procentu likmi

17,49 gadā, komisijas maksu Ls 10 jeb 14,23 EUR, ar galīgo norēķinu dienu 2012. gada 20. jūniju. Maksājumu saistību kavējuma gadījumā paredzot

līgumsodu 0,15 % dienā no kavētā maksājuma summas par katru kavējuma dienu.

Noslēdzot patēriņa kredīta līgumu, atbildētājs apliecināja, ka ar Lguma noteikumiem iepazinies un apņemas tos ievērot.

Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdot tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu izpildījis aizdevuma līgumā noteiktās saistības un būtu veicis maksājumus tajā noteiktajā apmērā un

kārtībā.

No AS /Nosaukums C/ 2014. gada 3. decembra izsniegtās izziņas Nr. 2.1.18.2.-01/3191 redzams, ka atbildētāja parāds, kas izriet no minētā

patēriņa kredīta līguma Nr. PK-2.32.-10/984, sastāda 653,51 EUR, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 593,37 EUR un kredīta

procentiem par faktiski izlietoto kredītlimitu

Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas

darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

No lietas materiāliem pievienotā 2014. gada 3. decembra cesijas līguma Nr. CIT/JIL/11/2014 un tā pielikuma Nr. 1 redzams, ka AS /Nosaukums

C/ nodevusi prasītājam prasījuma tiesības ar visām pie tām piederīgām blakus tiesībām pret atbildētāju, kas izriet no 2010. gada 20. decembrī noslēgtā

Patēriņa kredīta līguma Nr. PK-2.32.-10/984.

2015. gada 4. feburārī atbildētājam nosūtīts paziņojums par prasījuma tiesību cedēšanu SIA „/Nosaukums J/”. 2015. gada 4. februārī atbildētājam

nosūtīts arī paziņojums par parādsaistībām, lūdzot veikt saistību izpildi līdz 2015. gada 11. februārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbilstoši prasītāja norādītajam, atbildētājs nav veicis maksājumus parāda samaksai. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka viņš būtu

veicis maksājumus, izpildot saistību pilnībā vai daļēji. Turklāt, atbildētājs nav arī apstrīdējis parāda esamību, prasītāja norādīto parāda apmēru, kā arī

nekādus iebildumus prasībai un tos apstiprinošus pierādījumus tiesā nav iesniedzis, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai ar līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759. panta 1. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot to, ka atbildētājs, neveicot maksājumus noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, pieļāva nokavējumu, viņam, pamatojoties uz Civillikuma

1759. panta 1. punktu, ir pienākums maksāt prasītājam likumiskos procentus, kuru apmērs par laika periodu no 2012. gada 20. jūnija līdz 2016. gada

15. februārim sastāda 143,32 EUR.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams prasītāja lūgtais galvenais parāds 593,37 EUR, aizdevuma

lietošanas procenti 60,14 EUR un likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2012. gada 20. jūnija līdz 2016. gada 15. februārim

143,32 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 119,52 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ievētojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. pantu, 97. pantu, 189. pantu, 190. pantu, 204.1 pantu, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt SIA “/Nosaukums J/” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “/Nosaukums J/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, galveno parādu

593,37 EUR (pieci simti deviņdesmit trīs euro, 37 centi), aizdevuma lietošanas procentus 60,14 EUR (sešdesmit euro, 14 centi), likumiskos nokavējuma

procentus 143,32 EUR (viens simts četrdesmit trīs euro, 32 centi) par laika periodu no 2012. gada 20. jūnija līdz 2016. gada 15. februārim, tiesāšanās

izdevumus – valsts nodevu 119,52 EUR (viens simts deviņpadsmit euro, 52 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro, 70

centi).

Samaksa par labu prasītājam veicama norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, AS “/Nosaukums S/”.

Noteikt SIA „/Nosaukums J/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas

kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 5 (piecas) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese I.Meldere