Court imposes 50 euro fine for refusing police ID check despite defendant's long-term address absence.

Lietas Nr. 128016216

Lietas arhīva Nr. 1-0162-16/13

SPRIEDUMS

Rīgā 2016.gada 19.aprīlī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese A. Buliņa

ar tiesas sēdes sekretāri L.Zemi

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās

atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2016.gada 22.martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts Rīgas pašvaldības policijas kārtībnieka /amatpersona/ 2016.gada

18.martā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr. ZV 200181 un tam pievienotie administratīvās lietas materiāli par to, ka 2016.gada

8.martā, plkst.14:48 Rīgā, Aleksandra Grīna bulvārī 5 uz ielas, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām laikā, kad

pašvaldības policijas darbinieki pildīja sabiedriskās kārtības sargāšanas pienākumus, tas ir atteicās uzrādīt personu apliecinošus dokumentus vai sniegt

informāciju par savu personību.

[2] Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā arī – Latvijas APK)

175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Sastādot protokolu /pers. A/ izskaidrotas viņas tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas APK 260.pantā, iepazīstināta ar protokola saturu un

izsniegts protokola eksemplārs, par ko /pers. A/ ir parakstījusies administratīvā pārkāpuma protokolā ZV 200181.

[3] No lietas materiāliem esošās uzziņas lapas redzams, ka 2016.gada 29.martā /pers. A/ ierakstītā sūtījumā nosūtīta tiesas pavēste uz

administratīvā protokolā norādīto faktiskās dzīvesvietas adresi (lietas 1.lapa). No lietas materiālos esošās izdrukas par personas datiem redzams, ka

/pers. A/ nav valstī deklarētās dzīvesvietas adreses kopš 2007.gada 16.novembra (lietas 4.lapa).

Atbilstoši Paziņošanas likuma 1.panta un 4.panta regulējumam, administratīvajā procesā fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās

dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem

apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu 2016.gada 19.aprīlī plkst.15:00, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā neieradās, paziņojums par neierašanās

iemesliem vai lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav saņemts.

Ievērojot, ka /pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 289. 6 panta ceturtās daļas nosacījumus,

nosūtot tiesas pavēsti, norādot datumu, laiku un vietu, kur jāierodas, bet /pers. A/ uz lietas izskatīšanu neieradās, kā arī no viņas nav saņemts lūgums atlikt

lietas izskatīšanu, tiesa nolemj lietu izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās, secinot, ka /pers. A/ nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanā.

M o t īv u da ļa

[4] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, atzīstams, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas

APK 175.pantā, pierādīta pilnībā ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[5] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar

personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskiem pierādījumiem, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem un lietiskajiem pierādījumiem.

[5.1] Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas

darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās

kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus. Tātad, gadījumā, ja persona atsakās pakļauties policijas darbinieka likumīgajai prasībai, tad ir pamats

sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt personu pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas APK 175. pantā.

Minētās tiesību normas dispozīcija ietver divus pamatnosacījumus, kuriem ir jābūt pierādītiem, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības

saskaņā ar šo tiesību normu, proti, ir jākonstatē, vai kāds no minētajā tiesību normā norādītajiem subjektiem, sabiedriskās kārtības vai dienesta

pienākumu pildīšanas laikā, izteica personai likumīgu rīkojumu vai prasību un, otrkārt, ka persona ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai

prasībai.

[5.2] Līdz ar to, lai konstatētu, vai /pers. A/ darbībās konstatējama Latvijas APK 175.panta paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva

objektīvā puse, jānoskaidro, vai policijas darbinieka prasības uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai sniegt informāciju par savu personību, bija

likumīgas.

[6] Arī atbilstoši likuma “Par policiju” tvērumam nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši

likumīgi. Likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai

devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Saskaņā ar

šā likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu, policijas darbiniekam ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu

izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus. Atbilstoši minētā likuma 1.punktam, policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc

likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus.

[6.1] Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta 1., 6. un 11.punktu policijas darbinieku pienākums ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos,

parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību, kā arī novērst un

pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem, kā arī

regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka policijas darbinieka prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus,

visām personām ir obligāti jāizpilda un par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK

175.pantā.

[7] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. ZV 200181 2016.gada 18.martā sastādīts par to, ka 2016.gada 18.martā plkst.14:48 Rīgā,

Aleksandra Grīna bulvāri 5 uz ielas, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku likumīgām prasībām laikā, kad pašvaldības policijas

darbinieki pildīja sabiedriskās kārtības sargāšanas pienākumus, atsakoties uzrādīt personību apliecinošus dokumentus vai sniegt informāciju par savu

personību (lietas 3.lapa).

[8] 2016.gada 108.marta Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes vecākā inspektora J.Vulāna ziņojumā norādīts, ka 2016.gada 18.martā

kopā ar Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes kārtībnieku /amatpersona/, izmantojot darba transportlīdzekli Renault Trafic ar reģ.nr.GT8814,

apsekoja Rīgas pilsētas Kurzemes administratīvo teritoriju. Plkst.14:24 no dežuranta tika saņemta informācija par to, ka Rīgā, Aleksandra Grīna bulvārī

5, Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus kopā ar “Rīgas satiksmes kontroles dienestu” nepieciešama palīdzība, sakarā

ar to, ka viena no pārbaudāmajām personām atsakās nosaukt personu datus. Plkst.14:33 ieradušies minētajā adresē, kur policijas darbinieku sagaidīja

inspektors J.Kažemaks un norādīja uz sievieti, kura nesniedz savus personas datus. Sieviete sevi nosauca par /pers. F/, dzimušu /datums/, citus datus

nosaukt nevarēja, jo neatceroties. Pārbaudot minēto personu pēc Rīgas pašvaldības policijas pieejamajām datubāzēm, persona ar tādiem datiem

neeksistē. Personai tika izskaidrots Latvijas APK 175.pants, persona turpināja nosaukt neprecīzus datus. Plkst.14:48 personības noskaidrošanai minētā

persona tika nogādāta Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē Spilves ielā 25a, kur ieradās plkst.15:00. /amatpersona/, veicot personas

personīgo mantu apskati, pie viņas atrada četrus naudas makus ar dažādām klientu kartēm, atlaižu kartēm, kuras reģistrētas uz dažādām personām. Tā

kā persona nekādu citu informāciju par sevi nesniedza un personas datus noskaidrot nebija iespējams, viņa tika nogādāta Valsts policijas Kurzemes

iecirknī Daugavgrīvas ielā 34a. Plkst.19:24 no Valsts policijas Kurzemes iecirkņa dežuranta tika saņemta informācija, ka sievietes dati ir noskaidroti un

viņa ir /pers. A/ bez derīga personu apliecinoša dokumentu un bez deklarētās dzīvesvietas, faktiski dzīvojot /adrese A/. /pers. A/ 19:41 Valsts policijas

Kurzemes iecirknī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV 200181 par administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas APK 175.panta (lietas

7.lapa).

[9] Sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/ parakstīja, rakstveida paskaidrojumu pārkāpēja nav sniegusi (lietas 3.lapa).

[10] Tiesai nav šaubu, ka Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes kārtībnieks /amatpersona/ un vecākais inspektors J.Vulāns pildīja savus

dienesta pienākumus, nodrošinot sabiedrisko kārtību Rīgas Kurzemes rajona iecirkņa administratīvajā teritorijā, jo to nepārprotami pierāda

/amatpersona/ lietas materiālos esošā ziņojuma saturs (lietas 7.lapa). Tāpat no ziņojumā norādītajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka policijas darbinieku

darbības un prasības, pildot dienesta pienākumus, bija likumīgas un pamatotas.

[11] Tiesai nav pamata apšaubīt policijas darbinieka /amatpersona/ ziņojuma patiesumu. Lietas izskatīšanas laikā netika konstatēti pierādījumi, kas

norādītu uz policijas darbinieku ieinteresētību /pers. A/ apmelošanā, to, ka policijas darbinieki būtu neobjektīvi vai nekompetenti konkrētā administratīvā

pārkāpuma konstatēšanā.

[12] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006 atzina par

pareizu viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš ir izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir

jāizpilda (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-454/2006

10.punktu). Šis apgalvojums atbilst arī likuma „Par policiju” 22.panta trešajai daļai, proti, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša

jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

[12.1] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka norādītajos apstākļos policijas darbinieku /amatpersona/ un /amatpersona/ darbības un

prasības – uzrādīt personu apliecinošus dokumentus vai sniegt informāciju par savu personību - bija likumīgas un pamatotas un /pers. A/ bija jāpakļaujas

šīm likumīgajām policijas darbinieka prasībām.

[13] Tiesa norāda, ka tiesu praksē atzīts, ka vārds „ļaunprātīgi” apzīmē vainas formu Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā.

Personas rīcība atzīstama par ļaunprātīgu Latvijas APK 175.panta izpratnē, ja persona pārkāpumu izdarījusi ar nodomu (sk. Administratīvās

apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma lietā AA 609-05/8, 15.punktu, 2006.gada 21.janvāra sprieduma lietā AA 179-06/8 10.punktu).

[14] Pēc lietas materiālu pārbaudes, tiesai nerodas saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/ rīkojās ļaunprātīgi, kad nepakļāvās policijas darbinieku

likumīgajām prasībām.

[14.1] Rezumējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ 2016.gada 18.martā, plkst.14:48 ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām

prasībām, pildot dienesta pienākumus. Tāpat atzīstams, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc Latvijas APK 175.panta. Atbilstoši panta

sankcijai, par šo pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

[15] Latvijas APK 22.panta norādīts, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai neizdarītu jaunus pārkāpumus. Savukārt, uzliekot sodu,

saskaņā ar Latvijas APK kodeksa 32.pantu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais

stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

[16] Par Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu paredzēts naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo

arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu, netika konstatēti.

Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

[17] Pie administratīvās atbildības saucamās personas personību raksturo tas, ka /pers. A/ nav deklarētās dzīvesvietas adrese kopš 2007.gada

16.novembra, iepriekš administratīvi sodīta (lietas 4., 6.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietas materiālos nav atrodami citi /pers. A/ personību raksturojoši dati, neskatoties uz to, ka tiesai nav ziņu, vai pārkāpējai ir

darba vieta, tiesa uzskata, ka /pers. A/ piemērojams sods 50,00 euro apmērā.

Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā, ka persona iepriekš ir vairākkārt administratīvi sodīta, kas liecina, ka persona ignorē sabiedrībā pastāvošās

normas. Tiesa uzskata, ka piemērotais administratīvais sods būs samērīgs par konkrēto pārkāpumu un netiks pazaudēta tā audzinošā un atturošā nozīme

Latvijas APK 22.panta izpratnē, jo kā jau lēmumā konstatēts administratīvā soda mērķis ir ne vien sodīt personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, bet arī, audzināt un preventīvi brīdināt par jaunu pārkāpumu neizdarīšanu.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6., 289.7pantu, 289.13 pantu un 289.15 pantu tiesa

no s pri e da :

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 50,00 euro (piecdesmit euro 00 centi) apmērā.

Naudas sods jānomaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu. Maksājuma rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase,

NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100; Saņēmējbanka: Valsts kase, kods TREL LV22; maksājuma mērķis: naudas sods Kurzemes

rajona tiesai, lieta Nr.128016216. Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā

58, 109.kabinetā.

Ja spriedums netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, nodot spriedumu zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena - 2016.gada 19.aprīlis.

Tiesnese A. Buliņa