Court partially allows debt collection for breach of payment schedule and contract penalty under Latvian Civil Law.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against an employee who failed to adhere to a repayment agreement. While the court found the defendant liable for the outstanding balance and agreed penalty due to the breach of the payment schedule, it applied the principle of proportionality to adjust the penalty amount. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the principal debt, the adjusted penalty, and the plaintiff's court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1587. panta, 1590. panta, 1716. panta, 1720. panta 2. punkta, 1775. panta, 1779. panta, Civilprocesa likuma 8. panta, 12. panta, 41. panta 1. daļa, 92. panta, 97. panta, 156. panta, 193. panta: A court may partially satisfy a claim for breach of contract where the defendant failed to meet payment deadlines, but must adjust contractual penalties to ensure proportionality between the breach and the sanction.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29723011
Lietas arhīva Nr. C-1781-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese D.Bērziņa
ar sekretāri /sekretāre/
2013.gada 4.septembrī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10 izskatīja civillietu SIA „n/a” prasībā pret /pers. B/ par
parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA „n/a” vērsusies tiesā ar prasību pret /pers. B/ par parāda un līgumsoda Ls 719,90 apmērā un tiesāšanās izdevumu
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 22.aprīlī prasītājs noslēdza ar atbildētāju Darba līgumu Nr.70. Saskaņā ar darba
līguma noteikumiem darba devējs pieņēma atbildētāju darbā degvielas uzpildes stacijā par operatoru-pārdevēju ar tiesībām veikt
kasiera operatora funkcijas un saņemt preci un parakstīties preču pavadzīmēs-rēķinā par preces saņemšanu.
Saskaņā ar darba līguma 4.1.punktu darbinieks ir pilnā mērā materiāli atbildīgs par zaudējumiem, ko viņš ir nodarījis darba devējam
ar savu darbību vai bezdarbību, pārkāpjot, neizpildot vai pildot nolaidīgi savas saistības, ko viņš uzņēmies saskaņā ar šo līgumu. Ar šo
darbinieks piekrīt iepriekšminēto zaudējumu ieturēšanai, ja tādi būs radušies, no darbinieka algas, likumā pieļautajā apmērā.
Atbildētājas darbības dēļ ir izveidojušies zaudējumi summā Ls 529,96. Atbilstoši Darba likuma 89.pantam puses vienojās par šādu
zaudējumu segšanas kārtību. 2008.gada 21.maijā atbildētāja ir parakstījusi Vienošanos par parāda atmaksāšanas kārtību par kases
iztrūkuma segšanu, kur bija apņēmusies samaksāt parāda summu šādā kārtībā: daļu no parāda, kas sastāda Ls 174,31, parādniece
piekrita atvilkt no savas darba algas, bet atlikušo summu Ls 355,65 apmērā parādniece apņēmās maksāt saskaņā ar grafiku līdz
2008.gada 15.decembrim. Parāda daļa summā Ls 174,31 tika atvilkta no darba algas, bet maksājumi saskaņā ar Vienošanos
noteiktajiem termiņiem netika veikti un uz 2011.gada 21.jūliju parāda summa sastāda Ls 355,65.
Prasītājs un viņa pārstāvji vairākkārtēji mutiski un telefoniski mēģināja atrisināt parāda jautājumu, bet diemžēl visi centieni atrisināt
parāda atmaksu mierīgā ceļā bija nesekmīgi. Šobrīd sazināties ar parādnieci telefoniski nav iespējams.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par lūguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņa
mantiniekiem, izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda
darbība, kurā ir nozīme paša saistītā sevišķām personiskām spējām un attiecībām.
Bez tam Vienošanās par parāda atmaksāšanas kārtību puses ir noteikušas soda naudu par nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja
viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt saskaņā ar 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma
izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Soda nauda tiek aprēķināta no pamatparāda summas Ls 355,65 atbilstoši Vienošanai par parāda atmaksāšanas kārtību 0,1%
apmērā no savlaicīgi neapmaksātās summas par katru nokavējuma dienu. Kopējā soda naudas summa sastāda Ls 364,25.
Tādējādi pēc būtības atbildētāja ir nodarījusi zaudējumus, kurus atzina un apņēmusies atmaksāt noteiktajā termiņā. Savu solījumu
atbildētāja nav izpildījusi, ļaunprātīgi izvairoties no saistību pildīšanas.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un vadoties no Civilprocesa likuma 128.-130.panta, Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1720.panta,
prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu Ls 355,65 un soda naudu Ls 364,25, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.
Paskaidrojumus tiesai par SIA „n/a” prasību atbildētāja nav iesniegusi.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem, sniedza prasības
pieteikumā norādītajiem analoģiskus paskaidrojumus un lūdza piedzīt no atbildētājas parādu Ls 355,65 un līgumsodu Ls 364,25.
Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasību neatzina un paskaidroja, ka atbildētāja vienošanos parakstījusi tāpēc, ka prasītāja
pārstāvji viņai draudējuši, ja viņa to neparakstīs, kā arī paskaidroja, ka vienošanās nav apstrīdēta. Atbildētāja tiesas sēdē apliecināja,
ka bijusi materiāli atbildīgā persona firmā un ka ir parakstījusi 2008.gada 21.maija vienošanos par parāda atmaksāšanas kārtību.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi visus lietas materiālus un uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.
No lietas materiālos esošā 2008.gada 22.aprīļa Darba līguma, kuru parakstījuši prasītāja pilnvarotā persona un atbildētāja,
4.1.punkta, kā arī pašas atbildētājas paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka atbildētāja bijusi materiāli atbildīga par visiem
zaudējumiem, kas radušies prasītājam viņa vainas dēļ.
No lietas materiālos esošā 2008.gada 12.maija paziņojuma par kases iztrūkuma segšanu, ko parakstījusi atbildētāja, redzams, ka
atbildētāja, pamatojoties uz darba līguma 4.1.punktu, kurā viņa ar savu parakstu apstiprinājusi, ka ir pilnā mērā materiāli atbildīga par
zaudējumiem, ko ir nodarījusi darba devējam, ar savu darbību vai bezdarbību pārkāpjot, neizpildot vai pildot nolaidīgi savas saistības,
ko ir uzņēmusies saskaņā ar darba līgumu, vai arī izpaužot informāciju, kura viņai ir kļuvusi zināma, pildot savas saistības, uzņemas
atmaksāt darba devējam naudas summu Ls 529,96 apmērā, saistītu ar kases iztrūkuma segšanu.
Civillikuma 1775.pants nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu,
katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. No lietas materiālos esošās 2008.gada
21.maija Vienošanās par parāda atmaksāšanas kārtību, kas nav apstrīdēta, redzams, ka atbildētāja atzīst, ka viņai ir parāds pret
prasītāju Ls 529,96 apmērā, kas ir izveidojies laikā, kad atbildētājai pastāvēja darba tiesiskās attiecības ar prasītāju. Puses vienojās
par šādu parāda segšanas kārtību: daļu no parāda, kas sastāda Ls 174,31, atbildētāja atmaksās savu darba algu, ko prasītājs
neizmaksās viņai, bet ieskaitīs, kā parāda daļu; atlikušo summu Ls 355,65, atbildētāja atmaksās pa daļām saskaņā ar grafiku līdz
2008.gada 15.decembrim, kuru atbildētāja nav atmaksājusi, tādējādi prasītājam tikuši nodarīti zaudējumi – pamatparāda summa Ls
355,65 apmērā, un likums atbildētājai uzliek pienākumu šos zaudējumus atlīdzināt, jo tie ir nodarīti viņas vainas dēļ.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora
atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. No lietas materiāliem
redzams, ka parāda atmaksa bija jāveic maksājumu grafikā noteiktos termiņos, taču atbildētāja to neizdarīja.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā
gadījumā, ja viņš šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var prasīt kā
līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. No
lietas materiālos esošās Vienošanās par parāda atmaksāšanas kārtību 4.punkta redzams, ka līgumslēdzēji vienojušies, ja
parādniece neievēros ar šīs vienošanās 2.punktu uzņemtās saistības, no datuma, kad bija jāveic maksājums parādniecei tiek
aprēķināta soda nauda 0,1% apmērā no savlaicīgi neapmaksātās summas par katru nokavējuma dienu. Tā kā atbildētāja nav veikusi
nevienu maksājumu, uzskatāms, ka prasītāja pieprasītais līgumsods Ls 364,25 apmērā atbilstoši nokavētajām dienām ir pamatots.
Taču, ņemot vērā samērīguma principu, tiesa samazina līgumsodu līdz pamatparāda apmēram – Ls 355,65.
Civilprocesa likuma 93.panta noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētājas pārstāvja iebildumus pret prasību tiesa vērtē kā izvairīšanos vienošanās saistību izpildes, jo vienošanās tiesiskā
ceļā nav apstrīdēta, pretprasība nav iesniegta, par prasītāja iespējamajiem draudiem atbildētāja policijā nav vērsusies. Citi
pierādījumi, kas pamato atbildētājas iebildumus pret prasību, lietā nav iesniegti.
Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenami tiesāšanās izdevumi Ls 111,29 apmērā, kas
sastāv no valsts nodevas Ls 107,99 un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem Ls 3,30, ko ir samaksājis prasītājs.
Pastāvot šādiem apstākļiem, no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenams pamatparāds Ls 355,65 apmērā, līgumsods Ls
355,65 apmērā un tiesas izdevumi Ls 111,29 apmērā, kopā Ls 822,59 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1775., 1779.pantu, Civilprocesa likuma 8., 12., 41.panta 1.daļu, 92., 97., 156.,
193.pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „n/a”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parādu Ls
711,30 (septiņsimt vienpadsmit latu un 30 santīmu) apmērā un tiesas izdevumus Ls 111,29 (simt vienpadsmit latu un 29 santīmu)
apmērā, kopa Ls 822,59 (astoņsimt divdesmit divus latus un 59 santīmus).
Noteikt /pers.B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese: D.Bērziņa