Administrative court partially allows appeal, overturning tax authority decision on unused vacation pay but upholding others.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420125216

Lietas arhīva Nr. AA43-0311-21/12

ECLI:LV:ADAT:2021:0719.A420125216.16.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 19.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents Kaspars Berķis,

tiesneses Ilze Amona un Valda Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta 2015.gada 4.decembra lēmuma Nr.22.9-1/940 atcelšanu, sakarā ar /Nosaukums A/apelācijas sūdzību

par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – Dienests) veica pieteicējai /Nosaukums A/pievienotās vērtības nodokļa,

iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI)

auditu par periodu no 2014.gada janvāra līdz 2015.gada janvārim un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par 2013.gadu.

Pārbaudes rezultātā ar Dienesta amatpersonas 2015.gada 24.augusta lēmumu Nr.23.8/L-831 (labots ar 2015.gada

30.novembra lēmumu Nr.30.2-23.8/6098) pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts IIN 973,78 euro, soda nauda

5091,89 euro un nokavējuma nauda 81,88 euro, VSAOI 4208,22 euro, soda nauda 8080,5 euro un nokavējuma nauda

439,88 euro.

Nepiekrītot minētajam lēmumam pieteicēja to apstrīdēja.

[2] Ar Dienesta 2015.gada 4.decembra lēmumu Nr.22.9-1/940 (turpmāk – Lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts

negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējas grāmatvedībā nav uzrādīta patiesa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu. No

pieteicējas iesniegtajām darba laika uzskaites tabelēm konstatējams, ka ar tajās norādīto uzskaitīto darba stundu skaitu

2014.gada martā – maijā un augustā (viesnīca) un 2014.gada 26.oktobrī, 9. un 23.novembrī, 6. un 28.decembrī (klubs)

pieteicējas struktūrvienību – kluba un viesnīcas – nepārtraukta 24 stundu darba režīma nodrošināšana nav iespējama.

[2.2] Pieteicēja 2014.gada maijā, jūnijā, novembrī un decembrī atsevišķiem darbiniekiem nav aprēķinājusi piemaksu par

nostrādātajām stundām svētku dienās pilnā apmērā.

[2.3] Pieteicēja atsevišķos gadījumos, atbrīvojot darba ņēmējus, nav tiem aprēķinājusi un izmaksājusi atvaļinājuma

atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu.

[2.4] Ar pašnodarbinātajām personām /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ uzņēmuma līgumi noslēgti ar mērķi

gūt regulāru un noteiktu darba uzdevumu izpildi un organizēt darba attiecības, aizslēpjot tās aiz citas juridiskās formas.

[3] Pieteicēja pārsūdzēja Lēmumu tiesā. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Dienests nepareizi piemērojis likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta pirmo daļu, jo tā attiecas uz

situāciju, kad ir veikts darba algas aprēķins. Šajā gadījumā aprēķins nav veikts un darbiniekiem attiecīgās summas nav

izmaksātas.

[3.2] Ja pieteicējai ir bijušas kļūdas svētku stundu aprēķinā, tās ir radušās grāmatvedības programmas nekorektas

darbības rezultātā, kas kopš 2014.gada vidus nerēķināja svētku stundas. Kļūda programmā tika atklāta tikai 2015.gadā.

[3.3] Pieteicējas darbinieki nav vērsušies pret pieteicēju ar prasību izmaksāt atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu,

tāpēc Dienests nav tiesīgs piedzīt nodokļus no neaprēķinātās darba samaksas, kas nav bijusi aprēķināta un izmaksāta.

[3.4] Viesnīcas /Nosaukums/ recepcijas bārs un recepcija reti darbojas paralēli viens otram, lielākoties bārmenis pilda

papildu funkciju kā recepcijas darbinieks un otrādi. Rezultātā nakts stundas restorāna tabelē (bārmeņiem) un tabelē

recepcijai jārēķina kopā. Dienesta pieņēmumi, kad un cik darbiniekiem ir jāstrādā, nevar būt par pamatu aprēķināt papildu

nodokļus, soda naudu un nokavējuma procentus par ienākumiem, kas nav ne aprēķināti, ne izmaksāti.

[3.5] Ar /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pieteicēja bija noslēgusi uzņēmumu līgumus. Dienests ir kļūdaini

secinājis, ka aiz šiem līgumiem noslēptas darba tiesiskās attiecības, jo šie uzņēmēji bija ekonomiski neatkarīgi, nebija

pakļauti noteiktai darba kārtībai, tiem bija iespējams piesaistīt savu darbaspēku un apakšuzņēmējus. Kontrole tika veikta

tikai par darbu izpildes termiņiem, kvalitāti un galarezultātu. Uzņēmējiem bija savi pamatlīdzekļi (instrumenti, darba apģērbi

utt.), kas bija nepieciešami pakalpojumu sniegšanai.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedumu pieteikums apmierināts daļēji. Lēmums atcelts daļā

par /pers. B/ un /pers. C/ nodarbināšanu SIA /Nosaukums A/ darba ņēmēju statusā, bet pārējā daļā Lēmums atstāts

negrozīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Pārbaudot lietā iesniegtos pierādījumus, secināms, ka ar pieteicējas darba laika uzskaites tabelēs norādīto darba

stundu skaitu nav iespējams nodrošināt restorāna (bārmeņu) un viesnīcas (reģistratūras darbinieku) nepārtrauktu darbību

nakts laikā. Kluba un viesnīcas nepārtrauktu darbību pieteicēja nodrošināja, nodarbinot tabelēs norādītos darbiniekus, pilnā

apmērā neuzskaitot viņu nostrādātās stundas, un līdz ar to nepareizi nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu objektu un

samazinot (pilnā apmērā neaprēķinot) iedzīvotāju ienākuma nodokli un obligātās iemaksas.

[4.2] Pieteicēja nav aprēķinājusi arī obligātās iemaksas no darbinieku ienākumiem par darbu svētku dienās. Pieteicēja ir

nepareizi noteikusi ar nodokli apliekamo ienākumu objektu un samazinājusi (pilnā apmērā nav aprēķinājusi) iedzīvotāju

ienākuma nodokli un obligātās iemaksas arī no tās aprēķināmo ienākumu daļas, kas darbinieku atbrīvošanas gadījumā tai

bija jāaprēķina un jāizmaksā kā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

[4.3] Vērtējot /pers. A/, /pers. D/, /pers. C/ un /pers. B/ nodarbināšanu, atzīstams, ka aiz noformētajiem uzņēmuma

līgumiem faktiski ir slēptas tikai /pers. B/ un /pers. C/ darba tiesiskās attiecības.

[5] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedumu daļā, ar

kuru tiesa Lēmumu atstājusi negrozītu. Apelācijas sūdzībā papildus pieteikumā norādītajiem apsvērumiem pieteicēja

norādījusi, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā pieteicējas paskaidroto, ka atsevišķos gadījumos tehnisku iemeslu dēļ

viesnīca ir bijusi slēgta, kā arī viesnīcas vadītājs bieži aizvieto darbinieku dienas stundās.

[6] Savukārt Dienests pārsūdzēja Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 22.jūnija spriedumu daļā, kurā pārsūdzētais

Lēmums atcelts. Dienests uzskata, ka pirmās instances tiesa ir kļūdaini izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tādēļ nonākusi

pie nepamatota secinājuma par to, ka /pers. A/ un /pers. D/ netika nodarbināti pie pieteicējas darba ņēmēja statusā.

[7] Administratīvā apgabaltiesa ar 2017.gada 2.jūnija spriedumu pieteicējas pieteikumu noraidīja pilnībā.

[8] Senāts, izskatījis pieteicējas kasācijas sūdzību, 2020.gada 4.novembrī Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada

2.jūnija spriedumu atcēla daļā par pieteicējai aprēķinātajām VSAOI, to soda naudu trīskāršā apmērā un soda naudu

trīskāršā IIN apmērā gadījumos, kad nav uzrādīta visa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu, nav

pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par nostrādātajām stundām svētku dienās un, atbrīvojot darbiniekus, nav aprēķināta un

izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Pārējā daļā Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 2.jūnija spriedums

atstāts negrozīts.

Motīvu daļa

[9] Saskaņā ar Senāta 2020.gada 4.novembra spriedumu, izskatot lietu no jauna apelācijas instancē, ir izspriežams

strīds par to, vai Dienests ir pareizi piemērojis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļu un likuma „Par

valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļu gadījumos, kad ir ticis konstatēts, ka pieteicējas grāmatvedībā: 1) nav

uzrādīta visa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu; 2) nav pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par

nostrādātajām stundām svētku dienās; 3) atbrīvojot darbiniekus, nav aprēķināta un izmaksāta atlīdzība par neizmantoto

atvaļinājumu.

Pārējā daļā lietā ir stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 2.jūnija spriedums.

[10] Attiecībā par izšķiramo strīdus jautājumu no lietas materiāliem konstatējami šādi faktiskie apstākļi:

[10.1] Kā konstatēts auditā, pieteicēja darba laika uzskaitē nav uzskaitījusi darbinieku nostrādāto darba laiku, tostarp

nakts stundās, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pieteicējas struktūrvienību – viesnīcas un kluba nepārtrauktu darbību.

Proti, pieteicēja 2014.gada martā nav uzrādījusi – 62 stundas; aprīlī – 58 stundas; maijā – 62 stundas; augustā – 8 stundas;

oktobrī – 12 stundas; novembrī – 20 stundas; decembrī – 22 stundas (lietas 1.sējuma 68.lapas otrā puse, 3.sējuma

28.lapa).

[10.2] Pieteicēja nav aprēķinājusi piemaksu par darbu svētku dienās: 2014.gada maijā 25 darbiniekiem, kopā 204

stundas; 2014.gada jūnijā 25 darbiniekiem, kopā 170 stundas; 2014.gada novembrī 33 darbiniekiem, kopā 213 stundas;

2014.gada decembrī 68 darbiniekiem, kopā 1068 stundas (lietas 1.sējuma 76.–80.lapa).

[10.3] Pieteicēja 2014.gadā 61 darbiniekam nav aprēķinājusi un izmaksājusi kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu

sakarā ar atbrīvošanu no darba (lietas 1.sējuma 67.–68.lapa, pielikums Nr.10 un Nr.11).

[11] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31. 2panta 1.1daļa noteic, ja fiziskā persona (arī tad, ja nav iespējams

identificēt konkrēto darba veicēju) uz līguma pamata vai bez līguma noslēgšanas sistemātiski gūst ienākumu, kurš liecina par

darba attiecībām un par kuru jāmaksā algas nodoklis, bet šis ienākums nav uzrādīts darba devēja grāmatvedības uzskaitē

vai izmaksas faktu nav iespējams konstatēt, vai nav iespējams identificēt konkrēto darba veicēju, no darba devēja piedzen

soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā no summas, kas noteikta atbilstoši Dienesta rīcībā esošajai informācijai par personai

aprēķināmo atlīdzību, ja tā ir lielāka par normatīvajos aktos noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, vai no

normatīvajos aktos noteiktās minimālās darba algas apmēra, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda ar to vai mazāka vai ja tās

lielumu nav iespējams noteikt.

Savukārt likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļa noteic, ja darba devējs ir nodarbinājis vai

nodarbina personu, noslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet tai aprēķinātie vai izmaksātie

ienākumi vai ienākumi, kuri bija jāaprēķina un jāizmaksā un no kuriem bija jāaprēķina obligātās iemaksas, nav uzrādīti

grāmatvedības uzskaitē un Dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata

mēnesī un no šiem ienākumiem nav aprēķinātas obligātās iemaksas, Dienests piedzen no darba devēja obligāto iemaksu

starpību starp obligāto iemaksu summu, kas aprēķināma saskaņā ar Dienesta rīcībā esošo informāciju, un darba devēja

aprēķināto obligāto iemaksu summu, kā arī soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā.

[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 350.panta pirmajai daļai tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas

izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.

Senāts šajā lietā ir atzinis, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļas un likuma „Par valsts

sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļas normas ir piemērojamas gadījumiem, kad pastāv saprātīgas šaubas par faktiski

izmaksātu un apliekamu, bet nedeklarētu ienākumu, bet tās neaptver gadījumus, kad nepastāv šaubas par ienākuma

neizmaksāšanu.

Senāts norādījis, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāvērtē, vai pastāv saprātīgas šaubas, ka aiz lietā konstatētajiem

gadījumiem tiek slēpts faktiski izmaksāts ienākums un vai pieteicēja ticami pamato attiecīgu ienākumu neaprēķināšanu un

neizmaksāšanu. Piemēram, Dienesta konstatētais, ka ar tabelēs norādītajām darba stundām nav iespējams nodrošināt

nepārtrauktu viesnīcas un kluba darba laiku (24 stundas diennaktī), var norādīt arī uz „aplokšņu algu” gadījumu, kad darba

laika uzskaites tabelēs uzrāda mazāku nostrādāto stundu skaitu, bet no kopējā darba apjoma jāsecina, ka tām bija jābūt

vairāk. Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai pastāv apstākļi, kas liecina, ka attiecīgai izmaksai vajadzētu būt un vai pieteicēja ticami

izskaidro to, ka nav aprēķinājusi un izmaksājusi ienākumus, kurus vajadzēja aprēķināt un izmaksāt.

[13] Attiecībā par darba uzskaites tabelēs neuzrādītajām darba stundām pieteicēja Dienestam skaidrojusi, ka tā varētu

būt cilvēcīga kļūda (lietas 1.sējuma 127.lapa). Savukārt rakstveida paskaidrojumos attiecībā par darbiniekiem

neaprēķinātajām piemaksām par darbu svētku dienās pieteicēja paskaidrojusi, ka līdz Dienesta veiktajai tematiskajai

pārbaudei tā nav zinājusi, ka Vasarsvētki vai Mātes diena ir svētku dienas, par ko jāmaksā dubultā. Pieteicēja atzīst, ka

pieļāvusi kļūdu un ka aprēķins veikts neprecīzi. 2014.gada jūlijā pieteicēja sākusi izmantot grāmatvedības programmas

funkciju tabeles, bet 2015.gadā atklājusi, ka programma kļūdās un nerēķina svētku stundas (lietas 1.sējuma 120.-

121.lapa).

Izvērtējot pieteicējas sniegtos paskaidrojumus, apgabaltiesa secina, ka Darba likuma 137.pantā pirmā daļa paredz, ka

darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas,

darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Savukārt Darba likuma 68.panta pirmā daļa

noteic, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā

no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no

akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Minētas tiesību normas skaidri un nepārprotami noteica pieteicējas pienākumu nodrošināt precīzu savu darbinieku laika

uzskaiti, kā arī aprēķināt un izmaksāt piemaksu par darbu svētku dienās.

Ja pieteicēja apgalvo, ka neskatoties uz to, ka svētku dienas ir noteiktas likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām

dienām”, nezināja, ka Vasarsvētki un Mātes diena ir svētku dienas, tas neizskaidro faktu, ka pieteicēja nav aprēķinājusi

piemaksu darbiniekiem par darbu arī Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā – 18.novembrī, Ziemassvētkos – 24., 25. un

26.decembrī, kā arī Vecgada dienā – 31.decembrī.

Ņemot vērā, ka pieteicēja regulāri nav uzskaitījusi darbinieku nostrādāto laiku un nav arī aprēķinājusi likumā noteiktās

piemaksas par darbu svētku dienās, un nav spējusi sniegt loģisku un ticam izskaidrojumu pieļautajiem pārkāpumiem,

apgabaltiesa atzīst, ka konstatētie apstākļi liecina par pieteicējas apzinātu rīcību, ar mērķi samazināt IIN un VSAOI.

[14] Apgabaltiesas ieskatā iepriekš konstatētie apstākļi liecina par, iespējams, nedeklarētu ienākumu izmaksu

darbiniekiem jeb „aplokšņu algām”. Par to netieši liecina arī pieteicējas darbinieku sniegtās ziņas. Piemēram, /pers. E/

paskaidrotais, ka pieteicēja algu pārsvarā pārskaitīja uz kontu, bet daļu maksāja arī „uz rokas” (lietas 3.sējuma 228.lapa),

vai, piemēram, /pers. F/ atbilde, ka nevar paskaidrot, vai saņēmusi darba samaksu “aploksnē, jo algu ir saņēmusi gan

skaidrā, gan bezskaidrā naudā, bet nav saņēmusi algas lapiņas (lietas 3.sējuma 222.lapa) . /pers. G/ aptaujas lapā

norādījis, ka saņemtā darba samaksa bezskaidrā naudā nesakrīt ar darba devēja darba samaksas aprēķinā norādīto summu

(lietas 3.sējuma 231.lapa). Par to, ka uzņēmumā darba samaksa izmaksāta aploksnēs, netieši varētu liecināt arī pieteicējas

lietā vairākkārtīgi uzsvērtais, ka darbinieki nav cēluši pretenzijas, par to, ka viņiem nebūtu izmaksāts atlīdzinājums pilnā

apmērā. Taču, ņemot vērā, ka uzņēmumā regulāri netika pilnā apmērā uzskaitīts darbinieku nostrādātais laiks, kā arī

aprēķinātas piemaksas, būtu bijuši sagaidāmi darbinieku iebildumi par darba samaksas apmēru, jo tam būtu bijis jābūt

mazākam par faktiski nostrādāto. Taču, kā to norādījusi pieteicēja, šādi iebildumi nav saņemti.

Lai arī iepriekš minētie pierādījumi ir netieši un neļauj konstatēt precīzu izmaksas faktu un summu, šo apstākļu kopums

ļauj secināt, ka konkrētajā gadījumā pastāv saprātīgas šaubas par faktiski izmaksātu un apliekamu, bet nedeklarētu

ienākumu.

[15] Vienlaikus apgabaltiesa konstatē, ka attiecībā par darbiniekiem neizmaksātajām atvaļinājuma kompensācijām

pieteicēja ir atzinusi savu kļūdu, norādot uz Darba likuma normu nepareizu interpretāciju. Proti, pieteicēja ir paskaidrojusi,

ka kļūdaini uzskatījusi, ka ņemot vērā to, ka darbinieks saskaņā ar Darba likumu var prasīt atvaļinājumu, ja nostrādāti

vismaz seši mēneši, minētais sešu mēnešu periods ir attiecināms arī uz darbinieka tiesībām prasīt kompensāciju par

neizmantoto atvaļinājumu, atbrīvošanas gadījumā. Pieteicēja ir atzinusi savu kļūdu un turpmāk kompensācijas par

neizmantoto atvaļinājumu izmaksā visiem atbrīvotajiem darbiniekiem, neatkarīgi no nostrādātā perioda.

Izvērtējot minētos apstākļus, apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicējas paskaidrojumi varētu liecināt par

kļūdu, kas pieļauta, piemērojot darba likuma normas, jo Darba likuma 150.panta trešā daļa paredz, ka darbinieks var prasīt

ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne

mazāk kā sešus mēnešus. Līdz ar to pieļaujams, ka pieteicēja patiešām kļūdījās, attiecinot minēto tiesību normu arī uz darba

devēja pienākumu aprēķināt uz izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. To, ka tā vērtājama kā kļūda, Lēmumā

norādījis arī Dienests. Dienests nav norādījis uz pierādījumiem vai apstākļiem, kas liecinātu, ka pieteicēja neaprēķinātās

summas tomēr būtu izmaksājusi atbrīvotajiem darbiniekiem. Ievērojot minēto un ņemot vērā Senāta sniegto likuma „Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļas un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļu

interpretāciju, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums minētajā daļā ir atceļams kā nepamatots.

[16] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts tiesa

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja lietā ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro par pieteikuma iesniegšanu (lietas 1.sējuma 10.lapa) un 56,91

euro par apelācijas sūdzības iesniegšanu (lietas 3.sējuma 92.lapa). Līdz ar to no atbildētājas Latvijas Republikas par labu

pieteicējai piespriežama valsts nodeva par pieteikuma un apelācijas sūdzības iesniegšanu kopā 85,37 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307.pantu, 309.pantu un 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu daļēji.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 4.decembra lēmumu Nr.22.9-1/940 daļā, ar kuru SIA /Nosaukums A/

aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda nauda trīskāršā apmērā, kā arī iedzīvotāju ienākuma

nodokļa soda nauda trīskāršā apmērā gadījumos, kad nav aprēķināta un izmaksāta atlīdzība par darbinieku neizmantoto

atvaļinājumu.

Noraidīt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 4.decembra lēmuma Nr.22.9-1/940

atcelšanu daļā, ar kuru SIA /Nosaukums A/ aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda nauda

trīskāršā apmērā, kā arī soda nauda trīskāršā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērā gadījumos, kad nav uzrādīta visa

informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu, un nav pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par nostrādātajām

stundām svētku dienās.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA /Nosaukums A/ (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) samaksāto

valsts nodevu 85,37 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

K.Berķis

Tiesnesis referents

I.Amona

Tiesneses

V.Zommere