Court approved plea deal for illegal tobacco storage, convicting defendant and imposing conditional prison sentence.

Lietas arhīva Nr. K30-2006-18/37

ECLI:LV:RVPT:2018:0719.11091193717.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 19.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs,

vienošanās procesā rakstveidā iztiesājot krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta pēc Krimināllikuma 221.panta

pirmās daļas un 2212.panta pirmās daļas, un

noskaidroja

/pers. A/ izdarīja nelikumīgu tabakas izstrādājumu uzglabāšanu ievērojamā apmērā šādos apstākļos.

/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un apstākļos no pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas nelikumīgi

iegādājās un līdz 2017.gada 20.septembra plkst.14.30 lietošanā esošajās tirdzniecības centra /Nosaukums A/ palīgtelpās /adrese/, uzglabāja dažādu

marku cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām, un tieši: 15000 cigaretes /Nosaukums B/ ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļu

markām; 5800 cigaretes /Nosaukums C/ ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļu markām; 16000 cigaretes /Nosaukums D/ ar Krievijas Federācijas

akcīzes nodokļu markām; 1800 cigaretes ,,NZ /pers. D/” bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām; 9800 cigaretes /Nosaukums E/ bez Latvijas

Republikas akcīzes nodokļu markām, kopā 37 400 dažādas markas tabakas izstrādājumus ar Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas akcīzes

markām, un, 11 600 dažādas markas cigaretes bez akcīzes nodokļu markām. /pers. A/ nelikumīgi uzglabāto tabakas izstrādājumu, - 49000 dažādu

marku cigarešu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām vērtība ir 8241,63 euro, kas saskaņā ar likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” 231.panta pirmo daļu atbilst ievērojamiem apmēriem. /pers. A/, nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus - 49000 cigaretes,

par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa likuma ,,Par akcīzes

nodokli” 33.panta otrās un trešās daļas prasības, 2.panta sestās daļas prasības, kā arī Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662

,,Akcīzes preču aprites kārtība” prasības. Latvijas Republikas likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts

ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, par kuriem nav samaksāts akcīzes nodoklis.

Savukārt minētā likuma panta trešajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos

dzērienus un tabakas izstrādājumus, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 2.panta sesto daļu, lai veiktu konkrētas darbības (apstiprināta noliktavas turētāja darbībai; reģistrēta

saņēmēja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem; reģistrēta nosūtītāja darbībai ar alkoholiskajiem

dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem; alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vairumtirdzniecībai;

alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai) ar akcīzes precēm, nepieciešama speciāla atļauja (licence). Ministru

kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 ,,Akcīzes preču aprites kārtība” nosaka speciālās atļaujas saņemšanas, akcīzes preču uzskaites,

pārvadāšanas, uzglabāšanas un aprites kārtību. Minēto noteikumu 14.punktā noteikts, ka speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm

Valsts ieņēmumu dienests izsniedz komercreģistrā reģistrētam komersantam. /pers. A/, nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus - 37400 cigaretes,

par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa Eiropas Parlamenta un

Padomes 2013.gada 9.oktobra regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido savienības Muitas kodeksu, prasības. Eiropas Parlamenta un Padomes

2013.gada 9.oktobra regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido savienības Muitas kodeksu, 79.panta 1 .punkta a) apakšpunkts nosaka, ka ievedmuitas

parāds rodas, ja nav ievērots kāds no pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz ārpussavienības preču ievešanu savienības

muitas teritorijā, to izņemšanu no muitas uzraudzības vai šādu preču pārvietošanu, apstrādi, uzglabāšanu, pagaidu uzglabāšanu, pagaidu ievešanu vai

atsavināšanu minētajā teritorijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido savienības Muitas kodeksu, 79.panta 3.punkta c)

apakšpunkts nosaka, ka parādnieki ir ikviena persona, kas ieguvusi attiecīgās preces vai bijusi to turētāja un kas apzinājās vai kam saņemšanas brīdī būtu

bijis jāapzinās, ka kāds tiesību aktos muitas jomā paredzēts pienākums nav izpildīts. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulas (ES)

Nr.952/2013, ar ko izveido savienības Muitas kodeksu, 79.panta 2.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka muitas parāda rašanās brīdis ir brīdis, kad nav

izpildīts vai vairs netiek pildīts pienākums, kura neizpildes dēļ rodas muitas parāds.

Turklāt, /pers. A/, nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus – 49000 cigaretes, ar noteikto muitas vērtību 1370,00 euro apmērā par 37400

cigarešu ar trešo valstu akcīzes nodokļa markām, par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes

nodokļa markām, pārkāpa likuma ,,Pievienotās vērtības nodokļa likuma” 5.panta otrās daļas, 36.panta pirmās daļas, 41.panta pirmās daļas 1. punkta,

85.panta pirmās daļas, kā arī 123.panta pirmās daļas prasības.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta otrajā daļā noteikts, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

36.panta pirmā daļa noteikts, ka veicot preču importu, ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču

transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā;

preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī; normatīvajos aktos noteiktos nodokļus,

nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot/pievienotās vērtības nodokli; 41.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts,

ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā, ja šajā likumā nav noteikts citādi; 85.panta pirmajā daļā

noteikts, ka nodokli valsts budžetā par preču importu maksā jebkura persona, ja šajā likumā nav noteikts citādi; 123.panta pirmajā daļā noteikts, ka

nodokli par preču importu iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Ar /pers. A/ nelikumīgo darbību ar tabakas izstrādājumiem rezultātā valstij nodarīts ievērojams mantisks zaudējums 6871,63 euro apmērā, -

nenomaksātā akcīzes nodokļa - 4851,00 euro, muitas nodokļa - 789,47 euro un pievienotās vērtības nodokļa - 1231,16 euro veidā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā.

/pers.A/ izdarīja nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanu ievērojamā apmērā šādos apstākļos.

/pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un apstākļos no pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas personas nelikumīgi

iegādājās un līdz 2017.gada 20.septembra plkst.14.30 lietošanā esošajās tirdzniecības centra /Nosaukums A/ palīgtelpās /adrese/, uzglabāja dažāda

tilpuma tvertnēs nelegālās izcelsmes alkoholu ar kopējo tilpumu 27580 mL (27,5 L). Saskaņā ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes /datums/

eksperta atzinumu Nr.1710898 ,,Par komisijas spirta un alkohola ekspertīzes veikšanu” dažāda tilpuma tvertnēs atradās: 21680 mL bezkrāsas,

caurspīdīgs šķidrums, t.i., etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, gaistošo piemaisījumu - izopropilspirtu (izopropanolu, 2 - propanolu)

un stiprumu (spirta saturu) robežās no 35,9% līdz 37,2% [pēc tilp.; 20 °C], un 5900 mL bezkrāsas, caurspīdīgs šķidrums, t.i., etilspirts (alkohols ar

spirta saturu virs 80,0% pēc tilpuma) ar specifisku alkohola smaržu, gaistošo piemaisījumu - izopropilspirtu (izopropanolu, 2- propanolu) un stiprumu

(spirta saturu) attiecīgi 92,5% un 92,4% [pēc tilp.; 20 °C] Kopējais absolūtā spirta daudzums minētajā nelikumīgajā alkoholiskajā dzērienā ir 13326 mL

(13,326 L).

Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1pantu atbildība par Krimināllikuma 2212.pantā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu (attiecībā uz spirtu vai citiem alkoholiskiem dzērieniem), kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja alkoholiskā dzēriena

daudzums sasniedz 10 litrus absolūtā spirta. Tādā veidā /pers. A/ ar savām darbībām, apdraudot tautsaimniecības intereses ekonomiskās darbības sfērā,

pārkāpa Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta trešās daļas 1.punkta prasības un likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta trešajā daļā noteikto, ka

Latvijas Republikā aizliegts ražot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļu markām.

Tādējādi /pers. A/, veica nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanu ievērojamā apmērā. /pers. A/, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinu, par

nelikumīga alkoholiskā dzēriena ar kopējo absolūto spirta daudzumu 13,326 litri nelikumīgu glabāšanu valstij nav nomaksājusi akcīzes nodokļa veidā

193,23 euro.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 2212.panta pirmajā daļā.

Pirmstiesas kriminālprocesā 2018.gada 26.jūnijā starp Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroru Rimantu Kuzmu

un apsūdzēto /pers. A/, noslēgts vienošanās protokols, saskaņā ar kuru /pers. A/ atzīst sevi par vainīgu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā un vienojās noteikt viņai sodu par noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas –

īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem, atzīst sevi par vainīgu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 2212.panta

pirmajā daļā un vienojās noteikt viņai sodu par noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 2212.panta pirmās daļas – brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus un noteikt

galīgo sodu: brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma likuma 55.pantu /pers. A/ brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar

pārbaudes laiku uz 1 gadu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.1panta pirmās daļas nosacījumiem ar 2018.gada 2.jūlija tiesneša lēmumu lietā nolemts krimināllietu iztiesāt

rakstveida procesā. Iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā vai noraidījumi tiesas sastāvam nav saņemti.

/pers. A/ atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Pēc lietas materiālu un Vienošanās protokolu pārbaudes secināms, ka pirmstiesas procesā noslēgtā vienošanās ir apstiprināma.

No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētajai /pers. A/ inkriminētās darbības un viņas vaina celtajās apsūdzībās ir pilnībā pierādīta ar lietā esošajiem

pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā un nav šaubu par apsūdzētās vainīgumu, apsūdzētās /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 221.panta

pirmās daļas un 2212.panta pirmās daļas kvalificētas pareizi.

Par apsūdzētās /pers. A/ personību kriminālprocesā noskaidrots, ka viņa ir dzimusi /datums/, Latvijas Republikas nepilsone, atraitne, apgādājamo

personu nav, dzīvojoša: /adrese A/, bezdarbniece, narkologa un psihiatra uzskaitē nesastāv, ar vidējo izglītību, agrāk sodīta (sodāmība dzēsta).

Izvērtējot visus iepriekšminētos apstākļus, secināms, ka Vienošanās protokols ar apsūdzēto sastādīts atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām

un sods /pers. A/ noteikts, ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu, izdarīšanas apstākļus, kā arī izvērtējot apsūdzētā personību, kā to prasa

Krimināllikuma 46.panta otrā un trešā daļa.

Līdz ar to, ņemot vērā noslēgtās vienošanās būtību, atzīstams, ka apsūdzētajai /pers. A/ ir nosakāms tāds sods, par kādu apsūdzētā vienojusies ar

prokuroru.

Ņemot vērā to, ka uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanās brīdi /pers. A/ bija nesodīta, tiesa atzīst par pamatotu brīvības atņemšanas sodu noteikt

nosacīti, jo iegūta pārliecība, ka apsūdzētā likumpārkāpumus turpmāk neizdarīs.

Pirmstiesas procesā, sakarā ar lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu ir radušies izdevumi, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.pantu ir iekļaujami procesuālajos izdevumus un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu piedzenami no apsūdzētās /pers. A/.

Pirmstiesas procesā piemērotais drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā atceļams pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512., 540.1 un 543.pantu, tiesa

nosprieda

Apstiprināt starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos, un atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Apstiprināt starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos, un atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 2212.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus un

noteikt galīgo sodu - brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma likuma 55.pantu /pers. A/ brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

Piemēroto drošības līdzekli uzturēšanās noteiktā vietā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, atcelt.

Cietušā Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kaitējuma kompensācijas pieteikumu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam Valsts ieņēmumu dienestam materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 7064,86 (septiņi tūkstoši sešdesmit

četri euro 86 centi).

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 52,23 (piecdesmit divi euro 23 centi), kas saistīti ar lietisko pierādījumu glabāšanu un

iznīcināšanu.

Noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas nolēmuma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentam, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Gaidukēvičs