Court dismissed counterclaim for damages but allowed main debt collection claim with interest and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's counterclaim for damages while fully allowing the plaintiff's claim for debt collection, interest, and court costs. The defendant argued the debt was unproven and the plaintiff failed to fulfill contractual obligations, but the court found the plaintiff had valid grounds for the main claim. Consequently, the plaintiff was awarded the debt, legal interest, and litigation expenses, whereas the counterclaim was rejected.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 39., 41. panti; Civilprocesa likuma 44., 97., 190., 193. panti; Civilprocesa likuma 204.1 pants: The court may dismiss a counterclaim for damages if unsupported by evidence while simultaneously granting the main claim for debt collection, interest, and costs based on the specific circumstances and procedural rules.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33538415
Lietvedības Nr. C-1646-16/21
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2016.gada 5.decembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese V.Grebežniece
tiesas sēdes sekretāre L.Graudiņa
piedaloties prasītāja pārstāvim zvērinātam advokātam Vitālijam Leščinskim un atbildētāja pārstāvei zvērinātai advokātei Zanei Paulovskai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu prasītāja UAB „/nosaukums/”, reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā
pret atbildētāju SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par parāda piedziņu un SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, pretprasības pieteikumā pret UAB „/nosaukums/”, reģistrēta Lietuvas republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par zaudējumu
piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs iesniedzis tiesā prasību par parāda piedziņu no SIA „/nosaukums/”. Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1756., 1759., 1765.,
1828.pantiem, pieteikumā lūdzis tiesai piedzīt no SIA „/nosaukums/” par labu prasītājam galveno parādu 6964,63 euro un nokavējuma procentus
680,33 euro, kas aprēķināti par laiku no 2014.gada 29.marta līdz 2015.gada 14.jūnijam; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus tiesāšanās
izdevumus.
2015.gada 12.oktobrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst un uzskata to par nepamatotu un nepierādītu.
Parāda summa aprēķināta nekorekti, prasītājs nav pierādījis, ka tas būtu pienācīgi izpildījis no piegādes līguma izrietošās līgumsaistības. Līgumsaistības
netika izpildītas savlaicīgi. Prasību atbildētājs lūdzis noraidīt. (l.l.41-42)
2016.gada 12.aprīlī tiesā saņemts SIA „/nosaukums/” pretprasības pieteikums, kurā norādīts, ka ar 2014.gada 12.februāra e-pasta vēstuli (pušu
akceptētā saziņas formā, kas atbilst Latvijas Republikas 2000.gada 13.aprīļa Komerclikuma 391.pantam - iztulkojot komersanta gribas izteikumu, kā arī
rīcības nozīmi un sekas, komersantu savstarpējās tiesiskajās attiecībās ņem vērā komerctiesiskajā apgrozībā attiecīgajā nozarē pastāvošās paražas) SIA
„/nosaukums/” (atbildētāja) nosūtīja Lietuvas sabiedrībai UAB /nosaukums/ (prasītājai) pasūtījumu par preču - alumīnija profilu un citu līdzīgu detaļu, kas
atbilst rasējumiem un specifikācijai, piegādi, lūdzot veikt kalkulāciju un šādā veidā izteikt preču piegādes piedāvājumu, vēstuli, kuras nosūtīšanas faktu ar
2016.gada 10.marta Aktu Nr.00104 fiksējis zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs Šusts. Prasītāja un atbildētāja jau iepriekš bija darījumu partneres.
2014.gada 19.februārī ar e-pasta vēstuli Lietuvas sabiedrība UAB /nosaukums/ atsūtīja atbildētājai preču piegādes piedāvājumu (Aktu Nr.00104).
No šīs e-pasta vēstules teksta ir redzams, ka tai ir pievienots pielikums „Cenu piedāvājums BIC0001671.pdf”, kas ir piedāvājums pirmajā redakcijā
(Aktu Nr.00104). Tajā ir norādīti piegādājamie priekšmeti un to cenas.
2014.gada 21.februārī ar e-pasta vēstuli prasītāja atsūtīja atbildētājai koriģētu preču piegādes piedāvājumu (Aktu Nr.00104). No šīs e-pasta
vēstules teksta ir redzams, ka tai ir pievienots pielikums „Cenu piedāvājums BIC0001671.pdf”, kas ir piedāvājums otrajā redakcijā (Aktu Nr.00104).
Ar šādām savām darbībām prasītāja izteica atbildētājai oferti (piedāvājums otrajā redakcijā).
2014.gada 24.februārī ar e-pasta vēstuli (Aktu Nr.00104) atbildētājas pārstāvis /pers. F/ atbildēja prasītājas pārstāvim uz izteikto preču piegādes
piedāvājumu, norādot, ka daļā par izstrādājumiem ar izgriezumiem šis piedāvājums ir par dārgu atbildētājas klientam un tādēļ netiek pieņemts.
Atbildētājas pārstāvis izteica lūgumu izņemt no piedāvājuma šīs detaļas, bet pārējā daļā piedāvājumu akceptēja, lūdzot par to sagatavot rēķinu. No šīs e-
pasta vēstules teksta ir redzams, ka tai ir pievienots pielikums „ALU pasutijums /nosaukums/ 24.02.2014.xlsx”, kas ir pasūtījums galīgajā redakcijā
(Aktu Nr.00104).
Ar šādām savām darbībām atbildētāja grozīja izteiktās ofertes tekstu, daļēji to noraidot un daļēji paužot akceptu, līdz ar to izteica pretoferti.
2014.gada 25.februārī ar e-pasta vēstuli (Aktu Nr.00104) prasītājas pārstāvis atbildēja atbildētājas pārstāvim, nosūtot 2014.gada 24.februāra
vēstulē pieprasīto rēķinu 2014.gada 24.februāra vēstulē pieprasītajā apjomā. No šīs e-pasta vēstules teksta ir redzams, ka tai ir pievienots pielikums
„/nosaukums/BIT00002343.pdf’, kas ir 2014.gada 25.februāra rēķins (/nosaukums/) Nr.BIT00002343 (Aktu Nr.00104).
Ar šādām savām darbībām prasītāja izteica beznosacījuma akceptu atbildētājas piedāvātajai pretofertei. Rēķina nosūtīšanas fakts pierāda
iepriekšējās 2014.gada 24.februāra vēstules saņemšanas faktu, jo ir atbilde uz šo vēstuli. Savukārt atbildētāja apliecina, ka ir saņēmusi šo prasītājas
piekrišanu līguma noslēgšanai. Līdz ar to 2014.gada 25.februārī tika galīgi noslēgts piegādes līgums. Vadoties no Latvijas Republikas Civillikuma
1533.panta pirmās daļas, līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām
sastāvdaļām (1470.p.), ar nolūku savstarpēji saistīties. Civillikuma 1537.pantā noteikts, ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par
noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana. Turklāt, vadoties no Komerclikuma
392.panta pirmās daļas, ja komersantam (komercaģentam, māklerim, komisionāram, ekspeditoram u.tml.), kurš slēdz darījumus citu personu labā vai
sagatavo to noslēgšanu, priekšlikumu par šāda darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu izsaka persona, ar kuru viņam ir komercdarījumu
attiecības, komersanta pienākums ir iespējami īsā laikā atbildēt uz šo priekšlikumu.
Civillikuma 2107.pantā noteikts, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu
cenu), piegādes līguma būtiskās sastāvdaļas ir priekšmets un cena.
Prasības pieteikumā prasītāja līguma noslēgšanas laiku un apstākļus norāda nepareizi, atsaucoties tikai uz 2014.gada 14.marta un 21.marta
pavadzīmēm un rēķiniem, kad prasītājas ieskatā ir līguma noslēgšanas brīdis. Apstāklis, ka 2014.gada 14.marta un 21.marta rēķini tikai atkārto
2014.gada 25.februāra rēķinā minēto preču piegādi izriet no fakta, ka 2014.gada 25.februāra rēķinā ir atspoguļotas visas tieši tās pašas preces un visas
tieši tās pašas pozīcijas, kas kopā atspoguļotas 2014.gada 14.marta un 21.marta rēķinos. 2014.gada 14.martā un 21.martā rēķini kopā ar preču
pavadzīmēm noformēti atkārtoti un divās daļās tikai tāpēc, ka šajos datumos ar nokavējumu ir notikusi faktiskā preču piegāde. Šajā laika posmā pēc
2014.gada 25.februāra no prasītājas nav veikta neviena cita preču piegāde, kas ļautu uzskatīt, ka 2014.gada 25.februāra rēķins būtu noformēts (turklāt
tas ir ticis daļēji apmaksāts) par citu darījumu. Šis apgalvojums kā negatīvs fakts nav jāpierāda. 2014.gada 25.februārī ir noformēts tikai rēķins, savukārt
2014.gada 14.martā un 21.martā noformēti gan atkārtoti rēķini, gan arī preču pavadzīmes, kuras apliecina preču faktiskās piegādes faktu.
Samaksu par preču piegādi atbildētāja ir veikusi šādos maksājumos:1 ) 5179,37 euro samaksāts 2014.gada 25.februārī (SEPA Eiropas
maksājums, maksājuma dokumenta Nr.66; 2) 3393,83 euro samaksāts 2014.gada 2.jūlijā (SEPA Eiropas maksājums, maksājuma dokumenta Nr.343.
2014.gada 25.februāra rēķinā nav norādīts samaksas termiņš, līdz ar to līguma noslēgšanas brīdī nebija pušu vienošanās par samaksas termiņu. Prasības
pieteikumā nepamatoti ir samazināta no atbildētājas saņemtā faktiskās apmaksas par rēķiniem summa. Līdz ar to jebkurā gadījumā prasība ir noraidāma
daļā par 5179,37 euro pamatparāda piedzinu, un 506,91 euro likumisko procentu (sk. pielikumā procentu aprēķina kļūdu labojumu) piedziņu.
2014.gada 24.februāra e-pasta vēstulei pievienotajā pasūtījumā ir norādīti nepieciešamie preču piegādes termiņi - daļai preču (sk. pasūtījumā) 2014.gada
5.marts, daļai preču (sk. pasūtījumā) 2014.gada 20.marts. Prasītāja šos piegādes termiņus bija akceptējusi, jo akceptējusi pretoferti (sk. pretprasības
pieteikuma 1.punktu). Taktiskā piegāde attiecībā uz precēm, kas bija jāpiegādā 2014.gada 5.martā, notika 2014.gada 14.martā, kā to norāda prasības
pieteikuma pievienotā preču pavadzīme Nr.BIT00001307, bet attiecībā uz precēm, kas bija jāpiegādā 2014.gada 20.martā, - 2014.gada 21.martā. Līdz
ar to prasītāja ir pieļāvusi piegādes termiņu nokavējumu. Vadoties no Latvijas Republikas Civillikuma 1587.panta, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam
pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma,
kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. 1588.pants paredz, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda,
un tādēļ, ka viņa to neizpilda. Civillikuma 1828.pants paredz, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora
atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Civillikuma 1651.pants paredz, ka nokavējums
ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums; pirmajā gadījumā ir parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.
1652.panta 3.punkts paredz, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis ... kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. 1662.pants paredz, ka nokavējums uztiek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt
kreditoram visus zaudējumus.... Civillikuma 1635.panta pirmā daļa paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pali par sevi neatļauta darbība, kuras
rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Šī
panta piezīme paredz, ka darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību. „Prettiesiska ir gan
līguma saistību nepildīšana, gan arī ārpuslīgumisks pārkāpums” (K.Torgāns, A.Grūtups, K.Balodis, G.Višņakova, S.Petrovičs, E.Kalniņš, A.Bitāns.
Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. - Rīga; Mans īpašums. 1998, 142.lpp.).
Vadoties no Latvijas Republikas Civillikuma 1770.panta, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Vadoties no Civillikuma
1771.panta, zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz
nodrošinājumu. Vadoties no Civillikuma 1772.panta, jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās
peļņas atrāvums. Vadoties no Civillikuma 1773.panta, zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās
sekas.
Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, bet 1779.pantam - katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus,
ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Tiesību teorijā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanas priekšnoteikumi ir: 1)kādas
personas prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība); 2)šīs personas vaina; 3)zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; 3)cēloniskais sakars starp
prettiesisko rīcību un zaudējumiem (K.Torgāns, A. Grūtups, K. Balodis, G.Višņakova, S.Petrovičs, E. Kalniņš, A.Bitāns. Civillikuma komentāri. Saistību
tiesības. - Rīga; Mans īpašums. 1998, 270.lpp.). Pretprasības pieteikuma 1.1.punktā minētais piegādes līgums, kuru noslēdza atbildētāja ar prasītāju, tika
noslēgts tādēļ, ka atbildētājai bija pašai savas piegādes līgumsaistības pret Šveices sabiedrību „/nosaukums/ SA”, adrese: /adrese/, PVN Nr.CH-
660.2.971.013-3, saskaņā ar kurām atbildētāja bija apņēmusies piegādāt visas no prasītājas pasūtītās preces. Līgumsaistības izriet no to apliecinoša,
abpusēji parakstīta 2014.gada 20.februāra Līguma/faktūrrēķina Nr.2014RF/02-02. No Līguma/faktūrrēķina speciālo pasūtījuma noteikumu 1.punkta
izriet, ka atbildētājas pienākums ir piegādāt preces atbilstoši specifikācijai. Līguma/faktūrrēķina speciālo pasūtījuma noteikumu 2.punkts paredz, ka
pasūtījuma piegādes laiks ir norādīts šīs lapas apakšā esošajā grafikā, kurā norādīts, ka pielikuma 2014RF/02-02 1.daļai piegādes datums ir 2014.gada
7.marts, bet pielikuma 2014RF/02-02 2.daļai piegādes datums ir 2014.gada 22.marts. Savukārt ar prasītāju atbildētāja bija vienojusies, ka preču katrai
daļai piegādes datumi ir par 2 dienām ātrāki - attiecīgi 2014.gada 5.marts un 2014.gada 20.marts, kas pielīgts, lai atbildētāja varētu paspēt veikt piegādi
savai pasūtītājai, Šveices sabiedrībai „/nosaukums/ SA”.
Vadoties no Līguma/faktūrrēķina speciālo pasūtījuma noteikumu 4.punkta, ja piegādātājs (atbildētāja) nepiegādā preces saskaņā ar šī pasūtījuma
grafikā minēto, tas maksā saistību neizpildes līgumsodu 900,00 Eur par katru nokavējuma dienu katrā nokavējuma gadījumā.
2014.gada 22.aprīlī atbildētāja no Šveices sabiedrības „/nosaukums/ SA” ir saņēmusi pretenziju par līgumsodu. Sakarā ar šīs pretenzijas
saņemšanu atbildētāja par radītiem zaudējumiem ar 2014.gada 23.aprīļa e-pasta vēstuli (Aktu Nr.00104 sk. pielikumā) nosūtīja prasītājai 2014.gada
22.aprīļa pretenziju par līgumiskajiem zaudējumiem Nr.IZ/14/-109 (Aktu Nr.00104 sk.pielikumā). No 2014.gada 23.aprīļa e-pasta vēstules teksta ir
redzams, ka tās pielikumā ir pievienots dokuments „/nosaukums/ claim 22.04.204.pdf”, kas ir pretenzija par līgumiskajiem zaudējumiem. Pretenzijā
norādīts, ka prasītājas pieļautā nokavējuma dēļ, atbildētājai par 7 dienām ir jāmaksā līgumsods 10500.00 apmērā, bet tiek vestas sarunas ar klientu
(Šveices sabiedrību „/nosaukums/ SA”) par risinājumu līgumsoda jautājumā.
Šīs pretprasības sagatavošanas dienā atbildētājai līgumsoda piedziņas no Šveices sabiedrības „/nosaukums/ SA” dēļ ir nodarīti zaudējumi 3004,68
euro apmērā. Kopējā Līgumā/faktūrrēķinā Nr.2014RF/02-02 norādītā atbildētājas līgumiskās atlīdzības summa bija 32113,68 euro. Šāda summa
rēķina datumā ir iegrāmatota atbildētājas bilances aktīvā, kā debitora parāds, līdz ar to tā ir atzīstama par atbildētājas mantu. Secīgi notika sarunas par
līgumsoda piedziņu no atbildētājas par labu Šveices sabiedrībai „/nosaukums/ SA”. Sarunu rezultātā atbildētājai izdevās samazināt sākotnēji pieprasīto
līgumsoda summu 10500.00 Eur līdz summai 3004.68 Eur. Minēto apliecina Šveices sabiedrības „/nosaukums/ SA” 2015.gada 19.oktobra vēstule
Nr.2015-10.3 (sk. pielikumā). Līgumsoda samaksas procedūra notika, atbildētājai izrakstot Šveices sabiedrībai „/nosaukums/ SA” 2015.gada
14.decembra kredītrēķinu Nr.01/12/2015 KR (sk. pielikumā). Par izrakstītā kredītrēķina summu 3004.68 Eur atbildētājas bilances aktīvā kredītrēķina
izrakstīšanas datumā attiecīgi ir samazināts debitora parāda apmērs, kas nozīmē, ka ir noticis atbildētājas tagadējās mantas samazinājums.
Kredītrēķina izrakstīšana un debitoru prasījumu summas samazināšana izpaudās kā ieskaits Civillikuma 1846.panta izpratnē, kas paredz, ka ar
ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pret prasījumu.
Attiecīgi starp prasītājas prettiesisko rīcību, kas izpaudās kā nokavējums, un zaudējumiem (atbildētājas mantas samazinājumu), kuru atbildētāja
cieta darījumu attiecību noteikumu ar savu līgumpartneri rezultātā, ir izveidojusies cēloņsakarība. Darījuma partnera veiktā līgumsoda piedziņa no
atbildētājas bija prasītājas ar bezdarbību piegādes līguma izpildē pieļautā nokavējuma sekas. Līdz ar to konkrētās lietas apstākļi pakārtojas (subsumējas)
Civillikuma 1773.pantā ietvertajai tiesību normai. Turklāt atbildētāja nekādi nevarēja zaudējumus novērst, jo nevarēja iespaidot prasītāju, lai tā izpildītu
savu līgumisko pienākumu un nepieļautu nokavējumu. Līdz ar to prasītāja ir nodarījusi atbildētājai zaudējumus 3004,68 euro apmērā, un atbildētājai ir
pamats piedzīt no prasītājas šos zaudējumus.
Saskaņā ar iepriekš minēto un, vadoties no Latvijas Republikas 2000.gada 13.aprīļa Komerclikuma 391.panta, 392.panta pirmās daļas, Latvijas
Republikas Civillikuma 1533.panta pirmās daļas, 1537., 1587., 1588.panta, 1635.panta pirmās daļas, 1651.panta, 1652.panta 3.punkta, 1662., 1770.,
1771., 1772., 1773., 1775., 1779., 1828., 1846.panta, kā arī Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 5.panta, 34.panta pirmās daļas 1.punkta
b)apakšpunkta, 35.panta pirmās daļas 2.punkta, 136.panta, pretprasībā tiesai lūgts piedzīt no Lietuvas Republikā reģistrētās sabiedrības UAB
/nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,/nosaukums/”, vienotās reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, zaudējumus 3004,68 euro apmērā; noraidīt prasītājas prasību pilnā apmērā.
2016.gada 20.maijā tiesā saņemti prasītāja prasības grozījumi un paskaidrojumi par pretprasību par zaudējumu piedziņu, kuros norādīts, ka UAB
/nosaukums/ ir saņēmusi SIA „/nosaukums/” pilnvarotās pārstāves 2016.gada 22.marta pretprasības pieteikumu civillietā Nr.C33538415 par zaudējumu
piedziņu, sakarā ar ko vēlas grozīt savu sākotnējo prasību par parāda un nokavējuma procentu piedziņu.
Prasītājs norāda, ka atbildētāja pilnvarotā pārstāve 2016.gada 22.marta pretprasības pieteikuma 2.punktā ir norādījusi, ka SIA „/nosaukums/”
2014.gada 25.februārī ir veikusi maksājumu UAB /nosaukums/ 5179,37 EUR apmērā, kā arī pievienojusi pretprasības pieteikumam attiecīgo
maksājuma dokumentu, kas apliecina šo faktu. Pārbaudot iepriekš minēto informāciju, tika konstatēts, ka pretprasības pieteikumā pieminētais
maksājums ir veikts un UAB /nosaukums/ ir saņēmusi 5179,37 EUR, ko, ņemot vērā pretprasības pieteikuma minēto, var attiecināt uz sākotnējā
prasības pieteikumā minēto pavadzīmju 2014.gada 14.marta Nr.BIT00001307 un 2014.gada 21.marta Nr.BIT00001325 apmaksu.
Sakarā ar minēto tika veikts SIA „/nosaukums/” parāda pret UAB /nosaukums/ aprēķins uz 2016.gada 18.maiju. Uz 2016.gada 18.maiju SIA
„/nosaukums/” parāds UAB /nosaukums/ ir 2091,76 EUR, ko veido pamatparāds 1785,26 EUR un nokavējuma procenti 306,50 EUR.
Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1 .punkts nosaka, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības, savukārt minētā panta
trešās daļas 3.punkts paredz, ka prasītājs ir tiesīgs rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta
lietas izskatīšana pēc būtības.
Ņemot vērā minētos apstākļus prasītājs daļēji atsakās no prasības un groza prasību, lūdzot piedzīt no SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, par labu UAB /nosaukums/, reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, galveno paradu 1785,26
EUR un nokavējuma procentus 306,50 EUR apmērā, kopā 2091,76 EUR.
Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt 1759.panta
1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta otrā un trešā daļa paredz, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība
nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā
Procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās
pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos
mēnešus. Latvijas Bankas mājas lapā https: //www.bank.lv/statistika/procentu-likmju-statistikas-raditaji/pamatlikme-saskana-ar civillikuma- 1765-pantu
(pielikums Nr.1) ir publiski pieejamā informācija par procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās
kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās.
Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds
norādīts prasības pieteikumā. No iepriekš minētā izriet atbildētāja pienākums maksāt prasītajam likumiskos procentus 8,05% gadā no pamatparāda
summas 1785,26 EUR par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
Paskaidrojot par iesniegto pretprasību par zaudējumu piedziņu, prasītājs norāda, ka atbildētāja SIA „/nosaukums/” pilnvarotas pārstāves iesniegto
pretprasību par zaudējumu piedziņu no UAB /nosaukums/ neatzīst pilnīgi. Prasītājs neapstrīd, ka starp SIA „/nosaukums/” un UAB /nosaukums/
pārstāvjiem notika sarakste, ko ar 2016.gada 10.marta aktu Nr.00104 ir fiksējis zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs Šusts.
Prasītājs neapstrīd, ka starp pusēm notika vienošanās par piegādes līguma būtiskajām sastāvdaļām - preci un tās cenu, atbilstoši Civillikuma
2107.panta noteikumiem, kas paredz, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu
cenu. Prasītājs kategoriski nepiekrīt atbildētāja pilnvarotas pārstāves viedoklim par vienošanās par piegādes termiņiem esamību, kas pausts pretprasības
pieteikuma 3.1.punktā - 2014.gada 24.februāra e-pasta vēstulei pievienotajā pasūtījumā ir norādīti nepieciešamie preču piegādes termiņi - daļai preču
(sk. pasūtījumā) 2014.gada 5.marts, daļai preču (sk. pasūtījumā) 2014.gada 20.marts. Prasītāja šos piegādes termiņus bija akceptējusi, jo akceptējusi
pretoferti (sk. pretprasības pieteikuma 1.punktu).
Civillikuma 1404.pants nosaka, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā
vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Turklāt Civillikuma 1428.pants
paredz, ka gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu
nozīme. Griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma par klusējot izdarītu gribas
izteikumu, jā būt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību.
Šajā gadījumā UAB /nosaukums/ pārstāvis 2014.gada 25.februāra e-pasta vēstulē, atbildot uz atbildētāja pārstāvja 2014.gada 24.februāra e-pasta
vēstuli, kurai tika pievienots pasūtījums, vispār nav paudis savu attieksmi pret atbildētāja kā pasūtītāja piedāvātajiem termiņiem. Nedz pašā 2014.gada
25.februāra e-pasta vēstulē, nedz tās pielikumā nav pausta prasītāja piekrišana pasūtītāja piedāvātājiem piegādes termiņiem. Minētās e-pasta vēstules ir
pievienotas pretprasības pieteikumam. Atbildētāja pārstāvis 2014.gada 19.februāra vēstulē tika informēts, ka (..) ražošanas laiks pagarināsies līdz 3
nedēļām (..), ko apliecina atbildētāja pilnvarotās pārstāves pretprasības pieteikumam pievienotā 2014.gada 19.februāra e-pasta vēstules izdruka.
Tādējādi, ja pieņem, ka līgums noslēgts 2014.gada 25.februārī, atbildētāja pārstāvis bija informēts, ka ražošana būtu pabeigta ne ātrāk par 2014.gada
18.martu.
Ņemot vērā minēto, uzskata, ka šajā gadījumā neizpildās Civillikuma 1428.panta trešajā daļa paredzētais nosacījums - nav iespējams droši secināt
prasītāja gribu attiecībā uz piegādes termiņiem, tāpēc ir piemērojami Civillikuma 1430.panta noteikumi, kas paredz, ka klusēšana nav atzīstama ne par
piekrišanu, ne par noliegšanu, izņemot to gadījumu, kad likums tieši prasa pārtraukt klusēšanu, lai to neatzītu par piekrišanu, un secināms, ka puses nav
vienojušās par piegādes termiņu.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis (..) kad viņš palaidis garām termiņu,
kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Šajā gadījumā izpildīšanas termiņš nebija nolikts nedz ar likumu, nedz ar līgumu,
nedz arī ir nosakāms pēc parašas. Turklāt šajā gadījumā jāņem vērā, ka Civillikuma 1653.pants paredz, ka citos gadījumos, lai atzītu parādnieka
nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.
Ņemot vērā minēto, nevar atzīt par pamatotu atbildētāja pilnvarotās pārstāves pretprasības pieteikumā pausto viedokli par prasītāja nokavējuma
esamību šajā gadījumā, t.i., prasītāja kā piegādātāja nokavējums šajā gadījumā nav konstatējams. Vērtējot piegādes nokavējuma esamību būtu jāņem
vērā, ka 2014.gada 25.februāra e-pasta vēstules pielikumā esošajā 2014.gada 25.februāra rēķinā Nr.BIT000002343, 2014.gada 14.marta rēķinā
Nr.BlT00001307, 2014.gada 21.marta rēķinā Nr.BIT00001325 puses vienojušās par preču piegādes noteikumiem /nosaukums/, kas atbilstoši
Incoterms noteikumiem nozīme, ka preces pieņem pircējs no pārdevēja noliktavās. Faktu, ka preces pārvadājumu veica atbildētājs, t.i., no atbildētāja
bija atkarīgs, kad viņš nodrošinās transportu preču izvešanai, apliecina arī prasības pieteikumam pievienotās pušu pārstāvju parakstītās starptautiskās
preču transporta pavadzīmes (CMR). Nekonstatējot prasītāja kā piegādātāja nokavējuma esamību, nav konstatējami atbildētāja pilnvarotās pārstāves
pretprasības pieteikumā pieminētie priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzināšanai - šajā gadījumā nav konstatējama prasītāja prettiesiskā rīcība un vaina.
Prasītājs uzskata arī pašu zaudējumu un cēloņsakarības esamību šajā gadījumā par nepierādītiem, bet ņemot vērā, ka zaudējumu atlīdzināšanai
nepieciešams konstatēt visus priekšnoteikumus, prasītājs tos sīkāk neanalizē.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Šajā gadījumā atbildētājs, iesniedzot pretprasību par zaudējumu piedziņu, nav pierādījis nevienu
zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1404., 1427., 1428., 1430. un 1587.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu un
1828.pantu, prasības grozījumos tiesai lūgts piedzīt no SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu UAB /nosaukums/, reģistrēta
Lietuvas Republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, galveno parādu 1785,26 EUR un nokavējuma procentus 306,50 EUR apmērā, kopā
2091,76 EUR, ka arī visus tiesāšanās izdevumus; noteikt prasītājam UAB /nosaukums/, reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no atbildētāja SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos
procentus 8,05% (astoņi un piecas simtdaļas procenti) gadā no pamatparāda summas 1785,26 EUR; atbildētāja pretprasību par zaudējumu piedziņu
noraidīt.
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesa sēdē prasību uzturēja analoģiski prasības pieteikumā un prasības pieteikuma grozījumos norādītajam,
pretprasību neatzina un papildus paskaidroja, ka attiecībā uz sākotnējo prasību, ko arī apliecināja atbildētāja pārstāve, strīds pēc būtības nepastāv. To arī
apstiprina atbildētāja veiktais aprēķins, kurš ir identisks prasības grozījumos norādītajam. Procenti aprēķināti vadoties no likuma. Prasītājam ir iebildumi
pret pretprasību. Pretēji atbildētāja pārstāves norādītajam, vienošanās par termiņu nebija panākta, to apliecina e-pastu sarakste, kuru iesniedza
atbildētājs. Prasītājs nekad nav piekritis atbildētāja piedāvātajiem termiņiem, turklāt, iepriekš sarakstē izteicis brīdinājumu, ka izstrādājumu izgatavošanas
termiņš nebūs mazāks par trīs nedēļām, kas šajā gadījumā ir 2014.gada 18.marts. Nesaskata prettiesisku rīcību vai ļaunprātīgu termiņu novilcināšanu no
prasītāja puses. Ņemot vērā minēto, nav pamata piedzīt zaudējumus. Uzskata, ka pretprasība nav pierādīta un ir noraidāma. Kopējā pasūtījuma summa
bija 10 358,46 euro, divos maksājumos samaksāti 8 573,20 euro. Prasības summu veido starpība, kas nav apmaksāta, tie ir 1785,26 euro plus
likumiskie procenti, kas aprēķināti uz 2016.gada 18.maiju. Bija divi apmaksas termiņi – 2014.gada 28.marts un 2014.gada 4.aprīlis. Apmaksas termiņi
izriet no piegādes fakta, no CMR dokumentiem. Uzskata, ka piekrišanu šādiem termiņiem prasītājs nav devis, gluži pretēji, sarakstē norādījis, ka
ražošanas termiņš nav mazāks par trīs nedēļām. Atbildētājs vēlējās ietaupīt, līdz ar to bija norādīts, ka ražošanas laiks pagarināsies līdz 3 nedēļām.
2014.gada 24.februāra e-pasta vēstulē atbildētājs norādījis, ka pasūta visus krāsotos izstrādājumus bez izgriezumiem. Darījums notika un termiņi kā
blakus noteikums palika bez vienošanās. 2014.gada 19.februāra e-pasta sarakstē minēti termiņi. Prasītājs tabulu izmantoja par pamatu sagatavošanai, bet
nedeva akceptu par termiņiem. Puses vienojās par ražošanu, noformēja pasūtījumu un termiņš pirmajai pasūtījuma piegādei bija 2014.gada 18.marts.
Otrā piegāde bija plānota 2014.gada 20.martā, bet faktiski notika 2014.gada 21.martā. Atbildētājs apņēmās konkrētos termiņos piegādāt preci,
vienojoties ar Šveices uzņēmumu, kamēr vēl nebija vienošanās ar prasītāju. Atbildētājs, nesagaidot apliecinājumu par preču izgatavošanu no prasītāja,
viņuprāt, vēlamo uzdevis par esošo. Vērš uzmanību uz Civillikuma 1428.pantu. Rodas šaubas, vai atbildētājs rīkojies godprātīgi. Līgumsods nav ne
samērīgs, ne taisnīgs. Uzskata, ka prasība grozītajā apmērā apmierināma, bet pretprasība noraidāma. Atbildētājs piekrita līgumsodam un apmaksāja to.
Vērtējot pierādījumus, vērš uzmanību uz to, ka līgums, kas ir visa strīda pretprasības pamatā, nav parakstīts no pasūtītāja Šveices uzņēmuma kā trešās
personas puses. Tas nav saistošs trešajām personām.
Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, pretprasību uzturēja analoģiski pretprasības pieteikumā norādītajam. Paskaidroja, ka
precīzi atreferēta līguma noslēgšanas gaita. Prasītājs neapstrīd to, ka 2014.gada 25.februārī tika galīgi noformēts līgums ar viņa rēķinu un ar kuru
akceptēja 2014.gada 24.februāra e-pasta vēstulē galīgi izteikto pēdējo pretoferti. Viņuprāt, 2014.gada 24.februāra e-pasta vēstulē, pretoferte konkrēti
definēta gan norādot pielikumu tabulā precīzu detaļu skaitu, ar kādiem artikulu numuriem nepieciešamas, gan norādot arī tabulas augšpusē piegādes
sadalījumu divās daļās. Pirmā sūtījuma daļa paredzēta uz 2014.gada 5.martu, bet otrā sūtījuma daļa paredzēta uz 2014.gada 20.martu. Strīdus jautājums
ir termiņi. Piegādes termiņi bija precīzi izrēķināti, lai attiecīgi atbildētājs preci tālāk varētu piegādāt uz Šveici savam darījumu partnerim 2014.gada 7.martā
un 22.martā. Vērš uzmanību uz 2014.gada 25.februāra vēstuli, ar kuru prasītājs sniedz atbildi atbildētājam, nebilst nevienu vārdu par 2014.gada 5.marta
un par 20.marta piegādes termiņiem. Uzskata, ka ir izteikta piekrišana 2014.gada 25.februāra ofertei. Uzņēmējam vajadzēja pievērst tam uzmanību un, ja
nespēja izteikt akceptu konkrētajiem datumiem, tad par to bija jāziņo. Iespējams apzinājās, ka notiks līguma pārkāpums, bet piekrita darījumam un
izrakstīja rēķinu. Uzskata, ka ir bijis prettiesisks līguma saistību neizpildes fakts, kas atbildētājam ir radījis zaudējumus. Zaudējumu apmērs ir pierādīts ar
dokumentiem, kas pievienoti pretprasībai, proti, ar galīgo vienošanos ar Šveices sabiedrību par to, ka galīgais līgumsods ir 3004,68 euro. Uzskata, ka
pretprasība par zaudējumu atlīdzību ir pilnībā pamatota. Ievērojot visus apstākļus, kā arī pretprasībā norādītās Civillikuma normas par zaudējumu
atlīdzību, lūdz apmierināt pretprasību par zaudējumu piedziņu. 2014.gada 20.februārī noslēgts līgums ar Šveices sabiedrību par kopējo summu 32 113,68
euro. Līguma beigās ir norādīts piegādes grafiks. Specifikācija pievienota ar iesniegumu lietas materiāliem, ņemot vērā, ka pēdējā tiesas sēdē bija strīds
par to. Summas atšķiras, jo Šveices sabiedrībai ir dārgākas piegādes izmaksas. 2014.gada 7.martā un 22.martā bija paredzēta piegāde no atbildētāja
puses. CMR veidlapā nav atzīme par nokavējumu, viņuprāt, neparedz to darīt. Kavējuma neatzīmēšana pavadzīmē neatņem atbildētājam tiesības izvirzīt
civiltiesiskus prasījumus. Prasītājs norāda, ka vienošanās par piegādes termiņiem nav bijusi, jo par to nav sekojis komentārs nākamās dienas e-pasta
vēstulē. Mēģina atsaukties, ka par piegādes termiņiem ir bijusi vienošanās 2014.gada 19.februāra e-pasta vēstulē, kad tika paziņots ražošanas termiņš,
neprecizējot no kura datuma tiks veikta atskaite. Prasītājs izvairījies no lielākiem zaudējumiem, jo atbildētājs sarunu ceļā ar Šveices uzņēmumu ir panācis
zaudējumu apmēra samazinājumu gandrīz trīskārši. Ir rakstīta pretenzija prasītājam, līdz ar to aplams ir apgalvojums, ka atbildētājs nekad nav izteicis
pretenzijas par termiņu neievērošanu. Atbildētājam ir tiesības izteikt pretenzijas Komerclikuma ietvaros. Apkopojot visu iepriekš minēto, lūdza apmierināt
pretprasību, prasību noraidīt. Zaudējumu apmērs ar atbildētāja aktīvām darbībām tika ievērojami samazināts, līdz ar to arī samazinājušies prasītāja
zaudējumi.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītāja un atbildētāja pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma, bet pretprasība noraidāma.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo 1956.gada 19.maija „Konvenciju par kravas starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR)” 4.pantu
pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi. Pavadzīmes trūkums, nepareizs izpildījums vai zaudējums neietekmē pārvadājuma līguma
pastāvēšanu vai derīgumu, tas paliek pakļauts šīs Konvencijas noteikumiem. Minētā akta 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka pavadzīme ir pirmais
pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai, līguma nosacījumiem un tam, ka pārvadātājs ir saņēmis kravu.
Lietas materiāliem pievienotas starptautiskās preču pavadzīmes (CMR) ar Nr.BIT00001307 un Nr.BIT00001325. (l.l.11, 19)
Lietas materiāliem pievienoti prasītāja izrakstīti rēķini atbildētājam: 2014.gada 14.marta rēķins Nr.BIT00001307 par summu 3785,26 euro ar
apmaksas termiņu līdz 2014.gada 28.martam un 2014.gada 21.marta rēķins Nr.BIT00001325 par summu 6573,20 euro ar apmaksas termiņu līdz
2014.gada 4.aprīlim. (l.l.12-18, 20-26)
Lietā nav strīda, ka rēķinos norādītos izstrādājumus atbildētāja ir saņēmusi.
Prasītājs norādījis, ka uz prasības pieteikuma sagatavošanas brīdi, atbildētāja 2014.gada 2.jūlijā veikusi daļēju apmaksu. Prasītājs, ņemot vērā
atbildētāja iebildumus, prasību precizējis samazinot piedzenamās summas apmēru, apstiprinājis, ka pretprasības pieteikumā pieminētais maksājums ir
veikts un UAB /nosaukums/ ir saņēmusi 5179,37 EUR, ko, ņemot vērā pretprasības pieteikuma 1.3.punktā minēto, var attiecināt uz sākotnējā prasības
pieteikumā minēto pavadzīmju 2014.gada 14.marta Nr.BIT00001307 un 2014.gada 21.marta Nr.BIT00001325 apmaksu. Precizēts, ka uz 2016.gada
18.maiju SIA „/nosaukums/” parāds UAB /nosaukums/ pēc prasībā norādītajām pavadzīmēm ir 2091,76 EUR, ko veido pamatparāds 1785,26 EUR un
nokavējuma procenti 306,50 EUR. (l.l.113)
Tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas prasītāja labā pamatparādu 1785,26 euro, jo tiesas rīcībā neatrodas pierādījumi tam, ka
atbildētāja būtu parādu pēc izrakstītajiem rēķiniem apmaksājusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Prasītājs norādījis, ka aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 29.marta līdz 2016.gada 18.maijam 306,50
euro apmērā, saskaņā ar likumu un Eiropas centrālās bankas procentu likmēm, kas tiesas ieskatā ir piedzenami no atbildētāja.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta
otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai
pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā (1765.p.3.d.) gadā (..) Pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un
1.jūlijā.
Ievērojot, ka prasītājs atteicies no prasības daļā par pamatparāda piedziņu 5179,37 euro apmērā un nokavējuma procentu piedziņu 373,83 euro
apmērā, jo konstatēts, ka atbildētājs samaksājis maksājumu 2014.gada 25.februārī, t.i., pirms prasības iesniegšanas tiesā, tad šajā prasības daļā
tiesvedība lietā ir izbeidzama atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta pirmās daļas 4.punkta noteikumiem.
SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, cēlis pretprasību pret UAB „/nosaukums/”, reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, par zaudējumu piedziņu. (l.l.65-72)
UAB /nosaukums/ neapstrīd, ka starp SIA „/nosaukums/” un UAB /nosaukums/ pārstāvjiem notikusi sarakste, ko ar 2016.gada 10.marta aktu
Nr.00104 ir fiksējis zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs Šusts. (l.l.74-75)
UAB /nosaukums/ neapstrīd, ka starp pusēm notikusi vienošanās par piegādes līguma būtiskajām sastāvdaļām - preci un tās cenu, atbilstoši
Civillikuma 2107.panta noteikumiem, kas paredz, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par
zināmu cenu.
Prasītājs nepiekrīt atbildētāja SIA „/nosaukums/” viedoklim, ka bijusi vienošanās par konkrētiem piegādes termiņiem, kā norādīts pretprasībā.
Civillikuma 1404.pants nosaka, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā
vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
Bez tam, Civillikuma 1428.pants paredz, ka gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai
rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni šajā izpratnē. Darbībai, kas
uzskatāma par klusējot izdarītu gribas izteikumu, jā būt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību.
No lietas materiāliem redzams, ka UAB /nosaukums/ pārstāvis 2014.gada 25.februāra e-pasta vēstulē, atbildot uz SIA „/nosaukums/” pārstāvja
2014.gada 24.februāra e-pasta vēstuli, kurai tika pievienots pasūtījums, nav izteicis iebildumus pret SIA „/nosaukums/” kā pasūtītāja piedāvātajiem
aptuveniem termiņiem. (l.l.77-81)
SIA „/nosaukums/” pārstāvis 2014.gada 19.februāra vēstulē informēts, ka (..) ražošanas laiks pagarināsies līdz 3 nedēļām (..), ko apliecina SIA
„/nosaukums/” pilnvarotās pārstāves pretprasības pieteikumam pievienotā 2014.gada 19.februāra e-pasta vēstules izdruka (l.l.84-86). Ja pieņem, ka
līgums noslēgts 2014.gada 25.februārī, SIA „/nosaukums/” pārstāvis bija informēts, ka ražošana būtu pabeigta ne ātrāk par 2014.gada 18.martu.
Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā nav iespējams nepārprotami konstatēt prasītāja izteiktu gribu attiecībā uz piegādes termiņiem, tāpēc ir piemērojami
Civillikuma 1430.panta noteikumi, kas paredz, ka klusēšana nav atzīstama ne par piekrišanu, ne par noliegšanu, izņemot to gadījumu, kad likums tieši
prasa pārtraukt klusēšanu, lai to neatzītu par piekrišanu, līdz ar ko secināms, ka puses nav vienojušās par konkrētu piegādes termiņu, kas būtu nosakāms
ar konkrētu datumu. Bez tam, tiesa ņem vērā, ka atbildētājs iebildumus par piegādes termiņu nokavējumu izteicis tikai pēc prasības iesniegšanas tiesā.
Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis (..) kad viņš palaidis garām termiņu,
kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Atzīstams, ka šajā konkrētā gadījumā izpildīšanas termiņš nebija nolikts, kas norobežotos ar kādu konkrētu datumu.
Turklāt šajā gadījumā jāņem vērā, ka Civillikuma 1653.pants paredz, ka citos gadījumos, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš
atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka. Pierādījumi arī šādiem apstākļiem tiesas rīcībā nav iesniegti.
Tiesa uzskata, ka prasītāja UAB /nosaukums/ kā piegādātāja nokavējuma šajā gadījumā nav konstatējams.
Vērtējot piegādes nokavējuma esamību tiesa ņem vērā, ka 2014.gada 25.februāra e-pasta vēstules pielikumā esošajā 2014.gada 25.februāra
rēķinā Nr.BIT000002343, 2014.gada 14.marta rēķinā Nr.BiT00001307, 2014.gada 21.marta rēķinā Nr.BIT00001325 (l.l.11-26) puses vienojušās
par preču piegādes noteikumiem /nosaukums/, kas atbilstoši Incoterms noteikumiem nozīme, ka preces pieņem pircējs no pārdevēja noliktavās. Arī tas
fakts, ka preces pārvadājumu veica pats atbildētājs, tad no SIA „/nosaukums/” bija atkarīgs, kad viņš nodrošinās transportu preču izvešanai. Minēto
apliecina arī prasības pieteikumam pievienotās pušu pārstāvju parakstītās starptautiskās preču transporta pavadzīmes (CMR).(l.l.11,19)
Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)
tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)
cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006., lpp.209.).
Nekonstatējot UAB /nosaukums/ kā piegādātāja nokavējuma esamību, nav konstatējami SIA „/nosaukums/” pārstāves pretprasības pieteikumā
pieminētie priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzināšanai - šajā gadījumā nav konstatējama UAB /nosaukums/ prettiesiskā rīcība un vaina.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Šajā gadījumā atbildētājs, iesniedzot pretprasību par zaudējumu piedziņu, nav pierādījis zaudējumu
atlīdzināšanas priekšnoteikumus.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pretprasība pret UAB „/nosaukums/”,
reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par zaudējumu piedziņu ir noraidāma pilnībā, kā nepierādīta.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.pantam, „pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus
(...)”.
Tiesa uzskata, ka no atbildētāja tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli precizētai prasības summai 2091,76 euro, tas ir, valsts nodeva 313,76
euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, bet kopā 318,46 euro.
No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzskaitījuma (2.lietas lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par
tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā veido kopsummu 12,40 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītāja samaksātos 4,70
euro, 7,70 euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts labā.
Prasītājs tiesai iesniedzis izdevumu 315,00 euro apmērā apliecinošu maksājumu dokumentu, kas pamatots ar 2016.gada 3.jūnija rēķinu
Nr.VL160603 (l.l.117-118), par juridisko palīdzību civillietā Nr.C33538415. Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktā ir noteikts, ka ar
lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību. Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrās daļas nosacījumiem, ar lietas vešanu
saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus
prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas pirmā punkta „a” apakšpunktu, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos
apmēros: izdevumi advokāta palīdzības samaksai: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās
prasības summa nepārsniedz 8500, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst
pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi atbilstoši prasības apmēram - 313,77 (trīs simti
trīspadsmit euro un 77centi).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai
izpildei.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 39., 41.panta pirmās daļas, 44., 97., 190., 193.pantiem, 223.panta pirmās daļas 4.punkta, 204.1 panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu UAB „/nosaukums/”, reģistrēta Lietuvas Republikā ar
reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 1785,26 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2014.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada
18.maijam 306,50 euro un tiesas izdevumus 632,23 euro, bet kopā piedzīt 2723,99 (divi tūkstoši septiņi simti divdesmit trīs euro un 99 centi).
Parāda summa ieskaitāma UAB „/nosaukums/”, reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, AS /nosaukums/ norēķinu kontā
Nr./numurs/.
Noteikt prasītājam UAB /nosaukums/, reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma
pilnīgai izpildei saņemt no atbildētāja SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos procentus 8,05% (astoņi un piecas simtdaļas
procenti) gadā no pamatparāda summas.
Izbeigt tiesvedību daļā prasītāja UAB „/nosaukums/”, reģistrēta Lietuvas Republikā ar reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret
atbildētāju SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par pamatparāda piedziņu 5179,37 euro apmērā un likumisko procentu piedziņu
373,83 euro apmērā.
Noraidīt SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pretprasību pret UAB „/nosaukums/”, reģistrēta Lietuvas Republikā ar
reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par zaudējumu piedziņu.
Piedzīt no SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,70 euro (septiņi
euro un 70 centi). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde:
Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norādāmi dati lietas identificēšanai. Dokuments, kas
apliecina minēto izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Noteikt SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese /V. Grebežniece/