Gas company partially wins small claims suit for unpaid gas, late fees, and court costs against consumer.

Lietas Nr. C30329014

Lietas arhīva Nr. C-0216-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 15.maijā

Alūksnes rajona tiesas

6tiesnese A.Strupule

rakstveida procesā izskatīja civillietu Akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu

un

konstatēja

Prasītāja 2014.gada 2.janvārī cēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju par naudas

piedziņu.

2014.gada 9.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas

ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas

apgabaltiesas priekšsēdētāja 2014.gada 11.martā nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 27.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka Gazificētajā objektā /adrese/, (turpmāk - Objekts) izlietota dabasgāze, par ko nav veikta pilnīga

samaksa.

2012.gada 7.jūnijā par starp pusēm noslēgts līgums Nr.73-6449460 par dabasgāzes piegādi patērētājam par dabasgāzes piegādi

Objektā.

Atbildētājs neesot pilnībā norēķinājies par saņemto gāzi.

Par periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 2.decembrim par Objektā izlietoto dabasgāzi neesot samaksāti Ls 200,84,

izdevumi par atbildētājam nosūtīto brīdinājumu Ls 0,60, par samaksas kavējumu aprēķināti nokavējuma procenti Ls 74,97 par periodu

no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada 21.jūlijam - 0,15% dienā no kavētā maksājuma, kopā atbildētājs esot parādā Ls 276,41.

Tā kā atbildētājs parādu un kavējuma procentus nav samaksājis prasītāja cēlusi prasību tiesā.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”

36.5., 46., 65., 69., 84., 90.1.punktu, Civillikuma 1587., 1759., 1765., 1779., 1828., 2004., 2107., 2109., 2021.pantu, prasītāja lūdz

tiesu:

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai Ls 276,41 (tajā skaitā nokavējuma procenti Ls 74,97) un tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu

Ls 50,00 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kopā piedzīt Ls 329,71;

atzīt prasītājas tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos

sešus procentus gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2014.gada 14.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosūtījusi atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi (lietas 10.,

24.lapa) prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu (lietas 25.lapa).

2014.gada 16.aprīlī Alūksnes rajona tiesa nosūtījusi pusēm, tajā skaitā, atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiesas

paziņojumu par to, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2014.gada 15.maija (tiesas

paziņojums 32.lapā).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības

laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi

un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot

uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Atbildētājs līdz tiesas noteiktajam termiņam - 2014.gada 7.februārim paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis. Prasības summas apmēru

un aprēķinu nav apstrīdējis, lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūdzis.

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Lietas 11.lapā atrodas atbildētāja pieteikuma kopija, ar kuru viņš lūdz noslēgt ar viņu līgumu par dabasgāzes piegādi.

No lietas 12.lapā esošā Nr.73-6449460 dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības lietotājiem kopijas redzams, ka 2012.gada

7.jūnijā starp pusēm noslēgts līgums par dabasgāzes piegādi un saņemšanu. No līguma redzams, ka atbildētājs ir dzīvokļa /adrese

A/, īrnieks.

Saskaņā ar šo līgumu prasītāja apņēmusies piegādāt un pārdot dabasgāzi, bet Lietotājs (atbildētājs) apņēmies saņemt gāzi un

samaksāt par to.

2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 90.1.punkts paredz

mājsaimniecības lietotāja pienākumu veikt samaksu par dabasgāzes lietošanu 20 dienu laikā pēc kārtējā norēķinu perioda beigām.

No minētā izriet, ka starp pusēm ir noticis civiltiesisks darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē.

Prasītāja piegādājusi gāzi atbildētāja īrētajam dzīvoklim, savukārt atbildētājs to saņēmis, bet nav pilnībā norēķinājies par tās

saņemšanu.

Lietas 14.lapā atrodas Dzīvojamo telpu, mēbeļu, iekārtu un mantu pieņemšanas-nodošanas akta kopija, kuru parakstījuši /pers. A/ un

/pers. D/.

No lietas 13.lapā esošā /pers. E/ iesnieguma kopijas redzams, ka viņa 2012.gada 8.maijā prasītājai paziņojusi, ka viņa atbildētāju

(kā viņas īrnieku) lūgusi atbrīvot dzīvokli.

2013.gada 19.jūlijā prasītāja atvienojusi /adrese/, gāzes iekārtas un mēraparātus (akta par norēķinu uzskaites mēraparāta vai

dabasgāzes patēriņa skaitītāja maiņu, kontroli, pārplombēšanu, demontāžu, pievienošanu un gāzes iekārtu pievienošanu,

atvienošanu vai demontāžu kopija lietas 16.lapā). Mēraparāta rādījums fiksēts – 07115.

Prasītāja aprēķinājusi parādu par laika periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 2.decembrim Ls 200,84 (parāda aprēķins lietas

17.lapā, aprēķina lietotājam Nr.73-6449460 kopija lietas 18.lapā).

2013.gada 10.septembrī atbildētājam sastādīta pretenzija par parādu Ls 276,82 ar lūgumu nomaksāt parādu līdz 2013.gada

20.septembrim (lietas 20.lapa).

2010.gada 5.jūlijā apstiprinātās Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 9.punkts paredz, ka [..] izdevumus, kas

Sistēmas operatoram rodas saistībā ar vēstuļu nosūtīšanu Mājsaimniecības lietotājam un Parāda piedziņu, sedz Mājsaimniecības

lietotājs.

Prasītāja aprēķinājusi izdevumus par pretenzijas nosūtīšanu Ls 0,60.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo

saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma par gāzes piegādes apmaksu un līdz ar to no atbildētāja par

labu prasītājai piedzenams parāds Ls 200,84 apmērā un izdevumi par pretenzijas nosūtīšanu Ls 0,60.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas

kārtību” 19.pants paredz, ka ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļa „Nokavējums līgumiem par preces piegādi,

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu” stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Civillikuma ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas

IV iedaļas „Nokavējums līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu” noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas

noslēgti līdz 2013.gada 1.jūlijam, un līgumiem, kas noslēgti iepirkuma vai koncesijas procedūras rezultātā, ja tā izsludināta līdz

2013.gada 1.jūlijam. Līdzēji var vienoties par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvas 2011/7/ES par

maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā prasību piemērošanu līgumiem par preces piegādi,

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu no 2013.gada 16.marta.

Tādēļ tiesa atzīst, ka pušu attiecības par nokavējuma procentu piedziņu izspriežamas saskaņā ar Civillikuma attiecīgajiem pantiem,

kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) – līgumsodu var pievienot katram līgumam,

un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,

kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Starp pusēm noslēgtā līguma 2.1.3.punkts paredz patērētāja (atbildētāja) pienākumu [..]samaksāt nokavējuma procentus 0,15% no

parāda summas par katru nokavēto dienu.

Šādu līgumsodu paredz arī 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi” 65.punkts.

Prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus par samaksas kavējumu Ls 74,97 par periodu no 2012.gada 1.septembra līdz

2013.gada 21.jūlijam - 0,15% dienā no kavētā maksājuma (nokavējuma procentu aprēķins lietas 19.lapā).

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā starp pusēm pastāv tiesiskās attiecības, kuras regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums,

kas ir speciālais likums attiecībā pret Civillikuma normām.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa noteic, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,

pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un

strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Eiropas Kopienu Padomes

1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/13/EEK preambulā norādīts, ka preču un pakalpojumu ieguvējiem jābūt aizsargātiem pret pārdevēja

vai pakalpojumu sniedzēja pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz iepriekš noformētiem standartlīgumiem. Noteikumu

vienmēr uzskata par tādu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, ja tas ir sastādīts jau iepriekš un patērētājam tādēļ nav bijusi

iespēja iespaidot to saturu, jo īpaši saistībā ar iepriekš formulētiem standartlīgumiem (Direktīvas 3.panta 2.punkts). Direktīvas 6.pants

dalībvalstīm uzliek pienākumu noteikt, ka netaisnīgi noteikumi patērētājam nav saistoši. Efektīvu patērētāju aizsardzību var nodrošināt

tikai tad, ja nacionālā tiesa atzīst, ka tai ir kompetence novērst šāda veida noteikumus pēc savas iniciatīvas.

Kā redzams konkrētajā gadījumā noslēgts tipveida līgums, jo tiesa nekonstatē, ka puses būtu apspriedušas līguma noteikumus, katru

atsevišķi. Līgums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijis iespējas

ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi

noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2011.gada 12.janvāra spriedumā, lietā Nr.SKC-25/2011, kur vērtēta līgumsoda apmēra

pamatotība, likumā nevar būt ietverta tāda līgumsoda būtība, ka parādnieks uzņēmies nevis konkrēti izmērāmu ,,pametumu”, bet

maksājumu, kas var augt līdz bezgalībai.

Kā redzams, konkrētajā gadījumā pielīgti nokavējuma procenti 0,15% dienā no parāda summas, līdz ar ko, tiesa uzskata, ka šādi

līguma noteikumi, kas paredz neierobežotu nokavējuma procentu maksimālo apmēru, kas kopsummā var arī pārsniegt parāda

pamatsummu, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu, uzskatāmi par netaisnīgiem līguma

noteikumiem, jo uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta astotajā daļā paredzētas sekas, kas iestājas, ja tiek konstatēti netaisnīgi

līguma nosacījumi, un proti, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie

noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie

noteikumi.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līgumā ietvert nokavējuma procentus par saistību pienācīgu nepildīšanu, bet to apmēram jābūt

samērīgam. Ņemot vērā minēto, 2012.gada 7.jūnija dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-6449460

redzams, ka 2.1.3.punktā ietvertais nokavējuma procentu apmērs ir atzīstams par netaisnīgu, tādējādi uz patērētāju nav piemērojams.

Tā kā atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums

maksāt nokavējuma procentus, bet tie nosakāmi saprātīgās robežās, kas konkrētajā gadījumā kļūst par tiesas kompetenci, lietojot

par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Tiesa ņem vērā likumdevēja pausto gribu Civillikuma grozījumos, kas stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī, attiecībā uz līgumsoda

definīciju un tā apmēra noteikšanas kritērijiem, kas noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi var tikt noteikts ne vairāk par

10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Ņemot vērā minēto, īpaši pie apstākļiem, ka atbildētājs ir patērētājs, tiesa atzīst, ka pieprasītais nokavējuma procentu apmērs

nostāda atbildētāju neizdevīgā stāvoklī, kā arī pakļauj prasītāju riskam gūt apmierinājumu saistības pilnīgai izpildei, tādēļ tas ir

samazināms līdz 10% no pamatparāda, tas ir, līdz Ls 20,08 apmēram.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami nokavējuma procenti Ls 20,08 apmērā, bet prasība pārējā daļā

– Ls 54,89 apmērā par nokavējuma procentu piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai ir tiesības aprēķināt par maksājumu kavējumu likumiskos procentus pa seši procenti no

simta gadā.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes

nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumu summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi Ls 53,30 tajā skaitā: valsts nodeva Ls 50,00 un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 (maksājumu dokumenti lietas 6., 7.lapā, ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu

nosūtīšanu saistītie izdevumi lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu pēc 2014.gada 1.janvāra piedzītās summas konvertējamas uz euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantamir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Daļēji apmierināt Akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese /) par labu Akciju sabiedrībai „Latvijas

Gāze” (reģistrācijas Nr.40003000642, juridiskā adrese: Vagonu iela 20, Rīga, LV-1009) parāda pamatsummu Ls 200,84 (divi simti

latus un 84 santīmus), [konvertējot euro, tas ir 285,77 EUR (divi simti astoņdesmit pieci euro un 77 centi)], izdevumus par

atgādinājuma nosūtīšanu Ls 0,60 (60 santīmus), [konvertējot euro, tas ir 0,85 EUR (85 euro centi)], nokavējuma procentus Ls 20,08

(divdesmit latus un 08 santīmus), [konvertējot euro, tas ir 28,57 EUR (divdesmit astoņi euro un 57 centi)], par periodu no 2012.gada

1.septembra līdz 2013.gada 21.jūlijam, kopā Ls 221,52 (divi simti divdesmit vienu latu un 52 santīmus), [konvertējot euro, tas ir

315,19 EUR (trīs simti piecpadsmit euro un 19 centi)], un tiesas izdevumus Ls 53,30 (piecdesmit trīs latus un 30 santīmus),

[konvertējot euro, tas ir 75,84 EUR (septiņdesmit pieci euro un 84 centi)], pavisam kopā Ls 274,82 (divi simti septiņdesmit četrus

latus un 82santīmus), [konvertējot euro, tas ir 391,03 EUR (trīs simti deviņdesmit viens euro un 03 centi)].

Prasību daļā par Ls 54,89 (piecdesmit četru latu un 89 santīmu), [konvertējot euro, tas ir 78,10 EUR (septiņdesmit astoņi euro un 10

centi)], piedziņu noraidīt.

Piespriestās summas ieskaitīt Akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” kontā Nr.LV38PARX0000004461029, AS „Citadele banka”.

Atzīt Akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” tiesības saņemt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese:

/adrese /) likumiskos 6% (sešus procentus) no simta gadā no parāda pamatsummas Ls 200,84 (divi simti latiem un 84 santīmiem),

[konvertējot euro, tas ir 285,77 EUR (divi simti astoņdesmit pieci euro un 77 centi)], par laiku līdz sprieduma izpildei.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -2014.gada 15.maija var pārsūdzēt Vidzemes

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesnese A.Strupule