Legislator Case Law & Legislation
142057110 / AA43-0048-14 AI generated

Air Baltic fined for visa violation dismissed; court ruled valid visa in invalid passport satisfies entry requirements.

Case Number 142057110 / AA43-0048-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court dismissed Air Baltic's appeal against a fine for transporting a Turkish citizen with a valid visa in an invalid passport. The company argued that international standards prevent pre-flight document checks, while the border authority enforced strict visa validity rules. The appellate court overturned the fine, ruling that a valid visa remains effective even if the passport is invalid, thereby negating the administrative offense elements.

Legislator headnote

AI generated

Imigrācijas likums 21.pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 114.2pants; Aizliedz pārvadāt personu bez derīga ceļošanas dokumenta, ja derīga vīza ir ielīmēta nederīgā dokumentā.

Keywords

AI generated
administrative offense visa validity invalid passport border control Air Baltic Turkish citizen fines dismissal

Cited Legislation

AI generated
Imigrācijas likums 21.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 114.2pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pants 1.punkts
Regulas (EK) Nr.810/2009 24.panta 1.punkts
Regulas (EK) Nr.810/2009 34.pants
Regula (ES) Nr.265/2010 5.panta 1.punkts
Regula (ES) Nr.265/2010 13.panta 1.punkts

Cited Case Law

AI generated
Eiropas Savienības Tiesa, 2014. gada 4. septembris, lieta C-575/12
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 142057110

Lietas arhīva Nr. AA43-0048-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 17.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kanenberga,

tiesneses Dz.Amerika un I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation”, reģistrācijas

numurs 40003245752, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 114. 2pantā

paredzēto pārkāpumu sakarā ar akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona

tiesas 2011.gada 6.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts robežsardzes (turpmāk arī – Iestāde) Rīgas pārvaldes lidostas „Rīga” robežkontroles punkta amatpersona

2010.gada 18.februārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AA Nr.040038 (turpmāk – Protokols) par to, ka akciju

sabiedrība „Air Baltic Corporation” (turpmāk arī – Sabiedrība) 2010.gada 18.februārī atveda Turcijas pilsoni /pers. A/,

kuram nav derīgas ieceļošanas vīzas Latvijas Republikā vai Šengenas valstu teritorijā (anulētajā Turcijas pilsoņa pasē

/numurs/ bija „C” kategorijas daudzkārtējā Šengenas vīza (Vācija), /numurs/ derīga no 20.09.2009. līdz 19.03.2010. ar

piezīmēm „apmeklējuma/darījumu vīza” un „strādāt aizliegts”). Tādējādi Sabiedrība pārkāpusi Imigrācijas likuma 21.panta

pirmo daļu, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 114.2pantā.

Ar Iestādes Rīgas pārvaldes 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.829 – 900 – AA040038 (turpmāk – Sākotnējais

lēmums) par minēto pārkāpumu Sabiedrībai piemērots naudas sods Ls 1700 apmērā.

[2] Ar Iestādes 2010.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.46 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 21.maijā saņemts Sabiedrības pieteikums (sūdzība) par Lēmuma

atcelšanu.

Sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Sabiedrībai nav nekādu iespēju Maskavas lidostā pārbaudīt, vai pasažierim ir ieceļošanai Latvijas Republikā

nepieciešamie dokumenti, ne pasažierim reģistrējoties lidojumam, ne pasažierim atstājot izlidošanas terminālu, jo saskaņā ar

Starptautiskās gaisa transporta asociācijas izdoto 1998.gada Standarta līgumu par zemes operāciju apkalpošanu un tā

pielikuma A noteikumiem (turpmāk arī - SGHA līgums) to uzņemas lidostas darbinieki. Sabiedrībai nav iespēju arī regresa

kārtībā piedzīt Iestādes uzliktos naudas sodus no Maskavas lidostas, jo to neatļauj SGHA līgums.

[3.2] Teorētiski Sabiedrība var pārbaudīt, vai pasažierim ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti,

pasažierim iekāpjot lidmašīnā, taču praktiski tas nav iespējams, jo iekāpšana „Boeing B737-500” lidmašīnās, kas apkalpo

reisu Maskava – Rīga, saskaņā ar starptautiskajiem lidojumu standartiem sākas 30 minūtes pirms izlidošanas laika.

„Boeing B737-500” lidmašīnās ir 120 vietas. Lai iekāpšanas laikā pārbaudītu 120 pasažieriem pases un vīzas, būtu

nepieciešamas apmēram divas stundas laika, tādējādi Sabiedrības stjuartēm nav nekādu iespēju veikt šo pārbaudi, jo nav

iespējams pārkāpt noteikto izlidošanas laiku.

Teorētiski Sabiedrība var arī pārbaudīt, vai pasažierim ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti

lidojuma Maskava – Rīga laikā, taču, ja arī šāda pārbaude tiktu veikta un būtu konstatēts, ka kādam pasažierim nav

nepieciešamo dokumentu, Sabiedrība nevarētu neielaist pasažieri lidostas „Rīga” teritorijā, jo tā pati lidmašīna tajā pašā

dienā neveic atpakaļceļu uz Maskavu, bet dodas citā reisā.

[3.3] LAPK 114.2pants paredz, ka naudas sods par minēto pārkāpumu uzliekams gan jūras, gan gaisa un sauszemes

pārvadātājiem. Atšķirībā no avio pārvadātājiem, piemēram, sauszemes pārvadātāji var izpildīt minēto likuma normu, jo

autobusu un vilcienu apkalpes pašas pārbauda pasažieru pases pirms iekāpšanas šajos transporta līdzekļos, tur nav

iepriekšējas reģistrācijas un šai pārbaudei ir pietiekami daudz laika pirms autobusu un vilcienu atiešanas.

[3.4] Ņemot vērā APL 85.panta pirmo daļu, norādāms, ka Iestādei, salīdzinot Sabiedrībai uzlikto pienākumu

pārliecināties par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamiem dokumenti, ar

neiespējamību šo pienākumu izpildīt no Sabiedrības puses neatkarīgu apstākļu dēļ, bija likumīgas tiesības atcelt Sākotnējo

lēmumu, atbrīvot Sabiedrību no administratīvās atbildības un izteikt Sabiedrībai mutvārdu aizrādījumu.

[3.5] Pasažieris 2010.gada 19.februārī, t.i., nākamajā dienā, kad ielidoja Rīgā, neatstājot lidostas teritoriju, ar citu

reisu aizlidoja atpakaļ no Rīgas uz Maskavu. Tādējādi nekādas sekas neiestājās un nekādi zaudējumi netika radīti.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemti Sabiedrības papildu paskaidrojumi, kuros Sabiedrība, ņemot vērā tiesu

praksi lietās par Sabiedrības pieļautajiem Imigrācijas likuma 21.panta pārkāpumiem, atzīst izdarīto administratīvo

pārkāpumu, taču uzskata, ka būtu iespējams šo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu, piemērojot LAPK 21.pantu, izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietu, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

[5] Administratīvajā rajona tiesā saņemti Iestādes rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka sūdzību neatzīst un

lūdz to noraidīt.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.oktobra spriedumu sūdzība noraidīta un Lēmums atstāts negrozīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[6.1] No izskatāmās lietas materiāliem ir konstatējams, ka lietā nav strīda par Protokolā konstatētajiem apstākļiem.

Ņemot vērā Sabiedrības papildu paskaidrojumā precizēto prasījumu (lietas 87. – 89.lapa), lietā nav strīda arī par to, ka

Sabiedrība nav ievērojusi Imigrācijas likuma 21.panta pirmās daļas prasības, līdz ar to, ka ir izdarījusi LAPK 114. 2 pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Lietā strīds ir par to, vai Sabiedrības izdarītais administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu un

Sabiedrībai izsakāms mutvārdu aizrādījums.

[6.2] No 1990.gada 19.jūnija konvencijas, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas

Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku

kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas konvencija) (turpmāk - Šengenas konvencija) 26.panta 1. un 2.punktā

un Eiropas Savienības Padomes direktīvas Nr.2001/51 (EK) 4. un 5.pantā minētā secināms, ka Eiropas Savienības tiesību

normās ir izvērtēts šāda pārkāpuma raksturs, pārkāpuma kaitīguma pakāpe un apdraudēto interešu nozīmīgums un noteikta

obligāta prasība dalībvalstīm minimālā naudas soda robežai, tādējādi atzīstot, ka personu pārvadāšana bez ceļošanas

dokumentiem, kas nepieciešami ieceļošanai Latvijas Republikā (Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā), neatkarīgi no šāda

pārkāpuma sekām, ir atzīts par tik smagu pārkāpumu, ka sods nevar būt nesamērīgi mazs. Tādēļ arī Latvijas Republikā par

LAPK 114.2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir paredzēta ievērojama sankcija, robežās no Ls 1700 līdz

Ls 2800 par katru pārvadāto personu.

[6.3] Par Sabiedrības izdarīto pārkāpumu sankcija ir no Ls 1700 līdz Ls 2800, tātad minētā pārkāpuma maksimālā

sankcija 93,33 reizes pārsniedz to ceļu satiksmes jomā izdarīto administratīvo pārkāpumu, kurus varētu atzīt par

maznozīmīgiem, sankcijas. Tātad likumdevējs, nosakot šo ievērojamo administratīvo sodu, atzinis LAPK 114. 2pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu par būtisku.

[6.4] Ņemot vērā to, ka Sabiedrība iepriekš izdarījusi praktiski identiskus pārkāpumus, tas kopumā liecina, ka

mutvārdu aizrādījums nesasniegs ne Eiropas Savienības Padomes direktīvas Nr.2001/51 (EK) 4.pantā noteikto, ka

sankcijām, kas piemērojamas pārvadātājiem, ir jābūt preventīvām, efektīvām un samērīgām, ne arī LAPK 22.pantā noteikto

administratīvā soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Līdz ar to

izskatāmajā gadījumā mutvārdu aizrādījums nav piemērojams.

[6.5] Izskatāmajā lietā konstatējams LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais atbildību pastiprinošais

apstāklis – gada laikā izdarīts līdzīgs pārkāpums, turklāt saskaņā ar Iestādes norādi šādi līdzīga rakstura pārkāpumi viena

gada laikā bijuši pat 59 (lietas 79.lapa), kas nepārprotami norāda, ka administratīvā soda mērķis līdz šim Sabiedrību nav

sasniedzis. Neskatoties uz minēto, Iestāde Sabiedrībai uzlikusi minimālo LAPK 114. 2pantā paredzēto naudas sodu Ls 1700

apmērā, kas, ņemot vērā LAPK 286.panta otrajā daļā noteikto, tiesas ieskatā konkrētajos apstākļos ir atzīstams par

samērīgu un atbilstošu Sabiedrības izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.

[6.6] Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka administratīvā soda piemērošanā Iestāde ievērojusi LAPK noteikto

lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Iestāde, atkārtoti izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējusi izdarīto pārkāpumu,

lietā esošos pierādījumus un no tiem izrietošos loģiskos secinājumus. Lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma un

LAPK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai

nav pamata to atcelt.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 6.oktobra spriedumu Sabiedrība iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

atzīst, ka izskatāmajā lietā ir izdarīts administratīvais pārkāpums, taču pārkāpumu būtu iespējams atzīt par maznozīmīgu.

Apelācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

[7.1] Tiesa nav devusi novērtējumu Sabiedrības argumentiem par to, ka Iestāde un Administratīvā apgabaltiesa

līdzīgos gadījumos konstatējusi, ka pārkāpumiem ir formāls raksturs un tie nav radījuši kaitīgas sekas.

[7.2] Sabiedrība piekrīt Administratīvās apgabaltiesas viedoklim lietā Nr.A42759908.

[7.3] Katrā attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietā jāvērtē konkrētie pasažiera dokumenti, viņa rīcības motivācija un

citi lietas apstākļi.

No lietā konstatētajiem apstākļiem secināms, ka pasažieris bija vērsies Vācijas konsulārajā iestādē vīzas saņemšanai,

konsulārā iestāde bija pārbaudījusi viņa dokumentus un atzinusi par pamatotu daudzkārtējās vīzas izsniegšanu uz 6

mēnešiem. Ne pases, ne vīzas derīguma termiņš nebija beidzies.

[7.4] No lietas materiāliem nevar secināt, vai persona lidoja ar divām pasēm tādēļ, ka zināja, ka tāda ceļošana ar divām

pasēm tiek akceptēta citās Eiropas valstīs, kā to Sabiedrība ir pierādījusi ar lietā iesniegtu saraksti ar citu valstu lidostām un

robežsargiem, vai citu iemeslu dēļ, taču tas vēl neļauj apgalvot, ka pasažiera pieļautais pārkāpums būtu radījis kādu esošu

vai potenciālu apdraudējumu Latvijas valsts migrācijas politikas interesēm.

[7.5] Attiecīgajā gadījumā pārkāpums tikai formāli ir uzskatāms par bīstamu valsts un sabiedriskajai kārtībai, jo pirms

vīzas izsniegšanas pasažiera personība un viņa vizītes mērķi tika pārbaudīti. Tikai formāli pastāv nelegālās migrācijas risks,

jo nav saprotams, kāpēc šāds risks ir lielāks tad, ja personai ir vīza anulētā pasē, jo pases anulēšanas iemesls nav zināms un

personai ir izdota jauna pase.

[8] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts Iestādes rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka pirmās instances

tiesas spriedums ir tiesisks un Sabiedrības apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

[9] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts Iestādes papildu paskaidrojums, kurā norādīts, ka Sabiedrības apelācijas

sūdzības argumentus neatzīst, taču, ņemot vērā Administratīvās apgabaltiesas praksi un, ka Sabiedrība ir atzinusi, ka ir

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, atzīst par pamatotu LAPK 21.panta piemērošanu, tā kā pārkāpuma izdarīšanas brīdī

prasība, ka vīzai obligāti ir jābūt derīgā ceļošanas dokumentā, nebija tik nepārprotami un skaidri noteikta likumā.

[10] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 27.marta lēmumu apturēta tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā

par Sabiedrības saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 114. 2pantā paredzēto pārkāpumu līdz Eiropas

Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai administratīvā pārkāpuma lietā Nr.142134611.

Savukārt, tā kā Eiropas Savienības Tiesa 2014.gada 4.septembrī ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr.C 575/12, -

sniedzot atbildes uz Administratīvās apgabaltiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, kas uzdoti administratīvā

pārkāpuma lietas Nr.142134611 ietvaros, ar Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 12.septembra lēmumu tiesvedība

minētajā administratīvā pārkāpuma lietā atjaunota.

[11] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts Iestādes papildu paskaidrojums, kurā norādīts, ka ņemot vērā Eiropas

Savienības Tiesas 2014.gada 4.septembra spriedumu lietā Nr.C-575/12, secināms, ka pārvadātāja darbībās, pārvadājot

ārzemnieku, kurš izmanto derīgu vīzu nederīgā ceļošanas dokumentā kopā ar derīgu ceļošanas dokumentu, kurā nav vīzas

ielīmes, LAPK 114. 2pantā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs nav saskatāms, tādēļ Iestāde piekrīt pirmās

instances tiesas sprieduma atcelšanai un lietas izbeigšanai.

[12] Saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu Administratīvā apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[13] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

Sabiedrības apelācijas sūdzība ir pamatota un Lēmums ir atceļams.

[14] Imigrācijas likuma 21.panta pirmā daļa noteica (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), ka

pārvadātājs pārliecinās par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie

dokumenti.

Savukārt LAPK 114. 2pantā paredzēta administratīvā atbildība par tādu valstu pilsoņu pārvadāšanu, kuras nav

Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, no šīm valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām

personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu un ja to veicis

pārvadātājs ar jūras, gaisa vai sauszemes transportu.

Tādējādi, lai Sabiedrību sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši LAPK 114. 2 pantam, nepieciešams konstatēt,

ka Sabiedrība (pārvadātājs) nav pārliecinājusies par to, ka personai, kuru tas pārvadā uz Latvijas Republiku no valsts, kura

nav Eiropas Savienības valsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, nav Latvijas Republikas valsts robežas

šķērsošanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu.

[15] LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu

vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu

tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Tātad, lai atzītu, ka persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt četras administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmes: objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi. Ja kaut viena no minētajām

administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma

sastāva.

[16] No lietas materiāliem konstatējams, ka Sabiedrība pie administratīvās atbildības saukta par LAPK 114. 2pantā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu par to, ka 2010.gada 18.februārī atveda Turcijas pilsoni /pers. A/ ar derīgu

Turcijas pilsoņa pasi Nr./numurs/, kurā nebija ieceļošanas vīza vai uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā vai Šengenas

valstu teritorijā, savukārt Šengenas valstu „C” kategorijas daudzreizējās (derīga no 2009.gada 20.septembra līdz 2010.gada

19.martam) vīzas ielīme Nr./numurs/ atradās anulētajā Turcijas pilsoņa pasē Nr./numurs/ (lietas 50. un 51.lapa).

Iestāde, interpretējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr.562/2006, ar kuru ievieš

Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss),

(turpmāk – Šengenas Robežu kodekss) normas, Padomes 2001.gada 15.marta Regulas (EK) Nr.539/2001, ar ko izveido to

trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz

kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, normas, Šengenas konvencijas normas, Padomes 1995.gada 29.maija Regulas

Nr.1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu, normas un Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju

9.pielikuma normas kopsakarībā ar Imigrācijas likuma 21.panta pirmo daļu un 4.panta pirmo daļu un LAPK 114.2pantu,

atzinusi, ka derīgai vīzai ir jābūt derīgā ceļošanas dokumentā.

Savukārt Eiropas Savienības Tiesa 2014.gada 4.septembra spriedumā lietā Nr.C-575/12 ir atzinusi, ka Eiropas

Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulas (EK) Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu

kodekss), 24.panta 1.punkts un 34.pants jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts iestādes izdarīta ceļošanas dokumenta

anulēšana automātiski nepadara nederīgu šajā dokumentā ielīmēto vienoto vīzu, Šengenas Robežu kodeksa, redakcijā ar

grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 25.marta Regulu (ES) Nr.265/2010, 5.panta

1.punkts, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 13.panta 1.punktu, jāinterpretē tādējādi, ka trešo valstu valstspiederīgo

ieceļošana dalībvalstu teritorijā nav pakārtota nosacījumam, ka robežpārbaudes brīdī uzrādītajai derīgajai vīzai noteikti

jābūt ielīmētai derīgā ceļošanas dokumentā un Šengenas Robežu kodeksa, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu

Nr.265/2010, 5.panta 1.punkts, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 13.panta 1.punktu, jāinterpretē tādējādi, ka tam ir

pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir

pakārtota nosacījumam, ka robežpārbaudes brīdī uzrādītajai derīgajai vīzai noteikti jābūt ielīmētai derīgā ceļošanas

dokumentā (sk. interneta vietni: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?

text=&docid=157346&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=323893).

[17] Administratīvā apgabaltiesa, ņemot vērā [16] punktā norādīto, atzīst, ka Sabiedrības pārvadātajam Turcijas

pilsonim, 2010.gada 18.februārī ierodoties Latvijas Republikā, bija valsts robežas šķērsošanai nepieciešamie ceļošanas

dokumenti, tai skaitā derīga vīza, kas atradās nederīgā ceļošanas dokumentā. Tādējādi konkrētajā gadījumā Sabiedrības

rīcībā iztrūkst LAPK 114.2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma objektīvās puses, līdz ar to arī atzīstams, ka

Sabiedrības rīcībā nav LAPK 114.2pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva.

[18] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā konstatēto, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka Lēmums ir atceļams un lietvedība par Sabiedrības

saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 114.2pantā paredzēto pārkāpumu izbeidzama.

[19] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu

un 289.22panta otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atcelt Valsts robežsardzes priekšnieka 2010.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.46 un lietvedību administratīvā pārkāpuma

lietā par akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 114.2pantā paredzēto pārkāpumu izbeigt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente S.Kanenberga

Tiesneses Dz.Amerika

I.Meldere