Court dismissed bid protest over tender evaluation and lack of audio recording release.

Lietas arhīva Nr. A42-02316-18/19

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:1019.A420348816.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 19.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Aiga Putniņa, tiesnese Marina Romanova un tiesnesis Romāns Dončenko,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „OSTAS CELTNIEKS” pieteikumu par Iepirkumu

uzraudzības biroja 2016.gada 3.novembra lēmuma Nr.4-1.2/16-304 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Kuldīgas novada pašvaldība (turpmāk – pasūtītāja) izsludināja konkursu „Būvdarbu veikšana objektā „Meistaru ielas izbūve, Dārzniecības ielas

un Siltumnīcu ielas rekonstrukcija Kuldīgā, Kuldīgas novadā”” (identifikācijas Nr.KNP/2016/20-K) (turpmāk – konkurss). Līguma slēgšanas tiesības

piešķirtas personu apvienībai „SC&I”.

[2] Pieteicēja SIA „OSTAS CELTNIEKS”, kura arī piedalījās konkursā, apstrīdēja konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk –

birojs), iebilstot pret to, ka personu apvienība piedāvājumā nav iekļāvusi nolikuma 9.9.2.apakšpunktā prasīto informāciju par nodarbināmo skaitu,

pasūtītāja nav pārliecinājusies, vai piedāvājumā atbilstoši nolikuma 9.9.3.apakšpunktam ir aprakstītas darbu veikšanas metodes un vai piedāvājumā

norādītais termiņš, kādā personu apvienība plāno pabeigt būvdarbus, atbilst nolikumam.

[3] Birojs ar 2016.gada 3.novembra lēmumu Nr.4-1.2/16-304 pieteicējas sūdzību noraidīja un atļāva pasūtītājai slēgt iepirkuma līgumu ar noteikto

uzvarētāju. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Izvērtējot nolikuma 9.9.2.apakšpunkta prasības, konstatējams, ka tajā nepārprotami ir prasīts norādīt: 1) darbu izpildes organizatorisko

struktūru; 2) iesaistīto juridisko un fizisko personu atbildības līmeni; 3) aprakstīt katras organizatoriskajā struktūrā iesaistītās personas tiešos pienākumus

un atbildības līmeni konkrēta darba veikšanā un pasūtītājas priekšā. Vienlaikus nolikumā ietvertais teksts „t.sk., nodarbināmo skaits, pakļautības

u.tml.”, biroja ieskatā, neparedz kādu konkrētu, obligāti norādāmu informāciju, bet ir uzskatāms par izskaidrojošu piemēru tam, ko pretendents var

papildus norādīt struktūrshēmā un tās aprakstā. Arī no pasūtītājas norādītā izriet, ka tā nav vēlējusies, lai pretendentu iesniegtajās darbu izpildes

struktūrshēmās vai to aprakstos obligāti būtu norādīts nodarbināmo skaits, pasūtītājai ir svarīgi zināt darbietilpību, kas pretendentiem ir jānorāda finanšu

piedāvājumā. Izvērtējot personu apvienības piedāvājumu, birojs secināja, ka tajā ir iekļautas visas sastāvdaļas, kuras konkursa nolikuma

9.9.2.apakšpunktā ir prasīts obligāti norādīt, un iekļautā informācija ir pietiekama, lai izvērtētu piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām.

[3.2] Birojs, pārbaudot personu apvienības piedāvājumu, konstatējis, ka tajā ir ietverts darbu izpildes tehnoloģiju apraksts, kurā ir ietvertas visas

nolikuma 9.9.3.apakšpunktā prasītās sastāvdaļas, proti, ir norādītas darbu veikšanas metodes un tehnoloģijas galvenajām darbu grupām (sagatavošanās

darbi, komunikāciju pārbūve, zemes darbi, brauktuves ceļa segas un ietves segas izbūve, caurtekas un konstrukcijas, ceļa aprīkojums un labiekārtojums)

un zem katras no grupām ir sīkāk aprakstīti konkrētie darbi (tostarp būvgružu izvešanas darbi), ir norādītas galvenās iekārtas un materiāli, tehnika,

ražošanas iekārtas un instrumenti, kā arī pievienoti iekārtu un būvmateriālu saraksti un plāns vides aizsardzības pasākumu nodrošināšanai. Līdz ar to nav

konstatējams pamats pieteicējas bažām, ka personu apvienības piedāvājumā varētu nebūt norādītas darbu veikšanas metodes vai tehnoloģijas atbilstoši

nolikuma 9.9.3.apakšpunkta prasībām.

[3.3] No nolikuma un pasūtītājas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka pasūtītājas mērķis, nolikuma 2.2.apakšpunktā iekļaujot būvdarbu izpildes

termiņu (seši mēneši), ir nodrošināt, ka pretendents noteiktajā izpildes termiņā ne vien izpildīs būvdarbus, bet arī sagatavos objekta un būvdarbu

nodošanai nepieciešamos dokumentus. Birojs konstatējis, ka personu apvienība darbu izpildes kalendārajā grafikā ir norādījusi divus darbus, kuru

veikšanu tā plānojusi līdz sestā mēneša beigām (komunikāciju pārbūve un ceļa aprīkojums un labiekārtojums). Šādu darbu norādīšana darbu izpildes

grafikā sestajā mēnesī automātiski nenozīmē, ka pretendents nespēs laikus veikt būvdarbus un sagatavot dokumentus objekta nodošanai ekspluatācijā.

Biroja ieskatā, minētos darbus pretendents var plānot tā, lai pēdējās divās nedēļās vai nu netiktu veikti attiecīgie darbi, vai arī tiktu veikti darbi, kas saistīti

ar objekta uzturēšanu un sakopšanu. Turklāt nolikumā nav noteikta konkrēta laika grafika detalizācija, un laika grafikā nav jāatzīmē visas līguma izpildē

veicamās darbības, piemēram, dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana, līdz ar to nav izdarāms secinājums par personu apvienības piedāvājuma

neatbilstību nolikuma tehniskās specifikācijas 29.punkta prasībām vai līguma projektā paredzētajiem nosacījumiem.

[4] Pieteicēja ir vērsusies tiesā ar pieteikumu, norādot uz turpmāk minētajām personu apvienības iesniegtā piedāvājuma neatbilstībām nolikuma

prasībām.

[4.1] Par atbilstību 9.9.2.apakšpunkta prasībām

[4.1.1] Nolikuma 9.9.2.apakšpunkts tieši un nepārprotami paredz struktūrshēmā norādīt nodarbināmo skaitu, proti, iekavās norādīts „t.sk.

nodarbināmo skaits, pakļautības u.tml.”. „T.sk.” apzīmē „to skaitā”, kas norāda uz to, ka iekavās norādītā informācija ir daļa no struktūrshēmā

ietveramās informācijas. Savukārt apzīmējums „u.tml.” pretendentiem ļauj struktūrshēmā ietvert arī citu informāciju pēc pretendenta ieskatiem, kas tieši

nav norādīta iekavās. Ja pasūtītājas mērķis bija iekavās norādīto minēt tikai kā piemēru, tad nebūtu lietoti konkrētie apzīmējumi. Biroja un pasūtītājas

veiktā prasības interpretācija ir pretrunā tās gramatiskajam tekstam. Pieteicējas viedokļa pareizību apstiprina arī Latviešu valodas aģentūras lingvistiskais

atzinums par nolikuma 9.9.2.apakšpunktā ietvertās prasības tulkojumu.

[4.1.2] Nolikumā ietvertās prasības ir saistošas visiem iepirkuma procedūras dalībniekiem. Konkrētajā gadījumā nolikumā izvirzīta prasība, ka

pretendentiem struktūrshēmā jānorāda nodarbināmo skaits, tādējādi prezumējams, ka minētā informācija pasūtītājai ir nepieciešama piedāvājuma

izvērtēšanai, kā arī lai noteiktu, vai pretendents spēs izpildīt iepirkuma priekšmetā ietilpstošos būvdarbus. Birojam nebija tiesiska pamata vērtēt nolikumā

ietverto prasību raksturu.

[4.1.3] Nolikuma 9.9.2.apakšpunkta mērķis ir pasūtītājai gūt pārliecību par to, ka pretendenta piesaistīto nodarbināto skaits ir pietiekams darbu

izpildes nodrošināšanai. Nenorādot nodarbināto skaitu, nav iespējams gūt pārliecību par pretendenta spējām izpildīt līgumu.

[4.1.4] Biroja lēmumā paustajam pieņēmumam, ka nodarbināmo skaitu iespējams vismaz daļēji secināt no lokālajām tāmēm, nav tiesiskas nozīmes.

No šīm tāmēm nav iespējams noteikt nodarbināmo skaitu, kāds prasīts nolikuma 9.9.2.apakšpunktā, jo lokālajās tāmēs ir norādīta tikai darbietilpība

(cilvēkstundas).

[4.1.5] Iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana pretendentam, kurš nav piedāvājumā norādījis visu nepieciešamo informāciju, ir Publisko

iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpums attiecībā pret pārējiem pretendentiem, kuri ir izpildījuši nolikuma

9.9.2.apakšpunkta prasību, patērējot gan finanšu līdzekļus, gan laika resursus.

[4.2] Par atbilstību 9.9.3.apakšpunkta prasībām

Ne personu apvienība, ne pasūtītāja biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē nevarēja viennozīmīgi apliecināt, ka personu apvienības

piedāvājumā ir iekļauta visa nolikuma 9.9.3.apakšpunktā prasītā informācija. Līdz ar to nav gūstama pārliecība par personu apvienības piedāvājuma

atbilstību minētajai nolikuma prasībai.

[4.3] Par atbilstību nolikuma 2.2.apakšpunktam, tehniskās specifikācijas 29.punktam un līguma projekta 4.8.apakšpunktam

Biroja secinājums, ka personu apvienība atbilst nolikuma 2.2.apakšpuntam, ir balstīts tikai uz pieņēmumiem, kuri nav pamatoti ar objektīvi

pārbaudāmu informāciju. Pasūtītāja piedāvājuma vērtēšanas laikā atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktajam neieguva

personu apvienības skaidrojumu par būvdarbu izpildes termiņa ievērošanu. Tāpat skaidrojumu nav ieguvis arī birojs, tādējādi pārkāpjot Administratīvā

procesa likuma 67.panta trešo daļu. Līdz ar to personu apvienības darbu izpildes kalendārajā grafikā iekļautā informācija ir uzskatāma par patiesu –

personu apvienība komunikāciju izbūves darbus un ceļa aprīkojuma un labiekārtojuma darbus veiks arī sestā mēneša pēdējās divās nedēļās, būvdarbus

pabeidzot tikai termiņa pēdējā dienā, lai gan atbilstoši līguma projekta 4.8.apakšpunktam darba izpildes dokumentācija ir iesniedzama ne vēlāk kā 10

dienas pirms līgumā noteiktā darbu izpildes termiņa beigām.

[4.4] Birojs ir pieļāvis procesuālu pārkāpumu, neizsniedzot iesnieguma izskatīšanas sēdes audioierakstu.

[5] Birojs tiesai sniegtajā paskaidrojumā pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā paustajiem argumentiem, papildus

norādot turpmāko.

[5.1] Nolikuma 9.9.2.apakšpunkta prasības ir jātulko ne vien gramatiski (kā to savā pieteikumā dara pieteicēja), bet, noskaidrojot prasības jēgu,

ko var izdarīt, ņemot vērā gan teksta nozīmi, gan to, ko ar attiecīgo prasību ir vēlējies pasūtītājs.

[5.2] Pieteicējas šaubas par to, vai personu apvienība piedāvājumā iekļāvusi visu nolikuma 9.9.3.apakšpunktā pieprasīto informāciju, ir izteiktas

pieņēmuma veidā, nevērtējot personu apvienības piedāvājumu.

[5.3] Pieteicējas norāde par darbu veikšanu līdz pat sestā mēneša pēdējai dienai ir pieteicējas pieņēmums, kas nav pamatots ne ar kādiem faktiem

vai argumentiem. No personu apvienības darbu izpildes grafika nevar izdarīt secinājumus par to, ka konkrēti darbi tiks veikti kādā konkrētā laikā (dienā),

jo grafikā mazākā laika perioda iedaļa ir viena kalendārā nedēļa.

[5.4] Ne Administratīvā procesa likums, ne Publisko iepirkumu likums neparedz protokolēt iesnieguma izskatīšanas komisijas sēdes. Audioieraksts

tiek veikts lēmuma pieņemšanai.

[6] Pasūtītāja tiesai sniegtajā paskaidrojumā pieteicējas pieteikumu neatzīst, norādot turpmāko.

[6.1] Nolikuma 9.9.2.apakšpunkta prasības pamatā ir piedāvājuma dokumentos iekļaut aprakstu, kurā cita starpā ir jānorāda iesaistīto fizisko

personu, kas veic vairāk nekā 5% no veicamajiem darbiem, tiešie pienākumi un atbildības līmenis konkrētā darba veikšanā un pasūtītāja priekšā.

Savukārt iekavās norādītais teksta saturs ir uzskatāms par vēlamo formu, kādā būtu jāveic pamatprasības izpilde, kas turklāt nav uzskaitīta izsmeļoši ar

mērķi ļaut pretendentiem sniegt jebkādu papildu informāciju par savu piedāvājumu, ko tie uzskatītu par nepieciešamu, lai pierādītu sava piedāvājuma

nopietnību. Pieteicēja savā piedāvājumā ar nodarbināmo skaitu ir sapratusi būvstrādnieku skaita atsevišķu norādīšanu, taču tas nevar radīt nelabvēlīgas

sekas citiem pretendentiem. Turklāt attiecībā uz būvstrādnieku skaitu pasūtītāja jau biroja komisijas sēdē norādīja, ka par tā pietiekamību pasūtītāja ir

pārliecinājusies no pārējā piedāvājuma, proti, no lokālajās tāmēs norādītās konkrēto darbu veidu veikšanas darbietilpības (cilvēkstundu skaita).

[6.2] Personu apvienība piedāvājumā ir iekļāvusi visu nolikuma 9.9.3.apakšpunktā prasīto informāciju. Pasūtītāja biroja komisijas sēdē pieteicējai

nolasīja visas personu apvienības piedāvājumā iekļauto darbu izpildes metožu aprakstu nosaukumus, konkrēti norādot, kurās piedāvājuma lapaspusēs šī

informācija ir atrodama.

[6.3] Personu apvienība ir iesniegusi darbu izpildes kalendāro grafiku. No grafika satura izriet, ka faktiskais būvdarbu veikšanas laiks ir pieci

mēneši. Sestajā mēnesī norādītas tikai divas darba grupas, tādēļ minētais skatāms kopsakarā ar objektā (grafikā) jau paveiktajiem darbiem un ar atlikušo

darbu grupā ietilpstošajiem darbu veidiem, proti, komunikāciju pārbūves darbi pamatā ir izpildāmi pirms vai kopā ar pārējo pamatdarbu veidiem, ņemot

vērā, ka tie jāveic pazemē reizē ar citu komunikāciju izbūves darbu veikšanu. Dokumentācijas iesniegšana var notikt paralēli ar objektā veicamajiem

labiekārtojuma darbiem un komunikāciju pārbūves darbiem, tādējādi dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai veltāmais laiks nav sasaistāms ar

būvdarbu veikšanas grafiku.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs.

Ņemot vērā, ka pieteicēja šādu lūgumu tiesai nav izteikusi, kā arī, pirmreizēji izskatot administratīvo lietu pirmās instances tiesā, administratīvā

procesa dalībnieki ir snieguši paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Lietā ir strīds par konkursa nolikuma prasību interpretāciju un personu apvienības iesniegtā piedāvājuma atbilstību tām.

I

[10] Pieteicēja iebilst par personu apvienības piedāvājuma atbilstību nolikuma 9.9.2.apakšpunkta prasībām.

[11] Nolikuma 9.9.2.apakšpunkts noteic, ka piedāvājumam jāpievieno apraksts par pretendenta piedāvāto darbu izpildes organizatorisko

struktūru, norādot iesaistīto juridisko un fizisko personu (kuru darba daļa ir virs 5 % no darbu apjoma) atbildības līmeni darbu veikšanas procesā, kā arī

īsi aprakstot katras organizatoriskajā struktūrā iesaistītās personas tiešos pienākumus un atbildības līmeni konkrēta darba veikšanā un pasūtītāja priekšā

(t.sk. nodarbināmo skaits, pakļautība u.tml.).

Pieteicējas ieskatā, no minētās prasības izriet, ka pretendentiem organizatoriskās struktūras aprakstā bija obligāts pienākums norādīt nodarbināmo

skaitu (kas attiecīgi personas apvienības piedāvājumā nav norādīts), savukārt birojs un pasūtītāja tam nepiekrīt, uzskatot, ka svarīgs ir prasības mērķis,

proti, pārliecināties par darba izpildē iesaistītajām personām, to atbildības līmeni, pienākumiem attiecībās pret pasūtītāju, nevis prasības gramatiskā

interpretācija.

[12] Augstākā tiesa šajā lietā, interpretējot nolikuma 9.9.2.apakšpunktā ietverto prasību, 2018.gada 29.jūnija spriedumā ir norādījusi turpmāko

(sk. sprieduma 8. un 9.punktu).

No nolikuma 9.9.2.apakšpunkta skaidri un nepārprotami izriet, ka pretendentiem ir jāiesniedz apraksts par piedāvāto darbu izpildes

organizatorisko struktūru. No pasūtītāja vajadzību skatpunkta raugoties, šādas prasības jēga varētu būt radīt pasūtītājam pārliecību, ka pretendents izprot

veicamos darbus un ir iecerējis tos īstenot atbilstoši tehniskās specifikācijas un normatīvo aktu prasībām. Tādējādi tiktu samazināts pasūtītāja risks

iegādāties nekvalitatīvus būvdarbus, līdz ar to nelietderīgi iztērējot publiskos līdzekļus. Šāda riska novēršana ir viens no publiskā iepirkuma procedūras

mērķiem.

No nolikuma 9.9.2.apakšpunkta arī skaidri saprotams, ka aprakstā obligāti jānorāda iesaistīto personu, kuru darba daļa ir virs 5 % no darbu

apjoma, atbildības līmenis darbu veikšanas procesā, katras organizatoriskajā struktūrā iesaistītās personas tiešie pienākumi un atbildības līmenis. Ņemot

vērā, kas vispār saprotams ar darbu izpildes organizatorisko struktūru, var uzskatīt, ka iesaistītās personas, to pienākumi un atbildība ir galvenie šādu

struktūru raksturojošie elementi, tas ir, tādi elementi, bez kuriem darbu izpildes organizatorisko struktūru nebūtu iespējams raksturot. Arī nodarbināmo

skaits var liecināt par to, vai pretendents izprot darbu apjomu un specifiku un spēs izpildīt visas tehniskās specifikācijas prasības. Tādējādi prasība

norādīt nodarbināmo skaitu vispārīgi atbilstu nolikuma 9.9.2.apakšpunkta jēgai. Tomēr nav pamata domāt, ka tas ir tāds elements, bez kura šo struktūru

vispār nevarētu aprakstīt tā, lai pasūtītājs gūtu priekšstatu par to, kā pretendents iecerējis organizēt projekta īstenošanu. Līdz ar to pretendentiem no tā

vien, ka pasūtītājs prasa iesniegt organizatoriskās struktūras aprakstu, nebūtu automātiski jāsaprot, ka aprakstā obligāti norādāms arī nodarbināmo

skaits. Izšķiroši ir, vai pasūtītājs prasību norādīt nodarbināmo skaitu ir tieši norādījis nolikumā.

Konkrētajā gadījumā no nolikuma 9.9.2.apakšpunkta nevar nepārprotami secināt, ka pasūtītāja izvirzījusi obligātu prasību norādīt nodarbināmo

skaitu. Nolikuma 9.9.2.apakšpunktā lietotie vārdi „tai skaitā” nozīmē, ka aiz tiem būtu jāseko kam tādam, kas paskaidro, izceļ pirms šiem vārdiem

teikumā pausto, taču, uzlūkojot visu teikumu kopumā, nav saprotams, ko pasūtītāja vēlējusies paskaidrot. Nodarbināmo skaits pēc būtības nevar

paskaidrot nevienu no iepriekš nolikuma 9.9.2.apakšpunktā uzskaitītajiem elementiem – ne iesaistīto personu tiešos pienākumus, ne šo personu atbildības

līmeni konkrēta darba veikšanā un pasūtītāja priekšā. No nolikuma 9.9.2.apakšpunkta teksta arī nav viennozīmīgi saprotams, kādu nodarbināmo skaits

būtu norādāms – visu darbu veikšanā iesaistīto nodarbināmo skaits, tikai to nodarbināmo skaits, kuru darba apjoms pārsniedz 5 % no visu darbu

apjoma, vai arī tikai organizatoriskajā struktūrā iesaistītajām personām pakļauto nodarbināmo skaits (skatot visu iekavās norādīto tekstu). Šādā

kontekstā vārdu „un tamlīdzīgi” lietojums teikuma beigās rada vēl lielāku mulsumu par to, kāda informācija papildus tai, kas tieši norādīta

9.9.2.apakšpunkta tekstā ārpus iekavām, ir obligāti iekļaujama aprakstā.

[13] Ņemot vērā minēto, secināms, ka nolikuma 9.9.2.apakšpunktā ietvertā prasība nebija pietiekami skaidri formulēta, ko netieši apliecina arī tas,

ka konkursa pretendenti šo prasību ir izpildījuši atšķirīgi.

Kā pierādījumus tam pasūtītāja lietā ir iesniegusi visu sešu pretendentu piedāvājumos ietverto darba organizatoriskās struktūras aprakstu

(pieteicējai noteikts ierobežojums iepazīties ar citu pretendentu darba organizatoriskās struktūras aprakstiem). Izvērtējot tos, secināms, ka daļa

pretendentu nodarbināmo skaitu ir norādījuši, daļa – nav, daļa – norādījuši daļēji. Vienlaikus no visām darba organizatoriskajām struktūrām izriet, ka

tajās primārais uzsvars ir likts uz piedāvāto darbu izpildes organizatorisko struktūru un iesaistīto personu, kuru darba daļa ir virs 5 % no darbu apjoma,

pienākumiem un atbildības līmeni konkrēto darbu izpildes organizēšanā, nodarbināmo skaita precīza norādīšana nav bijis pašmērķis.

Augstākā tiesa atzinusi, ka nodarbināmo skaita norādīšana nevarētu prasīt tik ievērojamus resursus, lai pretendenti izvēlētos riskēt ar piedāvājuma

izslēgšanu neatbilstības dēļ. Tāpat tas, vai un kāds nodarbināmo skaits norādīts, nevar ietekmēt pretendentu konkurētspēju šajā iepirkumā, jo pēc tāda

kritērija piedāvājumus nav paredzēts salīdzināt. Līdz ar to nav saskatāms cits iemesls atšķirīgam prasības izpildes līmenim, kā vien tas, ka pretendenti

prasību izpratuši atšķirīgi (sk. sprieduma 9.punktu).

[14] Atbilstoši tiesu judikatūrai nolikuma prasību interpretācijā gadījumā, ja pastāv mērķu konflikts starp to, ko pasūtītājs patiesi ir vēlējies, un to,

ko sapratis adresāts, šo konfliktu risina, dodot priekšroku tiesību drošības un prognozējamības principam, kas izteikuma adresāta interešu aizsardzības

nolūkos liek uzskatīt, ka adresātam saistošs ir izteikums, kādu tas varēja saprast kā gribas izteicēja gribu (Augstākās tiesas 2008.gada 29.aprīļa

sprieduma lietā Nr. SKA-139/2008 (A42240305) 15.1.apakšpunkts).

Tā kā nolikuma 9.9.2.apakšpunkta prasība attiecībā uz nodarbināmo skaita norādīšanu nebija izteikta nepārprotami, nav pamata uzskatīt, ka

personu apvienības piedāvājums neatbilst nolikuma 9.9.2.apakšpunktam, ja personu apvienība ir iesniegusi darbu izpildes organizatoriskās struktūras

aprakstu, norādot tajā iesaistīto juridisko un fizisko personu, kuru darba daļa ir virs 5 % no darbu apjoma, atbildības līmeni darbu veikšanas procesā, kā

arī īsi aprakstot katras organizatoriskajā struktūrā iesaistītās personas tiešos pienākumus un atbildības līmeni konkrēta darba veikšanā un pasūtītāja

priekšā, bet nenorādot nodarbināmo skaitu.

Ņemot vērā minēto, pieteicējas arguments par personu apvienības iesniegtā piedāvājuma neatbilstību nolikuma 9.9.2.apakšpunkta prasībām nav

pamatots.

II

[15] Pieteicēja iebilst par personu apvienības piedāvājuma atbilstību nolikuma 9.9.3.apakšpunkta prasībām.

[16] Nolikuma 9.9.3.apakšpunkts noteic, ka piedāvājumam jāpievieno detalizēts apraksts par pretendenta piedāvātajām darbu izpildes metodēm,

tehnoloģijām (ņemot vērā, ka darbi tiek veikti pilsētvidē) un būvdarbu realizācijā pielietojamām galvenajām iekārtām un galvenajiem materiāliem (forma

Nr.10, pievienojot arī formā prasīto dokumentāciju – piegādātāja/ražotāja apliecinājumu un (ja attiecināms) ražošanas atbilstības sertifikātus), kas veido

finanšu piedāvājuma materiālo bāzi. Aprakstam jāpievieno būvdarbos izmantojamo iekārtu un būvizstrādājumu saraksts, kā arī pretendenta rīcībā esošā

tehnika, ražošanas iekārtas, instrumenti un cits tehniskais nodrošinājums, kas nepieciešams un būs pieejams pretendentam konkursā paredzēto būvdarbu

izpildei. [..] Aprakstā jāiekļauj plāns vides aizsardzības pasākumu nodrošināšanai, ko pretendents nodrošinās un kas saistīts ar būvdarbu veikšanu tieši

būvobjektā un attiecīgajām aktivitātēm dažādu situāciju novērtēšanā. Papildus jānorāda informācija par plānoto būvgružu izvešanas kārtību. [..]

No minētās prasības izriet, ka tajā ir norādīta aprakstā obligāti iekļaujamā informācija, taču nav precizēta iesniedzamā apraksta detalizācijas

pakāpe. Šādā gadījumā Augstākā tiesa ir atzinusi, ka attiecībā uz to, vai konkrētajā gadījumā iesniegtais apraksts ir (pietiekami) detalizēts minētās

prasības izpratnē, pasūtītājam ir novērtējuma brīvība (paturot prātā mērķi, ar kādu attiecīgais apraksts vispār tika prasīts). Tiesa savukārt var pārbaudīt,

vai pasūtītājs nav pieļāvis acīmredzamas kļūdas novērtējuma brīvības izmantošanā (sk. sprieduma 11.punktu).

[17] Lietā nav strīda par to, ka personas apvienības piedāvājumā nolikuma 9.9.3.apakšpunktā minētais apraksts ir pievienots (konkrēti

piedāvājuma 115.–245.lpp.).

Lietā ir strīds par minētā apraksta detalizācijas pakāpi. Pieteicēja lietas izskatīšanas gaitā savus vispārīgos iebildumus par personu apvienības

piedāvājuma neatbilstību ir konkretizējusi, apšaubot, ka personu apvienība, kas specializējusies ceļu būvdarbos, būtu detalizēti aprakstījusi inženiertīklu

izbūves darbu metodes, piemēram, cauruļvadu izbūvi ar beztranšeju metodi atbilstoši būvprojektā noteiktajam.

Pasūtītājas novērtējumā, kurā birojs nav konstatējis kļūdas, personu apvienības piedāvājumā ir iekļauta detalizēta informācija par personu

apvienības piedāvātajām darbu izpildes metodēm un tehnoloģijām galvenajām darbu grupām (tostarp par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi),

norādīta galvenā izmantojamā tehnika, iekārtas un materiāli, pievienojot attiecīgus sarakstus, kā arī iekļauts plāns vides aizsardzības pasākumu

nodrošināšanai. Attiecībā uz konkrēto iebildumu par cauruļvadu izbūvi ar beztranšeju metodi pasūtītāja kasācijas sūdzībā norādījusi, ka aizsargcaurules

izbūve ir tikai viens no paņēmieniem, kādā izbūvē ūdensvada vai kanalizācijas tīklus atsevišķās vietās, konkrētajā gadījumā 28 m no kopējā (aptuveni

5000 m) apjoma, kas summāri no kopējās piedāvājuma tāmes veido aptuveni 0,15 %. Aizsargcauruļu izbūve noteiktā veidā ir paredzēta tehniskajā

projektā, līdz ar to cits darba izpildes paņēmiens nemaz nebūtu pieļaujams. To, ka personu apvienība minēto darbu ir paredzējusi izpildīt noteiktajā veidā,

apliecina informācija par personu apvienības tehnisko nodrošinājumu – horizontāli vadāmās urbšanas iekārtas esība personu apvienības rīcībā

(piedāvājuma 147.lpp.).

[18] Izvērtējot pasūtītājas paskaidroto kopsakarā ar personu apvienības iesniegto piedāvājumu, tiesa nekonstatē acīmredzamas kļūdas pasūtītājas

novērtējuma brīvības izmantošanā.

Nolikuma 9.9.3.apakšpunkts ir ietverts sadaļā, kas attiecas uz tehniskajā piedāvājumā iesniedzamajiem dokumentiem. Augstākā tiesa ir norādījusi,

ka tehniskais piedāvājums ir piedāvājums attiecībā uz veicamajiem darbiem, līdz ar to šādas prasības jēga ir pasūtītājam gūt pārliecību, ka pretendents

izprot veicamos darbus un ka tas, kā pretendents iecerējis darbus veikt, atbilst pasūtītāja vajadzībām, kas savukārt izteiktas tehniskajās specifikācijās.

Tādēļ prasība uztverama tādējādi, ka pretendentam detalizēti jāapraksta darbu veikšana, tas ir, jāizskaidro, ar kādām metodēm, iekārtām, tehnoloģijām

darbus paredzēts veikt (sk. sprieduma 11.punktu).

Personu apvienības piedāvājumā ir ietverts galveno darbu izpildes metožu un tehnoloģiju apraksts, pretendentam pieejamais materiālais un

tehniskais nodrošinājums, tādējādi tiesai nerodas šaubas, ka no norādītā pasūtītāja varēja gūt pārliecību, vai pretendents izprot veicamos darbus un varēs

tos veikt atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Turklāt vērā ņemams, ka būvdarbi pamatā ir veicami atbilstoši tehniskajam projektam un tajā norādītajam

aprakstam, līdz ar to nebūtu sapratīgi sagaidāms, ka aprakstā tiktu ietverta detalizēta informācija par ikvienu būvniecības procesā veicamo darbu. Uz

minēto norāda arī nolikuma 9.9.3.apakšpunkta vārdiskais teksts, no kura izriet, ka uzsvars ir likts uz „pretendenta piedāvātajām darbu izpildes

metodēm, tehnoloģijām (ņemot vērā, ka darbi tiek veikti pilsētvidē) un būvdarbu realizācijā pielietojamām galvenajām iekārtām un

galvenajiem materiāliem”, tātad uz jomām, kur pretendentam ir jāpierāda savas spējas darbu izpildē, kā arī pretendentam ir zināma rīcības brīvība

darbu izpildes organizēšanā. Attiecībā uz cauruļvadu izbūvi ar noteiktu metodi šāda rīcības brīvība nav, līdz ar to, tiesas ieskatā, atbilstošas iekārtas

norādīšana pati par sevi apliecina, ka personu apvienība izprot veicamo darbu un spēs to izpildīt.

Ņemot vērā minēto, pieteicējas arguments par personu apvienības iesniegtā piedāvājuma neatbilstību nolikuma 9.9.3.apakšpunkta prasībām nav

pamatots.

III

[19] Pieteicēja apšauba personu apvienības piedāvājuma atbilstību nolikuma 2.2.apakšpunktam, tehniskās specifikācijas 29.punktam un līguma

projekta 4.8.apakšpunktam.

Nolikuma 2.2.apakšpunkts noteic, ka līguma izpildes termiņš ir seši mēneši, savukārt pārējās minētās normas noteic, ka vismaz 10 dienas pirms

noteiktā darbu izpildes termiņa beigām pretendentam jānodod un jāsaskaņo visa ar būvdarbu pabeigšanu saistītā dokumentācija.

Pieteicēja norāda, ka personu apvienība atbilstoši darbu izpildes kalendārajam grafikam komunikācijas pārbūves un ceļa aprīkojuma un

labiekārtojuma darbus ir paredzējusi veikt arī sestā mēneša pēdējās divās nedēļās, tādējādi nevarēšot izpildīt prasību par būvniecības dokumentācijas

nodošanu vismaz 10 dienas pirms noteiktā darbu izpildes termiņa beigām.

[20] Atbilstoši nolikuma 9.9.6.apakšpunktam pretendentam tehniskajam piedāvājumam ir jāpievieno darbu izpildes kalendārais grafiks detalizēts

katrai būvniecības kārtai, norādot galveno veicamo darbu grupas. Savukārt līguma projekta 7.3.apakšpunkts paredz, ka darbi būvuzņēmējam objektā

jāpabeidz sešu mēnešu laikā no brīža, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ievērojot, ka darbi un to posmi

izpildāmi tādos termiņos, kā noteikts līgumā un līguma pielikumā esošajā darbu izpildes kalendārajā grafikā.

Kā pamatoti norāda pasūtītāja, no minētajām prasībām to savstarpējā kopsakarā izriet, ka darbu izpildes kalendārajā grafikā ir jānorāda galveno

veicamo būvdarbu grupas un to veikšanas termiņi, nevis ikviens pasākums darbu izpildes ietvaros, tostarp dokumentācijas sagatavošana, saskaņošana un

iesniegšana. Turklāt grafikā mazākā laika perioda iedaļa ir viena kalendārā nedēļa, tādējādi norādītā darbu izpildes perioda ietvaros pretendents var

atbilstoši organizēt darbus, lai ar būvdarbu pabeigšanu saistītos dokumentus varētu iesniegt tam paredzētajā termiņā, savukārt pēc tam veikt tādus

darbus, kas nav saistīti ar iesniedzamajiem dokumentiem, piemēram, teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu.

Tiesa konstatē, ka darba izpildes kalendārajā grafikā norādītie būvdarbu izpildes termiņi pilnībā atbilst tiem termiņiem, kādi nolikumā paredzēti

būvdarbu veikšanai, līdz ar to no grafika nevar secināt, ka personu apvienība neievēros dokumentu iesniegšanai vai būvdarbu pabeigšanai noteiktos

termiņus. Iepirkuma līguma faktiskās izpildes process nav vērtējams šīs administratīvās lietas ietvaros.

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma (likums, kas bija spēkā konkursa brīdī) 45.panta pirmajai daļai pasūtītājam ir tiesības, nevis pienākums lūgt

pretendentam izskaidrot savu piedāvājumu. Pasūtītāja attiecīgi ir pamatojusi, kādēļ tai neradās šaubas par personu apvienības darbu izpildes kalendārajā

grafikā norādīto darbu izpildes termiņu, tostarp balstoties savā iepriekšējā pieredzē līdzīgu pakalpojumu organizēšanā. Tiesa šajā novērtējumā

acīmredzamas kļūdas nesaskata, līdz ar to papildu informācijas nepieprasīšana nav vērtējama kā pasūtītājas pārkāpums.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieteicējas arguments par personu apvienības iesniegtā piedāvājuma neatbilstību nolikuma 2.2.apakšpunkta, tehniskās

specifikācijas 29.punkta un līguma projekta 4.8.apakšpunkta prasībām nav pamatots.

IV

[21] Pieteicēja ir izteikusi iebildumus par biroja rīcību, neizsniedzot iesniegumu izskatīšanas komisijas audioierakstu.

Kā pamatoti norāda birojs, ne Administratīvā procesa likums, ne Publisko iepirkumu likums neparedz šāda ieraksta veikšanas nepieciešamību.

Vienlaikus birojam nav aizliegts šādu ierakstu veikt, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai. Šādā gadījumā tā ir uzskatāma par informāciju iestādes

iekšējai lietošanai Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2.punkta izpratnē.

Iestādei ir tiesības noteikt rīcību ar tās iekšējai lietošanai paredzēto informāciju, tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt, ka saskaņā ar iekšējiem

normatīvajiem aktiem birojs glabā audioierakstus tikai līdz brīdim, kad ir pieņemts lēmums. Pieteicēja audioierakstu ir pieprasījusi pēc pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanas, līdz ar to likumsakarīgi, ka birojs audioierakstu nav izsniedzis, jo nebija, ko izsniegt.

Pieteicēja pieteikumā nav pamatojusi, kādā veidā ieraksta neesība ir traucējusi īstenot administratīvi procesuālās tiesības šajā lietā, līdz ar to šis

pieteicējas iebildums ir noraidāms kā nepamatots.

[22] Rezumējot iepriekš minēto, lietā nav konstatējama personu apvienības iesniegtā piedāvājuma neatbilstība konkursa nolikuma prasībām, kā arī

procesuāli pārkāpumi biroja rīcībā, neizsniedzot iesniegumu izskatīšanas sēdes audioierakstu, līdz ar to pieteicējas pieteikums ir noraidāms kā

nepamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 2.punktu un iepriekš spēkā esošā

Publisko iepirkumu likuma 85.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt SIA „OSTAS CELTNIEKS” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2016.gada 3.novembra lēmuma Nr.4-1.2/16-304 atzīšanu

par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Putniņa

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

Tiesnesis (paraksts) R.Dončenko