Court allows landlord's small claims suit for unpaid rent and utilities against tenant who failed to respond.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's small claims request for unpaid rent and utility payments totaling 903.88 euros. The tenant failed to submit any explanation or contest the debt within the statutory deadline, leaving the court to accept the landlord's evidence as uncontested. Consequently, the judgment ordered payment of the principal debt, court costs, and interest at the legal rate of 6% per annum.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa; Civillikuma 1838. panta pirmā daļa: When a defendant fails to submit an explanation or contest a claim in a small claims proceeding, the court may deem the claim substantiated and award the relief requested.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33576316
Lietas arhīva Nr. C-1722-17/21
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2017.gada 16.janvārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese V.Grebežniece
rakstveida procesā izskatīja civillietu prasītāja Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk-SIA) „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas
Nr.40003426429, maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. A/, personas kods: /pers. kods/, par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs SIA „Jūrmalas namsaimnieks” iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu un, pamatojoties uz
Civillikuma 1587.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.,11.,12. pantiem, pieteikumā tiesai lūdzis piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam īres un
komunālo maksājumu parādu par laiku no 2014.gada 31.augusta līdz 2015.gada 9.jūlijam 903,88 euro; piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus;
atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda. Norādīts, ka prasītājs nevēlas lietas izskatīšanu
tiesas sēdē.
2016.gada 14.jūnijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 panta pirmo daļu, atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības
pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. (l.l. 67)
Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās
attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Paskaidrojumus tiesai atbildētāja nav iesniegusi, lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūgusi.
Saskaņā ar CPL 250. 22 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa puses rakstveidā ir informējusi par procesuālajām tiesībām un
pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.(l.l.67,69,70,71)
Noraidījumi tiesai nav pieteikti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu pusēm
nosūtīts paziņojums 2016.gada 16.decembrī (l.l.71)
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Pie apstākļiem, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.
Motīvu daļa:
Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres
līgums.
Atbildētāja, pamatojoties uz 1992.gada 21.maija Dzīvojamās telpas īres līgumu
Nr.519 ( turpmāk – līgums), bija dzīvokļa /adrese A/, īrniece (1.1. - 9. -10).
Saskaņā ar likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. 1panta pirmo daļu pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības
dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā. Šā likuma 12.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama
dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos
vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt,
Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar 2006.gada 12.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar
pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” tiek noteikta maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu.
Ar lietai pievienoto Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 10.februāra spriedumu lietā Nr. C17148514, no atbildētājas /pers. A/ piedzīts īres un
komunālo maksājumu parāds 8403,02 euro apmērā, par laiku no 2001.gada 1.maija līdz 2014.gada 31.augustam un nospriests izlikt atbildētāju no
dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.(l.l.53-58)
Lietai pievienots Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 32 zvērināta tiesu izpildītāja Roberta Kučinska 2015.gada 9.jūlijā sastādīts Akts Nr.158,
no kura izriet, ka tiesu izpildītājs, veicot izpildu darbības pēc Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 21.aprīlī izsniegtā izpildu raksta lietā Nr. C17148514,
par atbildētājas /pers. A/ izlikšanu no telpām /adrese/, fiksējis faktu, ka atbildētāja dzīvojamās telpas 2015.gada 9.jūlijā ir atbrīvojusi, telpas nodotas
izīrētāja pārstāvim.(l.l.60)
Prasītājs par laiku no 2014.gada 31.augusta līdz 2015.gada 9.jūlijam, kad atbildētājas lietošanā bija izīrētās dzīvojamā telpa, aprēķinājis
īres un komunālo maksājumu parādu 903,88 euro, kuru lūdzis piedzīt no atbildētājas.
2015.gada 30.oktobrī prasītājs nosūtījis atbildētājai brīdinājumu un lūdzis veikt parāda samaksu līdz 2015.gada 30.novembrim.(l.l.61)
No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka parādu atbildētāja nav nomaksājusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa atzīst, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav sniegusi, kā
arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikusi, parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav
iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka parāds būtu samaksāts. Tādējādi, ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota
un apmierināma. Sekojoši no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams īres un komunālo maksājumu parāds 903,88 euro, par laiku no 2014.gada
31.augusta līdz 2015.gada 9.jūlijam.
Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa uzskata, ka ir apmierināms prasītāja lūgums atzīt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus
procentus no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu
daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva 135,58 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70
euro, bet kopā 140,28 euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka atbildētājai spriedums labprātīgi izpildāms
10(desmit) dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas,93., 97., 190., 193., 195., 204.1 un 250.25,
panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods: /pers. kods/, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs
40003426429, īres un komunālo maksājumu parādu par laiku no 2014.gada 31.augusta līdz 2015.gada 9.jūlijam 903,88 euro un tiesas izdevumus
140,28 euro, bet kopā 1044,16 euro (viens tūkstotis četrdesmit četri euro un 16 centi).
Parāda samaksa veicama SIA „Jūrmalas namsaimnieks” bankas norēķinu kontos: LV79 UNLA 0010 010467768, AS „SEB banka”;
LV02RIKO0002013114692, AS „DNB banka”; LV57HABA 0551008923379, AS „Swedbank”; LV55PARX 0007 0405 5000 3, AS „Citadele
banka”.
Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās galvenā parāda summas.
Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese: /V. Grebežniece/