Court convicted defendant of violating domestic violence protection order and damaging property, sentencing to six months imprisonment.

Lieta Nr. 11352013621

K33-0610-21/10

ECLI:LV:RIRT:2021:0614.11352013621.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 14.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Siliņeviča

piedaloties prokurorei G.Pudnikai

aizstāvim – zvērinātam advokātam I.Švāģerim

atklātā tiesas izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts par Krimināllikuma

1681.panta trešajā daļā (trīs noziedzīgi nodarījumi), 185.panta pirmajā daļā un 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanu, un tiesa

k o n s t a t ē j a:

/pers. A/, ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību, un tieši:

ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 20.janvāra lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu /pers. A/

noteikti sekojoši aizliegumi: 1) uzlikts par pienākumu atstāt mājokli, kurā dzīvo /pers. B/ un aizliegts atrasties un uzturēties

tajā, mājokļa adrese - /adrese/; 2) aizliegums atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo /pers. B/, tuvāk par 100 metriem,

mājokļa adrese - /adrese/; 3) aizliegums satikties ar /pers. B/ un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari; 4) aizliegums jebkurā

veidā sazināties ar /pers. B/; 5) aizliegums, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida

sazināšanos ar /pers. B/; 6) aizliegums izmantot /pers. B/ personas datus. Ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 20. janvāra

lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu /pers. A/ iepazīstināts 2021. gada 25. janvārī.

2021. gada 22. martā ap plkst. 7.20 /pers. A/, apzināti un ļaunprātīgi pārkāpjot ar Rīgas rajona tiesas 2021, gada 20.

janvāra lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu noteiktos aizliegumus, ieradās /pers. B/ dzīvesvietā

/adrese/ mājas pagalmā tuvāk par 100 metriem, uzsāka sarunu ar /pers. B/, kliedza uz viņu, pieprasīja ielaist dzīvesvietā un

iedot naudas līdzekļus, klauvēja pie mājas loga.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā.

Turklāt, /pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un tieši:

2021. gada 22. martā ap plkst. 7.20 /pers. A/, atrodoties mājas pagalmā /adrese/, apzinoties savu darbību kaitīgumu,

proti, ka viņa darbību rezultātā tiks bojāta sveša manta, divas reizes ar roku tīši iesita pa mājas stikla pakešu logu 130 euro

vērtībā, izsitot tā stiklu, /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā tika bojāts /pers. B/ piederošais mājas stikla pakešu logs 130

euro vērtībā, jo to vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc savas nozīmes bez atbilstošas atjaunošanas. Tādējādi ar savām

darbībām /pers. A/ tīši bojāja /pers. B/ piederošo mantu 130 euro vērtībā.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā

daļā.

Turklāt, /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas atklātu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī, un tieši:

2021. gada 22. martā ap plkst. 7.20 /pers. A/, atrodoties /adrese/, mājas pagalmā, darbojoties atklāti, mantkārīgu

motīvu vadīts, realizējot savu nodomu, kas vērsts uz svešas mantas prettiesisku iegūšanu, pa izsisto mājas stikla pakešu

logu tīši iekļuva mājā, devās uz istabu, kur no /pers. C/ piederošā naudas maka izņēma skaidru naudu 20 euro vērtībā. Pēc

kā /pers. A/ no turpat istabā esošā /pers. B/ piederošā naudas maka izņēma skaidru naudu 10 euro vērtībā, makus nometa.

Pēc kā ar paņemto naudu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja, pārņemot šo mantu savā prettiesiskajā

valdījumā un parādot gribu paturēt to sev bez atlīdzības. Tādējādi /pers. A/ nolaupīja /pers. C/ piederošo mantu 20 euro

vērtībā un /pers. B/ piederošo mantu 10 euro vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

Turklāt, /pers. A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību, un tieši:

Ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 20. janvāra lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu /pers. A/

noteikti sekojoši aizliegumi: 1) uzlikts par pienākumu atstāt mājokli, kurā dzīvo /pers. B/ un aizliegts atrasties un uzturēties

tajā, mājokļa adrese - /adrese/; 2) aizliegums atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo /pers. B/, tuvāk par 100 metriem,

mājokļa adrese - /adrese/; 3) aizliegums satikties ar /pers. B/ un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari; 4) aizliegums jebkurā

veidā sazināties ar /pers. B/; 5) aizliegums, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida

sazināšanos ar /pers. B/; 6) aizliegums izmantot /pers. B/ personas datus. Ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 20. janvāra

lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu /pers. A/ iepazīstināts 2021. gada 25. janvārī.

2021. gada 24. martā ap plkst. 23.00 /pers. A/, apzināti un ļaunprātīgi pārkāpjot ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 20.

janvāra lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu noteiktos aizliegumus, ieradās /pers. B/ dzīvesvietā

/adrese/ mājas pagalmā tuvāk par 100 metriem un nolūkā uzturēt ar /pers. B/ vizuālu kontaktu klauvēja pie mājas loga, pie

kura bija pienākusi /pers. B/, kā arī pieprasīja ielaist viņu dzīvesvietā.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā.

Turklāt, /pers. A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību, un tieši:

Ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 20. janvāra lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu /pers. A/

noteikti sekojoši aizliegumi: 1) uzlikts par pienākumu atstāt mājokli, kurā dzīvo /pers. B/ un aizliegts atrasties un uzturēties

tajā, mājokļa adrese - /adrese/; 2) aizliegums atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo /pers. B/, tuvāk par 100 metriem,

mājokļa adrese - /adrese/; 3) aizliegums satikties ar /pers. B/ un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari; 4) aizliegums jebkurā

veidā sazināties ar /pers. B/; 5) aizliegums, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida

sazināšanos ar /pers. B/; 6) aizliegums izmantot /pers. B/ personas datus. Ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 20. janvāra

lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu /pers. A/ iepazīstināts 2021. gada 25. janvārī.

2021. gada 30. martā ap plkst. 11.10 /pers. A/, apzināti un ļaunprātīgi pārkāpjot ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 20.

janvāra lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu noteiktos aizliegumus, nolūkā sazināties ar /pers. B/

veica tālruņa zvanu uz /pers. B/ personīgo mobilā tālruņa numuru, izmantojot svešu mobilā abonenta numuru. Pēc kā

2021.gada 30. martā ap plkst. 11.20 /pers. A/ ieradās /pers. B/ dzīvesvietā /adrese/ mājas pagalmā tuvāk par 100 metriem,

klauvēja pie mājas loga un pieprasīja iedot naudas līdzekļus.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā.

Tiesas sēdē apsūdzētais sevi par vainīgu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina, piekrītot neveikt

pierādījumu pārbaudi visos noziedzīgos nodarījumos, apstiprinot, ka sekas viņam saprotamas . Pieteiktās kaitējuma

kompensācijas atzina pilnībā. Norādīja, ka nožēlo izdarīto.

Apcietinājumā atrodas savas attieksmes dēļ pret tuviniekiem un dzīvi kopumā. Saprot kāpēc māte lūdza aizsardzību, jo

lietoja narkotikas. Pēc iepriekšējās sodāmības nelietoja narkotikas 7 mēnešus, bija darbs, apmeklēja atbalsta grupas, bija

labas attiecības ar vecākiem. Savu ambīciju dēļ, domājot, ka var tikt galā ar narkotiku lietošanas problēmām pats, zaudēja

darbu, attiecības, vecāku mīlestību, draugus un ir nonācis tiesā.

Apzinās, ka ir jāstrādā ar savu problēmu, jāapmeklē speciālisti.

Apzināja, ka izdara noziedzīgos nodarījumus policijas kontroles laikā.

Tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai atzītu, ka apsūdzētais ir

izdarījis Krimināllikuma 1681.pantā (trīs noziedzīgi nodarījumi), 185.panta pirmajā daļā un 175.panta trešajā daļā

paredzētos noziedzīgos nodarījumus.

Tiesa atzīst, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 499.pantā noteiktais pamats lietas iztiesāšanai bez pierādījumu

pārbaudes un tiesai nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, tiesa

ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, personas resocializācijas iespējas,

kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais izdarījis smagu noziedzīgu nodarījumu, mazāk smagu

noziedzīgu nodarījumu un trīs kriminālpārkāpumus.

Par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst viņa

vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.

Par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, atzīstams tas,

ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Pārbaudot apsūdzētā personību, noskaidrots, ka agrāk sodīts (lietas 38.-45.lapa), turklāt notiesāts ar Rīgas rajona

tiesas 2021.gada 26.marta spriedumu pēc Krimināllikuma 1681.panta, 50.panta pirmās, trešās daļas, 51.panta pirmās daļas

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem ar policijas kontroli 2 gadiem 1 mēnesi un 28 dienām (lietas 167.-169.lapa),

līdz apcietinājumam strādāja /darba vieta/, ienākumi mēnesī bija 800 euro, bez apgādībā esošām personām, dzīvoja

hostelī.

Pie minētā tā kopumā un, izvērtējot prokurores viedokli par soda noteikšanu brīvības atņemšanas veidā, aizstāvja

viedokli soda sakarā, apsūdzētā attieksmi, kā arī ņemot vērā lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka sods vainīgajam nosakāms: par

Krimināllikuma 1681.pantā un 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu īslaicīgas brīvības

atņemšanas veidā un par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā.

Tiesa atzīst, ka citu sankcijā paredzēto sodu piemērošana nebūtu vērsta uz soda mērķa sasniegšanu.

Tiesas ieskatā reāla brīvības atņemšanas soda noteikšana konkrētajā gadījumā ir samērīga un vērsta uz taisnīguma

atjaunošanu.

Tiesa nosakot apsūdzētajam soda veidu t.sk. vērtē Krimināllikuma 46.pantā noteiktos soda noteikšanas vispārīgos

principus – izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī to, ka saskaņā ar minētā

panta trešo daļu –brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams,

nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. /pers. A/ ir agrāk sodīts, iepriekš piemērotie

sodi nav veicinājuši viņa atturēšanos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un tas ir samērīgs ar izdarīto noziedzīgo

nodarījumu sistemātisko raksturu un radīto kaitējumu.

Tiesa nepiemēro Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā paredzēto papildsodu –mantas konfiskācija, jo lietā

nav norādīta manta, kur ko būtu vēršama mantas konfiskācija un tiesa tādu nekonstatē.

Nosakot soda mēru tiesa vērtē atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākli un atzīst par iespējamu sodu

noteikt samērīgā apmērā.

Tiesa pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ”...ja sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav

samērīgs un adekvāts izdarītajam, tas gan vainīgajam, gan citām personām var radīt pārliecību, ka valsts reakcija uz likuma

pārkāpšanu ir saudzējoša un sekas, kas iestājas par to, ir nesalīdzināmas“ (skat.V.Liholaja “Par sodu taisnīgumu un

samērīgumu”, Jurista vārds, 11.februāris 2014./Nr.6(808)).

Līdzīga atziņa par nesamērīgi mīksta soda nepieļaušanu izteikta arī Augstākās tiesas nolēmumos (skatīt Augstākās

tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 30.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-306/2014).

Tiesu praksē atzīts, ka tiesai ir jāmotivē Krimināllikuma 55.panta piemērošana, bet nav jāmotivē, kāpēc tā nepiemēro

Krimināllikuma 55.pantu. Šāds atzinums izriet no Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta, kur noteikts, ka

notiesājoš a sprieduma motīvu daļā tiesa norāda motīvus par konkrētā soda piemērošanu. Notiesāt vainīgo nosacīti nav

tiesas pienākums, bet gan izvēle, ja tiesa to atzīst par nepieciešamu (Augstākās tiesas 2020.gada 5.maija lēmums lietā Nr.

SKK-370/2020, ECLI:LV:AT:2020:0505.15890004113.6.L, Augstākās tiesas 2014.gada 3.jūlija lēmums lietā Nr. SKK-

420/2014 (Nr. 11088130311)).

Saprātīga termiņa neievērošanu lietas izskatīšanā, kas būtu par pamatu vieglāka soda noteikšanai vai tā samazināšanai-

tiesa nekonstatē.

Galīgais sods apsūdzētajam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu daļēji saskaitot

piespriestos sodus un saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta trešo un piekto daļu daļēji piespriestajam sodam pieskaitot sodu,

kas noteikts ar 2021.gada 26.marta Rīgas rajona tiesas spriedumu.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētais noziedzīgos nodarījumus izdarījis papildsoda- policijas kontrole, laikā. Tomēr tiesa

nepievienojas prokurores viedoklim un nepiemēro pie sodu saskaitīšanas Krimināllikuma Pārejas noteikumu 13. punkta

3. apakšpunktu un neaizstāj /pers. A/ neizciesto papildsoda – policijas kontrole – laiku 2 gadi 1 mēnesis un 28 dienas ar

brīvības atņemšanu, jo galīgais sods tiek noteikts saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, bet Krimināllikuma

Pārejas noteikumu 13. punkta 3. apakšpunktā paredzētā kārtība nosaka, ka galīgo sodu personai nosaka saskaņā ar šā

likuma 51. panta noteikumiem, divas policijas kontroles dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. Tiesai,

interpretējot tiesību normas, nav tiesību pasliktināt apsūdzētā stāvokli.

Lietā cietusī /pers. B/ pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju 210 euro apmērā, norādot, ka 10 euro viņai tika

nozagti, bet 200 euro ir atlīdzība par izsisto logu, kopā ar iestiklošanas darbu. Loga vērtība bez ielikšanas darba 130 euro.

Lietā cietusī /pers. C/ pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju 20 euro apmērā, kas atbilst nozagtajai naudas

summai.

Cietušās uz tiesas sēdi nav ieradušās, rakstveidā lūgušas lietu iztiesāt viņu prombūtnē, norādot, ka kaitējuma

kompensācijas nav atlīdzinātas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu - kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona,

kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 41. daļu – kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā

klātbūtnes.

Tiesa, izvērtējusi pieteiktās kaitējuma kompensācijas, to pamatojumu un ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiesas sēdē

atzina pieteiktās kaitējuma kompensācijas un to apmēru, atzīst par iespējamu apmierināt cietušo pieteikto kaitējuma

kompensāciju pilnā apmērā, kas atbilst apsūdzībā norādītiem apstākļiem.

Lietā apsūdzētā aizstāvību veica advokāts I.Švāģeris, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās

daļas ceturtajā punktā noteiktajam un 2009.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1493 pienākas samaksa

par veikto darbu procesā 280 euro apmērā. Minētie izdevumi valsts labā piedzenami no apsūdzētā, jo pamatu, lai apsūdzēto

atbrīvotu no šo procesuālo izdevumu piedziņas- tiesa nekonstatē.

Lietiskie pierādījumi nav konstatēti.

Piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks, kas

norādīts Rīgas rajona tiesas 2021. gada 26. marta spriedumā –t.i. no 2021. gada 3. februāra plkst. 22.20 līdz 2021. gada 4.

februāra plkst. 16.45, kas pēc likuma atbilst vienai apcietinājuma dienai un 2021. gada 2. martā no plkst. 8.45 līdz plkst.

11.55, kas pēc likuma atbilst vienai apcietinājuma dienai, kā arī šajā krimināllietā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku

no 2021. gada 30. marta, plkst. 12.15 līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520., 530. pantu tiesa

no s p ried a:

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā (izdarīts

2021. gada 22. martā), un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā (izdarīts

2021. gada 24. martā), un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā (izdarīts

2021. gada 30. martā), un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitot

piespriestos sodus, sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo un piekto daļu /pers. A/ noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt sodu, kas

noteikts ar Rīgas rajona tiesas 2021. gada 26. marta spriedumu, un sodu noteikt – brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem, ar

policijas kontroli uz 2 gadiem 1 mēnesi un 28 dienām.

Soda izciešanu skaitīt no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku pēc Rīgas

rajona tiesas 2021. gada 26. marta sprieduma no 2021. gada 3. februāra plkst. 22.20 līdz 2021. gada 4. februāra plkst. 16.45

un 2021. gada 2. martā no plkst. 8.45 līdz plkst. 11.55 un izskatāmajā krimināllietā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto

laiku no 2021. gada 30. marta, plkst. 12.15 līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – turpināt piemērot līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajai /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 210 euro apmērā, nosakot

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei -30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs dokuments

iesniedzams Rīgas rajona tiesā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajai /pers. C/ materiālā kaitējuma kompensāciju 20 euro apmērā, nosakot termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei -30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs dokuments

iesniedzams Rīgas rajona tiesā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 280 euro par advokāta veikto darbu procesā, nosakot 30 (trīsdesmit) dienu

termiņu tā labprātīgai izpildei pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, pārskaitot uz kontu –LV68TREL1060001239300-

saņēmējs Valsts kase, iesniedzot maksājuma apliecinošu dokumentu Rīgas rajona tiesā. Gadījumā, ja labprātīga izpilde

norādītā laikā nenotiek, spriedums daļā par piedziņu valsts labā tiek nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības, sūdzību

iesniedzot rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamība 2021.gada 29.jūlijs.

Tiesnese I.Siliņeviča