Defendant convicted of drunk driving without license; court imposed mandatory work and license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle while intoxicated and without a license, finding no need for evidence examination due to the defendant's guilty plea. The defendant admitted guilt, expressed remorse, and requested that evidence be waived, which the prosecutor supported. Consequently, the court imposed compulsory work for 200 hours, revoked driving privileges for two years and six months, and exempted the defendant from asset confiscation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 4. daļa: When a defendant admits guilt and requests the waiver of evidence examination, the court may proceed to judgment without examining evidence if no reasonable doubt exists regarding the defendant's guilt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11310025714
Lietas arhīva Nr. K24-0227-14/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē, 2014.gada 27.maijā
Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Punte,
ar tiesas sēdes sekretāri D.Jurjāni,
piedaloties prokurorei M.Slišānei,
2014.gada 27.maijā atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 262.panta otrās daļas,
konstatēja
/pers. A/ tiek apsūdzēts un nodots tiesai par to, ka viņš vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām
(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē, šādos apstākļos:
2014.gada 5.maijā ap plkst.11.45 /pers. A/, apdraudot sabiedrisko drošību mehānisko transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas
jomā, apzinādamies, ka pārkāpj aizliegumu vadīt transportlīdzekli apreibinošo vielu ietekmē un aizliegumu vadīt transportlīdzekli bez
transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, ar tiešu nodomu, būdams alkohola ietekmē, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām
(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas),vadīja automašīnu /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /TL
numurs/ Ogres pilsētā pa Kalna prospektu no Upes prospekta puses autoceļa A6 Rīga-Daugavpils virzienā, kur viņa vadīto
automašīnu, pēc nogriešanās uz Skolas ielas, apturēja Ogres pašvaldības policijas darbinieki.
Veiktajā alkohola ietekmes pārbaudē /pers. A/ ar portatīvo kontroles aparātu „AlcoQuant 6020” 2014.gada 5.maijā plkst.12.16
izelpojamā gaisā tika konstatētas 2,08 promiles alkohola, bet atkārtotā pārbaudē plkst.12.33 minimālā alkohola koncentrācija pēc
pieļaujamās kļūdas atrēķināšanas izelpas gaisā bija 2,07 promiles alkohola, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.
Tiesas sēdē /pers. A/ (turpmāk - apsūdzētais) savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, izdarīto vaļsirdīgi nožēloja un lūdza
tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt.
Prokurore M.Slišāne izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma
499.pantā paredzētie apstākļi.
Tiesa, ievērojot izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantunolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo
apsūdzētais atzina savu vainu izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.
Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.
Ņemot vērā, ka pierādījumu pārbaude tiesas sēdē netika veikta, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās
daļasnosacījumiem pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešajā daļā noteikto, tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos
datus, noskaidrots, ka /pers. A/ ir Latvijas Republikas pilsonis, dzimis /datums/, ieguvis pamatizglītību, strādā SIA /Nosaukums B/ par
noliktavas strādnieku, neprecējies, apgādājamopersonu nav, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, bet faktiskā dzīvesvieta /adrese B/.
Par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu agrāk nav sodīts, kā arī atzīstams par administratīvi nesodītu (lietas 42.- 43.lapa).
Apsūdzētais neatrodas ārstu speciālistu uzskaitē (lietas 73.-74.lapa).
No darba vietas SIA /Nosaukums B/ /pers. A/ raksturots pozitīvi (lietas 52.lapa).
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam celtajā apsūdzībā ir pierādīta un noziedzīgo darbību kvalifikācija pēc Krimināllikuma
262.panta otrās daļas atzīstama par pareizu, jo apsūdzētais vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām
(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.
Ar savām darbībām, vadot transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē, apsūdzētais ir apdraudējis gan savu, gan sabiedrības drošību,
pakļaujot briesmām citu ceļu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Par noziedzīgu nodarījumu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam
gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz
laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli atzīstams tas, ka viņš savu vainu atzīst un
izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu, pirmās instances tiesā apsūdzētais izmantojis savas tiesības
sadarboties ar procesa virzītāju un izvēlējies vienkāršāku procesa veidu.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošo apstākli, kā arī to, ka nav konstatēti atbildību
pastiprinoši apstākļi.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi
izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.
A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts,
7.lpp).
Tiesa ir guvusi pārliecību, ka apsūdzētais ir izvērtējis savas rīcības kaitīgās sekas un turpmāk atturēsies no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, kas var ietekmēt apsūdzētajam nosakāmo soda veidu, kā arī ievērojot Krimināllikuma
46.panta ceturtajā daļā noteikto, tiesa secina, ka brīvības atņemšana, tajā skaitā īslaicīga brīvības atņemšana, ir pārāk bargs sods
par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un soda mērķis konkrētajā gadījumā ir sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā
paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta ceturtajā daļā noteikto, ņemot vērā, ka apsūdzētā ienākumu apmērs nav atbilstošs tam, lai
likumā paredzētajā laikā samaksātu uzlikto sodu, tiesa atzīst, ka naudas soda piemērošana nav lietderīga.
Lemjot jautājumu par soda veidu un mēru apsūdzētajam, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto, noklausoties apsūdzētā
paskaidrojumus un ņemot vērā prokurores viedokli par soda noteikšanu, tiesa uzskata, ka, lai sodītu vainīgo personu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu un panāktu, lai notiesātais un citas personas atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, /pers. A/
nosakāms sods – piespiedu darbs, kas ir adekvāts izdarītajam un atbilstošs apsūdzētā personībai.
Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs (..) ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais
(..) izcieš, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā
un bez atlīdzības.
Piespriežot pamatsodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un
piespiedu darbs ir sabiedrībai būtiski lietderīgāks nekā brīvības atņemšanas sods, kā arī apsūdzētais tiks motivēts laboties.
Ievērojot Krimināllikuma 42.panta trešajā daļā noteikto, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nav nosakāms papildsods - mantas
konfiskācija, jo automašīnas /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kuru apsūdzētais vadīja bez transportlīdzekļa
vadīšanas tiesībām un atrodoties alkohola ietekmē, īpašnieks nav /pers. A/.
Saskaņā ar Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā paredzēto, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms obligātais papildsods –
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
Nosakot papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas piemērošanas termiņu, tiesa izvērtē lietā konstatēto, tajā
skaitā diennakts laiku un vietu, kur izdarīts noziedzīgais nodarījums, minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā – 2,07
promiles, kas būtiski pārsniedz Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 39.pantā norādīto pieļaujamo
alkohola koncentrāciju.
Ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laiks nosakāms uz 2
gadiem 6 mēnešiem.
Apsūdzētajam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana - atceļams pēc sprieduma stāšanās
likumīgā spēkā (lietas 24.lapa).
Procesuālie izdevumi, kas piedzenami no apsūdzētā, lietā nav.
Cietušo un lietisko pierādījumu lietā nav.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.pantu, notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba
dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai
dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.
Ņemot vērā, ka apsūdzētā faktiskā dzīvesvieta ir /adrese B/, /pers. A/ piespriestā soda izpildi tiesa uzdod kontrolēt Valsts probācijas
dienesta Ogres teritoriālajai struktūrvienībai.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 35., 46., 47.pantu un 262.panta otro daļu, Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu, 511., 512.
un 514.pantu, 527.panta trešo daļu, 528., 529. un 530.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā, kas izdarīts 2014.gada 5.maijā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām, bez
mantas konfiskācijas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem.
Uzlikt /pers.A/pienākumu 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienesta Ogres
teritoriālajā struktūrvienībā, Rīgas ielā 14, Ogrē.
Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana – /pers. A/ atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu daļā par piespriesto sodu vai procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu
tiesas kolēģijai 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Ogres rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2014.gada 5.jūnijs.