Legislator Case Law & Legislation
142065410 / 1-0109-12 AI generated

Court dismissed driver's appeal against fine for driving under influence, rejecting claims of procedural errors and lack of blood test.

Case Number 142065410 / 1-0109-12
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected I.D.'s request to annul the State Police's decision imposing a fine and license suspension for driving under the influence. The driver argued that the police lacked authority to stop the vehicle, a blood alcohol test was not performed, and his constitutional rights were violated. The court found the initial administrative decision legally sound and the procedural grounds for the appeal insufficient to warrant annulment.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta otrā daļa; Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. panti: Tiesa noraida administratīvā pārkāpuma pieteicēja prasību par lēmuma atcelšanu, ja pārkāpums ir pierādīts un procedūras prasības ir izpildītas.

Keywords

AI generated
administrative offense driving under influence administrative penalty procedural error constitutional rights license suspension blood alcohol test

Cited Legislation

AI generated
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta otrā daļa
Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. panti
Administratīvā procesa likuma 286. panta pirmās daļas 1. punkts
Ministru kabineta Noteikumi Nr.580 36. un 37.1 punkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.142065410 (1-0109-12/4)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 6.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,

piedaloties atbildētāju Latvijas Republiku pārstāvošās iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes – pārstāvei L.D., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.D., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 26.maija lēmuma Nr.3131 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – VP RRP KPP) 2010.gada 26.maija lēmumu Nr.3131 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas 2010.gada 6.aprīļa lēmums Nr.050/PA744839 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru I.D. uzlikts naudas sods Ls 200 apmērā un atņemtas visu kategoriju transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz 6 mēnešiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15 panta otro daļu, kā arī nolemts izņemto transportlīdzekli pēc naudas soda nomaksas atgriezt īpašniekam un uzlikts apmaksāt alkohola pārbaudi Ls 14 apmērā. Lēmumā konstatēts, ka 2010.gada 4.aprīlī plkst.10.00 I.D. vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – a/m Mercedes), Rīgā, pa Krasta ielu no Turgeņeva ielas puses Ogres ielas virzienā, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju asinīs 0,5096 promiles, kas konstatēts ar mēraparātu Alcoquant 6020 un fiksēts transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB233035. [2] 2010.gada 28.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.D. pieteikums (turpmākpieteicēja) par Lēmuma atcelšanu, kurā norādīti šādi apsvērumi: [2.1] Alkoholu pieteicēja nav lietojusi. Pieteicēja lietoja bezrecepšu medicīnisko līdzekli Aflubinu, iespējams tāpēc alkometrs rādīja 0,5096 promiles. [2.2] Ceļu policijai nebija tiesību apturēt transportlīdzekli dokumentu pārbaudei. Līdz ar to pieteicējas vadītā automašīna tika apturēta, pārkāpjot Ceļu policijas darba organizēšanas instrukciju. [2.3] Pieteicējai netika veikta alkohola koncentrācijas pārbaude asinīs. [2.4] Tika pārkāptas pieteicējas konstitucionālās tiesības būt nevainīgai, iekams viņas vaina nav tikusi pierādīta saskaņā ar likumu. [3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde – VP RRP KPP - rakstveida paskaidrojumā tiesai prasījumu neatzīst, uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu. [4] Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties atbildētāja pārstāves paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [6] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus: [6.1] Saskaņā ar izdruku no Alcoquant 6020 (sērija Nr.A107490) 2010.gada 4.aprīlī plkst.10.05 I.D. konstatētas 0,62 promiles alkohola. Saskaņā ar izdruku no Alcoquant 6020 2010.gada 4.aprīlī plkst.10.20 I.D. konstatētas 0,5096 promiles alkohola (lietas lapa 16). 2010.gada 4.aprīlī tika sastādīts Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols (lietas lapa 21), kurā fiksētas tās pašas promiles. [6.2] 2010.gada 4.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 744839 konstatēts, ka 2010.gada 4.aprīlī plkst.10.00 pieteicēja vadīja a/m Mercedes Benz Rīgā, pa Krasta ielu no Turgeņeva ielas puses Ogres ielas virzienā.

Dokumentu pārbaudes laikā tika konstatēts, ka vadītāja atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju asinīs 0,58 promiles. Iespējamā minimālā alkohola koncentrācija - 0,5096 promiles. Pārbaude veikta ar mēraparātu Alcoquant 6020 Nr.A107490 (lietas lapa 17-18). [6.3] 2010.gada 4.aprīlī tika sastādīts Izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akts Nr.045058 (lietas lapa 20). [6.4] 2010.gada 6.aprīlī tika pieņemts sākotnējais lēmums (lietas lapa 24). [6.5] 2010.gada 26.aprīlī un 5.maijā VP RRP KPP saņemts pieteicējas sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegums (lietas lapa 7-8, 35-36). [6.6] 2010.gada 25.maija ziņojumā inspektors R.J. norāda, ka 2010.gada 4.aprīlī pildīja dienesta pienākumus Krasta ielā.

Ap plkst.10.00 inspektors R.K. apturēja a/m Mercedes, kura brauca virzienā uz Ogres ielu. Pēc brīža pie viņa piegāja inspektors R.K. ar vadītāju un lūdza veikt ekspertīzi uz vietas, jo viņa aparāts pasīvajā režīmā uzrādīja, ka pieteicējas izelpojamā gaisā ir alkohols. Tika izskaidroti noteikumi Nr.15 un no vadītājas tika saņemta mutiska piekrišana veikt ekspertīzi uz vietas. Vadītāja pūta 2 reizes ar 15 minūšu intervālu. Neviens cits aparātā nepūta. Vadītāja parakstīja izdruku un visus aizpildītos dokumentus bez iebildumiem.

Bija problēma uztaisīt izdruku, jo bija beigusies batereja. Batereju vēlējās uzpildīt DUS „Statoil”, bet, kad piebrauca pie benzīntanka, tad atcerējās, ka ir otrs printeris (lietas lapa 30- 31). [6.7] 2010.gada 26.maija ziņojumā inspektors R.K. norāda, ka 2010.gada 4.aprīlī pildīja dienesta pienākumus Krasta ielā. Ap plkst.10.00 tika apturēta a/m Mercedes, kura brauca virzienā uz Ogres ielu. Viņš piegāja pie automašīnas un automašīnas vadītājai lūdza uzrādīt vadītāja apliecību. Automašīnā bija sajūtama alkohola smaka.

Alkometrs bija ieslēgts pasīvajā režīmā, un viņš lūdza vadītājai pa gabalu iepūst tajā aparātā. Vadītāja to izdarīja, un un alkometrā iedegās sarkanā gaisma. R.K. aizgāja uz mašīnu pēc trubiņas, lūdza, lai vadītāja dodas uz policijas automašīnu veikt ekspertīzi. R.J. iedeva iepūst aktīvā režīmā, rezultāts bija pozitīvs. Pēc 15 minūtēm iedeva iepūst vēlreiz, un rezultāts arī otro reizi bija pozitīvs. Tika piedāvāts vadītājai veikt alkohola pārbaudi uz vietas, vadītāja piekrita. Tā kā printerim nosēdās akumulators, inspektori vēlējās pieslēgt to pie barības vada tuvākajā DUS „Statoil”.

Piebraucot pie DUS, atcerējās, ka bagāžniekā ir vēl viens printeris, jo katram inspektoram ir savs alkometrs. Izdruka tika uztaisīta, un vadītāja to parakstīja. Pēc brīža policisti atgriezās vietā, kur automašīna tika apturēta, un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas lapa 28-29). [6.8] 2010.gada 26.maijā pieņemts Lēmums (lietas lapa 5-6). [6.9] Alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā mērīšanai izmantota mērierīce alkometrs Envitec, tips AlcoQuant 6020, sērija Nr.A107490. Lietas materiāliem pievienots SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” izsniegtais šīs mērierīces verificēšanas sertifikāts Nr.F4435V09 (lietas lapa 52-53), kurā norādīts, ka mērierīce verificēta 2009.gada 8.oktobrī, sertifikāts derīgs līdz 2010.gada 7.aprīlim.

Mērierīces precizitāte ir +/- 0,02 mg/l, ja masas koncentrācija ir mazāka par 0,400 mg/l. [7] Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 ”Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 39.punkts (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā uz 2010.gada 4.aprīli un Lēmuma pieņemšanas brīdi) noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts: 39.1. vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz: 39.1.2. 0,5 promiles - transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, kā arī mopēdu un velosipēdu vadītājiem (..).

Administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpumu paredzēta LAPK 149.15panta otrajā daļā, kas noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam divdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, ir nepieciešams konstatēt, ka persona vadīja transportlīdzekli un viņas izelpotajā gaisā alkohola koncentrācija pārsniedza 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili. [8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja 2010.gada 4.aprīlī vadīja a/m Mercedes Rīgā, pa Krasta ielu no Turgeņeva ielas puses Ogres ielas virzienā. Strīds lietā ir par to, vai pieteicējas izelpotajā gaisā pamatoti konstatēja alkoholu 0,58 promiles (pirms kļūdas aprēķināšanas). [9] Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – Noteikumi Nr.15) nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu:

1) alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks vai — uz valsts robežas — Valsts robežsardzes darbinieks (turpmāk — darbinieks), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk — mēraparāts). Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs (2.punkts).

2) transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku piekrišanu (3.punkts).

3) ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai (4.punkts).

4) transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus, ar 15-20 minūšu intervālu (6.punkts).

5) ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, darbinieks aizpilda un paraksta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu (turpmāk — protokols). Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus (8.punkts).

6) transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem (9.punkts).

7) ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 11 latu apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs (11.punkts). [10] Kā redzams no lietas materiāliem, tad policijas darbinieki alkohola koncentrācijas pārbaudei pieteicējas izelpotajā gaisā ir izmantojuši verificētu aparātu, intervāls starp pirmo un otro pārbaudi ir bijis 15 minūtes, pieteicēja ir devusi piekrišanu pārbaudei un parakstījusi analīžu rezultātus, tādējādi piekrītot pārbaudes rezultātiem.

Policijas darbinieks ir aizpildījis un parakstījis transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, kam pievienojis mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka alkohola pārbaude izelpotajā gaisā ir veikta atbilstoši Noteikumu Nr.15 prasībām un ar verificētu alkometru. Tādējādi tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem - izdrukām no Alcoquant 6020 2010.gada 4.aprīlī plkst.10.05 un plkst.10.20, Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, administratīvā pārkāpuma protokolu, policijas darbinieku dienesta ziņojumiem – ir pierādīts fakts, ka pieteicēja 2010.gada 4.aprīlī vadīja a/m Mercedes Rīgā, pa Krasta ielu no Turgeņeva ielas puses Ogres ielas virzienā un pieteicējas izelpotajā gaisā tika konstatēta alkohola koncentrācija 0,58 promiles pirms kļūdas atrēķināšanas jeb 0,56 promiles pēc kļūdas atrēķināšanas (0,58-0,02=0,65), kā rezultātā pieteicēja izdarīja LAPK 149.15panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.

Savukārt tas, ka Lēmumā kā minimālā alkohola koncentrācija asinīs pēc iespējamās kļūdas atrēķināšanas ir norādītas 0,5096 promiles, bet mērierīces AlcoQuant 6020, sērija Nr.A107490 verificēšanas sertifikātā kā pieļaujamā kļūda ir norādīti +/- 0,02 mg/l, ja masas koncentrācija ir mazāka par 0,400 mg/l, tātad konkrētajā gadījumā minimālā alkohola koncentrācija pēc kļūdas atrēķināšanas ir 0,56 promiles, nav vērtējama par tādu procesuālu pārkāpumu, kas varētu ietekmēt pārkāpuma konstatāciju vai pārkāpuma kvalifikāciju pēc LAPK 149.15panta otrās daļas.

Proti, 0,56 promiles tik un tā atbilst LAPK 149.15panta otrajā daļā paredzētajam pārkāpumam par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili. [11] Tiesa, vērtējot lietā esošos pierādījumus, lielāku ticamību piedod policijas darbinieku paskaidrojumiem. Tiesai nav pamata apšaubīt R.K. un R.J. dienesta ziņojumos sniegtās ziņas, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem, īpaši ar administratīvā pārkāpuma protokolu un alkometra izdrukām.

Taču, lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tiesas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr.666-05/5 15.1punktu).

Konkrētajā gadījumā tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki R.K. un R.J. būtu neobjektīvi vai nekompetenti pieteicējas administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Tiesa nekonstatē arī policijas darbinieku iepriekšēju saistību ar pieteicēju un līdz ar to vēlmi pieņemt pieteicējai nelabvēlīgu lēmumu. Turklāt dienesta ziņojumi ir savstarpēji saskanīgi, un tajos norādīto apstiprina pārējie pierādījumi lietā, jo īpaši administratīvā pārkāpuma protokols un transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols.

Līdz ar to tiesa kritiski vērtē pieteicējas 2010.gada 26.aprīļa iesniegumā iestādei norādītos iebildumus, ka mēraparātā pūta gan pieteicēja, gan policijas darbinieks. Kā redzams no izdrukām, pirmās izdrukas plkst.10.05 numurs ir 9364, bet otrās plkst.10.20 numurs - 9365. Abās izdrukās ir norādīts pieteicējas vārds un uzvārds, un pieteicēja tās ir parakstījusi. Arī administratīvo pārkāpumu protokolā pieteicēja nav izteikusi iebildumus par pārbaudes rezultātiem vai pašu pārbaudes procesu. Lietā nav strīda par to, ka viena alkometra baterijas bija izlādējušās un tās tika mainītas, taču tiesas ieskatā tas neietekmē fiksēto mērījumu kā tādu. [12] Saskaņā ar zāļu Aflubin aprakstu (http://www.zva.gov.lv/index.php?id=377&top=112&ON=aflubin&IN=&RA=&PN=&RN=& M=0&ATC=&P_U=&IN_C=&NC=1&ES=1&SA=1&DC=1&PI=1) tās ir homeopātiskas zāles, ko lieto gripas, gripai līdzīgu infekciju un saaukstēšanās profilaksei un ārstēšanai, kā arī locītavu sāpju un citu pavadošo reimatisko simptomu papildus terapijai.

Ieteicamās lietošanas devas pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ir 10 pilieni, sākumā ik pēc 30 – 60 minūtēm (maksimums 8 reizes dienā). Šīs zāles satur 43 tilp.% etilspirta (alkohola) vai devā līdz 0,16 g, kas ir ekvivalents 3,2 ml alus, 1,28 ml vīna. Viena deva (10 pilieni) satur apm. 0,16 g etilspirta. No pieteicējas paskaidrojumiem izriet, ka pieteicēja ir lietojusi Aflubīnu (lai gan pieteicēja nav norādījusi konkrētu laiku, kad lietoja, cik ilgi pirms transportlīdzekļa vadīšanas uzsākšanas un kādās devās lietoja šo medikamentu), bet cita veida alkoholu nav lietojusi.

Tiesas ieskatā šādi paskaidrojumi nav patiesi. Lietojot Aflubīnu zāļu lietošanas aprakstā ieteiktajā devā, t.i., 10 pilienus, kas ir ekvavilents 3,2 ml jeb pustējkarotei 5% alus, maksimums 8 reizes dienā, tiesa atzīst, ka tas nevarēja būt par pamatu alkohola esamībai pieteicējas ķermenī 0,56 promiļu apmērā. Turklāt pieteicējas paskaidrojumi ir savstarpēji pretrunīgi. Proti, ne administratīvā pārkāpuma protokolā, ne arī 2010.gada 26.aprīļa iesniegumā pieteicēja nenorāda uz Aflubīna lietošanu. Šāds apstāklis tiek pieminēts tikai 2010.gada 7.maija iesniegumā iestādei.

Administratīvo tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka jebkurai liecībai, paskaidrojumiem un protokolā ierakstītam personas paskaidrojumam, kas nostiprināts uzreiz pēc notikuma, ir lielāka ticamība, nekā liecībai vai paskaidrojumiem, kas tapuši vēlākā laika posmā (skat., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 15.februāra spriedumu lietā Nr.A42473108). Tādēļ tiesa kritiski vērtē šos pieteicējas paskaidrojumus, jo pieteicēja nav konsekventa savā attieksmē pret notikušo, proti, sākotnēji, parakstot administratīvā pārkāpuma protokolu, viņa ir piekritusi pārkāpumam, pat nenorādot uz medikamentu lietošanu un vēlmi pārbaudīt alkohola koncentrāciju citā bioloģiskā vidē, bet vēlāk, pēc pieteicējai nelabvēlīgā lēmuma pieņemšanas, sniegusi pretējus paskaidrojumus. [13] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem, bet otrā daļa noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā piemērotās tiesību normas, proti, LAPK 149.15panta otrās daļas sankcija transportlīdzekļa vadītājam ir naudas sods no divsimt līdz trīssimt latiem un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību uz sešiem mēnešiem atņemšana. Iestāde ar Lēmumu ir atstājusi negrozītu sākotnējo sodu naudas sodu Ls 200 un visu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību uz 6 mēnešiem atņemšanu, kā arī lietā nav konstatējusi ne atbildību pastiprinošus apstākļus, ne arī atbildību mīkstinošus apstākļus.

Ņemot vērā to, ka pieteicējai ir uzlikts minimālais sankcijā paredzētais sods, tiesa atzīst to par tiesisku un samērīgu. Tāpat tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti uzlika par pienākumu samaksāt Ls 11 par alkohola koncentrācijas pārbaudi sakaņā ar Noteikumu Nr.15 11.punktu. [14] Saskaņā ar LAPK 257. panta pirmo daļu mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254., 256. un 256.1pantā norādīto institūciju amatpersonas (..).

Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (..). 2010.gada 4.aprīlī sastādīts transportlīdzekļa izņemšanas protokols administratīvā pārkāpuma lietā PA Nr.744839 un pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietā PA Nr.744839 izņemtās mantas nodošanu glabāšanā (lietas lapa 22), uz kuru pamata izņemta pieteicējai piederošā a/m Mercedes un nodota glabāšanā valsts aģentūrai „Materiālās rezerves”. 2006.gada 11.jūlija Ministru kabineta Noteikumu Nr.580 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 36.punkts noteica, ja ar atbildīgās institūcijas (amatpersonas) vai tiesas lēmumu uzlikts naudas sods par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts kodeksa 149.4 panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu), vai par minēto pārkāpumu uzsākts kriminālprocess, izņemtā transportlīdzekļa turētājs, īpašnieks vai īpašnieka pilnvarotā persona, tajā skaitā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības uzrādītājs, iesniedz aģentūrā iesniegumu un atbildīgās institūcijas (amatpersonas) vai tiesas lēmuma kopiju vai uzrāda atbildīgās institūcijas (amatpersonas) vai tiesas lēmumu, kā arī atbildīgās institūcijas (amatpersonas) vai tiesas izziņu par naudas soda izpildi, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts naudas sods, un dokumentu, kas apliecina to izdevumu samaksu, kas aģentūrai radušies saistībā ar izņemtās mantas nogādāšanu glabāšanai un tās glabāšanu, bet 37.1punkts noteica, ja transportlīdzeklis izņemts par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti kodeksa 149.4 panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu), izņemtā transportlīdzekļa turētājs, īpašnieks vai īpašnieka pilnvarotā persona, tajā skaitā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības uzrādītājs, to no aģentūras saņem glabāšanas vietā nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 36.punktā minēto dokumentu iesniegšanas un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības uzrādīšanas.

Par izņemtā transportlīdzekļa nodošanu turētājam, īpašniekam vai īpašnieka pilnvarotajai personai, tajā skaitā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības uzrādītājam, sastāda izņemtās mantas un izņemto dokumentu pieņemšanas un nodošanas aktu. Ņemot vērā iepriekš minētās normas, kas regulē rīcību ar izņemtajām mantām, kā arī to, ka pieteicēja bija izdarījusi LAPK 149.15panta otrajā daļā paredzētu administratīvu pārkāpumu, iestāde pamatoti sākotnējā lēmumā nolēma a/m Mercedes atgriezt īpašniekam pēc soda nomaksas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt I.D., personas kods /personas kods/, pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 26.maija lēmuma Nr.3131 atcelšanu (2010.gada 4.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokols PA Nr.744839). Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts)) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS Tiesnese ______________________D.Ābele Administratīvā rajona tiesa Rīgā, 2012.gada 6.februārī