Court convicts defendant of theft and imposes community service instead of prison time due to employment status.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of theft and determined that evidence examination was unnecessary given the confession. While the defendant had a prior record, the court noted his current employment and the return of stolen goods to the victim. Consequently, the court imposed community service rather than imprisonment, ordering compensation for the victim and state legal aid costs.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175.pants 1. daļa; Krimināllikuma 46.pants 2. un 3. daļa; Krimināllikuma 7.pants 3. daļa: When sentencing for theft, the court must consider the nature of the crime, the damage caused, and mitigating circumstances like employment status, potentially leading to community service instead of imprisonment for first-time or low-level offenders.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K37-0264-17/1
ECLI:LV:TURT:2017:1114.11390049117.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2017.gada 14.novembrī
Tukuma rajona tiesa,
tiesnese A.Kasakovska,
piedaloties prokurorei S.Janševskai,
aizstāvei I.Skaistkalnei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību).
2017.gada 20.jūlijā ap pulksten 2.00 /pers. A/ pie spēļu zāles “Joker”, /adrese/, slepeni nozaga tur novietoto /pers. B/ motorolleru “/TL
marka/”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ EUR 1500 vērtībā.
Ar savām darbībām apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē /pers. A/ pilnīgi atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās, pieteica lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas
izmeklēšanā.
Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu
neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
/pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas kā svešas kustamas mantas slepena nolaupīšana (zādzība).
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā
arī vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā
mazāk smags noziegums, par kuru Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu
brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra izziņu, ierādīts, ka /pers. A/ agrāk tiesāts: pēdējo reizi ar Kuldīgas rajona tiesas 2006.gada
28.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem, atbrīvots pirms termiņa 2012.gada 24.septembrī
uz 9 mēnešiem 29 dienām, sodāmība nav dzēsta (lietas 47.-49.lapa).
Apsūdzētā paskaidrojumi tiesas sēdē liecina, ka viņš strādā gadījuma rakstura darbus.
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms likumā paredzētais sods – piespiedu darbs, jo viņš ir darba
spējīga persona.
Tiesa secina, ka nav piemērojams naudas sods kā vieglākais no soda veidiem.
Apsūdzētā attieksme pret izdarīto, kā arī noziedzīgā nodarījuma apstākļi, fakts, ka nozagtā manta atdota cietušajam, liecina, ka nav samērīgi
un taisnīgi noteikt brīvības atņemšanas sodu.
Tiesa vērtē faktu, ka /pers. A/ sodīts par mantisku noziegumu, izcietis brīvības atņemšanas sodu, bet ņem vērā to, ka noziegums izdarīts
pirms vienpadsmit gadiem, pēc soda izciešanas pagājuši vairāk kā pieci gadi.
Tiesa uzskata, ka sabiedrībā izciešamais sods – piespiedu darbs var sasniegt Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi: aizsargāt
sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas
personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesas ieskatā, šis soda veids, kas agrāk nav bijis piemērots /pers. A/, gan
labo un disciplinē vainīgo, gan arī dod ieguldījumu sabiedrības labā. Nosakot citu veida sodu, kas saistīts ar izolāciju no sabiedrības, tiesas ieskatā,
nebūtu sasniedzams soda mērķis, īpaši, sodītās personas resocializācija. /pers. A/ ir noteikta dzīves vieta, viņš strādā gadījuma rakstura darbus
mežizstrādē.
Turklāt, tiesa ņem vērā tiesas debatēs izteikto prokurora viedokli par iespēju piemērot /pers. A/ Krimināllikuma 55.pantu un noteikt brīvības
atņemšanas sodu nosacīti, ar pārbaudes laiku. Šo viedokli atbalstījis arī cietušais, kura interesēs ir saņemt no apsūdzētā kaitējuma kompensāciju.
Atbilstoši Krimināllikuma 55.panta 11.daļai /pers. A/ nav piemērojama nosacīta notiesāšana.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 507.pantu replika pēc tiesas debatēm attiecināma tikai un vienīgi uz debatēs teikto runu saturu.
Kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa vērtē apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos izdarītajā, tā
nožēlošanu.
Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis procesa norisi, piesakot
lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas liecina par viņa attieksmi pret apsūdzību.
Par apsūdzētā atbildību pastiprinošiem apstākļiem, atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais
nodarījums veido recidīvu, atbilstoši Krimināllikuma pirmās daļas 12.punktam, ka tas izdarīts alkohola ietekmē.
Atbilstoši Krimināllikuma 52.pantam soda termiņā ieskaitāms /pers. A/ aizturēšanas laiks 2017.gada 20.-21.jūlijs, proti – divas dienas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst astoņām piespiedu darba
stundām, līdz ar to atzīstams, ka /pers. A/ izcietis 16 piespiedu darba stundas.
Lietā cietušais /pers. B/ iesniedzis kaitējuma kompensācijas pieteikumu EUR 1922,54 apmērā sakarā ar motorolleram “/TL
marka/”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, nepieciešamajiem remonta izdevumiem.
Apsūdzētais daļēji atzina kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Tiesa uzskata, ka pieteikums pamatots un apmierināms daļēji.
Kriminālprocesa likuma 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par [.....] mantisko zaudējumu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētais ir persona, kurai var uzlikt kompensācijas samaksāšanas
pienākumu.
Lietā nav strīda par noziedzīgā nodarījuma apstākļiem, proti, par faktu, ka /pers. A/ nozaga /pers. B/ piederošo motorolleru EUR 1500 vērtībā un
zādzības rezultātā tas tika sabojāts.
No cietušā /pers. B/ liecībām secināms, ka viņš iegādājies motorolleru 2016.gadā, veicis tā remontu, sakarā ar ko pieaugusi motocikla vērtība. Pēc
zādzības saņēmis bojātu motorolleru ar salauztu atslēgu, spidometru, salauztām, noskrāpētām plastmasas detaļām, jo motorollers vilkts pa zemi.
Motorolleru nogādājis autoservisā, kur veikts zaudējumu aprēķins. Speciālists izskaidrojis maināmo detaļu augsto vērtību sakarā ar motocikla izlaides
gadu un speciālo piegādi. Viņš vēlas saremontēt motorolleru, ko varēs izdarīt pēc kompensācijas saņemšanas.
Ar apskates protokolu, fototabulu pierādīti motorollera bojājumi (lietas 7.-11.lapa).
Ar liecinieces /pers. C/ liecībām apstiprinās, ka 2017.gada 20.jūlijā kā procesa virzītāja veikusi nozagtā motorollera apskati, apskates protokolā
norādījusi vizuāli redzamos bojājumus, cik tas bijis iespējams, veicot apskati nakts laikā, nevarējusi pārbaudīt iekšējos bojājumus, kas konstatēti
autoservisā. Lietā bijušas ziņas par to, ka motorollers pārvietots, velkot pa zemi.
Ar SIA “ Formula Serviss” kalkulāciju pierādīti motorollera “/TL marka/”, valsts Nr/reģistrācijas numurs/, remonta izdevumi EUR 1922,54.
Remonta izdevumos iekļauta rezerves daļu maiņa
EUR 1356,56 apmērā, krāsošanas izmaksas par materiāliem EUR 124,38, par darbu EUR 129,60 un remontdarbu izmaksas EUR 312
(lietas 15.lapa).
Nav iemeslu apšaubīt cietušā liecības, ka, mēģinot aizbraukt motorolleru, atlaužot stūri bojāta atslēga, spidometra elektronika, kas norādīta
kalkulācijā.
Tomēr, tiesas ieskatā, cietušā prasība nav apmierināma pilnā apmērā, jo remontdarbu izmaksas pārsniedz motorollera vērtību, sakarā ar ko
remonts uzskatāms par ekonomiski nepamatotu. Turklāt, sastādot kalkulāciju, nav ņemts vērā motorollera detaļu nolietojums.
Tiesa secina, ka apmierināma kaitējuma kompensācija, kas atbilst lietā noteiktajai motorollera vērtībai EUR 1500, uz ko norādīja arī apsūdzētā
aizstāve.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta trešajai daļai cietušajam ir tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā
kārtībā, ja viņš uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums.
Tiesas sēdē pēc norīkojuma apsūdzētā /pers. A/ aizstāvībai piedalījās zvērināta advokāte I.Skaistkalne, kura iesniedza tiesai paziņojumu par valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, piedalīšanos tiesas sēdē.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 84.pantam, 108.panta piektajai daļai, 2009.gada 22.decembra MK noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi
par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” pēc iesniegtā paziņojuma
par juridiskās palīdzības sniegšanu, piedalīšanos tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma, zvērinātai advokātei I.Skaistkalnei no valsts līdzekļiem
izmaksājami EUR 105.
Arī pirmstiesas procesā zvērināta advokāte I.Skaistkalne sniegusi juridisko palīdzību apsūdzētajam, par ko izmaksāta atlīdzība EUR 100.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu šo izdevumu samaksa valsts labā uzliekama
apsūdzētajam /pers. A/.
Lietā nav ziņu par apsūdzētā mantisko stāvokli, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 85.pantam izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja
palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.pantam lietiskais pierādījums – motorollers “/TL marka/”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, kas nodots
cietušā /pers. B/ glabāšanā – atstājams viņam.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520.,523., 527., 528., 529., 531. pantu,
Tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz divi simti stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas laiku 2017.gada 20.-21.jūliju, kas atbilst 16
piespiedu darba stundām.
Uzlikt pienākumu /pers. A/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā, pieteikties soda – piespiedu darba izpildei Valsts probācijas
dienesta Tukuma teritoriālajā struktūrvienībā.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts, negrozīt.
Piedzīt no /pers. A/:
- /pers. B/ labā kompensāciju par mantisko zaudējumu EUR 1500 (viens tūkstotis pieci simti euro).
- valsts ienākumos procesuālos izdevumus EUR 205 (divi simti pieci euro) par valsts nodrošināto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā
un tiesā, nosakot termiņu maksājuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājuma apliecinošu dokumentu
nekavējoties iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Lietisko pierādījumu – motorolleru “/TL marka/”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ kas nodots cietušā /pers. B/ glabāšanā – atstāt viņam.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā daļā par tiesas piespriesto sodu, kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa
pārkāpumiem Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2017.gada 24.novembra, sūdzību vai protestu iesniedzot
Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Kasakovska