Legislator Case Law & Legislation
DE FR IT EN
Analyze in Legislator
81094094509 / SKK-0850-19 ECLI:LV:AT:2019:1212.81094094509.7.L AI generated

Supreme Court dismisses defense appeal when accused fails to appear without valid reason in criminal proceedings.

Case Number 81094094509 / SKK-0850-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed
Open official source Machine-readable Markdown (.md)

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia dismissed the defense lawyer's appeal against the Regional Court's decision to leave the appeal without examination. The accused, who had no legal status in Latvia and could not enter the country, failed to appear at the hearing without providing a valid excuse. The court ruled that the defense lawyer's appeal must also be disregarded because the accused did not request a trial in his absence.

Legislator headnote

AI generated

Criminal Procedure Law Art. 560(3); Art. 67(1) 1; Art. 333(1); Art. 60.1(4); Art. 569(3): If a defendant fails to appear at a court session without a valid reason, the court may leave the appeal filed by their defense lawyer without examination.

Keywords

AI generated
criminal procedure law appeal without examination defense lawyer appeal defendant absence valid reason requirement criminal trial procedure supreme court decision

Cited Legislation

AI generated
Criminal Procedure Law Art. 560(3)
Criminal Procedure Law Art. 67(1) 1
Criminal Procedure Law Art. 333(1)
Criminal Procedure Law Art. 60.1(4)
Criminal Procedure Law Art. 569(3)
Criminal Procedure Law Art. 582(2)

Cited Case Law

AI generated
ECLI:LV:AT:2019:1212.81094094509.7.L
Supreme Court dismisses defense appeal when accused fails to appear without valid reason in criminal proceedings.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2019:1212.81094094509.7.L

Lieta Nr. 81094094509, SKK-850/2019

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2019.gada 12.decembrī

Augstākās tiesas senators Pēteris Opincāns izskatīja rakstveida procesā apsūdzētā /pers. B/ (/pers. B/) aizstāves Baibas Kelles sūdzību par Rīgas

apgabaltiesas 2019.gada 7.oktobra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 3.jūnija spriedumu

/pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā

un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un policijas kontroli uz 2 gadiem.

[2] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 3.jūnija spriedumu apsūdzētā /pers. B/ aizstāve B. Kelle iesniedza apelācijas

sūdzību, kurā lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un attaisnot apsūdzēto apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas pierādījumu

trūkuma dēļ.

[3] Rīgas apgabaltiesa ar 2019.gada 7.oktobra lēmumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 560.panta trešo daļu, aizstāves B. Kelles

apelācijas sūdzību atstāja bez izskatīšanas.

[4] Apsūdzētā /pers. B/ aizstāve B. Kelle par Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 7.oktobra lēmumu iesniedza sūdzību, kurā lūdz atcelt tiesas lēmumu

par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[5] Lieta pirmās instances tiesā tika izskatīta pēc paša apsūdzētā un viņa aizstāvja lūguma Kriminālprocesa likuma 464.panta kārtībā. Apelācijas

sūdzība tika iesniegta apsūdzētā interesēs un pēc viņa lūguma. Apsūdzētais vainu neatzīst, viņa attieksme pret apsūdzību nav mainījusies. Apsūdzētais

/pers. B/ ir atsūtījis lūgumu izskatīt apelācijas sūdzību bez viņa piedalīšanās.

[6] Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 3.punkta „c” apakšpunktā noteikts, ka ikvienam, kas tiek apsūdzēts

kriminālsodāma pārkāpuma izdarīšanā, ir tiesības aizstāvēt sevi pašam vai ar paša izvēlēta aizstāvja juridisku palīdzību. Aizstāve sūdzībā citē

Kriminālprocesa likuma 13., 15., 19., 20.pantu, 86.panta pirmo daļu un norāda, ka lietā ir nepamatoti ierobežotas tiesības uz lietas pārskatīšanu pēc

būtības bez apsūdzētā piedalīšanās. Apelācijas instances tiesai bija jāiztiesā lieta un jāizskata aizstāves apelācijas sūdzība bez apsūdzētā piedalīšanās.

Apsūdzētais lūgumā norādījis, ka viņš nevar ierasties uz tiesas sēdi, jo atrodas ārpus Eiropas Savienības (Šengenas zonas) un nevar nokārtot vīzu. Arī

pirmās instances tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka kopš 2017.gada 28.augusta apsūdzētajam nav tiesiska statusa Latvijā, kā arī izsniegts Eiropas

apcietinājuma orderis.

Motīvu daļa

[7] Augstākās tiesas senators P. Opincāns atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 7.oktobra lēmums ir atstājams negrozīts, bet apsūdzētā /pers.

B/ aizstāves B. Kelles sūdzība ir noraidāma.

[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmās daļas 1.punktu un 74.pantu apsūdzētajam ir pienākums noteiktajā laikā ierasties procesa

veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 333.panta pirmo daļu, personai, kura konkrētajā kriminālprocesā norādījusi procesuālās darbības veicējam

savu adresi, ir pienākums būt sasniedzamai šajā adresē.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 60.1 panta ceturto daļu, personai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā darba dienas laikā rakstveidā

informēt procesa virzītāju par sūtījumu saņemšanas adreses maiņu, norādot jauno adresi.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 560.panta trešā daļa noteic, ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz

tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu var atstāt bez izskatīšanas. Ja apsūdzētais neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla,

bez izskatīšanas var atstāt arī apelācijas sūdzību, kuru iesniedzis viņa aizstāvis.

[9] No lietas materiāliem redzams, ka 2019.gada 7.oktobrī apsūdzētais /pers. B/ uz tiesas sēdi neieradās, kā arī nebija arī iesniedzis tiesai lūgumu

iztiesāt krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās. No tiesas sēdes protokola izriet, ka arī apsūdzētā aizstāvei B. Kellei nebija zināms, kāpēc apsūdzētais

nav ieradies uz tiesas sēdi.

[10] Augstākās tiesas senators uzskata, ka apelācijas instances tiesa pamatoti nolēma apsūdzētā /pers. B/ aizstāves B. Kelles apelācijas sūdzību

atstāt bez izskatīšanas. Uz tiesas sēdi 2019.gada 7.oktobrī /pers. B/ neieradās bez attaisnojoša iemesla.

/pers. B/ aizstāve Augstākajā tiesā iesniegtajai sūdzībai pievienojusi trīs /pers. B/ iesniegumus par lietas izskatīšanu bez /pers. B/ piedalīšanās,

kurus, kā apgalvo aizstāve savā sūdzībā, viņai ir atsūtījis /pers. B/.

Augstākās tiesas senators norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta trešajai daļai kasācijas instances tiesa pierādījumus neiegūst un

tos lietā no jauna neizvērtē, tādēļ nav tiesiska pamata aizstāves sūdzībai pievienoto iesniegumu izvērtēšanai. Apelācijas instances tiesā minētie /pers. B/

iesniegumi netika iesniegti.

[11] Apelācijas instances tiesas lēmums par apsūdzētā /pers. B/ aizstāves B. Kelles apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas ir

tiesisks un pamatots, tādēļ tā atcelšanai nav pamata. Tiesa pareizi piemērojusi Kriminālprocesa likuma 560.panta trešo daļu, kas noteic, ja apsūdzētais

neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, bez izskatīšanas var atstāt arī apelācijas sūdzību, kuru iesniedzis viņa aizstāvis.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 582.panta otro daļu, Augstākās tiesas senators

nolēma:

atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 7.oktobra lēmumu, bet apsūdzētā /pers. B/ aizstāves Baibas Kelles sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

P.Opincāns