C28348913 / SKC-1651-14 · Supreme Court of Latvia overturned a lower court's child support judgment due to a critical procedural violation in service of process. (Augstākās tiesas Senāts)

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia overturned the first-instance court's judgment awarding increased child support because the defendant was not properly notified of the hearing. The defendant had submitted a new address for service, but the court sent the summons to an old address, resulting in the document being returned as undelivered. The court held that this failure to notify the defendant of the hearing time and location constituted a fundamental procedural violation under the Civil Procedure Law, necessitating the case's remittal for a new trial.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 452(2); Art. 54(1), (2); Art. 56(5): A procedural violation regarding the notification of a party to a court session is a ground for appeal if it could have led to an incorrect judgment, and failure to notify a party of the hearing time and place is deemed a violation of the duty to notify.

Keywords

AI generated

child support procedural violation service of process Civil Procedure Law remittal for retrial fundamental error notification duty

Cited Legislation

AI generated

Civil Procedure Law Art. 452(2)

Civil Procedure Law Art. 54(1)

Civil Procedure Law Art. 54(2)

Civil Procedure Law Art. 56(5)

Civil Procedure Law Art. 458(2)

Law on Euro Introduction Art. 6(1)

Law on Euro Introduction Art. 6(2)

Full text

Lieta Nr. C28348913

SKC-1651/2014

SPRIEDUMS

Rīgā 2014.gada 7.februārī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese referente A.Čerņavska

tiesnese V.Cīrule

tiesnesis V.Maksimovs

rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 15.oktobra spriedumu

civillietā /pers. C/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, lūdzot piedzīt /pers. D/, /pers. B/ un

/pers. E/ uzturam Ls 100 mēnesī katram līdz bērnu pilngadībai, bet ne mazāk kā 30% no minimālās mēneša darba algas. Prasība

pamatota ar Civillikuma 179.pantu.

Pusēm ir trīs kopīgi bērni, kuru uzturam ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 12.janvāra spriedumu no atbildētāja par

labu prasītājai piedzīti Ls 60 mēnesī katram, taču viena bērna uzturam mēnesī ir nepieciešami Ls 200. Atbildētāja materiālais

stāvoklis ir uzlabojies un viņa alga ir aptuveni Ls 1000 mēnesī, tādēļ viņam jāmaksā puse no bērniem nepieciešamajiem izdevumiem-

Ls 100 mēnesī katram. Prasītājas ienākumi ir Ls 400 mēnesī.

[2] Izskatot lietu tiesas sēdē, ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 15.oktobra spriedumu /pers. C/ prasība

apmierināta, piedzenot no /pers. B/ prasītājas labā bērnu /pers. B/ un /pers. D/ uzturam Ls 100 mēnesī katram, sākot no 2013.gada

6.jūnija līdz katra bērna pilngadībai, bet ne mazāk par 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. /pers. E/

uzturam piedzīti Ls 100 mēnesī, sākot no 2013.gada 6.jūnija līdz bērna pilngadībai, bet ne mazāk par 25% no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un ne mazāk par 30% no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas no bērna 7 gadu vecumam.

Konstatējot, ka atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu un

viņam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzinusi par

iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Konstatējot, ka no 2013.gada janvāra līdz 2013.gada jūnijam atbildētāja ienākumi ir Ls 7036,25, kas vidēji mēnesī Ls 1172,71 pirms

nodokļu nomaksas, tiesa atzinusi, ka summa Ls 100 mēnesī katram bērnam ir atbilstoša viņu vajadzībām un tā ir samērīga ar

atbildētāja pašreizējo mantas stāvokli. Ir mainījušies apstākļi, kas ietekmē maksājuma apmēru, līdz ar to prasība apmierināma pilnīgi.

[3] /pers. B/ iesniedzis kasācijas sūdzību par minēto tiesas spriedumu, lūdzot to atcelt.

Norādīts, ka atbildētājam nav paziņots par tiesas sēdi. Tiesas pavēste nosūtīta uz nepareizu adresi /adrese A/, lai gan kā savu

faktiskās dzīvesvietas adresi pasta sūtījumu saņemšanai viņš savos paskaidrojumos tiesai norādījis /adrese B/. Atbildētājam bija

tiesības piedalīties tiesas sēdē un līdz ar to izmantot savas likumiskās tiesības (sacīkstes principu). Tādējādi tiesa nav ievērojusi

Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumus, kas ir pamats sprieduma atcelšanai.

Atbildētājs nepiekrīt prasītājas norādītajam ikmēneša izdevumu apmēram par dzīvokļa komunālajiem pakalpojumiem, internetu un

televīziju, izglītojošajiem pasākumiem, papildu nodarbībām un pulciņiem, skolas piederumu izmaksām, kā arī pusdienām skolā un

bērnudārzā, medikamentiem un vitamīniem, jo nav iesniegti pierādījumi, kas tos apliecina.

Prasītājai nevar būt izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, jo viņai par tiem ir parādi, un šos izdevumus ir spiests samaksāt

atbildētājs. Turklāt prasītājai ir nodokļu atvieglojumi par visiem trim apgādībā esošajiem bērniem, kā arī viņa ar bērniem bez maksas

dzīvo atbildētājam piederošā dzīvoklī.

[4] /pers. C/ iesniegusi paskaidrojumus par kasācijas sūdzību, kuros norāda, ka tai nepiekrīt un uzskata spriedumu par taisnīgu un

pamatotu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kas to pārsūdzējusi, attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā,

kā to nosaka Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Civillietu departaments uzskata, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas

2013.gada 15.oktobra spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 452.panta otro daļu procesuālo tiesību normu pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai

kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums ir novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Atbilstoši minētā panta trešās

daļas 1.punktam par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā ir

uzskatāms tas, ka tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot procesa dalībniekiem

par tiesas sēdes laiku un vietu.

Civilprocesa likuma 54.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti, savlaicīgi paziņojot par

tiesas sēdes laiku un vietu. Savukārt šī likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc

tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā

persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ 2013.gada 12.jūlija paskaidrojumos par prasības pieteikumu (lietas 37.lapa) pasta

sūtījumu saņemšanai norādījis savu faktiskās dzīvesvietas adresi „/adrese B/”. Savukārt no lietā esošā pavadraksta (lietas 56.lapa)

noskaidrots, ka tiesas lēmuma par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā noraksts un tiesas pavēste viņam nosūtīti uz adresi „/adrese

A/”. Minētais pasta sūtījums saņemts atpakaļ tiesā ar norādi, ka tam beidzies glabāšanas laiks (lietas 57.lapa).

Atbildētājam/pers. B/ nebija zināms par tiesas sēdes laiku un vietu, ko apliecina tas, ka viņš uz to nav ieradies, par neierašanās

iemesliem tiesai nav ziņojis un arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu (skat. tiesas sēdes protokolu, lietas 58.lapa).

Tādējādi Civillietu departaments atzīst, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pārkāpusi procesuālo tiesību normas, kas nosaka

pienākumu paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu. Minētais pārkāpums ir būtisks procesuālo tiesību normu

pārkāpums un patstāvīgs pamats sprieduma atcelšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 452.panta otro daļu, neiedziļinoties pārējo

atbildētāja kasācijas sūdzības argumentu izvērtēšanā.

[6] Ņemot vērā, ka spriedums tiek atcelts, saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu /pers. B/ iemaksātā drošības nauda Ls

200 (skat. maksājuma uzdevumu, lietas 77.lapa) viņam ir atmaksājama. Atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta pirmajai

daļai minētā naudas summa konvertējama no latiem uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu latu apmaiņai pret euro (1

euro=0,702804 lati) un minētā panta otrajā daļā noteiktos noapaļošanas principus. Tādējādi /pers. B/ atmaksājamās drošības

naudas summa ir 284,57 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Civillietu departaments

nosprieda:

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 15.oktobra spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances

tiesā.

Atmaksāt /pers. B/ drošības naudu 284,57 euro (divi simti astoņdesmit četri euro, 57 centi).

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese A.Čerņavska

Tiesnese V.Cīrule

Tiesnesis V.Maksimovs

Supreme Court of Latvia overturned a lower court's child support judgment due to a critical procedural violation in service of process.

Legislator summary

Legislator headnote

Keywords

Cited Legislation

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Full text