Court dismissed appeal against traffic fine, upholding evidence sufficiency and presumption of innocence standards.

NORAKSTS

Lieta Nr.1A15001217

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2017.gada 7.jūlijā

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers. A/ sūdzību par

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2017.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.543 „Par

apstrīdēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC183320”, un

k o ns t a t ē ja :

[1.] 2017.gada 24.janvārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestāde) Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas jaunākais inspektors J.Gudovskis sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC183320 (turpmāk - Protokols) par to, ka 2017.gada 24.janvārī plkst.21:15 /pers. A/ (turpmāk – Persona)

vadīja automašīnu VOLVO FH12 ar valsts numura zīmi /reģistrācijas numurs/ un puspiekabi KRONE SDC27 ar valsts numura zīmi /reģistrācijas

numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) pa Vecāķu prospektu virzienā uz Viestura prospektu. Kontroles laikā noskaidrots, ka Transportlīdzeklim nav

veikta reģistrācijas kontrolierīces un ātruma ierobežotājierīces periodiskā pārbaude, kā arī vadītājs neizmanto reģistrācijas kontrolierīces pārslēdzēja

mehānismu un vairākas tahogrammas ir izmantotas ilgāk par paredzēto laiku, kad tajās reģistrētie dati nav salasāmi.

Protokolā norādīts, ka Persona pārkāpusi Regulas Nr.165/2014 I pielikuma VI daļas 3.punkta a)apakšpunktu, 34.panta 5.punktu, 34.panta

1.punktu, MK noteikumu Nr.548 8.punktu, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 38

panta pirmās daļas 2.punktā, 149.38 panta piektajā un astoņpadsmitajā daļās (lietas lapa 3).

[2.] Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākā inspektora A.Bārzdiņa 2017.gada 28.februāra lēmumu Nr.PC183320 (turpmāk – Lēmums) Personai par

Latvijas APK 149.38 panta pirmās daļas 2.punktā, 149.38 panta piektajā un astoņpadsmitajā daļās minēto pārkāpumu izdarīšanu piemērots naudas sods

EUR 200 apmērā. Konstatēti Latvijas APK 34.panta otrajā daļā minētie atbildību pastiprinošie apstākļi, bet atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti

(lietas lapa 11).

Par Lēmumu Persona iesniegusi sūdzību.

[3.] Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2017.gada 18.aprīļa lēmumu

Nr.543 (turpmāk – Lēmums Nr.543) Lēmums atstāts negrozīts, bet Personas sūdzība par Lēmumu noraidīta.

Lēmumā Nr.543 norādīts, ka pārkāpts Regulas Nr.165/2014 I pielikuma VI daļas 3.punkta a) apakšpunkts; MK Nr.548 “Prasības

transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotājierīci un šīs ierīces lietošanas kārtība” 8.punkts; Regulas Nr.165/2014 34.panta 5.punkts; Regulas

Nr.165/2014 34.panta 1.punkts.

2014.gada 04.februāra Regulas Nr.165/2014 „Par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.3821/85 par

reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu

sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu” (turpmāk - Regula Nr.165/2014):

34.panta 1.punkts nosaka - transportlīdzekļa vadītāji izmanto datu reģistrācijas diagrammas vai vadītāja kartes katru dienu, kad tie vada

transportlīdzekli, sākot no brīža, kad tie saņem transportlīdzekli. Reģistrācijas diagrammu vai vadītāja karti neizņem pirms ikdienas darba laikposma

beigām, izņemot gadījumus, kad to atļauts darīt kāda cita iemesla dēļ. Reģistrācijas diagrammu vai transportlīdzekļa vadītāja karti drīkst izmantot,

nepārsniedzot laiku, kam tā paredzēta;

Lēmumā Nr.543 minēts, ka no lietas materiāliem izriet, ka pārkāpts ir Regulas Nr.165/2014 34.panta 5.punkta b) apakšpunkts, kas nav norādīts

Protokolā. Minētā neprecizitāte neietekmē pārkāpuma būtību un pieņemtā lēmuma pamatotību.

34.panta 5.punkta b) apakšpunkts nosaka - transportlīdzekļa vadītāji darbina slēdžu mehānismus, ar kuru palīdzību atsevišķi un precīzi var reģistrēt

šādus laikposmus: i) vadīšanas ilgums; ii) “cits darbs”, kas nozīmē jebkādas darbības, kuras nav transportlīdzekļa vadīšana, kā definēts Direktīvas

2002/15/EK 3.panta a) punktā, kā arī jebkuru darbu tam pašam vai citam darba devējam transporta nozarē vai ārpus tās; iii) “darbgatavība”, kā definēts

Direktīvas 2002/15/EK 3.panta b) punktā; iv) pārtraukumi vai atpūta;

I.pielikuma VI daļas 3.punkta a) apakšpunkts nosaka - transportlīdzekļos uzstādīto ierīču regulārās inspekcijas veic ne retāk kā reizi divos gados,

un tās var izdarīt reizē ar transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm.

Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumu Nr.548 „Prasības transportlīdzekļu aprīkošanai ar ātruma ierobežotāj ierīci un šīs ierīces

lietošanas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.548) 8.punkts nosaka - ātruma ierobežotājierīces regulējumu pārbauda un, ja nepieciešams, noregulē

(iestata) atbilstoši šo noteikumu 6.punktā minētajam, ja remonta laikā tiek noņemta kāda no pievadu plombām, bet ne retāk kā reizi divos gados.

Atbildība par minēto pārkāpumu izdarīšanu paredzēta Latvijas APK:

149.38 panta pirmās daļas 2.punktā - par reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu ilgāk par paredzēto laiku, ja tajā ierakstītie dati nav

salasāmi - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, [..];

149.38 panta piektajā daļā - par reģistrācijas kontrolierīces pārslēgšanas mehānisma neizmantošanu vai nepareizu izmantošanu - uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro,

149.38 panta astoņpadsmitajā daļā - par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kuram nav veikta reģistrācijas kontrolierīces vai ātruma

ierobežošanas ierīces pirmreizējā vai periodiskā pārbaude, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Latvijas APK 35.panta otrā daļa nosaka - ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata

viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. [..].

Konstatējot, ka Persona ar savām darbībām izdarījusi administratīvos pārkāpumus, kuru sastāva pazīmes paredzētas Latvijas APK 149. 38 panta

pirmās daļas 2.punktā, 149.38 panta piektajā daļā un 149.38 panta astoņpadsmitajā daļā, pieņemts Lēmums par izdarītajiem pārkāpumiem Personai

piemērojot sankcijas ietvaros paredzēto naudas sodu – EUR 200.00 apmērā, kāds paredzēts par smagāko no konstatētajiem pārkāpumiem (Latvijas

APK 149.38 panta pirmās daļas 2.punkts). atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Konstatēts Latvijas APK 34.panta otrajā daļā noteiktais atbildību

pastiprinošais apstāklis - atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo

apdraudējumu satiksmes drošībai - diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi.

LAPK 149.38 pantā noteiktie pārkāpumi iedalīti pēc to bīstamības pakāpes. Likumdevējs pārkāpumus autopārvadājumu jomā harmonizējis ar

Komisijas 2009.gada 30.janvāra Direktīvas 2009/5/EK, ar ko izdara grozījumus III.pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/22/EK

par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz

darbībām autotransporta jomā, pārkāpumu sadalījumu, lai riska novērtēšanas sadalījums atbilstu pārkāpumu sadalījumam, par ko paredzēta atbildība

LAPK (Minētās Direktīvas prasības ieviestas Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā - Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr.411

„Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība” 2.pielikumā).

Lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas (EK) Nr.561/2006 „Ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu

saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu Nr.3821/85 un Padomes Regulu Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu Nr.3820/85”

(turpmāk - Regula Nr.561/2006) mērķi, likumdevējs noteicis, ka par nopietniem un ļoti nopietniem Regulas Nr.165/2014 un Regulas Nr.561/2006

pārkāpumiem, konstatējot visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, pie administratīvās atbildības ir saucams gan transportlīdzekļa vadītājs, gan

pārvadātājs. Savukārt, pārkāpumi, kas ir atkarīgi tikai no transportlīdzekļa vadītāja rīcības, ir nelielie pārkāpumi un par tādiem likumdevējs paredzējis

tikai transportlīdzekļa vadītāja atbildību.

Atbilstoši Regulas Nr.165/2014 34.panta 5.punkta b) apakšpunktam, transportlīdzekļu vadītāji darbina slēdžu mehānismus, ar kuru palīdzību

atsevišķi un precīzi var reģistrēt šādus laikposmus: i) vadīšanas ilgums; ii) “cits darbs”, kas nozīmē jebkādas darbības, kuras nav transportlīdzekļa

vadīšana, kā definēts Direktīvas 2002/15/EK 3.panta a) punktā, kā arī jebkuru darbu tam pašam vai citam darba devējam transporta nozarē vai ārpus

tās; iii) “darbgatavība”, kā definēts Direktīvas 2002/15/EK 3.panta b) punktā; iv) pārtraukumi vai atpūta. No lietā esošajām reģistrācijas diagrammu

kopijām (30.12.2016.-31.12.2016.; 06.01.2017.-07.01.2017.; 13.01.2017.-14.01.2017.; 21.01.2017.-22.01.2017.; 23.01.2017-24.01.2017.;

24.01.2017.) redzams, ka reģistrācijas kontrolierīces palaišanas mehānisms, lai reģistrētu atzīmi “cits darbs”, vispār netiek izmantots, tahogrammās

reģistrēts tikai transportlīdzekļa vadīšanas laiks un atpūta. Minētais nav konstatēts kādā vienā gadījumā, taču noticis sistemātiski, kas norāda uz to, ka

Persona pārkāpusi Regulas Nr.165/2014 5.punkta b) apakšpunktu un pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 38 panta

piektās daļas - par reģistrācijas kontrolierīces pārslēgšanas mehānisma neizmantošanu vai nepareizu izmantošanu.

No lietas materiāliem izriet, ka Transportlīdzeklī ir uzstādīta reģistrācijas kontrolierīce un ātruma ierobežotājierīce un tām nav veikta periodiskā

pārbaude. Atbilstoši Regulas Nr.165/2014 I.pielikuma VI daļas 3.punkta a) apakšpunktam, transportlīdzekļos uzstādīto ierīču regulārās inspekcijas veic

ne retāk kā reizi divos gados [..], savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr.548 8.punktam, ātruma ierobežotājierīces regulējumu pārbauda [..] ne retāk kā

reizi divos gados. Kontroles laikā Persona uzrādīja Analogā reģistrēšanas kontrolierīces inspicēšanas un ātruma ierobežotājierīces (pārbaudes) Sertifikātu

Nr.G-07-01/15, no kura redzams, ka pārbaude veikta 2015.gada 06.janvārī. Secināms, ka, veicot kontroli 2017.gada 24.janvārī, pamatoti konstatēts,

ka Transportlīdzeklī uzstādītājām iepriekšminētajām ierīcēm nav veikta periodiskā pārbaude, proti, ir pagājuši vairāk kā divi gadi pēc iepriekšējās šo

ierīču pārbaudes. Minētie apstākļi norāda uz to, ka Persona pārkāpusi Regulas Nr.165/2014 I.pielikuma VI daļas 3.punkta a) apakšpunktu un MK

noteikumu Nr.548 8.punktu, un pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 38 panta astoņpadsmitās daļas - par

autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kuram nav veikta reģistrācijas kontrolierīces vai ātruma ierobežošanas ierīces pirmreizējā vai periodiskā

pārbaude.

Regulas Nr.165/2014 34.panta 1.punkts nosaka, ka [..] Reģistrācijas diagrammu vai transportlīdzekļa vadītāja karti drīkst izmantot, nepārsniedzot

laiku, kam tā paredzēta. No lietas materiāliem izriet, ka 2016.gada 30.-31.decembra, 2017.gada 06.-07.janvāra, 2017.gada 13.-14.janvāra un

2017.gada 20.-21.janvāra reģistrācijas diagrammas izmantotas ilgāk par paredzēto laiku un diagrammās reģistrētie dati nav salasāmi. Ņemot vērā

minēto, Persona ir pārkāpusi Regulas Nr.165/2014 34.panta 1.punktu un pastāvēja tiesisks pamats Personas saukšanai pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas APK 149. 38 panta pirmās daļas 2.punkta - par reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu ilgāk par paredzēto laiku, ja tajā ierakstītie dati

nav salasāmi.

Latvijas APK 32.pants nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma

raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Sūdzības izskatīšanas laikā konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis, proti, no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Ceļu policijas reģistra

datiem izriet, ka Persona gada laikā pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem ceļu satiksmē saukts vienu reizi.

Lēmumā Nr.543 norādīts, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, (..) noteikto pārvaldes

kārtību, kā arī novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā. Latvijas APK 22.pantā noteikts administratīvā

soda mērķis - administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likuma ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Atbilstoši Latvijas APK 35.panta otrajai daļai, Personai uzlikts naudas sods - 200.00 (divsimt) euro apmērā, kāds ir noteikts sankcijā, kura ir

paredzēta par smagāko no konstatētajiem pārkāpumiem (Latvijas APK 149. 38 panta pirmās daļas 2.punkts). Ņemot vērā to, ka izdarīti trīs pārkāpumi,

konstatēto pārkāpumu raksturu un atbildību pastiprinošos apstākļus, piemērotais naudas sods atzīstams par samērīgu un adekvātu izdarītajiem

pārkāpumiem.

[4.] 2017.gada 17.maijā Jelgavas tiesā saņemta Personas sūdzība par Lēmumu Nr.543 (turpmāk – Sūdzība), kurā lūgts atcelt Lēmumu Nr.543 un

izbeigt jebkādas administratīvo pārkāpumu lietvedības pret Personu, tajā skaitā lietvedību lietā Nr.PC183320, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

[4.1.] Persona nepamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 38 panta piektajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanu – par

reģistrācijas kontrolierīces pārslēgšanas mehānisma neizmantošanu vai nepareizu izmantošanu, jo reģistrācijas kontrolierīces palaišanas mehānismā netiek

reģistrēta atzīme “cits darbs”. Persona norāda, ka Lēmumā Nr.543 norādīts, ka tahogrāfā tiek reģistrēts gan transportlīdzekļa vadīšanas laiks, gan

atpūtas laiks. Papildus norāda, ka nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka obligāti kādos laika posmos tahogrāfā būtu jāreģistrē atzīme “cits darbs”. Šī

atzīme ir jāreģistrē gadījumā, ja pēc tās rodas faktiskā nepieciešamība, piemēram, iekraut vai izkraut kādas preces, noformēt muitas dokumentus, u.c.

Brīdī, kad Transportlīdzekli apturēja policijas darbinieki, Persona tahogrāfā nereģistrēja atzīmi “cits darbs”, un tas bija saistīts ar konkrētās

situācijas neatliekamību, jo Personas primārais uzdevums šajā brīdī ir izpildīt visas policijas izteiktās prasības, tajā skaitā, atbildēt uz policijas darbinieku

uzdotajiem jautājumiem.

Galvenais likumdevēja mērķis, paredzot atbildību reģistrācijas kontrolierīces pārslēgšanas mehānisma neizmantošanu vai nepareizu izmantošanu, ir

nodrošinot to, lai transportlīdzekļu vadītāji ievērotu normatīvos aktos noteikto minimālo atpūtas laiku un maksimāli noteikto transportlīdzekļa vadīšanas

laiku;

[4.2.] Lēmumā Nr.543 nav izvērtēts vai reģistrācijas kontrolierīces un ātruma ierobežotājierīces pārbaude nav veikta vienlaikus ar

Transportlīdzekļa tehnisko apskati. Lietā netika iegūta nekāda papildus informācija par Transportlīdzekļa tehniskajām apskatēm, līdz ar to netika izvērtēti

visi lietas faktiskie apstākļi, lai Personu sauktu pie atbildības par Latvijas APK 149.38 panta astoņpadsmitajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanu;

[4.3.] Lēmumā Nr.543 nav atsauces uz eksperta vai citas kompetentas institūcijas vai iestādes slēdzienu, ka Transportlīdzeklī esošā reģistrācijas

kontrolierīce neatbilst normatīvo aktu prasībām un tā ir bojāta, kā rezultātā nav iespējams salasīt reģistrētos datus. Līdz ar to Iestāde nepamatoti

secinājusi, ka Persona saucama pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.38 panta pirmās daļas 2.punktā minētā pārkāpuma izdarīšanu.

[5.] Tiesa konstatē turpmāk minēto.

[5.1.] Lietā ir strīds par to, vai Persona ir izdarījusi Latvijas APK 149.38 panta pirmās daļas 2.punktā, 149.38 panta piektajā daļā un 149.38 panta

astoņpadsmitajā daļā minētos pārkāpumus un vai Personai piemērotais administratīvais sods ir likumīgs un pamatots.

[5.2.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā

un, saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta ceturto daļu, tika noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 30.jūnijam.

Norādītajā termiņā lietā nav saņemti paskaidrojumi, noraidījumi, lūgumi vai pieteikumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

[5.3.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā izlemj šādus jautājumus: vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un

lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

[5.4.] Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tādejādi, tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus atzīst, ka Lēmumā

Nr.543 ietvertais pamatojums ir pareizs – Iestāde pareizi noteikusi, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 149. 38 panta pirmās daļas 2.punktā, 149.38

panta piektajā daļā un 149.38 panta astoņpadsmitajā daļā minētos pārkāpumus un Personai piemērotais administratīvais sods ir likumīgs un pamatots.

Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmuma Nr.543 motivācijai un to neatkārto.

[5.5.] Papildus vērtējot šī lēmuma [4.1.]punktā minētos Sūdzības iesniedzēja argumentus, tiesa atzīst, ka Regulas Nr.165/2014 34.panta 5.punkta

b) apakšpunkts uzliek par pienākumu transportlīdzekļu vadītājiem atsevišķi un precīzi reģistrēt šādus laikposmus: i) vadīšanas ilgums; ii) “cits darbs”, kas

nozīmē jebkādas darbības, kuras nav transportlīdzekļa vadīšana, kā arī jebkuru darbu tam pašam vai citam darba devējam transporta nozarē vai ārpus

tās; iii) “darbgatavība”, iv) pārtraukumi vai atpūta, tādejādi Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums reģistrēt visus minētos laika posmus, nevis tikai

dažus no tiem pēc saviem ieskatiem.

Papildus tiesa norāda, ka Lēmumā Nr.543 pareizi konstatēts, ka nepilnīga un neprecīza laikposmu uzskaite izskatāmajā lietā konstatēta vairākkārt,

nevis tikai Protokola sastādīšanas dienā kā norādīts Sūdzībā. Minēto apstiprina fakts, ka ņemot vērā, ka ar Transportlīdzekli tiek veikti regulāri kravas

pārvadājumi, faktiski nav iespējama situācija, ka Transportlīdzeklī nenotiek, piem., kravas iekraušana/izkraušana, kas reģistrējama atbilstoši Regulas

Nr.165/2014 34.panta 5.punkta b) apakšpunktā noteiktajam kā cits darbs, bet šāds laika posms lietā esošajās tahogrammās nav reģistrēts.

Tādejādi tiesa noraida šī lēmuma [4.1.]punktā minētos Personas argumentus kā nepamatotus.

[5.6.] Papildus vērtējot šī lēmuma [4.3.]punktā minētos Personas argumentus, tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka atsevišķas tahogrammas

lietotas ilgāk par paredzēto laiku. Lietā ir strīds vai tahogrammā ierakstītie dati ir salasāmi.

Tiesa atzīst, ka tahogrammas dati var kļūt nesalasāmi gan pašas kontrolierīces neatbilstības vai bojājumu dēļ, gan tās lietotāja rīcības rezultātā.

No lietas materiāliem nav zināms, par kādu laiku pārsniegts atļautais tahogrammas lietošanas laiks.

Tiesa atzīst, ka no lietas materiālos esošajām tahogrammu kopijām redzams, ka tās nav mehāniski bojātas vai nosmērētas, bet ir konstatējams, ka

tahogrammās redzamās līnijas savstarpēji pārklājas un aizsedz viena otru un nav iespējams atšifrēt, kurš grafiks uz kādu laika periodu attiecas, līdz ar to ir

pamats uzskatīt, ka tahogrammas dati nav salasāmi.

[5.7.] Papildus tiesa norāda, ka Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā

kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa noteic, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildus procesuālo

darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma

protokolā fiksējusi amatpersona. Amatpersonas sastādītiem dokumentiem, tai skaitā administratīvā pārkāpuma protokolam, a priori ir publiskā ticamība,

un to iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (Augstākās tiesas spriedums SKA-647/2008). Lūgumi un jauni pierādījumi lietā

netika iesniegti.

Tiesnese atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz līdzvērtīgām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā

kriminālprocesā un viena no šādām garantijām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana, kas nostiprināta arī Satversmes 92.pantā. No nevainīguma

prezumpcijas izriet, ka visas pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai. Tas ir, tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja,

novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Apstāklis, ka lietā

esošos pierādījumus lietas dalībnieks ir vērtējis citādāk nekā tiesa, nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka lietā pastāv šaubas un jebkuras šaubas

tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamajai personai un uz šī pamata lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa noraida Personas Sūdzībā izteiktos argumentus kā nepamatotus.

[6.] Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otrajai daļai un 289.1 3 panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību administratīvā

pārkāpuma lietā, taisa motivētu spriedumu.

Ņemot vērā minēto un saskaņā no Latvijas APK 243., 289.6 , 289.12 , 289.13, 289.17, 289.18panta, tiesa

no s pri e da :

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N.Krapša 2017.gada 18.aprīļa

lēmumu Nr.543 „Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC183320”, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 7.jūlijā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

2017.gada 7.jūlijā