Court convicted defendant of assault under Krimināllikuma 126.1 and confirmed plea agreement sentencing.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of assault under Article 126 of the Criminal Law and confirmed the plea agreement. The defendant admitted to inflicting medium-severity injuries on the victim during a road rage incident involving multiple strikes and tear gas. The court imposed a suspended prison sentence and public works, ordering the defendant to pay compensation to the victim and reimburse state funds.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 126. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 353. panta 1. punkts: The court may convict a defendant based on a plea agreement when the facts are clear and the defendant admits guilt, resulting in a confirmed sentence and state compensation order.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPT:2026:0401.11092054118.22.S
Lieta Nr. 11092054118
Arhīva Nr. K77‑0213‑26/83
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2026. gada 1. aprīlī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dans Dibaņins,
piedaloties prokuroram Tomam Kārlim Bušmanim un aizstāvim Sergejam Kravčukam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /Persona C/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas saskaņā ar tiesā iesniegto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.
Aprakstošā daļa
[1] /Persona C/ tīši nodarīja tādu miesas bojājumu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis Krimināllikuma
125. pantā paredzētās sekas, bet izraisījis ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smaguma miesas bojājums).
/Persona C/ /Datums A/ ap plkst. 22.00 vadīja automašīnu pa Melīdas ielu pie ēkas /Adrese A/, kad /Persona D/
pēkšņi šķērsoja ielu /Persona C/ automašīnas priekšā. /Persona C/ izkāpa no automašīnas un savstarpēja
konflikta laikā ar /Persona D/, dusmu un agresijas uzplūdā, ar netiešu nodomu, kas vērsts uz to, lai nodarītu
nenoteiktu kaitējumu cietušā /Persona D/ veselībai, un pieļaujot dažāda smaguma miesas bojājumu nodarīšanas
iespēju, apzinoties savu darbību prettiesiskumu, ar dūri izdarīja vismaz 10 sitienus pa /Persona D/ galvu, tostarp,
apakšžokļa apvidū. Pēc tam, kad /Persona D/, cenšoties izvairīties no /Persona C/ sitieniem, iekāpa /Persona C/
automašīnā, /Persona C/ izdarīja ar dūri vēl vismaz sešus sitienus /Persona D/ galvas apvidū un izvilka /Persona
D/ no automašīnas. Pēc tam /Persona C/ iepūta /Persona D/ sejā asaru gāzi un izdarīja vismaz vienu sitienu
/Persona D/ galvas apvidū, pēc kā /Persona D/ nokrita uz zemes. Pēc tam /Persona C/ izdarīja vismaz četrus
sitienus ar kāju gulošajam /Persona D/ pa ķermeni.
Tādā veidā /Persona C/ ar savām darbībām nodarīja cietušajam /Persona D/ šādus miesas bojājumus: galvas
sasitumu ar ādas nobrāzumiem uz pieres, kreisās acs augšējā un apakšējā plakstiņā, uz deguna muguriņas un uz
kreisā vaiga, zemādas asinsizplūdumu kreisās acs augšējā plakstiņā, ādas nobrāzumu un zemādas
asinsizplūdumu kreisajos deniņos un apakšžokļa labās puses lūzumu; zemādas asinsizplūdumu kreisā
apakšdelma mugurējā virsmā augšējā trešdaļā, ādas nobrāzumu uz kreisā elkoņa un kreisā spieķa kaula lūzumu.
No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperta atzinuma Nr. /Numurs A/ izriet, ka minētie miesas
bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības
traucējumus uz laiku virs 21 dienas.
/Persona D/ nodarītie miesas bojājumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /Persona C/ noziedzīgajām darbībām.
Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126. panta
pirmajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā 2017. gada 31. decembrim).
Motīvu daļa
[2] /Datums B/ Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurors Toms Kārlis Bušmanis tiesas sēdē noslēdza vienošanos
par vainas atzīšanu un sodu ar apsūdzēto /Persona C/, piedaloties aizstāvim Sergejam Kravčukam.
Apsūdzētajam izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas līdz ar vienošanās noslēgšanu.
Apsūdzētais piekrita, ka krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, piekrita
inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam, juridiskajai kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.
Vienošanās protokolā norādīts, ka /Persona C/ pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas inkriminētais
noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu par apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
Par apsūdzētā personību pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka apsūdzētais ir Latvijas Republikas pilsonis,
dzimis Rīgā, ar vidējo tehnisko izglītību, precējies, apgādībā divi nepilngadīgi bērni, strādā celtniecības objektā
par dežurantu, dzīvesvieta – /Adrese B/, agrāk sodīts vienu reizi, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija
agrāk nesodīts.
[3] Kriminālprocesā par cietušo atzīts /Persona D/, kurš pieteica materiālā zaudējuma kompensāciju 450 EUR
un morālā kaitējuma kompensāciju 500 EUR. Apsūdzētais atzina pieteiktās kompensācijas pilnā apmērā un
piekrīt tās atlīdzināt.
[4] Attiecībā par nosakāmo sodu, prokurors ņēmis vērā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus,
Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi un Krimināllikuma 46. panta soda noteikšanas vispārīgos
principus, tai skaitā, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību.
Ar apsūdzēto panākta vienošanās par to, ka prokurors tiesai lūgs par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, par kuru
kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 126. panta pirmajā daļā, piespriest sodu – sabiedrisko darbu uz 150
(viens simts piecdesmit) stundām.
Panākta vienošanās, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz
2024. gada 31. decembrim), pilnīgi pieskaitīt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 14.
janvāra spriedumu krimināllietā Nr. 11092077419, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 1. septembra
spriedumu, piespriesto sodu un noteikt /Persona C/ galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības – brīvības
atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem, sabiedriskais darbs uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.
Starp prokuroru un apsūdzēto panākta vienošanās, ka prokurors lūgs tiesu saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta
piekto daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim) /Persona C/brīvības atņemšanas
soda termiņā ieskaitīt pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 14. janvāra sprieduma
krimināllietā Nr. /Personas kods B/, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 1. septembra spriedumu,
izciesto sodu no /Datums C/ līdz /Datums D/.
Starp prokuroru un apsūdzēto panākta vienošanās, ka pēc galīgā soda noteikšanas pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības un izciestā soda ieskaitīšanas, /Persona C/ uz sprieduma pasludināšanas dienu ir jāizcieš galīgais sods –
sabiedriskais darbs uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.
Panākta vienošanās, ka piedzīt no /Persona C/ par labu cietušajam /Persona D/ materiālā kaitējuma
kompensāciju 450 EUR un morālā kaitējuma kompensāciju 500 EUR.
Panākta vienošanās, ka noteikt /Persona C/ par pienākumu 10 darbdienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās
dienas reģistrēties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta Rīgas Austrumu reģiona
teritoriālās struktūrvienības 1. nodaļā.
Vienošanās protokolā fiksēta starp prokuroru un apsūdzēto panāktā vienošanās, ka piedzīt no /Persona C/ valsts
labā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju 1075 EUR.
[4.1] Apsūdzētais protokolā pašrocīgi apliecinājis, ka ir iepazinies ar protokolu, norādot, ka soda veidam un
mēram piekrīt, labojumu un papildinājumu nav, protokola kopija /Persona C/ izsniegta.
[5] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka vienošanās ir pamatota, un tā noslēgta atbilstoši
Kriminālprocesa likuma 437. panta prasībām.
Lietā ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam inkriminētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Apsūdzētajam ir izskaidrotas apsūdzētā tiesības vienošanās procesā, viņš ir iepazinies ar vienošanās protokolu
un piekrita noteiktajam soda veidam un mēram, saņēmis vienošanās protokola kopiju.
Tiesa atzīst, ka, slēdzot vienošanos, ir ievēroti Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumi par soda noteikšanu,
prokurors un apsūdzētais ir vienojušies par sodu tādā apmērā, kādu to nosaka attiecīgais Krimināllikuma
Sevišķās daļas pants.
Nosakot sodu, ir ņemts vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, apsūdzētā
personība, atbildību mīkstinošo apstākļu un atbildību pastiprinošo apstākļu neesība.
Tiesa konstatē, ka starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtajā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu prokurors ir
sniedzis motivāciju apsūdzētajam nosakāmā sabiedriskā darba soda mēram atbilstoši Krimināllikuma 46. panta
nosacījumiem, ievērojot Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikto soda mērķi.
[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā /Persona C/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc
Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Vērtējot soda mēru, tiesa secina, ka prokurora lūgtais sabiedriskā darba soda mērs ir samērīgs izdarītajam
noziedzīgajam nodarījumam, apsūdzētā personībai, kā arī atbildību mīkstinošu apstākļu un atbilstību
pastiprinošu apstākļu neesībai. Tāpat, vienojoties par soda mēru, prokurors ņēma vērā, ka /Persona C/ ir
izmantojis Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, izvēloties vienkāršāku procesa
viedu – vienošanās procesu, kas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli, taču ir par pamatu
mazināt nosakāmā soda mēru.
Tiesa pievienojas vienošanās protokolā ietvertajai prokurora izvēlētā soda veida un mēra motivācijai un tāpēc
tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 543. pantā noteikto un judikatūrā nostiprinātās atziņas (sk. Augstākās
tiesas 2010. gada 8. jūnija lēmums lietā Nr. SKK‑121/2010 (16870000808)), spriedumā īpaši nemotivēs soda
piemērošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu lietā ir nosakāms galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības. Tiesa uzskata, ka prokurors pamatoti izvēlējies pilnīgu sodu saskaitīšanas principu.
[7] Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī, lai panāktu Krimināllikuma 35.
pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu
likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto
noziedzīgo nodarījumu un izvērtējot lietas apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka apsūdzētā sodīšana ir iespējama kā
par to vienojušies prokurors un apsūdzētais noslēgtajā vienošanās.
[8] Tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais savu vainu atzinis un vienošanos parakstījis apzināti un labprātīgi, zinot
savas tiesības vienošanās procesā un apzinoties noslēgtās vienošanās sekas, ka tiesas nolēmums ir pārsūdzams
tikai apelācijas instances tiesā par vienošanās procesa kārtības pārkāpumiem vai Krimināllikuma normu
pārkāpumiem. Kā arī tiesa ņem vērā, ka vienošanās ir noslēgta apsūdzētā /Persona C/ aizstāvja, zvērināta
advokāta Sergeja Kravčuka klātbūtnē.
[9] Ievērojot Kriminālprocesa likuma 543. panta trešās daļas 6. punktā noteikto, tiesa, lemjot par /Persona C/
drošības līdzekli, tiesa nesaskata pamatu apsūdzētajam /Persona C/ piemērot drošības līdzekli.
[10] Krimināllietā cietušais /Persona D/ ir pieteicis materiālā zaudējuma kompensāciju 450 EUR un morālā
kaitējuma kompensāciju 500 EUR par /Persona C/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Apsūdzētais cietušā
pieteiktās kompensācijas atzina pilnībā.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu, 352. panta pirmās daļas 1. un 4. punktu un 353.
panta pirmās daļas 1. punktu, tiesa atzīst, ka cietušā pieteiktās kaitējuma kompensācijas ir pamatotas un
apmierināmas pilnā apmērā, jo lietā ir pierādīts un tiesai nav šaubu, ka ar /Persona C/ izdarīto noziedzīgo
nodarījumu cietušajam radīts gan mantisks zaudējums, gan morāls aizskārums, kas nav atlīdzināts.
[11] Prokurors ar apsūdzēto vienojās piedzīt kompensāciju no apsūdzētā /Persona C/ par labu valstij par
cietušajam /Persona D/ izmaksāto valsts kompensāciju 1075 EUR (1. sējuma 123. lapa).
Likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1 panta pirmajā daļā noteikts, kam ir pienākums atmaksāt
valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju.
Tiesa nekonstatē, ka /Persona D/ būtu sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju. Līdz
ar to atbilstoši norādītā panta daļa 2. punktam pienākums atmaksāt valsts budžetā izmaksāto valsts
kompensāciju 1075 EUR gulstas uz noziedzīgā nodarījuma izdarītāju, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz
notiesājošu spriedumu, tas ir, uz /Persona C/.
Pamatojoties uz norādīto un Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1. punktu tiesa atzīst, ka valsts
labā no apsūdzētā piedzenama cietušajam izmaksātā valsts kompensācija 1075 EUR.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. pantu, 520. panta pirmo daļu, 528. panta pirmo daļu, 529., 530.
pantu, 542. panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 543. un 550. panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda
/Persona C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 126. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā
nodarījumā(likuma redakcijā, kas bija spēkā 2017. gada 31. decembrim).
Apstiprināt starp prokuroru un apsūdzēto /Persona C/ /Datums B/ noslēgto vienošanos.
/Persona C/ par Krimināllikuma 126. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu piespriest sodu –
sabiedriskais darbs uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.
Ar šo spriedumu piespriestajam sodam pilnīgi pieskaitīt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.
gada 14. janvāra spriedumu krimināllietā Nr. 11092077419, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 1.
septembra spriedumu, piespriesto sodu un noteikt /Persona C/ galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības –
brīvības atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem, sabiedriskais darbs uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.
/Persona C/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.
gada 14. janvāra sprieduma krimināllietā Nr. 11092077419, kas grozīts ar Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 1.
septembra spriedumu, izciesto sodu no /Datums C/ līdz/Datums D/.
Noteikt, ka pēc galīgā soda noteikšanas pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un izciestā soda ieskaitīšanas,
/Persona C/ uz sprieduma pasludināšanas dienu ir jāizcieš galīgais sods – sabiedriskais darbs uz 150 (viens simts
piecdesmit) stundām.
Noteikt /Persona C/ par pienākumu desmit darbdienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties
sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši
dzīvesvietai.
Drošības līdzekli /Persona C/ nepiemērot.
Piedzīt no /Persona C/ par labu cietušajam /Persona D/ materiālā kaitējuma kompensāciju 450 EUR un morālā
kaitējuma kompensāciju 500 EUR.
Piedzīt no /Persona C/ valsts labā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju 1075 EUR, to iemaksājot: Tiesu
administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, Valsts kase, konts Nr. LV05TREL819045814800B, BIC kods
TRELLV22 (maksājuma mērķis – EKK F22010010 Lietas Nr./Personas kods C/).
Noteikt /Persona C/ 30 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas cietušā kaitējuma kompensāciju un
valsts kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai un noteikt par pienākumu maksājumu apliecinošus dokumentus
iesniegt Rīgas pilsētas tiesā.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt par vienošanās procesa kārtības pārkāpumiem vai
Krimināllikuma normu pārkāpumiem 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tikai apelācijas
kārtībā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2026. gada 5. maijā un pieejams no 2026. gada 6. maija.
Tiesnesis Dans Dibaņins
Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.