Court convicts defendant for drug possession and denies state-funded defense costs claim.

Lietas Nr. 11088065713

K29-1529-13/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 8.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V. Voronova

ar tiesas sēdes sekretāri J.Ņemiro – Mihailovu

ar tulku O.Ušicki

piedaloties prokuroram A.Tomingam

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. E/, /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. E/tiek apsūdzēts par to, ka viņš

neatļauti iegādājās un glabāja narkotisko vielu bez nolūka to realizēt, un tieši:

pers.E Rīgā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā un laikā, bet ne vēlāk kā 2013.gada 24.martā plkst.19.46, no

pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotas personas un nenoskaidrotos apstākļos personīgai lietošanai neatļauti iegādājās ne mazāk

kā 0,0481 gramu iedzelteni bēšas krāsas graudamas vielas, kas satur 18% jeb 0,0087 gramus heroīna, kas ir aizliegta sevišķi

bīstama narkotiskā viela. Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, /pers. E/, atrodoties narkotisko un psihotropo vielu ietekmē,

neatļauti iegādātos 0,0087 gramus heroīna, iepakotus kombinēta materiāla - sudrabkrāsas metāla folijas/balta papīra, vīstoklī, bez

nolūka tos realizēt, neatļauti glabāja pie sevis bikšu aizmugurējā kabatā līdz 2013.gada 24.marta plkst.19.46, kad Rīgā, Grēdu ielā

pie nama Nr.1, viņu aizturēja policijas darbinieki un pie viņa tika atrasta un izņemta aizliegtā narkotiskā viela.

Saskaņā ar likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumu ,,Kritēriji nelikumīgā apritē esošo

narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai

(prekursori) iedalījumu apmēriem” 0,0087 grami heroīna pārsniedz apmērus, līdz kuriem to daudzumi atzīstami par nelieliem.

Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 253.panta

pirmās daļas atzina pilnībā, atzina arī apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izdarīto nožēloja un uzturēja

savu pirmstiesas procesā izteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.

Prokurors tiesas sēdē piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā.

Tā kā apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, piekrita lietas izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

procesuālo būtību un sekas, tiesa, noklausoties procesa dalībnieku viedokli, iepazinusies ar lietas materiāliem atzīst, ka lietā

iespējams neizdarīt pierādījumu pārbaudi.

Motīvu daļa

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās

šaubas par /pers. E/ vainīgumu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Tiesa ir pārliecinājusies, ka lietā esošie pierādījumi

apstiprina apsūdzētā vainu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, līdz ar ko /pers. E/ vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā

pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas uzskatāma par pierādītu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. E/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas ir pareiza

un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sodāms.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību;

atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku

līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar policijas kontroli uz laiku līdz

trim gadiem.

Nosakot apsūdzētajam /pers. E/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. E/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.

No subjektīvās puses ir tīšs nodarījums, kuru raksturo tiešs nodoms, kā arī noziedzīgs nodarījums atzīstams par mazāk smagu

noziegumu, ar kuru nav radīts būtisks kaitējums, bet, kas ir sabiedriski bīstams, jo apdraud personas veselību un dzīvību. /pers. E/ ar

savām darbībām veicināja psihotropo vielu nelikumīgu apriti Latvijas Republikā, apdraudot sabiedrības drošību un ar likumu

aizsargātās pilsoņu tiesības un intereses.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā /pers. E/ personību noskaidrots,

ka viņš ir dzimis/datums/, Jelgavā (lietas 23.lapa), neprecējies, apgādājamo personu nav, ar 7 klašu izglītību (lietas 16.lapa), nav

deklarētās dzīvesvietas (lietas 22.lapa), pēc paša vārdiem nestrādā, noziegumu izdarījis tādēļ, ka bija iesaistījies negatīvā kompānijā.

Agrāk vairākkārtīgi administratīvi sodīts ar naudas sodu, naudas sodi nav samaksāti (lietas 24.-25.lapa).

Agrāk 6 reizes tiesāts (lietas 95.-106.lapa), pēdējās:

1) 2009.gada 20.janvārī ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2009.gada 17.februārī (lietas

107.-109.lapa).

2) 2012.gada 26.jūnijā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 23.oktobrī

(lietas 36.-38.lapa). Sodu izcietis 2013.gada 14.janvārī (lietas 99.lapa).

SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” Narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatori konsultatīvās nodaļas un psihiatra

uzskaitē, ir narkoloģiskā kabineta uzskaitē no 1999.gada ar diagnozi – opiātu atkarība.

SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” Narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē nesastāv

(lietas 33.lapa).

SIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās palīdzības dienesta ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē nesastāv

(lietas 32.lapa).

No VSIA slimnīcas „Ģintermuiža” izziņas redzams, ka /pers. E/ atrodas narkoloģiskā kabineta uzskaitē no 1999.gada ar diagnozi -

opiātu atkarība (lietas 51.lapa)

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam /pers. E/ piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas

sankciju, apsūdzētā /pers. E/ personību, to, ka izdarījis mazāk smagu noziegumu, /pers. E/ ar savām darbībām veicināja narkotisko

vielu nelikumīgu apriti Latvijas Republikā, apdraudot sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās pilsoņu tiesības un intereses.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam /pers. E/ piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas

sankciju, apsūdzētā /pers. E/ personību, to, ka izdarījis mazāk smagu noziegumu, turklāt saistītu ar nelikumīgu narkotisko vielu apriti,

kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, un no pantu sankcijā paredzētiem sodiem, tiesa atzīst, ka piemērotākais konkrētajā lietā ir

tikai brīvības atņemšanas sods, kādu lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētājs.

Nosakot šādu soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma īpašo bīstamību un neatgriezenisku kaitīgumu, kas tiek radīts

atsevišķiem indivīdiem un sabiedrībai kopumā, valsts ekonomiskajām un labklājības interesēm, radot sociālas problēmas sabiedrībai

kopumā, tādējādi tiesa uzskata, ka tikai brīvības atņemšanas sods spēs sasniegt soda mērķi.

Tiesas ieskatā, apsūdzētājam ir piemērojams brīvības atņemšanas sods, jo apsūdzētais nekādus secinājumus pēc iepriekšējām

sodāmībām nav izdarījis, nav pārvērtējis savu attieksmi pret dzīvi un nav mēģinājis iekļauties vispārpieņemtajās sabiedrības

uzvedības un morāles normās, turklāt noziegumu apsūdzētais izdarījis policijas kontroles laikā.

Ņemot vērā norādītos apstākļus, lai sekmētu soda mērķu sasniegšanu un, ievērojot Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā norādītos

soda noteikšanas vispārīgos principus, un proti, ka brīvības atņemšanu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav

sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglākiem soda veidiem, tiesa uzskata, kapastāv

pietiekams pamats apsūdzētajam /pers. E/ noteikt sodu, kas ir saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Tāpat tiesai nerodas pārliecība,

ka viņš, izciešot citu soda veidu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc tiesas ieskatā apsūdzētā labošanos iespējams panākt

vienīgi, izolējot viņu no sabiedrības.

Turklāt nosakot reālu brīvības atņemšanas sodu personai, kas apsūdzēta par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotiskajām

vielām, to realizēšanu, tiesa aizstāv valsts un sabiedriskās drošības intereses, valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai

nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību un tikumību, kā arī lai aizstāvētu citu personu tiesības un brīvību.

Nosakot apsūdzētajam /pers. E/ soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem par apsūdzētā /pers. E/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama

vaļsirdīga atzīšanās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošana.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu

vainu. Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka

Kriminālprocesa likuma 21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto

amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību

vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda

noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. E/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka

izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Atbilstoši Krimināllikuma 27.pantam, noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums pēc

šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai nav dzēsta likumā

noteiktajā kārtībā.

Kā jau iepriekš norādīts, apsūdzētais ir tiesāts vairākas reizes, pēdējo – 2012.gada 26.jūnijā ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, bez

mantas konfiskācijas. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2012.gada 23.oktobrī (lietas 36.-38.lapa). Sodu izcietis 2013.gada

14.janvārī (lietas 99.lapa). Pēdējā sodāmība, atbilstoši Krimināllikuma 63.pantam, nav dzēsta.

Tiesas ieskatā, noziedzīga nodarījuma recidīvs ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros.

Turklāt atbildību pastiprinošu apstākļu esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. un 55.panta piemērošanu

apsūdzētajam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko un psihotropo

vielu ietekmē, ko apliecina 2013.gada 24.marta medicīniskās pārbaudes protokols Nr.1805 (lietas 45.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas sankciju, apsūdzētajam nosakāms papildsods – policijas kontrole, kas ir obligāts

un ko tiesa konkrētajos apstākļos uzskata par apsūdzētā personībai atbilstošu un nepieciešamu papildsodu par izdarīto. Izvērtējot

piemērojamā papildsoda – policijas kontrole – apmēru, ņemot vērā apsūdzētā personību un izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu,

lai uzraudzītu apsūdzētā uzvedību pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes, tiesa uzskata, ka papildsods nosakāms,

pietuvinot Krimināllikuma 45.panta otrajā daļā paredzētajam vidējam apmēram.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. E/ soda laikā ieskaitāms laiks, ko viņš pavadījis aizturēšanā no 2013.gada 25.marta

(lietas 15.lapa) līdz 2013.gada 26.martam (lietas 18.lapa) un apcietinājumā pavadīto laiku no 2013.gada 3.septembra (lietas 72.lapa)

līdz 2013.gada 8.oktobrim.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.pantu /pers. E/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums (lietas 62.-

63.lapa), ir negrozāms, ievērojot apsūdzētā attieksmi pret notikušo vispārējās drošības apdraudējumu, kā arī nepieciešamību

nodrošināt piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, izlemjot jautājumu par lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka folija

papīra fragmentu, kas iepakots aploksnē un kas glabājas pie krimināllietas materiāliem (lietas 87.lapa)– pēc sprieduma stāšanās

spēkā ir iznīcināms.

Kriminālprocesa likuma 84.panta otrā daļa noteic, ka advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai,

kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu

saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet minētā likuma 367.panta pirmās

daļas 4.punkts noteic, ka samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem, ir procesuālie

izdevumi.

Prokurors norādīja, ka kriminālprocesā ir procesuālie izdevumi par valsts aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā Ls

25 apmērā (lietas 82.lapa) un kuri būtu piedzenami no apsūdzētā, kam tiesa nevar piekrist.

Kriminālprocesa likuma 274.pants nosaka apcietinājuma piemērošanas kārtību. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka ierosinājuma

izskatīšanā piedalās tā iesniedzējs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, šīs personas aizstāvis un pārstāvis, bet trešajā daļā

ir norādīts, ka, ja ierosinājuma iesniedzējs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās vai slēpjas no izmeklēšanas, kriminālvajāšanas,

vai, ja persona ir aizturēta vai apcietināta ārvalstī, jautājumu var izlemt tās prombūtnē.

2013.gada 12.augustā tika izlemts piemērot apsūdzētajam /pers. E/ piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu un izsludināt viņu

meklēšanā (lietas 62.-63.lapa).

Ņemot vērā, ka jautājuma par drošības līdzekļa – apcietinājums - piemērošanu izlemšanā apsūdzētais nepiedalījās, juridiskās

palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, tāpēc tiesa uzskata, ka nav likumīga pamata piedzīt no apsūdzētā

/pers. E/ procesuālos izdevumus par aizstāvja pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajiem pakalpojumiem, tas ir, saskaņā ar tiesai

iesniegto paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā Ls 25 apmērā.

iesniegto paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā Ls 25 apmērā.

Arests mantai un kaitējuma kompensācijas lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528. un 529.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. E/ noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem un ar policijas kontroli uz l (vienu) gadu un 3 (trīs) mēnešiem.

Atstāt negrozītu /pers. E/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

Soda termiņa sākumu skaitīt no 2013.gada 8.oktobra.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanas termiņā /pers. E/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2013.gada

25.marta līdz 2013.gada 26.martam (divas dienas) un apcietinājumā pavadīto laiku no 2013.gada 3.septembra līdz 2013.gada

8.oktobrim.

Lietiskos pierādījumus – folija papīra fragmentu, kas iepakots aploksnē un kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – iznīcināt.

Atbrīvot pers.E no samaksas par aizstāvja palīdzību pirmstiesas kriminālprocesā par kopējo summu Ls 25.00 (divdesmit pieci lati).

Spriedumu daļā par piespriesto sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā no pilnā sprieduma pieejamības dienas.

Pilnā sprieduma pieejamības diena – no 2013.gada 23.oktobra.

Tiesnese V.Voronova