Legislator Case Law & Legislation
11091107213 / KA04-1235-17 ECLI:LV:RAT:2017:1228.11091107213.3.S AI generated

Appeal court partially reversed first instance verdict on sentencing due to improper application of cumulative punishment rules.

Case Number 11091107213 / KA04-1235-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The appeal court partially revoked the first instance judgment regarding the final sentence and the inclusion of prior forced labor in the current term. The defendant was convicted of multiple crimes, but the lower court incorrectly applied Article 50(5) of the Criminal Law to combine sentences with a prior judgment already executed. The court held that since the defendant had already served the previous sentence, the legal basis for adding it again under Article 51 was absent, rendering the cumulative calculation invalid.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 50. panta piekto daļu; Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu: When a defendant has already served a sentence from a prior judgment, the court cannot apply Article 50(5) to cumulatively add that sentence again under Article 51 upon committing a new offense.

Keywords

AI generated
cumulative punishment prior judgment execution Criminal Law Article 50 sentencing error partial revocation forced labor inclusion appeal court ruling

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 50(5)
Criminal Law Article 51(1)
Criminal Procedure Law Article 52(1) and (5)
Criminal Procedure Law Article 52(4) and (5)
Criminal Procedure Law Article 367(1) point 4
Criminal Procedure Law Article 368(1)
Criminal Procedure Law Article 563(1) point 2

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. KA04-1235-17/23

ECLI:LV:RAT:2017:1228.11091107213.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 28.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis Guntars Stūris, tiesneses Daiga Kalniņa un Ludmila Poļakova

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu, kurā apsūdzētais /pers. A/, personas kods /personas kods/, un viņa aizstāvis zvērināts advokāts Andris

Stradiņš iesnieguši apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar pirmās instances tiesas spriedumu (4.sēj. 13.-17.lpp.) apsūdzētais /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.

[1.1] Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.

[1.2] Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

[1.3] Pirmās instances tiesa nospriedusi saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitot

piespriestos sodus, galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem.

[1.4] Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam pilnībā pieskaitīt sodu, kas

noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.jūnija spriedumu (aizstāts ar 2015.gada 22.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas lēmumu), un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem un piespiedu darbu uz 80 stundām.

[1.5] Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi soda izciešanu skaitīt no 2017.gada 17.oktobra un saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un

piekto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt /pers. A/ atrašanos apcietinājumā no 2017.gada 20.septembra līdz 2017.gada 17.oktobrim.

[1.6] Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo un piekto daļu /pers. A/ piespriestā piespiedu darba soda

termiņā ieskaitīt izciesto piespiedu darbu 80 piespiedu darba stundas un sodu uzskatīt par izciestu.

[1.7] Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi /pers. A/ lietā piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – saglabāt līdz sprieduma spēkā stāšanās

brīdim.

[1.8] Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi cietušā /pers. B/ kaitējuma kompensāciju lietā nenoteikt.

[1.9] Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi piedzīt no /pers. A/ valsts labā 711,43 euro, ko Juridiskās palīdzības administrācija izmaksājusi

cietušajam kā kompensāciju saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajam”, nosakot labprātīgai samaksai 30 dienu termiņu no sprieduma

stāšanās spēkā dienas, izskaidrojot, ka samaksas apliecinoši dokumenti jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā labprātīgajai

izpildei noteiktajā termiņā. Samaksa veicama: Valsts kase, reģ. Nr. 90000050138, kontā Nr. LV68TREL1060001239300, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods: TRELLV22 (iemaksas mērķis : Valsts kompensācijas summas samaksa).

[1.10] Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 59 euro apmērā par advokāta darbu,

nosakot labprātīgai samaksai 30 dienu termiņu no sprieduma stāšanās spēkā dienas, izskaidrojot, ka samaksas apliecinoši dokumenti jāiesniedz Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā labprātīgajai izpildei noteiktajā termiņā. Samaksa veicama: Valsts kases norēķinu kontā

LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22.

[1.11] Tāpat pirmās instances tiesa nospriedusi piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 88,80 euro apmērā par medicīnisko

pārbaudi, nosakot labprātīgai samaksai 30 dienu termiņu no sprieduma stāšanās spēkā dienas, izskaidrojot, ka samaksas apliecinoši dokumenti jāiesniedz

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā labprātīgajai izpildei noteiktajā termiņā. Samaksa veicama: Valsts kases norēķinu kontā

Nr.LV96TREL2140091033000.

[2] Pirmās instances tiesa /pers. A/ atzinusi par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā, izdarīšanā,

uzskatot, ka apsūdzētais /pers. A/ tīši nodarījis tādus miesas bojājumus, kas nav bīstami dzīvībai un nav izraisījuši Krimināllikuma 125.pantā paredzētās

sekas, bet izraisījuši ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smaguma miesas bojājumu). Pirmās instances tiesas spriedumā atrodams tālāk norādītais

apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma apraksts.

[2.1] 2013.gada 7.jūlijā ap plkst. 10.30 /pers. A/, atrodoties Rīgā, Detlava Brantkalna ielā 17/2, dusmu vadīts, tīši vienu reizi iesitis ar dūri /pers.

B/ pa seju, pēc kā /pers. B/ nokritis zemē. Kad /pers. B/ piecēlies, /pers. A/, atkārtoti, tīši vienu reizi iesitis ar dūri /pers. B/ pa seju, tādēļ /pers. B/ atkal

nokritis. /pers. A/ sitienu rezultātā /pers. B/ tikuši nodarīti miesas bojājumi – sejas sasitums ar zemādas asinsizplūdumiem labās auss (1) un labā vaiga (1)

rajonā, ādas nobrāzums labās auss gliemežnīcā, labā vaiga kaula lūzums –, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi vidēja smaguma miesas

bojājumiem, kas izraisījuši ilgstošus veselības traucējumus, kas pārsniedz 21 dienu.

[3] Tāpat pirmās instances tiesa /pers. A/ atzinusi par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā,

izdarīšanā, uzskatot, ka apsūdzētais /pers. A/, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu

lietošanu, neatļauti lietojis narkotiskās vielas. Pirmās instances tiesas spriedumā atrodams tālāk norādītais apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

apraksts.

[3.1] /pers. A/ 2013.gada 20.novembrī Rīgā, D.Brantkalna ielas nama Nr.17/2 kāpņu telpā, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotos

apstākļos, nenoskaidrotā vietā un laikā, bez ārsta nozīmējuma, lietojis narkotiskās vielas – hašišu (marihuānu). Par minēto pārkāpumu /pers. A/

2013.gada 20.novembrī ap plkst.20.50 tika aizturēts Rīgā, Varavīksnes gatvē 12. Viņam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PA 981087

un ar 2014.gada 8.janvāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā viņš tika sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmās

daļas ar naudas sodu 150 euro apmērā, kā arī brīdināts par kriminālatbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 253.2 pantā.

[3.2] Būdams brīdināts par kriminālatbildību, kas iestājas par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, /pers. A/ 2014.gada 29.oktobrī

Rīgā, D.Brantkalna ielas nama Nr.17/2 kāpņu telpā, pirmstiesas kriminālprocesā precīzāk nenoskaidrotos apstākļos, nenoskaidrotā vietā un laikā, bez

ārsta nozīmējuma, lietojis narkotiskās vielas – hašišu (marihuānu). Par minēto pārkāpumu 2014.gada 29.oktobrī ap plkst. 11.40 /pers. A/ ticis aizturēts

Rīgā, D.Brantkalna ielā 17/2.

[4] Tāpat pirmās instances tiesa /pers. A/ atzinusi par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā, izdarīšanā, uzskatot,

ka apsūdzētais /pers. A/ izvairījies no brīvības atņemšanas soda izciešanas. Pirmās instances tiesas spriedumā atrodams tālāk norādītais apsūdzētā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma apraksts.

[4.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.jūnija spriedumu krimināllietā Nr.11091179012 /pers. A/ piespriests sods –

piespiedu darbs uz 80 stundām. 2015.gada 22.septembrī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu piespriestais neizciestais sods aizstāts

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 13 dienām. Lēmums stājies spēkā 2015.gada 3.oktobrī. 2015.gada 6.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesa nosūtījusi rīkojumu Ieslodzījuma vietu pārvaldei par norādītā lēmuma izpildi. Lai nodrošinātu lēmuma izpildi, Ieslodzījuma vietu pārvalde 2015.gada

21.oktobrī /pers. A/ uz viņa norādīto dzīvesvietas adresi nosūtīja paziņojumu par nepieciešamību 2015.gada 23.novembrī pulksten 12.00 ierasties Rīgas

Centrālcietumā, Mazā Matīsa ielā 3, Rīgā, īslaicīgā brīvības atņemšanas soda izciešanai, vienlaicīgi brīdinot viņu par kriminālatbildības iestāšanos

neierašanās gadījumā. /pers. A/, zinot par norādīto pienākumu, nevēloties izciest tiesas nolemto sodu un ignorējot Ieslodzījuma vietu pārvaldes

paziņojumu, 2015.gada 23.novembrī pulksten 12.00 Rīgas Centrālcietumā neieradās. Tādējādi /pers. A/ tīši izvairījās no īslaicīgās brīvības atņemšanas

soda izciešanas.

[5] Pirmās instances tiesā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā, piekrita lietas

iztiesāšanā nepārbaudīt pierādījumus, norādot, ka viņam pilnībā ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas (3.sēj.

242., 251.lpp.).

[5.1] Pirmās instances tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēmusi neizdarīt personas vainīgumu apliecinošo pierādījumu pārbaudi,

jo apsūdzētais atzinis savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, jo pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu (3.sēj. 251.,

252.lpp.).

[6] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedumu apsūdzētais /pers. A/ iesniedzis apelācijas sūdzību (4.sēj.

27.lpp.), kurā norāda, ka nav apmierināts ar viņam piespriesto sodu, jo uzskata to par bargu un vēlas to pārsūdzēt.

[6.1] Tāpat apsūdzētais /pers. A/ apelācijas sūdzībā lūdz viņam piešķirt valsts advokātu.

[7] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedumu apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis zvērināts advokāts A.Stradiņš

iesniedzis apelācijas sūdzību (4.sēj. 21., 22.lpp.), kurā lūdz atcelt minēto pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā /pers. A/ ticis notiesāts par

Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, daļā par noteikto pamatsodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu un sodu mīkstināt,

samazinot tā izciešanas laiku, un daļā par galīgā soda noteikšanu, kur galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem, mīkstināt to,

samazinot tā izciešanas laiku; kā arī lietu izskatīt rakstveida procesā.

[8] Par apsūdzētā /pers. A/ iesniegto apelācijas sūdzību aizstāvis zvērināts advokāts A.Stradiņš rakstveidā izteicis un apelācijas instances tiesai

iesniedzis savu viedokli (4.sēj. 44.-46.lpp.), kurā pievienojas apsūdzētā iesniegtajai apelācijas sūdzībai un papildus norāda, ka aizstāvja ieskatā, Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa /pers. A/ ir nepamatoti atzinusi par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā,

izdarīšanā, ka pirmās instances tiesa šajā daļā savā spriedumā konstatējusi pretrunīgus nodarījuma faktiskos apstākļus. Tāpat aizstāvis lūdzis samazināt

apsūdzētajam /pers. A/ piespriesto sodu.

[9] Par iesniegtajām apelācijas sūdzībām prokurore Kristīne Petrovska rakstveidā izteikusi un apelācijas instances tiesai iesniegusi savu viedokli

(4.sēj. 48., 49.lpp.), kurā norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam /pers. A/, jo tiesa

nepamatoti piemērojusi Krimināllikuma 50.panta piekto daļu. Prokurore norāda, ka apsūdzētais /pers. A/ divus noziedzīgus nodarījumus, par kuru

izdarīšanu viņš tiek tiesāts šajā kriminālprocesā, ir izdarījis pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.jūnija sprieduma spēkā

stāšanās. Prokurore, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2005.gada tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakse soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem

nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem”, norāda, ka šajā lietā apsūdzētajam /pers. A/ galīgais sods būtu nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma

51.pantu, taču, ievērojot, ka apsūdzētais /pers. A/ ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.jūnija spriedumu piespriesto sodu jau ir

izcietis, galīgais sods apsūdzētajam /pers. A/ nav nosakāms. Pārējā daļā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedums,

prokurores ieskatā, ir atstājams negrozīts.

Motīvu daļa

[10] Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka konkrētā krimināllieta apelācijas instances tiesā ir iztiesājama rakstveida procesā. 2017.gada

30.novembrī, taisot lēmumu par lietas iztiesāšanas vietu, laiku un veidu (4.sēj. 32.-35.lpp.), tika konstatēts, ka krimināllieta apelācijas instances tiesā ir

iztiesājama rakstveida procesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punktu. Izskatot konkrēto krimināllietu, tika konstatēts, ka

apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis zvērināts advokāts A.Stradiņš iesniedzis apelācijas sūdzību ne tikai lūdzot par aizstāvamajam piespriestā soda mīkstināšanu,

kā to darījis arī pats apsūdzētais /pers. A/, bet arī norādījis uz, aizstāvja ieskatā, pastāvošu apstākli, kura dēļ pirmās instances tiesas spriedums ir katrā

ziņā jāatceļ. Par aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību ticis paziņots gan apsūdzētajam /pers. A/, gan prokuratūrai, norādot uz iespēju nepiekrist sūdzības

izskatīšanai rakstveida procesā. Ne apsūdzētais /pers. A/, ne viņa aizstāvis, ne prokurore K.Petrovska nav norādījuši, ka vēlas krimināllietas iztiesāšanu

mutvārdu procesā. Līdz ar to ir jāsecina, ka aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību iespējams izskatīt apelācijas instances tiesā rakstveida procesā saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 2.punktu.

[11] Izskatījusi rakstveida procesā lietas materiālus, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada

17.oktobra spriedums ir atceļams daļā par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļā par

izciestā piespiedu darba 80 stundu apmērā ieskaitīšanu soda termiņā /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo un piekto daļu, uzskatot sodu

jau par izciestu. Savukārt pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts.

[11.1] Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. A/ ir likumīgi un pamatoti atzīts par vainīgu

viņam inkriminētajās darbībās un tās pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā, Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā un

Krimināllikuma 312.pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi. Ievērojot krimināllietas materiālos atrodamās ziņas par faktiem un iztiesāšanas laikā

pastāvošos apstākļus, pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā pirmās instances tiesā pamatoti nav tikusi izdarīta, jo kriminālprocesā pastāv visi

Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi, kuru dēļ iespējams nepārbaudīt pierādījumus lietas iztiesāšanas laikā – apsūdzētais

atzinis savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās, piekritis nepārbaudīt pierādījumus un krimināllietas materiālos atrodami pieļaujami, ticami un pietiekoši

pierādījumi šīs personas vainai. Pirmās instances tiesa, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ievērojusi Kriminālprocesa likuma 499.panta

otrajā daļā noteikto kārtību.

[11.2] Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā /pers. A/ notiesāšanu par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts

Krimināllikuma 312.pantā, Krimināllietu tiesas kolēģija, piekrītot prokurores iesniegtajā viedoklī paustajam, konstatē, ka lietā nav konstatējams

Kriminālprocesa likuma 25.pantā nostiprinātais dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa pārkāpums, jo /pers. A/ atbildību par

neierašanos 2015.gada 23.novembrī Rīgas Centrālcietumā īslaicīgā brīvības atņemšanas soda izciešanai, neietekmē fakts, ka 2016.gada 5.aprīlī /pers. A/

izcieta tam piespriesto sodu pēc tam, kad 2016.gada 16.martā tika izsludināta viņa meklēšana. Tāpat apelācijas instances tiesa konstatē, ka apsūdzētā

/pers. A/ aizstāvis zvērināts advokāts A.Stradiņš iesniegtajā apelācijas sūdzībā nav pamatojis savu viedokli, kādēļ kriminālprocess daļā par

Krimināllikuma 312.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu būtu jāizbeidz.

[11.3] Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā /pers. A/ sodīšanu un vērtējot apsūdzētā /pers. A/ un viņa aizstāvja

zvērināta advokāta A.Stradiņa iesniegtajās apelācijas sūdzībās ietverto lūgumu mīkstināt apsūdzētajam piespriesto sodu, Krimināllietu tiesas kolēģija

secina, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturs un smagums, ziņas, kas raksturo apsūdzēto /pers. A/ – apsūdzētais iepriekš ir

vairākas reizes izdarījis administratīvus pārkāpumus, nav pildījis savus procesuālos pienākumus – nepieļauj /pers. A/ mīkstināt piespriestos sodus par

katru viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu noteikto galīgo sodu. Apelācijas

instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa, lemjot par apsūdzētā /pers. A/ sodīšanu, izvēloties gan soda veidu, gan soda mēru, ir ievērojusi gan

Krimināllikuma 35.pantā noteiktos soda mērķus, gan Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda noteikšanas vispārīgos principus, tas ir, sodot

nodarījumos vainojamo personu, tiesa ir likusi pildīt un ievērot likumus arī pašam apsūdzētajam, bet arī sekmējusi citu personu atturēšanos no noziedzīgas

darbības, gādājusi, lai valsts atbildes reakcija uz šīs personas izdarītajām noziedzīgajām darbībām, būtu taisnīga, samērīga ar notikušo apdraudējumu un

/pers. A/ sabiedrisko bīstamību. Apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa ir ievērojusi soda individualizācijas, humānisma,

samērīguma un taisnīguma principus, ka apsūdzētajam tiesa ir izvēlējusies tādu soda veidu un mēru par katru noziedzīgo nodarījumu, kā arī tādu galīgā

soda noteikšanas metodi un apmēru, kas būtu taisnīgs un tai pat laikā likumīgs, kā arī pietiekams attiecībā uz šo konkrēto personu un sabiedrību. Turklāt,

lemjot par galīgā soda piemērošanu, apsūdzētajam /pers. A/ pirmās instances tiesa piemērojusi apsūdzētajam labvēlīgu soda noteikšanas metodi – daļēju

sodu saskaitīšanu.

[11.3.1] Papildus Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka, vērtējot apsūdzētā /pers. A/ iesniegtajā apelācijas sūdzībā ietverto lūgumu mīkstināt

apsūdzētajam piespriesto sodu, apelācijas instances tiesa konstatē, ka /pers. A/ savā sūdzībā nav norādījis jebkādu pamatojumu, kādēļ viņš uzskata, ka

ticis notiesāts ar nesamērīgi bargu sodu.

[11.3.2] Papildus Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka vērtējot apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja zvērināta advokāta A.Stradiņa iesniegtajā

apelācijas sūdzībā ietverto lūgumu mīkstināt apsūdzētajam piespriesto sodu, apelācijas instances tiesa konstatē, ka aizstāvis savā sūdzībā iekļāvis to pašu

pamatojumu soda mīkstināšanai, kuru norādījis arī rakstveidā izteiktajā un apelācijas instances tiesai iesniegtajā viedoklī par apsūdzētā /pers. A/ iesniegto

apelācijas sūdzību. Aizstāvis uzskata, ka sods apsūdzētajam /pers. A/ ir mīkstināms, jo apsūdzētais pēc 2015.gada 23.novembra neesot izdarījis krimināli

sodāmas darbības, jo sabiedriskā drošība vai kārtība netikšot apdraudēta, ja sods apsūdzētajam tikšot kaut nedaudz samazināts, jo apsūdzētais sevi par

vainīgu atzinis pilnībā un izdarīto nožēlojot. Apelācijas instances tiesa aizstāvja pausto atzīst par nepamatotu pieņēmumu, jo pirmās instances tiesa, lemjot

par apsūdzētā /pers. A/ sodīšanu, jau ir ņēmusi vērā tos apstākļus, kurus aizstāvis norādījis kā pamatu soda mīkstināšanai. Apelācijas instances tiesa

konstatē, ka pirmās instances tiesa to, ka apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu atzinis pilnībā un izdarīto nožēlo, ir atzinusi par atbildību mīkstinošu

apstākli. Tāpat faktu, ka apsūdzētais pēc aizstāvja norādītā laika nav izdarījis krimināli sodāmas darbības, pirmās instances tiesa savā spriedumā minējusi,

norādot, par ko apsūdzētais ir ticis apsūdzēts, kad ticis pēdējo reizi tiesāts, kad izcietis piespriesto sodu. Savukārt aizstāvja norādīto, ka sabiedriskā

drošība vai kārtība netikšot apdraudēta, ja sods apsūdzētajam tikšot kaut nedaudz samazināts, apelācijas instances tiesa atzīst par aizstāvja subjektīvu

viedokli, kas nav pamatots ar konkrētiem, lietas ietvaros nodibinātiem, faktiem.

[11.4] Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteikto

galīgo sodu, Krimināllietu tiesas kolēģija, piekrītot prokurores viedoklim, konstatē, ka apsūdzētais /pers. A/ vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem, par

kura izdarīšanu viņš tiek apsūdzēts šajā kriminālprocesā, ir izdarījis pirms Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.jūnija sprieduma

spēkā stāšanās brīža, savukārt divus noziedzīgus nodarījumus – pēc minētā sprieduma spēkā stāšanās. Saskaņā ar 2005.gada tiesu prakses apkopojumā

“Tiesu prakse soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem (sk . http://at.gov.lv/lv/judikatura/tieu-

prakses-apkopojumi/krimināltiesības/, apkopojums 6.lapa) “Ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus un kaut viens no tiem ir izdarīts

pēc iepriekšējā sprieduma taisīšanas, galīgo sodu nosaka, piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, neatsaucoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.”

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu

nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Ņemot vērā, ka

apsūdzētais /pers. A/ jau 2016.gada 5.aprīlī bija izcietis sodu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 10.jūnija sprieduma, nepastāv

tiesisks pamats piemērot Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu un noteikt apsūdzētajam /pers. A/ galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem.

[11.5] Ņemot vērā Krimināllietu tiesas kolēģijas secinājumus, kas izteikti šī nolēmuma 11.4 punktā, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedums ir atceļams daļā par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto

daļu, pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams arī daļā par izciestā piespiedu darba 80 stundu apmērā ieskaitīšanu soda termiņā /pers. A/ saskaņā ar

Krimināllikuma 52.panta pirmo un piekto daļu, kur pirmās instances tiesa uzskatījusi sodu jau par izciestu.

[12] Pārējā daļā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedums, Krimināllietu tiesas kolēģijas ieskatā, ir atstājams

negrozīts.

[13] Pēc apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzībā izteiktā lūguma viņa aizstāvību apelācijas instances tiesā realizēja zvērināts advokāts A.Stradiņš,

kuram, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, no valsts līdzekļiem izmaksājami 90 euro par sniegto juridisko palīdzību

apsūdzētajam. Gadījumā, ja apsūdzētais 30 dienu laikā no nolēmuma spēkā stāšanās brīža labprātīgi neiemaksā Valsts kases kontā naudas līdzekļus

minētajā apmērā, šie procesuālie izdevumi, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu piedzenami valsts labā no /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās ar indeksu viens daļas 2.punktu Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija

no s pri e da

atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam /pers. A/

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļā par izciestā piespiedu darba 80 stundu apmērā ieskaitīšanu soda termiņā /pers. A/ saskaņā ar

Krimināllikuma 52.panta pirmo un piekto daļu, uzskatot sodu jau par izciestu.

Pārējā daļā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus 90 (deviņdesmit) euro apmērā par zvērināta advokāta darba samaksu, nosakot to labprātīgai nomaksai

speciālā kontā, 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās brīža, maksājumu veikšanas fakta apliecinošus dokumentus iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā paredzētajos gadījumos desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas

Krimināllietu departamentā, iesniedzot kasācijas protestu vai sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnesis G.Stūris

Tiesneses D.Kalniņa

L.Poļakova