Court allows HOA's small claims suit for unpaid management and utility fees plus legal costs.

Lietas Nr. C33350014

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 2.decembrī

Rīgas rajona tiesa tiesnese V.Puškundze

izskatīja rakstveida procesā civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Dienvidu nams 72” maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2014.gada 19.maijā, ar papildinājumiem 2014.gada 28.novembrī, Rīgas rajona tiesā saņemts Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās

sabiedrības (turpmāk DzīKS) „Dienvidu nams 72” prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā pie apstākļiem, kas pamato prasību ir norādīts, ka 2001.gada 22.augustā starp prasītāju un atbildētāju

tika noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.266. Saskaņā ar minētā līguma 4.2. un

4.3.punktā noteikto atbildētājam jāmaksā par katru mēnesi līdz nākamā mēneša 25.datumam maksu par komunālajiem un

apsaimniekošanas pakalpojumiem. Kopš 2007.gada 1.maija apsaimniekošanas maksa ir Ls 0,30 par m2. Kopš 2013.gada

novembra atbildētāja par sniegtajiem pakalpojumiem savas pielīgtās saistības nepilda vispār, kā rezultātā ir izveidojies parāds.

Prasības pieteikuma papildinājumos par parāda summas pieaugumu, kas tiesā saņemti 2014.gada 28.novembrī, norādīts, ka

kopš prasības pieteikuma iesniegšanas brīža atbildētāja ir veikusi daļēju parāda samaksu 390 euro apmērā, tomēr ir pieaudzis

parāds par tekošiem maksājumiem.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12. pantu,

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas maksas parādu no 2013.gada novembra līdz 2014.gada septembrim

(ieskaitot) 115,60 euro apmērā, komunālos pakalpojumu parādu no 2013.gada novembra līdz 2014.gada septembrim (ieskaitot)

478,45 euro apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikuma veidlapā prasītājas pārstāve lūdz prasību izskatīt rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta noteikumiem atbildētājai 2014.gada 30.maijā tika nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts un paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida

paskaidrojumus. Tāpat atbildētājai tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī

par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 34.lapa).

2014.gada 26.augustā lietas dalībniekiem ir paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un par iespēju saņemt

sprieduma norakstu sākot ar 2014.gada 2.decembri (lietas 37.lapa). Ņemot vērā to, ka atbildētājai tiesas dokumenti nosūtīti uz

deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka paziņojuma nesaņemšana pati par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu

(Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa), jo fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē

(Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai ir pietiekami sprieduma taisīšanai lietā un ņemot vērā

to, ka prasītāja rakstiski izteica viedokli skatīt lietu rakstveida procesā, tiesnese nolēma civillietu izskatīt rakstveida procesā uz lietā

esošo pierādījumu pamata, par ko 2014.gada 26.augustā paziņoja pusēm.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un ir

apmierināma prasītājas norādītājā apmērā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ar lietā esošo Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas izdrukas kopiju (lietas 7.lapa) tiek konstatētas atbildētājas īpašuma

tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, pēc adreses /adrese/, pamatojoties uz 2001.gada 4.jūlija pirkuma līgumu.

Lietas izskatīšanas laikā ir konstatēts, ka starp pusēm pastāv saistības, kas izriet no lietas materiāliem pievienotā Dzīvojamās

mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.266, kas starp pusēm noslēgts 2001.gada 22.augustā (lietas 8.-

9.lapa).

Ar noslēgtā līguma 1.punktu prasītāja apņēmās uzturēt un apsaimniekot atbildētājas īpašumā esošās dzīvojamās mājas

kopīpašuma daļas, savukārt atbildētāja apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu proporcionāli viņa īpašumā esošajam domājamās daļas lielumam.

Līguma 4.punktā puses vienojās, ka maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu maksājami katru mēnesi

līdz nākamā mēneša 25.datumam.

Uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas apmērs noteikts līguma 4.1.punktā Ls 0,16 apmērā par m2. Ar lietas materiāliem

pievienotām vienošanām par apsaimniekošanas maksas palielināšanu un paziņojumiem (lietas 10.-16.lapa) apstiprinājumu gūst

prasības pieteikumā norādītais, ka kopš 2007.gada 1.maija apsaimniekošanas maksa ir Ls 0,30 m2 .

Ar līguma noteikumiem atbildētāja ir iepazinusies, ko apliecina viņas atveidotais paraksts līgumā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, dzīvokļa īpašnieks sedz izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kas stājies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir

pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums, uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tad atbildētāja nepilda ar līgumu uzņemtās saistības pilnā apmērā kopš 2013.gada

novembra, tāpēc uz 2014.gada 24.novembri atbildētājai ir izveidojies parāds 594,05 euro apmērā un tas sastāv no

apsaimniekošanas maksas parāda 115,60 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada novembra līdz 2014.gada septembrim un

komunālo pakalpojumu parāda 478,45 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada novembra līdz 2014.gada septembrim.

Prasības pieteikumā norādīts, ka kopš prasības iesniegšanas brīža atbildētāja ir veikusi daļēju parāda atmaksu 390 euro apmērā,

tomēr ir pieaudzis parāds par tekošajiem maksājumiem.

Kā izriet no lietas materiāliem pievienotā maksājuma aprēķina uz 2014.gada 24.novembri, atbildētāja ir veikusi divus

maksājumus 2014.gada 10.oktobrī 130 euro apmērā, bet 2014.gada 17.novembrī – 260 euro apmērā (lietas 43.lapa).

Tiesai nav pamata apstrīdēt prasītājas norādītos apstākļus. Saistību neizpildes periods un apmērs apstiprinās ar lietā

esošajiem rēķiniem par 2013.gada novembri, decembri un par 2014.gadu līdz septembrim, kā arī ar lietā esošo parāda aprēķinu. Ar

minētiem dokumentiem konstatēts, ka par laika periodu no 2013.gada novembra līdz 2014.gada septembrim apsaimniekošanas

maksas parāds sastāda 115,60 euro, komunālo maksājumu parāds sastāda 478,45 euro apmērā.

Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pakalpojumu kvalitātei, prasības summai un tās apmēram. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar lietā

esošo izdruku no Zemesgrāmatu nodaļas, līgumu, parāda aprēķinu, rēķiniem un pārējiem lietā esošajiem dokumentiem prasītāja ir

pierādījusi savu prasību. Savukārt atbildētāja iebildumus prasībai nav cēlusi, rakstveida paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētāja laika periodā no 2013.gada novembra līdz 2014.gada

septembrim nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 594,05 euro apmērā.

Tādējādi no atbildētājas /pers. A/ prasītājas DzīKS „Dienvidu nams 72” labā ir piedzenams apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu parāds 594,05 euro apmērā.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta nosacījumiem ir samaksājusi valsts nodevu 89,11 euro

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā (lietas 26.-27., 49.lapa).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).

Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenama

valsts nodeva 89,11 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas prasītājas labā izdevumus, kas tai radušies saistībā ar juridisko pakalpojumu saņemšanu.

No lietas materiāliem pievienotā ordera (lietas 30.lapa) redzams, ka DzīKS „Dienvidu nams 72” juridiskās palīdzības

pakalpojumus ir sniegusi zvērināta advokāte Inga Dūrīte. Savukārt lietas materiāliem pievienotais rēķins Nr. 041, (lietas 28.lapa)

liecina par advokātes sniegtās pārstāvības izdevumiem minētajā civillietā (lietas 29.lapa), kas sastāda 60,50 euro apmērā. Par

minētā rēķina apmaksu liecina lietā esošais maksājuma uzdevums Nr.948 (lietas 26.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmie izdevumi

advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā

apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, kas

noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50

procentus no maksimālās atlīdzības apmēra.

Līdz ar minēto tiesa uzskata, ka pastāv likumisks pamata no atbildētājas prasītājas labā piedzīt ar lietas vešanu saistītos

izdevumus, proti, izdevumus advokāta palīdzības samaksai lūgtajā 60,50 euro apmētā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei. Tiesa uzskata, ka nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta, 35.panta, 41., 44.,96., 97., 193., 195., 204.1, 250.25-250.27

pantu, tiesa

nosprieda :

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Dienvidu nams 72” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu

apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu DzīKS „Dienvidu nams 72”, reģistrācijas numurs 40003448746,

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu par laika periodu no 2013.gada novembra līdz 2014.gada septembrim 594,05

euro apmērā, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 89,11 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 60,50 euro apmērā, bet pavisam kopā piedzīt

748,36 (septiņi simti četrdesmit astoņi euro 36 centi) apmērā.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese V.Puškundze