Court convicted tax official for tax evasion and ordered compensation for state losses.

Lietas Nr. 15830010615

Lietas arhīva Nr. K15-0139-17/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017. gada 10. janvārī

Jelgavas tiesa,

tiesnesis A. Škutāns

piedaloties prokurorei A. Gahajevai

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas, kā

arī par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, un

k o ns t a t ē ja :

/pers. C/ izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumu valstij lielā apmērā.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) “/uzņēmuma nosaukums/”, reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/, valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no 2010. gada 1. novembra līdz

2014. gada 13. novembrim /pers. C/, veicot uzņēmuma saimniecisko darbību, sniedza nodokļu administrācijai nodokļu likumos paredzētās atskaites,

deklarācijas un ziņojumus, bet aprēķinātās nodokļu un maksājumu summas valsts budžetā labprātīgi un pilnā apmērā nav nomaksājis.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika konstatēts, ka SIA “/uzņēmuma nosaukums/” valdes loceklis /pers. C/, kurš saskaņā ar likuma “Par

grāmatvedību” 2. panta trešo daļu ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu un visu saimniecisko darījumu apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai

datu attēlu saglabāšanu, kā arī būdams uzņēmuma par saimniecisko darbību un nodokļu nomaksu valsts budžetā atbildīgā amatpersona, neveicot saņemtā

un aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa nomaksu, neveicot aprēķināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu pilnā apmērā, neveicot aprēķinātā

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu pilnā apmērā, ir izvairījusies no normatīvajos aktos noteikto nodokļu nomaksas valsts budžetā,

tādejādi nodarot valstij zaudējumus lielos apmēros.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk-VID) Nodokļu pārvaldes Jelgavas klientu apkalpošanas centra 2015. gada 1. oktobra sniegtās izziņas Nr.

8.38-11/3407 uz 2015. gada 28. septembri aktuālā nodokļu parāda summa sastāda:

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds 1131,86 EUR (pamatparāds 765,74 EUR un nokavējuma nauda 366,12 EUR), kas izveidojies no

iesniegtajiem pārskatiem sākot ar 2012. gada 24. septembri;

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds 2025,95 EUR (pamatparāds 1381,17 EUR, nokavējuma nauda 644,78 EUR), kas

izveidojies no iesniegtajiem pārskatiem sākot ar 2012. gada 25. oktobri;

Pievienotās vērtības nodokļa parāds 48 074,49 EUR (pamatparāds 32 641,74 EUR, nokavējuma nauda 15 432,75 EUR), kas izveidojies no

iesniegtajām deklarācijām sākot ar 2012. gada 20. jūliju;

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas parāds 9,97 EUR (pamatparāds 7,97 EUR, nokavējuma nauda 2,00 EUR), kas izveidojies no

iesniegtajām deklarācijām, sākot ar 2013. gada 15. novembri.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 2. pantā ir noteikts likuma mērķis un tā darbības sfēra. Minētā panta pirmā daļa nosaka nodokļu un nodevu

veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu

administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti nodokļu maksātāja vispārīgie pienākumi. Nodokļu maksātājam ir

pienākums aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.

/pers. C/laika posmā no 2012. gada 2. ceturkšņa līdz 2013. gada novembrim elektroniski iesniedza nodokļu administrācijai pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk - PVN) deklarācijas ar pielikumiem par katru taksācijas periodu, kurās aprēķināja valsts budžetā iemaksājamo PVN, bet

maksājumus 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām nav veicis, un konkrēti:

2012. gada 27. augustā /pers. C/ iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu - 2012. gads 2. ceturksnis (26.08.2013. iesniegta pēdējā

koriģētā PVN deklarācija), norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 4091,72 LVL, kas netika nomaksāts;

2012. gada 28. augustā (26.08.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2012. gads

jūlijs, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 1778,39 LVL;

2012. gada 20. septembrī (26.08.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2012. gads

augusts, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 1540,99 LVL;

2012. gada 20. oktobrī (26.08.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2012. gads

septembris, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 1674,52 LVL;

2012. gada 20. novembrī (26.08.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2012. gads

oktobris, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 1473,77 LVL;

2012. gada 20. decembrī (26.08.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2012. gads

novembris, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 569,85 LVL;

2013. gada 20. janvārī (26.08.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2012. gads

decembris, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 510,01 LVL;

2013. gada 20. februārī (07.09.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

janvāris, norādot no valsts budžeta atmaksājamo PVN apmēru 10,87 LVL;

2013. gada 20. martā (07.09.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

februāris, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 175,61 LVL;

2013. gada 20. aprīlī (07.09.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

marts, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 1948,08 LVL;

2013. gada 17. maijā (07.09.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

aprīlis, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 487,72 LVL;

2013. gada 20. jūnijā (07.09.2013. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

maijs, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 977,14 LVL;

2013. gada 15. jūlijā (13.01.2014. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

jūnijs, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 3193,92 LVL;

2013. gada 28. augustā (13.01.2014. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

jūlijs, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 914,01 LVL;

2013. gada 23. septembrī (13.01.2014. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

augusts, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 1226,59 LVL;

2013. gada 15. oktobrī (13.01.2014. iesniegta pēdējā koriģētā PVN deklarācija) iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads

septembris, norādot valsts budžetā iemaksājamo PVN apmēru 2492,35 LVL;

2013. gada 14. novembrī iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads oktobris, pa nullēm;

2013. gada 21. decembrī iesniedza PVN deklarāciju par taksācijas periodu 2013. gads novembris, pa nullēm.

Tā PVN deklarācijās par periodu no 2012. gada 2. ceturkšņa līdz 2013. gada novembrim kopsummā SIA “/uzņēmuma nosaukums/” deklarēja

valsts budžetā maksājamo PVN 23043,80 LVL (32 788,37 EUR), kas pilnā apmērā nav nomaksāts.

Pretēji likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. pantā noteiktajam, SIA “/uzņēmuma nosaukums/” nav veikusi pilnā apjomā PVN maksājumu

valsts budžetā, kaut arī faktiski šo aprēķināto un valstij piederošo PVN no darījumu partneriem bija saņēmusi.

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5. panta ceturto daļu persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai,

apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai un tai (par to) ir jāveic

obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā minēto statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu. Persona ir sociāli

apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Saskaņā ar minētā likuma 12. panta pirmo daļu obligātā apdrošināšanas

iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos

sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Likuma par “Valsts sociālo apdrošināšanu” 21. pants nosaka obligāto veikšanas kārtību un termiņus, pirmā daļa

noteic darba devēja pienākumu iemaksāt speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti VID

izsniegtajā paziņojumā. Savukārt likuma 23. panta pirmā daļa noteic darba devēja pienākumu līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam

iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

No minētajām normām to kopsakarībā izriet, ka darba devējam pirms obligāto iemaksu veikšanas ik mēnesi jāsastāda un VID jāiesniedz darba

devēja ziņojums. SIA “/uzņēmuma nosaukums/” valdes loceklis /pers. C/ par saviem darbiniekiem katru mēnesi iesniedza VID ziņojumus par obligāto

iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, bet iemaksas budžetā neveica, un konkrēti:

2012. gada 15. oktobrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2012. gada septembri norādot aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 206,89 LVL;

2012. gada 15. novembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2012. gada oktobri, norādot aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 320,65 LVL;

2012. gada 15. decembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2012. gada novembri, norādot aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 320,65 LVL;

2013. gada 15. janvārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2012. gada decembri, norādot aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 91,04 LVL;

2013. gada 15. februārī (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais VSAOIe ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada janvāri, norādot aprēķinātās valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 31,95 LVL;

2013. gada 15. martā (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais VSAOIe ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada februāri, norādot aprēķinātās valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 95,44 LVL;

2013. gada 15. aprīlī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada martu, norādot aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 43,86 LVL;

2013. gada 15. maijā (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais VSAOIe ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada aprīli, norādot aprēķinātās valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 43,86 LVL;

2013. gada 15. jūnijā (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais VSAOIe ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākumu nodokli par 2013. gada maiju, norādot aprēķinātās valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 43,86 LVL;

2013. gada 15. jūlijā (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais VSAOIe ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada jūniju, norādot aprēķinātās valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 87,73 LVL;

2013. gada 28. augustā (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais VSAOIe ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada jūliju, norādot aprēķinātās valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 87,73 LVL;

2013. gada 23. septembrī (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais VSAOIe ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada augustu, norādot aprēķinātās valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēru 87,73 LVL.

Tā Ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par

laika periodu no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada decembrim kopsummā norādīja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1724,45 LVL

(2453,67 EUR).

SIA “/uzņēmuma nosaukums/” ziņojumus nodokļu administrācijai sniedza sistemātiski (likumā noteiktajā termiņā - līdz pārskata mēnesim sekojošā

mēneša 20. datumam), tomēr no 2012. gada septembra VSAOIe nomaksas tiek veiktas daļēji vai netika veiktas, kā rezultātā uz 2015. gada 28.

septembri VSAOIe parāds valsts budžetam sasniedza 970,69 LVL (1381,17 EUR).

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. pants nosaka algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu, ko veic darba devējs, kas nodarbina

darbiniekus. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas

iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.

Darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā dienā, kurā viņš

devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu.

Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumu Nr.1212 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku

prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2011. gadā” (bija spēkā līdz 2012. gada 1. janvārim)

3. punkts noteica, ka valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Ministru kabineta 2011. gada 22. novembra noteikumu Nr.901 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku

prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2012. gadā” (bija spēkā līdz 2013. gada 1. janvārim)

3. punkts noteica, ka valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumu Nr.700 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku

prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2013. gadā” (bija spēkā līdz 2014. gada l. janvārim) 3.

punkts noteica, ka valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Laika posmā no 2010. gada aprīļa līdz 2013. gada jūlijam SIA “/uzņēmuma nosaukums/” valdes loceklis /pers. C/, ievērojot attiecīgo normatīvo

aktu prasības, elektroniski iesniedza nodokļu administrācijai Ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī, kurās aprēķināja valsts budžetā iemaksājamo IIN, bet nodoklis netika nomaksāts, un

konkrēti:

2012. gada 15. novembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2012. gada oktobri, norādot ieturēto IIN apmēru 111,01 LVL;

2012. gada 15. decembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2012. gada novembri, norādot ieturēto IIN apmēru 109,03 LVL;

2013. gada 15. janvārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2012. gada decembri, norādot ieturēto IIN apmēru 0,00 LVL;

2013. gada 15. februārī (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada janvāri, norādot ieturēto IIN apmēru 44,62 LVL;

2013. gada 15. martā (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada februāri, norādot ieturēto IIN apmēru 15,70 LVL;

2013. gada 15. aprīlī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada martu, norādot ieturēto IIN apmēru 47,30 LVL;

2013.gada 15.maijā (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada aprīli, norādot ieturēto IIN apmēru 15,90 LVL;

2013. gada 15. jūnijā (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākumu nodokli par 2013. gada maiju, norādot ieturēto IIN apmēru 15,90 LVL;

2013. gada 15. jūlijā iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada jūniju, norādot ieturēto IIN apmēru 15,90 LVL;

2013. gada 23. septembrī (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada augustu, norādot ieturēto IIN apmēru 42,60;

2013. gada 15. oktobrī (31.01.2014. iesniegts pēdējais koriģētais ziņojums) iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada septembri, norādot ieturēto IIN apmēru 42,60 LVL;

2013. gada 14. novembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada oktobri, norādot ieturēto IIN apmēru 0,00 LVL un uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,50 LVL;

2013. gada 21. decembrī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada novembri, norādot ieturēto IIN apmēru 0,00 LVL un uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,50 LVL;

2014. gada 13. janvārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2013. gada decembri, norādot ieturēto IIN apmēru 0,00 LVL un uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,50 LVL;

2014. gada 14. februārī iesniedza Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un

iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2014. gada janvāri, norādot ieturēto IIN apmēru 0,00 LVL un uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,72 LVL.

Ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par laika

periodu no 2012. gada septembra līdz 2015. gada jūlijam kopsummā norādīja budžetā maksājamo IIN 582,10 LVL (828,25 EUR).

Ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli par laika

periodu no 2013. gada janvāra līdz 2013. gada jūlijam kopsummā norādīja uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 15,05 LVL (21,42 EUR).

No izmeklēšanas laikā gūtajiem pierādījumiem par SIA “/uzņēmuma nosaukums/” aprēķinātā IIN un veiktajām iemaksām konstatēts, ka ar 2010.

gada aprīli IIN maksājumi veikti neregulāri un IIN pamatparāds turpmāk tikai turpināja palielināties.

U z 2015. gada 28. septembri IIN pamatparāds sastādīja 538,17 LVL (765,74 EUR), bet uzņēmējdarbības riska valsts nodevas

pamatparāds 5,60 LVL (7,97 EUR).

Sakarā ar nenomaksātiem nodokļu parādiem Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas veica likumā noteiktos pasākumus nodokļu

piedziņai. Tika veikta uzņēmuma apsekošana, kuras laikā netika konstatēti pamatlīdzekļi, tika pieņemts lēmums par nodokļu parāda

bezstrīda piedziņu, kā arī lēmums par prasības nodrošināšanu un piedziņas vēršanu uz mantu. SIA “/uzņēmuma nosaukums/” tika sūtīti

paziņojumi par nodokļu parāda nomaksu. Par to, ka ir izveidojies parāds valsts budžetam un ir jāveic maksājumi, uzņēmuma valdes

loceklis /pers. C/ tika informēts.

Saskaņā ar SIA “/uzņēmuma nosaukums/” atvērtā konta /konta numurs/izrakstu /pers. C/ no konta /konta numurs/laika periodā no

2012. gada septembra līdz 2013. gada novembrim sistemātiski veica skaidras naudas izņemšanu no bankomāta, kopsummā 30 629 LVL

(43 581,14 EUR) apmērā, kā arī no konta /konta numurs/laika periodā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada novembrim sistemātiski

veica skaidras naudas izņemšanu, kopsummā 71 845 LVL (102 226,23 EUR) apmērā.

SIA “/uzņēmuma nosaukums/” konta analīze liecina, ka uzņēmuma rīcībā laikā, kad bija jāveic nodokļu nomaksa valsts budžetā,

faktiski ir bijuši finanšu līdzekļi, ar kuriem /pers. C/ rīkojās pēc saviem ieskatiem, bet pretēji normatīvu aktu prasībām, tādējādi,

izvairoties no nodokļu nomaksas.

/pers. C/, laikā, kad SIA “/uzņēmuma nosaukums/” no 2012. gada septembra līdz 2013. gada novembrim izveidojies nodokļu parāds,

rīkojies ar SIA “/uzņēmuma nosaukums/” finansiālajiem līdzekļiem, kurus izmantoja citām SIA “/uzņēmuma nosaukums/” vajadzībām, un

viņa rīcībai saistībā ar nodokļu nemaksāšanu valsts budžetā ir pastāvīgs un ilgstošs raksturs, jo persona neievēro normatīvo aktu prasības

un neveic kārtējo nodokļu nomaksu pilnā apmērā.

/pers. C/, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, noziedzīgo nodarījumu izdarīja SIA

“/uzņēmuma nosaukums/” interesēs.

Aprēķinot, parakstot un iesniedzot VID deklarācijas un ziņojumus, bet neveicot maksājumus budžetā, SIA “/uzņēmuma nosaukums/”

valdes loceklis /pers. C/ izvairījās no nodokļu nomaksas kopsummā 34 796,63 EUR, kas ir lielā apmērā, nodarot valstij zaudējumus par šo

summu.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā.

Lietā Latvijas valsts VID personā pieteikusi kaitējuma kompensāciju 34 788,66 euro apmērā.

Tiesas sēdē /pers. C/ (turpmāk – apsūdzētais) savu vainu atzina pilnīgi un tiesai apliecināja, ka apsūdzībā norādītās darbības neapstrīd, jo

tās atbilst faktiskajiem apstākļiem. Piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, jo pierādījumus lietā neapstrīd. Izdarīto nožēlo.

Prokurore izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma (turpmāk-KPL) 499. pantā

paredzētie apstākļi.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa, ievērojot izteiktos viedokļus, saskaņā ar KPL 499. pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā

viņam izvirzītajā apsūdzībā un piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par

apsūdzētā vainu.

Apsūdzētā darbības par noziedzīgo nodarījumu ir pareizi kvalificētas pēc KL 218. panta otrās daļas, jo viņš izvairījās no nodokļu un tiem

pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumu valstij lielā apmērā, lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums.

Atbilstoši KL 35. panta otrai daļai, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Saskaņā ar KL 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, viņa

personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli. Atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatēja.

Saskaņā ar KL 7. pantu izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags noziegums, ar kuru radīts mantiskais kaitējums valstij.

Saskaņā ar KPL 499. panta trešās daļas nosacījumiem, tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka

apsūdzētais ieguvis vidējo izglītību, precējies, apgādībā trīs mazgadīgi bērni, strādā gadījuma rakstura darbus. Dzīvo deklarētajā dzīvesvietā /adrese/.

Agrāk nav tiesāts.

Saskaņā ar KL 47. panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu atzina un izdarīto nožēlo,

kā arī atlīdzinājis daļēji cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošiem apstākļiem, izvērtējot apsūdzētā

personību, viņa attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu – savu vainu atzina, labprātīgi ir atlīdzinājis daļu no radītā kaitējuma, izdarīto nožēloja,

izvēlējās vienkāršāku procesa viedu. Noziedzīgā nodarījuma smagumu – izdarīts smags noziegums un raksturu – izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto

maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumu valstij lielā apmērā, apdraudot Latvijas Republikas tautsaimniecības intereses un valsts budžeta veidošanas

pamatprincipus. Vērtējot ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, tiesa secina, ka būdams uzņēmējsabiedrības atbildīgs darbinieks, izvairījās no

nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumu valstij lielā apmērā, kas atlīdzināts daļēji.

Izvērtējot lietā noskaidroto apsūdzētā raksturojošo informāciju un ņemot vērā prokurores viedokli par soda viedu konkrētajā gadījumā, kas sakrīt

ar tiesas viedokli, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par KL 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir piemērojams sods

piespiedu darba veidā.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis, atbildību pastiprinoši apstākli netika konstatēti, tāpēc tiesa

uzskata, ka sods nosakāms zem sankcijā paredzētās maksimālās robežas.

Piespriežot sodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības. Piespiedu darbs ir sabiedrībai

būtiski lietderīgāks nekā brīvības atņemšanas sods, piespiedu darba izciešanas rezultātā apsūdzētais tiks motivēts laboties.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajam izpildīt piespiedu darbu.

Ja notiesātais apzinīgi izpildīs piemēroto piespiedu darbu un pienākumus, tas norādīs uz to, ka notiesātais ir motivēts laboties, līdz ar to tiks panākta

notiesātās personas resocializācija, kas ir kriminālsoda mērķis.

Likumdevējs ir paredzējis iespēju piemērot papildsodu,- mantas konfiskāciju vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu

veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Tiesa uzskata par neiespējamu piemērot apsūdzētajam papildsodu – mantas konfiskācija, jo arests apsūdzētā mantai nav uzlikts, kā arī lietā nav

ziņu par to, ka apsūdzētajam piederētu kāda manta, kuru var pakļaut konfiskācijai, ņemot vērā Krimināllikuma 42. panta trešās daļas nosacījumus.

Tiesas ieskatā ir pamats piemērot apsūdzētajam papildsodu,- atņemt tiesības uz visu veidu komercdarbību, jo apsūdzētais ir rupji pārkāpis

būtiskas, komercdarbību regulējošās likumdošanas normas. Nosakot papildsoda piemērošanas termiņu, tiesa ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto

noziedzīgo nodarījumu un to, ka ir konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis.

2016. gada 29. februārī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318., 439., 439.1 pantu, pieņemts lēmums uzsākt procesu par piespiedu

ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai – SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/.

Lēmumā norādīts, ka 2015. gada 28. septembrī VID Finanšu policijas pārvaldes Otrajā izmeklēšanas daļā uzsākts kriminālprocess Nr.

15830010615 par SIA “/uzņēmuma nosaukums/” (reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/), iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros.

Izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka SIA “/uzņēmuma nosaukums/” veicot saimniecisko darbību, sniegusi nodokļu administrācijai likumā noteiktās

deklarācijas, pārskatus, ziņojumus, bet labprātīgi nodokļu maksājumus nav veikusi. Tā kā aprēķinātās maksājamo nodokļu summas noteiktajā termiņā un

pilnā apmērā netika nomaksātas, tad aktuālais nodokļu pamatparāds uz 2015. gada 28. septembri (noziedzīga nodarījuma konstatēšanas diena) bija

34 796,62 EUR.

Aktuālā nodokļu parāda summa sastāv no:

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda 1131,86 EUR (pamatparāds 765,75 EUR un nokavējums nauda 366,12 EUR), kas izveidojies no

iesniegtajiem pārskatiem sākot ar 2012. gada 24. septembri;

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda 2025,95 EUR (pamatparāds 1381,17 EUR, nokavējuma nauda 644,78 EUR), kas

izveidojies no iesniegtajiem pārskatiem sākot ar 2012. gada 25. oktobri;

Pievienotās vērtības nodokļa parāda 48 074,49 EUR (pamatparāds 32 641,74 EUR, nokavējuma nauda 15 432,75 EUR), kas izveidojies

no iesniegtajām deklarācijām sākot ar 2012. gada 20. jūliju;

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas parāds 9,97 EUR (pamatparāds 7,97 EUR, nokavējuma nauda 2,00 EUR), kas izveidojies no

iesniegtajām deklarācijām sākot ar 2013. gada 15. novembri.

Tātad SIA “/uzņēmuma nosaukums/” savas saimnieciskās darbības laikā no 2010. gada novembra līdz 2013. gada novembrim ir sistemātiski

sniegusi Valsts ieņēmumu dienestā, nodokļu likumos noteiktās deklarācijas, ziņojumus un pārskatus, bet no 2012. gada jūlija likumā noteiktajā termiņā un

pilnā apmērā aprēķinātās nodokļu summas valsts budžetā nav nomaksājusi.

Ņemot vērā to, ka SIA “/uzņēmuma nosaukums/” nav izpildījusi tai tiesību normās noteikto pienākumu, tad šīs prettiesiskās rīcības rezultātā valsts

budžetam nodarīts mantisks zaudējums – aktuālo PVN, IIN, VSAOI, un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas pamatparādu summas 34 796,62 EUR

apmērā.

Pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistra datiem SIA “/uzņēmuma nosaukums/” reģistrētais darbības veids: automobiļu apkope

un remonts, automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība. SIA “/uzņēmuma nosaukums/” vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ar paraksta

tiesībām laika periodā no 2010. gada 1. novembra līdz 2014. gada 13. novembrim, kad veidojās nodokļu parāds, bija /pers. C/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 12. panta pirmo daļu juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli

vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt

lēmumus juridiskās personas vārdā, secināms, ka SIA “/uzņēmuma nosaukums/” valdes loceklis /pers. C/ ir atbildīgs par valstij radītajiem zaudējumiem

34 796,62 EUR, jo par periodu no 2012. gada jūlija līdz 2014. gada novembrim SIA “/uzņēmuma nosaukums/” budžetam nodarītā zaudējuma summa

noteikta SIA “/uzņēmuma nosaukums/” bijušās amatpersonas valdes locekļa /pers. C/ darbības laikā.

2016. gada 17. februārī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 65. pantu, pieņemts lēmums par SIA “/uzņēmuma nosaukums/” īpašnieka un

valdes locekļa /pers. C/, personas kods /personas kods/, deklarēta dzīves vieta: /adrese/, iepriekš nesodīts, atzīšanu par aizdomās turēto pēc

Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma pazīmēm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 12. pantu, par noziedzīgu nodarījumu, ko privāto tiesību juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās

nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziska persona, attiecīgā fiziskā persona saucama pie kriminālatbildības, bet juridiskajai

personai var piemērot šajā likumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 3. punktu, pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt juridiskajai personai, kurai

piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.

Ņemot vērā kriminālprocesā noskaidrotos lietas apstākļus, ka /pers. C/, rīkodamies kā SIA “/uzņēmuma nosaukums/” īpašnieks, balstoties uz

tiesībām pārstāvēt juridisko personu – SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu SIA “/uzņēmuma nosaukums/” interesēs,

pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318., 439., 439.1 pantu nolemts uzsākt procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai

personai – SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kriminālprocesa Nr. 15830010615 ietvaros.

Kriminālprocesā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka /pers. C/, būdams SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, kas reģistrēta LR Uzņēmuma reģistrā

2010. gada 1. novembrī ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, juridiskās adrese /adrese B/, ar pamatdarbības veidu: automobiļu apkope un

remonts, automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība, sauszemes transporta palīgdarbības, ar pamatkapitālu 2000 LVL (2845,74 EUR),

vienīgā atbildīgā persona, ar tiesībā pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, būdams atbildīgs par SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, deklarācijām un nodokļu

aprēķinu jautājumiem, nodokļu nomaksu valsts budžetā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, atstāja naudas līdzekļus SIA “/uzņēmuma nosaukums/” rīcībā,

sistemātiski veicot skaidras naudas izņemšanu, kopsummā 71 845 LVL (102 226,23 EUR) apmērā, tādējādi rīkojoties pēc saviem ieskatiem, bet pretēji

normatīvu aktu prasībām, tādējādi, izvairoties no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumu lielā apmērā un apdraudot ar likumu aizsargātās Latvijas

tautsaimniecības intereses, rīkojoties juridiskās personas SIA “/uzņēmuma nosaukums/” interesēs un labā. Tādējādi, ir pamatota piespiedu ietekmēšanas

līdzekļa piemērošana juridiskajai personai, atbilstoši Krimināllikuma 70.1 pantā noteiktajam.

Krimināllikuma 70.1 pants paredz, ka par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā

valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai, tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos prokurors var piemērot piespiedu

ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi

fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis:

1. balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;

2. balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumu juridiskās personas vārdā;

3. īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.

Krimināllikuma 70.3 panta pirmā daļa nosaka, ka likvidācija ir juridiskās personas darbības piespiedu izbeigšana.

Savukārt Krimināllikuma 70.3 panta otrā daļa nosaka, ka juridiskā persona ir likvidējama tika tajos gadījumos, ja juridiskā persona ir īpaši

izveidota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai ja ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums.

Krimināllikuma 70.3 panta trešajā daļā noteikts, ka likvidējot juridisko personu, valsts īpašumā bez atlīdzības atsavināma visa tās īpašumā esošā

manta.

Krimināllikuma 70.8 panta pirmā daļa paredz, ka nosakot piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu.

Kriminālprocesa likuma 548. panta pirmā daļa nosaka, ka izskatot procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai

materiālus, tiesai jāizlemj:

1. vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2. vai ir noskaidroti šā likuma 440. pantā minētie apstākļi;

3. vai noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā;

4. kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

Lietas materiālos esošā informācija apstiprina, ka apsūdzētais /pers. C/ noziedzīgo nodarījumu izdarīja balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko

personu SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, un proti, būdams SIA “/uzņēmuma nosaukums/” valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi no

2010. gada 1. novembra līdz 2014. gada 13. novembrim, veicot uzņēmuma saimniecisko darbību, sniedza nodokļu administrācijai nodokļu likumos

paredzētās atskaites, deklarācijas un ziņojumus, bet aprēķinātās nodokļu un maksājumu summas valsts budžetā labprātīgi un pilnā apmērā nemaksāja,

tādējādi juridiskā persona SIA “/uzņēmuma nosaukums/” guva labumu, nenomaksājot nodokļus valsts budžetā, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā

un apdraudot ar likumu aizsargātās Latvijas tautsaimniecības intereses. Noziedzīgo nodarījumu /pers. C/ izdarīja juridiskās personas SIA “/uzņēmuma

nosaukums/” interesēs un labā.

Minētie apstākļi ir par pamatu Krimināllikuma 8.1 nodaļā noteiktā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.

Ņemot vērā to, ka ir izdarīts smags noziegums un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir veikta SIA “/uzņēmuma nosaukums/”darbības laikā,

kad tās valdes loceklis bija /pers. C/, uz šo brīdi SIA “/uzņēmuma nosaukums/” nav reģistrēti jauni valdes locekļi, nav uzsākts maksātnespējas process,

ne arī likvidācija, SIA “/uzņēmuma nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, piemērojams Krimināllikuma 70.3 pantā paredzētais

juridiskās personas ietekmēšanas līdzeklis – likvidācija, atsavinot valsts īpašumā bez atlīdzības visu tās īpašumā esošo mantu.

Lietā ir pieteikta kaitējuma kompensācija valsts labā 34788,66 euro apmērā.

Atbilstoši KPL 95. panta pirmajai daļai cietušais kriminālprocesā var būt juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tai

skaitā mantisks zaudējums.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pirmajā pantā noteikts, ka VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina

nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas

teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

Tādējādi VID kā cietušā – Latvijas Republikas – pārstāvim ir tiesības par labu valsts budžetam prasīt piedzīt ar noziedzīgu nodarījumu valstij nodarītos

zaudējumus.

Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmajā daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

personu, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko

zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 353. pants reglamentā to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu,- pirmās daļas

1. punkts,- pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments izskatot krimināllietu (Lietā SKK-252/2010) atzinis, ka saskaņā ar Krimināllikuma

12. panta pirmo daļu juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura nodarījumu izdarījusi rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās

personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās

personas vārdā.

Apsūdzētais/pers. C/ ir vainojams cietušajam – valstij - radītajā mantiskajā kaitējumā un viņam pilnā apmērā jāatlīdzina nodarītais

mantiskais kaitējums.

Apsūdzētais mantiskā kaitējuma apjomu atzinis par pamatotu un sācis tās atmaksu (2016. gada 28. septembrī samaksādams 7,97 EUR –

uzņēmējdarbības riska valsts nodevas pamatparāds).

Drošības līdzeklis /pers. C/ netika piemērots un nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētais varētu izvairīties no sprieduma izpildes.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530., Krimināllikuma 70.3 pantu,

Kriminālprocesa likuma 548. pantu, tiesa

no s pri e da :

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz

180 (viens simts astoņdesmit) stundām, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem.

Uzlikt par pienākumu /pers. C/ 10 darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta

teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai.

Piedzīt no /pers. C/ par labu Latvijas Republikai mantiskā kaitējuma kompensāciju 34 788,66 euro ( trīsdesmit četri tūkstoši septiņi simti

astoņdesmit astoņi euro 66 centi ) apmērā.

Atbilstoši Krimināllikuma 70.3 pantam, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/uzņēmuma nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

juridiskā adrese – /adrese/, piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli – likvidāciju, atsavinot valsts īpašumā bez atlīdzības visu tās īpašumā esošo mantu.

Spriedumu daļā par piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā

Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Jelgavas tiesai.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2017. gada 17. janvāris.

Tiesnesis A. Škutāns