Legislator Case Law & Legislation
C07037213 / C-0048-14 AI generated

Court partially allowed bank's claim for student loan repayment, interest, and costs against borrower and guarantors.

Case Number C07037213 / C-0048-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the bank's claim for the remaining loan balance, interest, and damages against the borrower and guarantors. While the court ordered repayment of the principal, accrued interest, and court costs, it rejected the specific claims for a fixed contractual penalty and damages for loss of use. The decision was based on the partial performance of payments by the borrower and the statutory calculation of state fees.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 193., 194., 195., 204.1 pants: The court partially satisfies a claim for debt recovery when the debtor has made partial payments, ordering repayment of the principal balance, statutory interest, and court costs while rejecting specific contractual penalty claims not supported by the evidence.

Keywords

AI generated
student loan repayment partial debt satisfaction guarantor liability contractual penalty rejection court costs allocation statutory interest rates civil procedure law

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 194. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļa 1. punkts b apakšpunkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C07037213

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2014.gada 6.februārī

Aizkraukles rajona tiesa:

tiesnese L.Kanaviņa

ar tiesas sēdes sekretāri M.Liģeri,

piedaloties atbildētājai /pers. A/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Swedbank” prasībā pret /pers. B/, /pers. A/

un /pers. C/ par parāda un zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

AS „Swedbank” 2013.gada 4.februārī cēlusi Aizkraukles rajona tiesā prasības pieteikumu pret /pers. B/, /pers. A/ un /pers. C/

par parāda un zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2002.gada 20.septembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts studējošā aizdevuma

līgums Nr.02-061454-SJ (turpmāk – līgums) par aizdevuma izsniegšanu atbildētāja /pers. B/ sociālajām vajadzībām ne vairāk kā Ls

1800 apmērā studijām Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības programmā. Līgumā aizdevuma atmaksas termiņš

tika noteikts 10 gadi saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek

piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”.

Līguma 2.1.punktā tika noteikts, ka aizdevuma summas daļa Ls 45 tiek izsniegta katru mēnesi, izņemot jūlija un augusta mēnešus,

mēnešu 15.datumos.

Saskaņā ar līguma 2.1. un 2.2.punktu noteikumiem prasītājs ir izpildījis līgumā tam noteiktās saistības un laika posmā no 2002.gada

16.oktobra līdz 2005.gada 15.jūnijam /pers. B/ kontā pārskaitījis aizdevuma summu Ls 1350, ko apliecina prasības pieteikumam

pievienotais kredīta izraksts.

Saskaņā ar līguma 4.1.punktu atbildētājs /pers. B/ apņēmās veikt aizdevuma atmaksu prasītājam ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi

pēc studiju pabeigšanas vai trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai nākamo mēnesi, ja atbildētājs ir izslēgts no studējošo

saraksta, nepabeidzot studiju programmu.

No Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācijas 2012.gada 9.novembra izziņas redzams,

ka atbildētājs /pers. B/ 2007.gada 22.jūnijā pabeidza studijas, līdz ar to viņam aizdevuma atmaksa bija jāuzsāk ar divpadsmito

mēnesi pēc studiju beigšanas – ar 2008.gada maija mēnesi.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts

studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 48.1.punkts nosaka, ka kredītus,

kuru kopējā summa pārsniedz Ls 1000, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei desmit gadu laika, katru gadu atmaksājot vienu

desmito daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

Saskaņā ar Līguma 5.2.punktu atbildētājs /pers. B/ maksājumus apņēmās veikt katra mēneša 14. datumā līdz līguma saistību pilnīgai

izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs /pers. B/ līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai nav izpildījis savas no līguma

izrietošās saistības, tas ir, nav veicis līgumā minētās aizdevuma summas pilnu samaksu prasītājam, līdz ar to neatmaksātā

pamatparāda summa uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu ir Ls 990.

Līguma 3.1.punktā noteikta procentu likme - divu iepriekšējo nedēļu vidējā sešu mēnešu RIGIBOR plus 0,87% gadā un tiek noteikta

katram saimnieciskā gada pusgadam.

Saskaņā ar līguma 3.2.punktu procentu likme, kuru atbildētājs /pers. B/ maksā prasītājam, ir šāda:

- 5% gadā ar aizņēmuma izsniegšanas uzsākšanu,

- 3.1.punktā noteiktā likme, ja atbildētājs tiek izslēgts no studējošo saraksta, nepabeidzot studiju programmu, ar izslēgšanas dienu.

Līguma 3.3.punktā noteikts, ka starpība starp līguma 3.1. un 3.2.punktos noteiktajām procentu likmēm prasītājam tiek segta no

Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.

Saskaņā ar līguma 3.4.punktu procenti tie aprēķināti par visu izmantoto (saņemto un neatmaksāto) aizdevuma līdzekļu summu par

visu faktisko izmantošanas laiku līdz līguma saistību izpildei. Aprēķinot procentus, tiek pieņemts, ka gadā ir 360 dienas. Prasītājs ir

aprēķinājis atbildētājam /pers. B/ līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu Ls

29,68.

Līguma 6.punktā ir paredzēts līgumsods 0,1% dienā no savlaicīgi neatmaksātās (nokavētās) summas.

Prasītājs norādījis, ka atbildētajam /pers. B/ neveicot līguma noteiktos maksājumus, ir iestājies nokavējums, un prasītājam,

pamatojoties uz līguma noteikumiem, ir tiesības aprēķināt un pieprasīt atbildētājam /pers. B/ līgumsoda samaksu.

Saskaņā ar līguma 6.punktu prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu par laika periodu no 2004.gada 16.augusta līdz 2012.gada 19.jūnijam

(datums, ar kuru tika apturēts līgumsoda aprēķins saistībā ar lēmuma pieņemšanu par tiesvedības procesa uzsākšanu par parāda

piedziņu) Ls 174,25.

Saskaņā ar līguma 4.3.punktu aizdevuma summas atmaksas, procentu samaksas, kā arī komisijas un līgumsodu maksājumi notiek

prasītājam atbildētāja /pers. B/ vārdā norakstot attiecīgu naudas summu no atbildētāja konta.

Līguma 4.4.punkts nosaka, ja atbildētājs /pers. B/ nav savlaicīgi nodrošinājis maksājumu veikšanai, komisijas vai līgumsoda

samaksai nepieciešamos līdzekļus atbildētāja kontā, prasītājs ir tiesīgs bez iepriekšēja paziņojuma norakstīt maksājamo summu no

atbildētāja jebkura cita konta, kas atvērts AS ,,Swedbank”, vai līdzekļiem, kas savādāk pienākas atbildētājam /pers. B/. Prasītājs ir

tiesīgs šos līdzekļus atbildētāja vārdā konvertēt bez iepriekšēja paziņojuma pēc AS ,,Swedbank” noteiktā attiecīgās dienas valūtu

kursa.

Līguma 4.6.punkts nosaka, ka līgums darbojas līdz pilnīgai tajā noteikto saistību izpildei un ir uzskatāms par izpildītu ar brīdi, kad

prasītājam ir samaksāta visa tam pienākošās procentu summa, atmaksāta visu saņemto un neatmaksāto aizdevuma līdzekļu summa,

kā arī līgumsodi, ja tādi tikuši piemēroti.

Vispārējo darījumu noteikumu 9.2.3.punkts nosaka, ka no nodrošinājuma atsavināšanas vai izlietošanas iegūtos ienākumus prasītājs

sadala, ievērojot šādu secīgumu: pirmkārt, tiek dzēsti visi izdevumi, kas ir saistīti ar atsavināmās lietas (-u) glabāšanu, pārvadāšanu,

sludinājumu publicēšanu (ja tādi ir nepieciešami), samaksu ekspertiem (speciālistiem) un lietas (-u) atsavināšanu/tiesību izlietošanu;

otrkārt, prasītājam pienākošos nesamaksāto procentu dzēšanai; treškārt, soda sankciju un/vai citu pienākumu pret prasītāju, kas

rodas atbildētāja /pers. B/ saistību izpildes nokavējuma un/vai neizpildes rezultātā (līgumsoda, rokas naudas samaksai), izpildei;

ceturtkārt, pamatsummas atmaksai.

Prasītājs saskaņā ar līguma 4.3. un 4.4.punkta noteikumiem laika posmā no 2002.gada 16.novembra līdz 2012.gada 26.martam ir

noņēmis no atbildētāja /pers. B/ konta Ls 360 pamatparāda dzēšanai, Ls 465,70 līgumisko procentu dzēšanai, Ls 129,42 līgumsoda

dzēšanai. Prasītājs norādījis, ka citas iemaksas atbildētājs /pers. B/ nav veicis.

Tā kā atbildētājs /pers. B/ līgumā noteiktajā kārtībā neveica maksājumus aizdevuma atmaksai, prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 501.nodaļas pantiem, 2012.gada 10.septembrī vērsās Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par

saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2012.gada

23.oktobra lēmumu prasītāja pieteikums par /pers. B/ saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atstāts bez izskatīšanas.

Līguma 8.3.punkts nosaka, ka atbildētājs /pers. B/ ir atbildīgs par visiem zaudējumiem, kuri prasītājam ir radušies vai var rasties

līgumā noteikto atbildētāja pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes rezultātā. Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1775.,

1779.pantu. Uzskata, ka atbildētājam /pers. B/ ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumus, kas saistīti ar brīdinājuma izsniegšanu

Ls 5,25, kas ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja izvairīšanos no parāda samaksas prasītājam.

2002.gada 10.septembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts studiju aizdevuma līgums Nr.05-059596-SG par

aizdevuma izsniegšanu atbildētājam /pers. B/ studiju maksas samaksai studijām Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un

vadības programmā ne vairāk kā Ls 1840 apmērā.

Studiju aizdevuma līguma atmaksas termiņš tika noteikts 10 gadi saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada

29.maija noteikumiem Nr.220 ,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”.

Studiju aizdevuma līguma 2.1.punktā tika noteikts, ka aizdevuma summas daļa Ls 230 tiek izsniegta divas reizes gadā kalendāro

mēnešu 15.datumos.

Saskaņā ar šī līguma 2.2.punktu prasītājs apņēmās ieskaitīt aizdevuma summas daļu līgumā norādītajā izglītības iestādes kontā. Ar

minētā pārskaitījuma veikšanas brīdi uzskatāms, ka atbildētājs /pers. B/ ir saņēmis aizdevuma summas daļu.

Saskaņā ar studiju aizdevuma līguma 2.1. un 2.2.punktu noteikumiem prasītājs ir izpildījis līguma saistības un laika posmā no

2002.gada 16.oktobra līdz 2005.gada 19.aprīlim līgumā norādītajā izglītības iestādes kontā pārskaitījis aizdevuma summu Ls 1380,

ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais kredīta izraksts.

Saskaņā ar studiju aizdevuma līguma 4.1.punktu atbildētājs /pers. B/ apņēmās veikt aizdevuma atmaksu prasītājam ne vēlāk kā ar

divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai nākamo mēnesi, ja atbildētājs ir izslēgts

no studējošo saraksta, nepabeidzot studiju programmu.

Tā kā atbildētājs /pers. B/ 2007.gada 22.jūnijā pabeidza studijas, aizdevuma atmaksa bija jāuzsāk ar divpadsmito mēnesi pēc studiju

pabeigšanas (ar 2008.gada maija mēnesi).

Studiju aizdevuma līguma 4.2.punkts nosaka, ka aizdevums ir jāatmaksā termiņā (no aizdevuma summas atmaksas uzsākšanas

brīža), kas ir norādīts līgumā. Saskaņā ar līguma 5.2.punktu atbildētājs /pers. B/ maksājumus apņēmās veikt katra mēneša 14. datumā

līdz līguma saistību pilnīgai izpildei. Saskaņā ar līguma 7.5.punktu atbildētājam /pers. B/ bija pienākums pārskaitīt visu viņam

pienākošos darba samaksu un citus naudas līdzekļus uz atbildētāja kontu un nodrošināt tajā maksājumu veikšanai nepieciešamos

naudas līdzekļus.

Atbildētājs /pers. B/ līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai nav izpildījis no studiju aizdevuma līguma izrietošās saistības, tas

ir, nav veicis līgumā minētās aizdevuma summas pilnu samaksu prasītājam, līdz ar to atbildētāja /pers. B/ neatmaksātā pamatparāda

summa uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu ir Ls 961,18.

Prasītājs atsaucas uz Kredītiestāžu likuma 60.pantu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220

„Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā

sniegtu galvojumu” 1.punktu, Civillikuma 1587., 1548., 1756., 1753., 1765.pantu.

Prasītājs norādījis, ka studiju aizdevuma līguma 3.1.punkts nosaka, ka procentu likme ir divu iepriekšējo nedēļu vidēja sešu mēnešu

RIGIBOR plus 0,87% gadā un tiek noteikta katram saimnieciskā gada pusgadam.

Līguma 3.2.punkts nosaka, ka procentu likme, kuru atbildētājs /pers. B/ maksā prasītājam, ir šāda:

- 0% gadā - studiju laikā, divus mēnešus pēc studiju pārtraukšanas (akadēmiskā atvaļinājuma sākumā), vienpadsmit mēnešus pēc

studiju pabeigšanas un Ministru kabineta noteikumos noteiktajos aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanas laikos;

- 5% gadā - ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas;

- 3.1.punktā noteikto likmi – ja atbildētājs tiek izslēgts no studējošo saraksta, nepabeidzot studiju programmu, ar izslēgšanas dienu.

Studiju aizdevuma līguma 3.3.punktā noteikts, ka starpība starp līguma 3.1. un 3.2.punktos noteiktajām procentu likmēm

prasītājam tiek segta no Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.

Prasītājs ir aprēķinājis atbildētājam /pers. B/ līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu, kas uz prasības pieteikuma

sagatavošanas dienu ir Ls 29,24.

Prasītājs norādījis, ka, atbildētājam /pers. B/ neveicot studiju aizdevuma līgumā noteiktos maksājumus, ir iestājies nokavējums, un

prasītājam ir tiesības aprēķināt un pieprasīt atbildētājam nokavējuma līgumsoda samaksu, kas ir 0,1% no termiņā nesamaksātās

summas par katru nokavējuma dienu. Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu par laika periodu no 2009.gada 26.februāra līdz 2012.gada

26.martam (datums, ar kuru tika apturēts līgumsoda aprēķins saistībā ar lēmuma pieņemšanu par tiesvedības procesa uzsākšanu

par parada piedziņu) Ls 84,15.

Prasītājs saskaņā ar studiju aizdevuma līguma 4.3. un 4.4.punkta noteikumiem laika posmā no 2002.gada 16.oktobra līdz 2012.gada

26.martam ir noņēmis no atbildētāja /pers. B/ konta Ls 415,82 pamatparāda dzēšanai, Ls 163,26 līgumisko procentu dzēšanai, Ls

205,55 līgumsoda dzēšanai. Prasītājs norādījis, ka citas iemaksas atbildētājs /pers. B/ nav veicis.

Tā kā atbildētājs /pers. B/ studiju aizdevuma līgumā noteiktajā kārtībā neveica maksājumus aizdevuma atmaksai, prasītājs,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas pantiem, 2012.gada 10.septembrī vērsās Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu

nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas

tiesneses 2012.gada 23.oktobra lēmumu prasītāja pieteikums par /pers. B/ saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā atstāts

bez izskatīšanas. Studiju aizdevuma līguma 8.3.punkts nosaka, ka atbildētājs /pers. B/ ir atbildīgs par visiem zaudējumiem, kuri

prasītājam ir radušies vai var rasties līgumā noteikto atbildētāja pienākumu neizpildes vai nepienācīgas izpildes rezultātā. Prasītājs

atsaucas uz Civillikuma 1775., 1779.pantu. Uzskata, ka atbildētājam /pers. B/ ir pienākums atlīdzināt prasītājam zaudējumus, kas

saistīti ar brīdinājuma izsniegšanu Ls 5,25, kas ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja izvairīšanos no parāda samaksas prasītājam.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2002.gada 18. un 20.septembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ tika noslēgti galvojuma līgumi

Nr.OL-107658 un Nr.OL-107188, 2002.gada 24.sepembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ tika noslēgti galvojuma līgumi Nr.OL-

108162 un Nr.OL-108164 (turpmāk – galvojuma līgumi).

Saskaņā ar galvojuma līgumu 3.1.punktu atbildētāji /pers. A/ un /pers. C/ uzņēmās pienākumu ar visu savu mantu atbildēt prasītājam

par atbildētāja /pers. B/ parādu saskaņā ar studējošā aizdevuma līgumu un studiju aizdevuma līgumu.

Galvojuma līgumu 3.2.punktā noteikts, ja studējošā aizdevuma līgumā un studiju aizdevuma līgumā noteiktajā termiņā atbildētājs /pers.

B/ nesamaksā prasītājam tam pienākošos parāda summu (tā daļu), atbildētāji /pers. A/ un /pers. C/ apņemas atbildētāja /pers. B/

vietā pilnībā samaksāt prasītājam parādu (tā daļu), atlīdzināt atbildētāja /pers. B/ vainas vai nokavējuma dēļ nodarītos zaudējumus un

prasītājam radušos tiesu izdevumus.

Galvojuma līgumu 4.1.punktā noteikts, ka atbildētāji /pers. A/ un /pers. C/ uzņemas saistības kā pats parādnieks (atbildētājs /pers. B/).

Galvojuma līgumu 4.3.punktā noteikts, ka atbildētāji /pers. A/ un /pers. C/ uzņemas kopā ar atbildētāju /pers. B/ solidāru saistību

atbildēt prasītājam par parāda samaksu, kā arī par atbildētāja /pers. B/ vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu

izdevumiem, kas cēlušies ka parāda savlaicīgas nesamaksas sekas.

Prasītājs atsaucas uz Civillikuma 1692., 1698., 1702., 1672., 1670., 1683.pantu.

Prasītājs norāda, ka ir izmantojis līgumā pielīgtās tiesības un 2011.gada 16.septembrī nosūtījis atbildētājiem paziņojumus par

atkāpšanos no līguma.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu Ls 2279, kas sastāv no parāda pamatsummas Ls 1954,18, līgumiskajiem

procentiem Ls 58,92, līgumsoda Ls 255,40 un zaudējumu atlīdzības Ls 10,50 apmērā. Lūdz noteikt AS „Swedbank” tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja /pers. B/ likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda summas.

Prasība pamatota uz Kredītiestāžu likuma 60.pantu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220

,,Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā

sniegtu galvojumu”, Civillikuma 1401., 1425., 1469., 1472., 1512., 1548., 1587., 1588., 1590., 1651., 1670., 1672., 1683., 1692.,

1698., 1702., 1716., 1717., 1720., 1721., 1753., 1756., 1759., 1765., 1775., 1779., 1934., 1943.pantu, Civilprocesa likuma 127.,

128., 129., 130., 195., 4066. pantu.

Rakstveida paskaidrojumi par celto prasību tiesā nav iesniegti.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesas pavēste prasītājam nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā 2013.gada 8.novembrī

(lietas 133.-134.lapa). Tiesā saņemts prasītāja iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez tā pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē (lietas

143.lapa).

Uz tiesas sēdi neieradās atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/. Atbildētājam/pers. B/ par tiesas sēdi paziņots ar Tieslietu ministrijas

Tiesiskās sadarbības departamenta Tiesu sadarbības nodaļas starpniecību. Tiesa saņēmusi apliecinājumu, ka tiesas dokumenti

atbildētājam /pers. B/ izsniegti 2013.gada 5.novembrī saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts – Apvienotās Karalistes – tiesību aktiem

(lietas 129.-130.lapa). Tā kā atbildētājam /pers. B/ tiesvedības laikā ir mainīta deklarētā dzīvesvietas adrese (lietas 140.lapa),

paziņojums par tiesas sēdi viņam 2014.gada 10.janvārī nosūtīts arī uz deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/ (lietas 141.lapa).

Atbildētājam /pers. C/ tiesas pavēste nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā 2013.gada 11.novembrī uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi.

Pie norādītajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka visiem lietas dalībniekiem par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, tiesa atzīst, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209., 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati un atzīst par

iespējamu lietu iztiesāt bez prasītāja pārstāvja un atbildētāju /pers. B/ un/pers. C/ klātbūtnes tiesas sēdē.

Atbildētāja /pers. A/ tiesas sēdē prasību atzina pilnībā un paskaidroja, ka parāds radies finansiālu problēmu dēļ.

Motīvu daļa

Izvērtējusi atbildētājas /pers. A/ tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma daļēji.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants nosaka, ka

aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Lietā nodibināts, ka 2002.gada 20.septembrī starp AS „Swedbank” (iepriekšējais nosaukums – AS „Hansabanka”) un atbildētāju

/pers. B/ noslēgts studējošā aizdevuma līgums par aizdevuma izsniegšanu aizņēmēja sociālajām vajadzībām ne vairāk kā Ls 1800

apmērā studijām Vidzemes augstskolā Tūrisma organizācijas un vadības studiju programmā ar aizdevuma summas atmaksas

termiņu desmit gadi (lietas 21.-22.lapa).

Aizdevuma līgumā noteikts, ka aizdevuma summas daļa Ls 45 tiek izsniegta atbildētājam katru mēnesi, izņemot jūlija un augusta

mēnešus, mēnešu 15.datumos. Prasītājs atbilstoši studējošā aizdevuma līgumam laika posmā no 2002.gada oktobra līdz 2005.gada

jūnijam izmaksāja atbildētājam /pers. B/ aizdevumu Ls 1350 apmērā (lietas 23.-36.lapa).

Saskaņā ar studējošā aizdevuma līguma 4.1. punktu atbildētājs apņēmās veikt aizdevuma atmaksu ne vēlāk kā ar divpadsmito

mēnesi pēc studiju pabeigšanas. Saskaņā ar studējošā aizdevuma līguma 5.2.punktu atbildētājs maksājumus apņēmās veikt katra

mēneša 14. datumā līdz līguma saistību pilnīgai izpildei. Saskaņā ar līguma 7.5.punktu atbildētājam bija pienākums pārskaitīt visu

viņam pienākošos darba samaksu un citus naudas līdzekļus uz viņa kontu un nodrošināt tajā maksājumu veikšanai nepieciešamos

naudas līdzekļus.

2002.gada 10.septembrī starp AS „Swedbank” un /pers. B/ noslēgts studiju aizdevuma līgums par aizdevuma izsniegšanu

atbildētājam /pers. B/ studiju maksas samaksai studijām Vidzemes augstskolā Tūrisma organizācijas un vadības studiju programmā

ne vairāk kā Ls 1840 apmērā ar aizdevuma summas atmaksas termiņu desmit gadi (lietas 37.-38.lapa).

Studiju aizdevuma līguma 2.1.punktā tika noteikts, ka aizdevuma summas daļa Ls 230 tiek izsniegta divas reizes gadā kalendāro

mēnešu 15.datumos. Prasītājs atbilstoši studiju kredīta līgumam laika posmā no 2002.gada oktobra līdz 2005.gada aprīlim izglītības

iestādes kontā pārskaitīja atbildētājam /pers. B/ izsniegto aizdevumu Ls 1380 apmērā (lietas 39.-45.lapa).

Saskaņā ar studiju aizdevuma līguma 4.1.punktu atbildētājs /pers. B/ apņēmās veikt aizdevuma atmaksu prasītājam ne vēlāk kā ar

divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas.

Saskaņā ar studiju aizdevuma līguma 5.2.punktu atbildētājs maksājumus apņēmās veikt katra mēneša 14. datumā līdz līguma saistību

pilnīgai izpildei. Saskaņā ar līguma 7.5.punktu atbildētājam /pers. B/ bija pienākums pārskaitīt visu viņam pienākošos darba samaksu

un citus naudas līdzekļus uz atbildētāja kontu un nodrošināt tajā maksājumu veikšanai nepieciešamos naudas līdzekļus.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju

kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 48.1. punktā noteikts, ka kredītus, kuru

kopējā summa pārsniedz Ls 1000, kredīta ņēmējs atmaksā kredītiestādei desmit gadu laikā, katru gadu atmaksājot vienu desmito

daļu no kopējās kredītu summas un kredītu procentus.

No lietas materiālos esošās Studiju un zinātnes administrācijas 2012.gada 9.novembra izziņas redzams, ka /pers. B/ studijas

Vidzemes augstskolā pabeidzis 2007.gada 22.jūnijā (izsniegts diploms) (lietas 68.lapa). Tādejādi aizdevumu atmaksa /pers. B/ bija

jāuzsāk ne vēlāk kā ar 2008.gada maija mēnesi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

No prasības pieteikuma, tam pievienotajiem materiāliem izriet, ka atbildētājs /pers. B/ nav izpildījis no studējošā aizdevuma līguma

izrietošās saistības, tas ir, nav veicis līgumā minētās aizdevuma summas pilnu samaksu prasītājam, un neatmaksātā pamatparāda

summa ir Ls 990 (lietas 22.-36.lapa), kā arī nav izpildījis no studiju aizdevuma līguma izrietošās saistības, tas ir, nav veicis līgumā

minētās aizdevuma summas pilnu samaksu prasītājam, un neatmaksātā pamatparāda summa ir Ls 964,18 (lietas 39.-45.lapa).

Civillikuma 1589.pantā ir noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, ja tā pamatota ar paša līguma raksturu,

vai kad to zināmos apstākļos pieļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi nolīgta.

Studējošā aizdevuma līguma un studiju aizdevuma līguma 7.3.punkts paredz prasītāja tiesības vienpusēji atkāpties no minētajiem

līgumiem un pieprasīt atbildētājam tūlītēju studējošā aizdevuma līguma un studiju aizdevuma līguma saistību (visas aizdevuma

summas, procentu, līgumsodu) izpildi, ja atbildētājs sešu mēnešu laikā nav veicis vairāk kā vienu maksājumu saskaņā ar grafiku.

2011.gada 16.septembrī prasītājs nosūtījis atbildētājiem paziņojumu par atkāpšanos no studiju un studējošā aizdevuma līgumiem,

pieprasot līgumsaistību tūlītēju izpildi (lietas 57.-65.lapa).

Prasītājs lūdz piedzīt līgumiskos procentus par studējošā aizdevuma lietošanu Ls 29,68 un par studiju aizdevuma lietošanu Ls 29,24.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar minētā likuma

1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar studējošā aizdevuma līguma 3.1. punktu procentu likme ir divu iepriekšējo nedēļu vidējā sešu mēnešu RIGIBOR plus

0,87% gadā un tiek noteikta katram saimnieciskā gada pusgadam. Saskaņā ar minētā līguma 3.2.punktu procentu likme noteikta 5%

gadā sākot ar aizņēmuma izsniegšanas uzsākšanu un, ja aizņēmējs tiek izslēgts no studējošo saraksta un nepabeidz

studiju programmu, sākot ar nākamo mēnesi pēc izslēgšanas dienas - 3.1.punktā noteiktā likme vai 5% gadā, ja 3.1.punktā noteiktā

likme ir zemāka par 5% gadā. Studējošā aizdevuma līguma 3.3.punktā noteikts, ka starpība starp līguma 3.1. un 3.2.punktos

noteiktajām procentu likmēm prasītājam tiek segta no Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar studējošā aizdevuma

līguma 3.4.punktu procenti tiek aprēķināti par visu izmantoto (saņemto un neatmaksāto) aizdevuma līdzekļu summu par visu faktisko

izmantošanas laiku līdz līguma saistību izpildei. Aprēķinot procentus, tiek pieņemts, ka gadā ir 360 dienas. Prasītājs ir aprēķinājis

līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu, kas izriet no studējošā aizdevuma līguma, par laika periodu no 2011.gada 15.marta

līdz 2011.gada 15.septembrim Ls 29,68 (lietas 135.-138.lapa).

Saskaņā ar studiju aizdevuma līguma 3.1.punktu procentu likme ir divu iepriekšējo nedēļu vidēja sešu mēnešu RIGIBOR plus 0,87%

gadā un tiek noteikta katram saimnieciskā gada pusgadam. Saskaņā ar minētā līguma 3.2.punktu procentu likme noteikta 0% gadā -

studiju laikā (studiju pārtraukumu ieskaitot), vienpadsmit mēnešus pēc studiju pabeigšanas; 5% gadā - ar divpadsmito mēnesi pēc

studiju pabeigšanas. Prasītājs ir aprēķinājis līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu, kas izriet no studiju aizdevuma līguma,

par laika periodu no 2011.gada 15.marta līdz 2011.gada 15.septembrim Ls 29,24 (lietas 135.-138.lapa).

Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti lūdzis piedzīt no atbildētāja aizdevuma lietošanas procentus. Šāda tiesība ir paredzēta Civillikuma

1753., 1756., 1757., 1946.pantā. Dotajā gadījumā procentu apmērs un maksāšanas kārtība ir noteikta pušu noslēgtajos studējošā

aizdevuma un studiju aizdevuma līgumos. Līgumiskie procenti aprēķināti līdz līguma izbeigšanas dienai, kas atbilst judikatūrā, t.i.,

Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013 paustajām atziņām, ka līgumiskie procenti un

līgumsods piedzenams par līguma darbības laiku, šai gadījumā līdz vienpusējai atkāpšanās no līguma – 2011.gada 15.septembrim.

Kopā atbildētāja līgumisko procentu parāds par studiju un studējošā kredīta izmantošanu ir Ls 58,92 (Ls 29,68+Ls 29,24).

2014.gada 2.februāra iesniegumā tiesai prasītāja pārstāve norādījusi, ka pēc prasības celšanas atbildētāji veikuši trīs maksājumus

kopā EUR 38. Ņemot Civillikuma 1843.pantā paredzēto maksājumu ieskaitīšanas kārtību, šī atbildētāju pēc prasības celšanas

samaksātā summa atņemama no līgumisko procentu parāda.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu Ls 174,25, kas izriet no studējošā aizdevuma līguma un aprēķināts par

laika periodu no 2004.gada 16.augusta līdz 2012.gada 19.jūnijam, un līgumsodu Ls 84,15, kas izriet no studiju kredīta līguma un

aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 16.februāra līdz 2012.gada 26.martam.

Līgumsods aprēķināts par maksājumu nokavējumu saskaņā ar studējošā aizdevuma līguma un studiju aizdevuma līguma 6.punktu.

Minētais studējošā un studiju aizdevuma līgumu punkts paredz, ka aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,1% dienā no savlaicīgi

neatmaksātās (nokavētās) summas par nokavējuma laiku, ja aizņēmējs nokavē kādu no grafikā paredzētajiem maksājumiem.

Civillikuma 1716.pantā ir norādīts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs nav veicis maksājumus atbilstoši studējošā aizdevuma un studiju aizdevuma līguma

nosacījumiem un pieļāvis nokavējumu.

Vērtējot prasījumu par līgumsoda piedziņu, tiesa ņem vērā judikatūru. Augstākās tiesas Senāts 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā

Nr.SKC-644/2013 paudis atziņu, ka līgumsods piedzenams par līguma darbības laiku, šai gadījumā līdz vienpusējai atkāpšanās no

līguma, t.i., līdz 2011.gada 15.septembrim.

No prasītāja iesniegtā aprēķina redzams, ka par studējošā aizdevuma līguma pamatsummas samaksas kavējumu aprēķināts

līgumsods par laika periodu līdz 2011.gada 15.septembrim Ls 7,35, par līgumisko procentu samaksas kavējumu – Ls 2,76. Par

studiju aizdevuma līguma pamatsummas samaksas kavējumu aprēķināts līgumsods par laika periodu līdz 2011.gada 15.septembrim

Ls 0,75 un par līgumisko procentu samaksas kavējumu – Ls 2,76.

Tādējādi prasība daļā par līgumsoda piedziņu apmierināma daļēji, piedzenot līgumsodu par studējošā un studiju aizdevuma līguma

saistību nepienācīgu izpildi par laika periodu līdz 2011.gada 15.septembri Ls 13,62. Pārējā daļā prasība par līgumsoda piedziņu ir

noraidāma kā nepamatota.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājiem zaudējumu atlīdzību Ls 10,50 apmērā, kas radušies kā ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie

izdevumi, iesniedzot pieteikumu par /pers. B/ saistības piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā.

Prasītājs iesniedzis 2012.gada 7.augusta maksājuma uzdevumus Nr.50089 un Nr.50091 par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto

izdevumu samaksu Ls 10,50 kopsummā (lietas 18.-19.lapa). No lietas materiāliem redzams, ka ar Aizkraukles rajona tiesas

zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Evitas Sietnieces 2012.gada 23.oktobra lēmumiem lietās Nr.3-12/0413 un Nr.3-12/0414 AS

„Swedbank” pieteikumi par /pers. B/ saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir atstāti bez izskatīšanas (lietas 66.-67.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 406.3 panta trešajai daļai samaksātie tiesāšanās izdevumi Ls 10,50 apmērā maksāti kā ar

brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi, ko likums noteicis īpašas tiesvedības lietās – par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1nodaļas noteikumiem. Procesuālā kārtība, kādā ir vai nav atlīdzināmi šādi

procesuālie tiesvedības izdevumi, noteikta Civilprocesa likuma 50.1 nodaļā. Tādejādi tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir pamats

prasības noraidīšanai daļā par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu piedziņu Ls 10,50 apmērā šīs lietas ietvaros, jo tie nav

traktējami kā zaudējumi, kurus var atlīdzināt citā procesā, bet gan tiesāšanās izdevumi, kuru atlīdzināšanas kārtība noteikta

Civilprocesa likumā.

Prasītājs cēlis prasību par parāda solidāru piedziņu no aizņēmēja /pers. B/ un galviniekiem /pers. C/ un /pers. A/.

No lietas materiāliem redzams, ka 2002.gada 24.septembrī starp AS „Hansabanka” un /pers. C/ un 2002.gada 20.septembrī starp

AS „Hansabanka” un /pers. A/ noslēgti galvojuma līgumi, saskaņā ar kuriem atbildētāji /pers. C/ un /pers. A/ uzņemas atbildēt par

/pers. B/saistībām, kuras izriet no studiju un studējošā aizdevuma līgumiem. Galvojuma līgumos noteikts, ka galvinieki uzņemas

saistības kā pats parādnieks. Galvinieki uzņēmās kopā ar aizņēmēju solidāru saistību atbildēt kreditoram par parāda samaksu, kā arī

par aizņēmēja vainas vai nokavējuma dēļ nodarītajiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem (lietas 46.-53.lapa).

Prasītājs, atsaucas uz Civillikuma 1692., 1698., 1702., 1672, 1670. un 1683.pantu un lūdz no studiju un studējošā aizdevuma

līgumiem izrietoši parādu piedzīt solidāri no aizņēmēja un galviniekiem.

Tiesa uzskata, ka solidārai galvenā parādnieka un galvinieku atbildībai dotajā gadījumā nav pamata.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Civillikuma 1670.pants nosaka, ka par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs

var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt

un tas jāizpilda tikai vienu reizi. Tādā gadījumā pirmos sauc par kopkreditoriem, bet otros par kopparādniekiem. Saskaņā ar

Civillikuma 1673.pantu līgums solidāru saistību nodibina tikai tad, kad līdzēji to tieši ir noteikuši. Galvotāju solidāra atbildība ir

noteikta Civillikuma 1699.pantā, proti, solidāri atbild vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu parādnieku un vienu un

to pašu parādu.

Dotajā gadījumā galvojuma līgumi noslēgti starp galviniekiem un kreditoru.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Vērtējot jautājumu par

solidāru saistību nodibināšanu, tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 14.jūnija spriedumā

lietā Nr.SKC-161/2013 paustās atziņas.

Šajā spriedumā Augstākās tiesas Senāts norādījis, ka, „..vērtējot, vai galvenais parādnieks un galvinieks ir solidāri atbildīgi par

aizdevuma līguma saistību izpildīšanu, jāņem vērā galvojuma būtība. Ja kāda naudas summa tiktu aizdota nedalīti divām personām,

tad nebūtu loģiski vienu uzskatīt par parādnieku, bet otru - par galvinieku. Abiem būtu jābūt solidāriem parādniekiem no paša sākuma.

Iespējama arī kopīga aizņemšanās, nosakot katra daļu, piemēram, katram puse. Šādu saistību vēlāk aizņēmēji ar atsevišķu līgumu

var pārveidot par solidāru un par to paziņot kreditoram. Solidārais parādnieks pēc tam, kad apmierinājis kreditora prasījumu, var

prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686.pants). Divu solidāru parādnieku gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu dalīt

uz pusēm. Turpretim galvojuma attiecībās atbilstoši Civillikuma 1692.pantam galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā

parādnieka prasīt regresa kārtībā visu samaksāto.

Galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā tas nav

vispārējs noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska:

solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa

prasību pilnā apmērā (skat. Senāta 2012.gada 7.marta spriedumu lietā Nr.SKC–115).”

Minētajā spriedumā lietā, kur galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks un solidāri ar galveno parādnieku atbildēt kreditoram

par aizdevuma līguma saistībām, Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka „..galvojuma līgumā expressis verbis iekļautais nosacījums, ka

galvinieks kopā ar parādnieku uzņemas solidāras saistības pret banku, nevar mainīt galvojuma institūta akcesoro raksturu un

nodibināt solidāru saistību”.

Tiesa secina, ka izskatāmajā lietā līgums par solidāras saistības nodibināšanu starp aizņēmēju un galviniekiem nav noslēgts un

atzīst, ka /pers. C/ un /pers. A/ uzņemtais galvojums ir akcesora saistība, kas savukārt ļauj izmantot regresa prasību pilnā apmērā.

Konkrētajā gadījumā nav konstatējama aizņēmēja un galvinieku solidāra atbildība, un galvinieki ir subsidiāri atbildīgi par aizņēmēja

uzņemtajām saistībām. Līdz ar to prasība daļā par parāda solidāru piedziņu no aizņēmēja /pers. B/ un galviniekiem /pers. A/ un /pers.

C/ ir noraidāms.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1699.pantu piedziņas neiespējamības gadījumā no aizņēmēja /pers. B/ parāds piedzenams no

galviniekiem /pers. C/ un /pers. A/ solidāri.

Sakarā ar euro ieviešanu kā Latvijas Republikas nacionālo valūtu no 2014.gada 1.janvāra saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības

likuma 6.pantu, konvertējot latu uz euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa 1 euro = 0,702804 lati, no atbildētāja /pers. B/, bet

piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. A/ un /pers. C/ piedzenams galvenais parāds EUR 2780,55 jeb Ls 1954,18,

līgumiskie procenti par laika periodu līdz 2011.gada 15.septembrim EUR 45,84 jeb Ls 32,22 un līgumsods par laika periodu līdz

2011.gada 15.septembrim EUR 19,38 jeb Ls 13,62.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam apmierināms prasītāja lūgums atzīt tam tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% gadā

no parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei, jo šī tiesība izriet no Civillikuma 1759. un 1765.panta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram. Dotajā gadījumā, nosakot piedzenamo tiesas izdevumu apmēru, tiesa ņem vērā, ka atbildētāji veikuši

maksājumu EUR 38 apmērā pēc prasības celšanas, līdz ar to šī summa ņemama vērā, aprēķinot piedzenamo tiesas izdevumu

apmēru.

Tā kā ir apmierināta prasība EUR 2845,77 apmērā un pieskaitot pēc prasības celšanas samaksāto sumu EUR 38, tad atbilstoši

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktam no atbildētāja /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības

gadījumā solidāri no /pers. A/ un /pers. C/ prasītāja labā piedzenama valsts nodeva EUR 350,09 jeb Ls 246,04 (valsts nodeva no

summas EUR 2883,77 = EUR 320,10 + 4% no summas, kas pārsniedz EUR 2134). Turklāt par labu prasītājam piedzenami tā

samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 27,20 jeb Ls 19,12 (lietas 20., 109., 144.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 193., 194., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

akciju sabiedrības „Swedbank” prasību pret /pers. B/, /pers. A/ un /pers. C/ apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. A/, /personas kods/, un /pers. C/,

/personas kods/, par labu AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, pamatparādu EUR 2780,55 (divi tūkstoši septiņi simti

astoņdesmit euro un 55 centus) jeb Ls 1954,18 (viens tūkstotis deviņi simti piecdesmit četrus latus un 18 santīmus), līgumiskos

procentus par laika periodu līdz 2011.gada 15.septembrim EUR 45,84 (četrdesmit piecus euro un 84 centus) jeb Ls 32,22 (trīsdesmit

divus latus un 22 santīmus), līgumsodu par laika periodu līdz 2011.gada 15.septembrim 19,38 EUR (deviņpadsmit euro un 38 centus)

jeb Ls 13,62 (trīspadsmit latus un 62 santīmus), valsts nodevu EUR 350,09 (trīs simti piecdesmit euro un 09 centus) jeb Ls 246,04

(divi simti četrdesmit sešus latus un 04 santīmus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 27,20 (divdesmit septiņus euro un

20 centus) jeb Ls 19,12 (deviņpadsmit latus un 12 santīmus).

Noraidīt prasību daļā par parāda solidāru piedziņu no aizņēmēja /pers. B/ un galviniekiem /pers. A/ un /pers. C/.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu EUR 344,02 (trīs simti četrdesmit četru euro un 02 centu) jeb Ls 241,78 (divi simti

četrdesmit viena lata un 78 santīmu) apmērā, zaudējumu atlīdzības piedziņu EUR 14,94 (četrpadsmit euro un 94 centu) jeb Ls 10,50

(desmit latu un 50 santīmu) apmērā.

Noteikt AS „Swedbank” tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. B/, /personas kods/, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā solidāri no /pers. A/, /personas kods/, un /pers. C/, /personas kods/, likumiskos 6% gadā no piespriestās,

bet neatmaksātās pamatparāda summas.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas

dienas 2014.gada 20.februāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese L.Kanaviņa