Court dismisses rent claim against tenants as landlord failed to prove occupancy during lease period.

Lietas Nr. C28342514

Lietas arhīva Nr. C-1176-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 19.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese Gunta Sokolova

ar tiesas sēžu sekretāri Sabīni Skrodi,

tulku Annu Minku,

piedaloties SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvei Viktorijai Kuzņecovai un atbildētājam un atbildētāja /pers. B/ pilnvarotajai personai /pers. C/,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ un /pers. B/ par parāda piedziņu,

k o ns t a t ē ja :

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ un /pers. B/ par dzīvojamās

telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

2010.gada 08.novembrī atbildētājs /pers. C/ noslēdza dzīvojamo telpu īres līgumu par dzīvojamās telpas Nr.27, kas atrodas /adrese/, izīrēšanu,

pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr.03914. Atbildētājs/pers. B/ lieto dzīvokli kā /pers. C/

ģimenes loceklis.

Atbildētājiem dzīvojamās telpas tika nodotas ar 2010.gada 18.novembra pieņemšanas un nodošanas aktu.

Līgumā noteikts, ka īrnieka pienākums ir apmaksāt īri un pakalpojumus, kuri saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, bet atbildētāji maksājumus veic

neregulāri un nepilnā apmērā.

Atbildētāju parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada 01.septembra līdz 2013.gada 01.martam ir 220,79

euro un līgumsods uz 2014.gada 01.jūliju 220,59 euro.

Prasītāja lūdz šo parādu un tiesas izdevumus piedzīt solidāri no atbildētājiem.

Atbildētājs/pers. B/ iesniedzis atbildes veidlapu, kur norāda, ka parādu atzīst pilnā apmērā, bet procentus neatzīst. Paskaidrojums nav parakstīts

(lietas lapas 46-47).

Atbildētājs/pers. C/ iesniedzis atbildes veidlapu, kur nav norādījis savu attieksmi pret prasību (lietas lapas 46-47).

2015.gada 27.martā prasītāja papildinājusi prasību. Prasītāja norāda, ka prasītāja publicējusi atbildētājai adresētu aicinājumu samaksāt parādu

oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, un izdevumus par publikāciju 15,65 euro lūdz piedzīt solidāri no abiem atbildētājiem (lietas lapas 57-58).

2015.gada 25.maijā prasītāja papildinājusi prasību, norādot, ka atbildētāji ir atbrīvojuši dzīvokli 2013.gada 31.janvārī, līdz ar to prasītājai ir tiesības

aprēķināt pamatparādu un līgumsodu līdz 2013.gada 31.janvārim (lietas lapa 68).

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un precizējumos norādītiem motīviem. Tiesas sēdes laikā samazināja

prasības apmēru, lūdzot piedzīt no atbildētājiem pamatparādu 179,24 euro un līgumsodu 179,24 euro. Prasītājai par dzīvokļa atbrīvošanu kļuva zināms

2013.gada janvārī. Tā kā atbildētāji pēc jaunā īres līguma noslēgšanas nebija paziņojuši prasītājai par izvākšanos no dzīvokļa, prasītāja uzskata, ka

atbildētāji turpinājuši dzīvot dzīvoklī un lietojuši prasītājas sniegtos pakalpojumus. Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs un /pers. F/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka viņam pašvaldība piešķīra citu dzīvokli un

tikko to piešķīra, viņš devās dzīvot uz jauno dzīvokli. Dzīvoklī /adrese / nedzīvoja un tas bija zināms sētniekam. Uz dzīvokļa atstāšanas dienu viņam

nebija parāda, ko apliecina viņa iesniegtā izziņa pie lietas materiāliem. Ja viņš būtu bijis kaut ko parādā prasītājai, jaunais dzīvoklis viņam nebūtu piešķirts.

Dēls ar viņu kopā nedzīvo un parāda aprēķināšanas laikā atradās Anglijā cietumā. Lūdza prasību noraidīt.

Tiesa, uzklausot pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Lietā nav strīda, ka prasītāja ir SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” tiesību un pienākumu pārņēmēja un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/

(lietas lapas 10-23).

No 2010.gada 08.novembra dzīvojamo telpu īres līguma redzams, ka tas noslēgts starp SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” un atbildētāju

/pers. C/, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu apmaiņas nodaļas rekomendāciju Nr.03914. Ar šo līgumu atbildētājam izīrēts

dzīvoklis /adrese/. Atbildētājam dzīvoklis tika nodots ar 2010.gada 18.novembra pieņemšanas un nodošanas aktu. /pers. B/ kā dēls ir /pers. C/ ģimenes

loceklis, kam arī ir tiesības uz dzīvojamo telpu (lietas lapas 24-29).

2012.gada 30.oktobrī puses, pamatojoties uz Rīgas domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2012.gada 11.oktobra protokolu un 2012.gada

16.oktobra rekomendāciju Nr.041406, noslēgušas dzīvojamo telpu /adrese/, īres līgumu. /pers. B/ kā dēls ir /pers. C/ ģimenes loceklis, kam arī ir

tiesības uz dzīvojamo telpu. 2012.gada 30.oktobrī puses parakstījušas dzīvojamo telpu nodošanas-pieņemšanas aktu (lietas lapas 74-85).

Prasītāja 2012.gada 13.novembrī par 2012.gada novembri izrakstījusi atbildētājam /pers. C/ rēķinu par Ls 57,64 (lietas lapa 96).

Prasītāja 2012.gada 12.decembrī par 2012.gada decembri izrakstījusi atbildētājam /pers. C/ rēķinu par 95,41 euro, kopā ar parādu 354,84 euro

(lietas lapa 113).

Prasītāja 2013.gada 14.janvārī par 2013.gada janvāri izrakstījusi atbildētājam /pers. C/ rēķinu par 36,05 euro, kopā ar parādu 426,94 euro

(lietas lapa 111).

Lietā ir strīds, vai par laika periodu no 2012.gada novembra līdz 2013.gada janvārim atbildētājai ir jāmaksā prasītājai par īri un komunālajiem

pakalpojumiem par dzīvokli /adrese /.

Prasītāja uzskata, ka ar jauna īres līguma noslēgšanu neizbeidzas atbildētāju tiesības uz dzīvojamo platību /adrese/, kamēr atbildētāji nav nodevuši

šo dzīvokli prasītājai.

Atbildētājs/pers. C/ konsekventi norāda, ka ar cita dzīvokļa piešķiršanu viņš atstājis dzīvojamo telpu /adrese/.

Atbildētājs/pers. B/ nekad nav atzinis, ka dzīvojis /adrese /.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši

likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Tiesas sēdē netika noskaidroti apstākļi, ka atbildētājiem būtu nepieciešams īrēt divus dzīvokļus un maksāt par diviem dzīvokļiem. Lietā nav strīda,

ka /pers. C/ ir trūcīga persona.

Divu pašvaldības dzīvokļu izīrēšana vienai personai ir pretrunā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” X 1 nodaļu.

Prasītāja 2013.gada 21.janvārī sastādījusi paziņojumu par atbrīvojušos pašvaldības dzīvojamo telpu, kur norādīts, ka atbrīvošanas iemesls ir Rīgas

domes dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2012.gada 11.oktobra protokols un cits piešķirts dzīvoklis. Aktā konstatēts, ka dzīvoklī nav apkures,

elektroenerģijas un tās skaitītāja, dzīvokļa durvis ir aiznaglotas (lietas lapa 69).

Lietā nav pierādījumu tam, kad, kas un sakarā ar ko ir aiznaglojis dzīvokļa durvis un noņēmis elektroenerģijas skaitītājus. /pers. C/ norāda, ka par

dzīvokļa atstāšanu bija informēts mājas sētnieks. Prasītājai attiecīgas informācijas nav.

Prasītāja 2012.gada 06.novembrī izsniegusi atbildētājam /pers. C/ izziņu par to, ka atbildētājam nav parāda par dzīvokli /adrese / (lietas lapa 87).

Atbildētājs/pers. C/ šo izziņu uzskata par pierādījumu tam, ka viņam nav saistību par dzīvokli Lielupes ielā. Prasītāja uzskata, ka šim izziņa pierāda

tikai to, ka uz tās izsniegšanas dienu nebija parāda.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir

dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Līdz ar to /pers. C/ bija likumīgs pamats laikā no 2012.gada 30.oktobra lietot dzīvokli /adrese /.

Atbildētājs apgalvo, ka no īres līguma noslēgšanas dzīvo jaunajā dzīvoklī.

Šis atbildētāja apgalvojums nav apstrīdēts, pretējais nav pierādīts.

Atbildētāja prasību balsta ne uz dzīvošanas faktu dzīvoklī, bet gan uz to, ka dzīvoklis nebija atbrīvots līdz 2013.gada janvārim, jo nebija nodots

prasītājai.

Īres līguma 5.1.6.punktā puses vienojušās, ka, īres līgumam izbeidzoties, 30 dienu laikā īrnieks apņemas nodot izīrētājam lietošanai derīgā stāvoklī

īrētās telpas saskaņā ar dzīvojamo telpu nodošanas-pieņemšanas aktu.

Lietā nav strīda, ka atbildētāji nav nodevuši prasītājai dzīvokli, tas ir, nav izpildījuši līguma noteikumu.

Novērtējusi to, ka īres līgumā nav pielīgta atbildība par dzīvojamās telpas nenodošanu, tiesai nav pamata atzīt, ka līguma noteikuma neizpilde ir

vērtējama kā dzīvojamās telpas lietošanas turpināšana.

Lietā nav strīda, ka pati prasītāja ir izīrējusi atbildētājiem citu dzīvokli, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, pie kam dzīvoklis izīrēts, sniedzot

sociālo palīdzību atbildētājiem.

Novērtējusi šo faktu, tiesa atzīst, ka prasītāja nevarēja nezināt, ka ir noslēgusi divus īres līgumus ar atbildētāju /pers. C/ un pirmais no tiem nav

izbeigts. Līdz ar to pati prasītāja ir pieļāvusi situāciju, ka ar atbildētāju ir noslēgti divi īres līgumi un pirmais līgums nav izbeigts, tas ir, nav koordinējusi

savu darbinieku darbības attiecībā uz atbrīvojušos dzīvokli. Tiesa atzīst, ka /pers. C/ bija pamats tiesiski paļauties, ka prasītāja, kas pārstāv pašvaldību,

rīkojas atbilstoši savai kompetencei un situācijai, un viņam bija pamats uzskatīt, ka prasītāja pati sakārtos dokumentus attiecībā uz izīrētiem dzīvokļiem.

Novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētāji laikā no 2012.gada novembra līdz 2013.gada janvārim

ir lietojuši –īrējuši -dzīvojamās telpas /adrese/, līdz ar to prasība ir noraidāma.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5., 8., 93., 95., 97., 189.-193.pantu, tiesa

no s pri e da :

noraidīt prasību.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2015.gada 19.oktobris.

Tiesnese G.Sokolova