Court dismisses appeal and orders full debt repayment including court costs for a bank loan dispute.

Lietas Nr. C29802511

Lietas arhīva Nr. CA-1043-15/33

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 23.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja O.Blūmfelde

tiesneši S.Beļajeva, V.Vazdiķis

ar sekretāri S.Avdjuhinu,

piedaloties prasītāja AS “Reverta” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Reverta” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzībām par Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 19.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā AS “Parex banka” (turpmāk – prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. B/

(turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu, kurā lūgts piedzīt no atbildētājs par labu prasītājam pamatparādu LVL 3796,05, nolīgtos procentus LVL

1051,51, līgumsodu par saistību izpildes nokavējumu LVL 172,07, tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu LVL 250,31 un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus LVL 3,30.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1651., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1764., 1934. un 1946.pantu.

[2] Ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2012.gada 10.maija lēmumu Nr.6-12/65776 firma Akciju sabiedrība “Parex banka” mainīta uz

Akciju sabiedrība “Reverta” (1.sējuma 138.-139.lapa).

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija spriedumu (1.sējuma 198.-203.lapa) prasība apmierināta pilnā apmērā.

Piedzīta no /pers. B/ par labu AS “Reverta” neatmaksātā aizdevuma summa EUR 5401,29, neatmaksātie procenti par laiku līdz 2009.gada

30.novembrim EUR 1496,16, līgumsods par laiku līdz 2009.gada 30.novembrim EUR 244,83 un tiesas izdevumi EUR 360,86, pavisam kopā EUR

7503,14.

Piedzīti no /pers. B/ ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 77,27 par labu Tiesu administrācijai.

Noteikts /pers. B/termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[3.1] Pirmās instances tiesa spriedumā atsaukusies uz Civillikuma 1402., 1511., 1587., 1590., 1934., 1943., 1425.pantu.

No lietas materiālos esošās atbildētājas 2006.gada 12.jūlija iesnieguma maksājumu kartes saņemšanai kopijas, tiesa konstatējusi, ka AS “Parex

banka” piešķīrusi atbildētājai American Express Gold karti ar kredīta limitu LVL 700 apmērā. Parakstot minēto iesniegumu, atbildētāja vienlaikus

apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar visiem kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, kā arī cenrādi un apņēmusies tos ievērot. Ar 2009.gada

27.maija paziņojumu kredīta limits noteikts LVL 3800.

No 2009.gada 19.novembra paziņojuma Nr.2.22.1.14.2.-02/123414 noraksta redzams, ka AS “Parex banka” ar 2009.gada 19.novembri

atcēlusi piešķirto atļauto kredītu un pieprasījusi atbildētājai līdz 2009.gada 30.novembrim samaksāt visu izveidojušos parādu.

Saskaņā ar American Express kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 5.2.3.punktu atbildētājas pienākums bija, sākot ar nākošo mēnesi

pēc kredītlimita izmantošanas uzsākšanas mēneša laikā, ne retāk kā vienu reizi trīs mēnešos līdz norēķinu dienai veikt minimālās iemaksas summas

ieskaitīšanu kartes kontā, kas Cenrādī noteikta 5% no iztērētā kredītlimita summas un 100% no kredītlimita patēriņa, ja tāds radies.

[3.2] Pirmās instances tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1651., 1652.pantu un konstatējusi, ka no prasības pieteikuma un lietas materiālos esošā

parāda aprēķina, kā arī atbildētājas konta izrakstiem, atbildētāja izmantojusi viņai piešķirto kredīta limitu, taču pretēji kartes lietošanas un apkalpošanas

noteikumos paredzētajam noteiktajā termiņā nebija nodrošinājusi attiecīgās minimālās summas esamību norēķinu kontā. Atbildētāja nav atmaksājusi

prasītāja viņai piešķirto kredīta limitu LVL 3796,05 apmērā.

Pirmās instances tiesai atzinusi, ka nav pamata apšaubīt minētās summas apmēru, turklāt atbildētāja to nav apstrīdējusi, līdz ar to neatmaksātais

kredīta limits LVL 3796,05 piedzenams no atbildētājas par labu prasītājai.

[3.3] Pirmās instances tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1756., 1757.pantu, 1946.panta pirmo daļu.

Spriedumā konstatēts, ka saskaņā ar American Express kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 5.2.2.punktu banka aprēķina procentus par

izmantoto kredītlimitu par katru dienu, sākot ar Norēķinu dienai sekojošo dienu līdz dienai, kad tiek atmaksāta izmantotā kredītlimita summa. Savukārt

Kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 5.2.4.punkts noteic, ka, ja atbildētāja nav samaksājusi minimālās iemaksas summu līdz katra kalendārā

mēneša Norēķinu dienai par attiecīgo Norēķinu ciklu, tad prasītājs aprēķina paaugstinātos kredīta procentus, saskaņā ar Cenrādī noteikto Paaugstināto

kredīta procentu likmi (..). Savukārt saskaņā ar AS „Parex banka” tarifu gan kredīta procentu, gan paaugstināto kredīta procentu likme noteikta 18%

apmērā gadā.

No prasības pieteikuma un lietas materiālos esošā parāda aprēķina izriet, ka atbildētāja nav samaksājusi kredīta limita lietošanas procentus par

laiku līdz 2009.gada 30.novembrim par kopējo summu LVL 393,52 apmērā, kā arī paaugstinātos kredīta procentus par laiku līdz 2009.gada

30.novembrim par kopējo summu LVL 657,99 apmērā.

Pirmās instances tiesai nav bijis pamata apšaubīt minēto procentu aprēķinu, to noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, kas veikts saskaņā ar pušu

noslēgto līgumu, turklāt atbildētāja to nav apstrīdējusi, līdz ar to limita lietošanas procenti LVL 393,52 un paaugstinātie kredīta procenti LVL 657,99

apmērā piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

[3.4] Tiesa spriedumā atsaukusies uz Civillikuma 1717.panta otro daļu, 1720., 1722.pantu un konstatējusi, ka saskaņā ar American Express

kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 5.2.6.punktu, prasītājam noteiktas tiesības aprēķināt līgumsodu par kredītlimita pārtēriņu, sākot ar dienu,

kad kredītlimita pārtēriņš izveidojies, līdz dienai (to neieskaitot), kad pārtērētā naudas summa tiek ieskaitīta kontā.

Saskaņā ar AS “Parex banka” tarifu līgumsoda procenti dienā noteikti 0,15%.

Prasītājs par laiku līdz 2010.gada 15.aprīlim ir aprēķinājis līgumsodu 172,07 apmērā, ko tiesai nav bijis pamata apšaubīt, līdz ar to atzīts, ka tas

piedzenams no atbildētājas par labu prasītājam.

[3.5] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu un 93.panta pirmo daļu, pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka ar lietā iesniegtajiem

rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Tiesa nav konstatējusi, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi

noslēgto un pušu parakstīto līgumu. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav apstrīdējusi parāda apmēru, kā arī nav iesniegusi

pierādījumus, ka saistības būtu izpildītas.

[3.6] Saskaņā ar Civillikuma 1833.pantu visi maksājumi izdarāmi euro.

Atsaucoties uz Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, tiesa norādījusi, ka Eiropas Savienības Padomes noteiktais euro maiņas kurss ir

1 euro = 0,702804 lati.

Tā kā Latvijā ar 2014.gada 1.janvāri ieviests euro, tad, pamatojoties uz minētajām tiesību normām, piedzenamā summa pārrēķināta euro.

Pamatojoties uz minēto, par labu prasītājam no atbildētājas piedzīta neatmaksātā aizdevuma summa 5401,29 euro (LVL 3796,05), neatmaksātie

procenti par laiku līdz 2009.gada 30.novembrim 1496,16 euro (LVL 1051,51) un līgumsods par laiku līdz 2009.gada 30.novembrim 244,83 euro (LVL

172,07).

[3.7] Pirmās instances tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 33.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam piedzīta

tā samaksātā valsts nodeva EUR 356,16 (LVL 250,31) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (LVL 3,30).

[3.8] Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un

citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30.

Lietā ir radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83 (LVL 5,50) par pavēstu nosūtīšanu, tiesas dokumentu tulkošanu, kas

sūtīti atbildētājai uz Norvēģiju EUR 69,44 (LVL 48,80), kopā EUR 77,27, kas piedzīti no atbildētājas par labu Tiesu administrācijai.

[3.9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, noteikts termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

[4] Par minēto spriedumu atbildētāja /pers. B/ iesniegusi apelācijas sūdzību (1.sējuma 213.-214.lapa), norādot, ka pirmās instances tiesas

spriedumam nepiekrīt, tāpēc pārsūdz to pilnā apjomā.

[4.1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka 2006.gada 12.jūlijā, parakstot kredīta līguma iesniegumu, atbildētājai bankas pārstāvji iedevuši parakstīt

tipveida kredīta līgumu. Atbildētāja līguma noteikumus nav varējusi mainīt sev par labu. Ja varētu mainīt tos, atbildētāja vairākiem noteikumiem nebūtu

piekritusi. Piemēram, nebūtu piekritusi līguma 5.2.4.punktā noteiktajiem paaugstinātiem kredīta procentiem no nesamaksātās summas. Savukārt

paaugstinātie kredīta procenti bija norādīti AS “Parex Banka” tarifos jeb Paaugstināto kredīta procentu likmes cenrādī, bet ne līgumā, kas sastādīja 18%

apmērā gadā. Kā arī nebija piekritusi līguma 5.2.2.punktā noteiktajiem procentiem par izmantoto kredītlimitu par katru dienu 0,15%, kas bija norādīts

tarifos.

[4.2] Atbildētāja atsaukusies uz Civillikuma 1760 pantu un norāda, ka prasītājs ir cēlis prasību par parāda piedziņu, bet prasības celšanas brīdī

neprasīja likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2009.gada 30.novembri. Tāpēc bankai nav tiesību pieprasīt likumiskos nokavējuma procentus

par laiku no 2010.gada 15.aprīļa, kuri norādīti spriedumā kā līgumsods LVL 172,07 apmērā. Saskaņā ar Civillikuma 1760.pantu banka šādas tiesības ir

zaudējusi, jo prasības celšanas brīdī nav prasījusi likumiskos nokavējuma procentus sākot no minētā brīža.

[4.3] 2014.gadā 6.maijā uz tiesas elektronisko pasta adresi atbildētāja aizsūtījusi e-pastu, kurā norādīts, ka viņa atrodas uz slimības lapas un

slimības dēļ nevar ierasties uz sēdi. E-pastam bija pievienotas slimības lapas. Spriedumā norādīts, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas

apliecinātu, ka viņai nav iespējas ierasties uz tiesas sēdi, un tiesa neierašanos tiesas sēdē uzskatīja par nepamatotu, un izskatīja lietu bez atbildētājas

klātbūtnes. Savukārt 2014.gada 6.maijā (tajā pašā dienā) tiesa saņēmusi prasītājas pilnvarotā pārstāvja iesniegumu ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja

pārstāvja piedalīšanas sēdē, norādot, ka prasību uztur pilnā apmērā un lūdz apmierināt prasību pilnā apjomā.

Atbildētāja uzskata, ka tiesa nepamatoti izskatījusi lietu bez atbildētājas klātbūtnes, kaut arī bija pierādīts ar vairākiem medicīniskajiem

dokumentiem, ka viņai nav bijusi iespēja ierasties uz tiesas sēdi slimības dēļ. Pielikumā bija vairākas slimības lapas un Izraksti, kas izsniegti gan Latvijā

(Ģimenes ārsts un rehabilitācijas cents “Vaivari”), gan ārzemēs - Norvēģijā. Tajā brīdī atbildētājai nav bijusi iespēja iztulkot slimības lapas, kas bija

izsniegtas norvēģu valodā. Kā norādīts spriedumā, tiesa nebija izskatījusi šos dokumentus tiesas sēdē, kā arī nebija pieprasījusi tulkojumu, lai

pārliecinātos par veselību. Uzskata, ka tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas

izskatīšanu, bet izskatīja lietu bez atbildētājas klātbūtnes, kas pilnībā nav ietekmējis to, ka prasītāja pārstāvis arī nebija piedalījies sēdē. Atbildētāja pilnīgi

nepiekrīt tam, ka tiesas sēde noritējusi bez viņas klātbūtnes, kaut neierašanās tiesas sēdē bija pamatota.

Ievērojot minēto, atbildētāja lūdz prasību noraidīt pilnā apjomā.

[5] Prasītājs AS “Reverta” uz iesniegto apelācijas sūdzību iesniedzis tiesā paskaidrojumus (1.sējuma 243.lapa), kurā lūgts apelācijas sūdzību

noraidīt.

[5.1] Prasītājs norāda, ka 2006.gada 12.jūlijā atbildētāja ar savu parakstu ir apliecinājusi, ka piekrīt visiem Līguma nosacījumiem un apņēmās tos

ievērot (Līguma 5.sadaļa “PARAKSTI”). Faktu, ka atbildētāja piekrita Līguma nosacījumiem, apstiprina atbildētāja darbības: sākot no Līguma

noslēgšanas brīža, t.i., no 2006.gada 12.jūlija līdz pat 2009.gada 2.jūnijam (veikta pēdējā iemaksa), atbildētāja pildīja līguma nosacījumus - veica visus ar

līguma saistītos maksājumus. Pirms un pēc prasītāja vēršanās tiesā atbildētāja savas tiesības nav izmantojusi, pie tam, saistību izpildes nokavējums ir

ilgstošs un nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājai būtu pastāvējuši objektīvi iemesli, kas apgrūtinātu saistības izpildi. Visa līguma darbības laikā, ka arī pēc

prasītāja vienpusējas atkāpšanas no līguma un līdz pat apelācijas sūdzības iesniegšanas dienai, atbildētāja nav cēlusi iebildumus un apstrīdējusi līguma

nosacījumus. Atbildētāja savus iebildumus ir izvirzījusi tikai apelācijas sūdzībā. Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 10. un 426.pantu, prasītāja ieskatā, ir

pamats atzinumam, ka atbildētājas izvirzītie iebildumi, kas izteikti apelācijas sūdzībā, ir atzīstami par nepamatotiem, turklāt acīmredzami vērsti uz to, lai

izvairītos no saistību izpildes.

[5.2] Apelācijas sūdzībā atbildētāja norāda, ka prasītājam nav tiesību pieprasīt likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2010.gada 15.aprīli,

kuri norādīti spriedumā kā līgumsods LVL 172,07 apmērā.

Prasītājs norāda, ka, iesniedzot tiesā prasību par parāda piedziņu, prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no atbildētājas neatmaksāto pamatparādu,

nesamaksātos nolīgtos procentus par aizdevuma lietošanu (procenti un paaugstinātie procenti) un līgumsodu, nevis likumiskos nokavējuma procentus.

Atsaucoties uz Civillikuma 1716., 1717. un 1720.pantu, un pamatojoties uz American Express kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu

4.9.punktu, prasītājs aprēķinājis līgumsoda procentus par atbildētājai piešķirtā kredītlimita pārtēriņu, sākot ar dienu, kad kredītlimita pārtēriņš izveidojies,

līdz dienai (to ieskaitot), kad pārtērētā naudas summa tiek ieskaitīta/iemaksāta Kredītkartes kontā. Turklāt, līgumsoda apmērs uzskatāms par samērīgu.

[5.3] Apelācijas sūdzībā atbildētāja norādījusi, ka nepiekrīt tam, ka tiesa izskatīja lietu bez atbildētājas klātbūtnes, jo atbildētāja uz tiesas

elektronisko pasta adresi ir nosūtījusi e-pastu ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu viņas slimības dēļ, kā arī tika pievienotas slimības lapas.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītājs savu prasību pret atbildētāju cēlis 2011.gada 19.septembrī un civillieta izskatīta 2014.gada 20.maijā. Līdz

lietas izskatīšanas brīdim atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību tiesā nav iesniegusi. Atbildētāja nav izmantojusi

Civilprocesa likuma 74.pantā piešķirtās tiesības un ignorējusi sacīkstes principu.

Bez tam, prasītāja rīcībā ir informācija, ka 2009.gada 30.janvārī atbildētāja pilnvarojusi /pers. C/, t.sk., kārtot visas (..) lietas visās tiesu (..)

iestādēs ar visām tiesībām, kādas ar likumu piešķirtas pieteicējam, prasītājam, atbildētajam (..). Pēc prasītāja rīcībā esošas informācijas, minētā pilnvara

nav atsaukta un ir derīga. Līdz ar to secināms, ka atbildētājai bija iespēja realizēt savas ar Civilprocesa likuma 74.pantu piešķirtās tiesības arī ar

pilnvarotā pārstāvja palīdzību, bet viņa nav izmantojusi šo iespēju.

[5.4] Prasītājs uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots un likumīgs, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[6] Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā, pavēsti nosūtot uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietu Norvēģijā, Naustveien 10, 8200. Pavēste atbildētājai izsniegta 2015.gada 24.septembrī (2.sējuma 40.-46.lapa).

2015.gada 7.decembrī tiesā saņemts atbildētājas pilnvarotās pārstāves /pers. C/ iesniegums (2.sējuma 47.lapa), kurā norādīts, ka sakarā ar viņas

veselības stāvokli, atsakās pārstāvēt /pers. B/ tiesas procesā.

2015.gada 8.decembrī tiesā saņemts /pers. B/ elektroniski nosūtīts iesniegums (2.sējuma 50.lapa), kurā norādīts, ka /pers. C/ ir atteikusies viņu

pārstāvēt tiesā, bet pati uz tiesas sēdi nevarēs ierasties sakarā ar aizņemtību darbā. Norāda, ka ir vientuļā māte un ne finansiāli, ne arī fiziski tik īsā laikā

nav iespējas nokārtot savu ierašanos uz tiesas sēdi. Tāpat norāda, ka līdzekļu trūkumu dēļ nav iespējams atmaksāt parādu AS “Parex banka”. Vienlaicīgi

lūdz neizskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes, bet gadījumā, ja lietu izskata, lūdz nosūtīt spriedumu ar tā tulkojumu norvēģu valodā pa pastu uz adresi

Norvēģijā.

Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā vai 210.pantā norādītos lietas izskatīšanas

atlikšanas pamatus un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas /pers. B/ klātbūtnes.

[7] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu un lūdza apmierināt prasību.

Motīvu daļa

[8] Civillietu tiesu kolēģija, uzklausījusi lietas dalībniekus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka apelācijas sūdzība iesniegta

nepamatoti, bet prasība ir apmierināma.

[9] Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Ievērojot to, ka apelatore /pers. B/ ir pārsūdzējusi spriedumu pilnā apjomā, Civillietu tiesas kolēģija izskata lietu pēc būtības.

[10] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā

gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus spriedumā motīvu daļā var nenorādīt.

[11] Civillietu tiesu kolēģija pievienojas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija sprieduma motivācijai un atzīst šajā

spriedumā ietverto pamatojumu par pareizu un pilnībā pietiekamu, to neatkārtojot.

[12] Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa noteic, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja

tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

[13] Izvērtējot apelācijas sūdzības argumentus, apelācijas instances tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka nav strīda par to, ka 2006.gada

12.jūlijā atbildētāja parakstīja Iesniegumu American Express Gold maksājumu kartes saņemšanai un konta atvēršanai, kurā lūdza Banku izsniegt

kredītlimitu LVL 700, vēlāk to palielinot līdz LVL 3800 (27.05.2009.). Banka izsniedza atbildētājai Kredītkarti Gold, piesaistīja to atbildētājas kontam,

kā arī piešķīra atbildētājai kredītlimitu LVL 3800.

Ar savu parakstu uz Iesnieguma maksājumu kartes saņemšanai un konta atvēršanai atbildētāja apliecināja, ka ir iepazinusies ar to un piekrīt

American Express Gold kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem un spēkā esošajam Bankas noteiktajam pakalpojumu Cenrādim.

[13.1] Civillietu tiesas kolēģija ieskatā, parakstot minēto iesniegumu par kredītkartes izsniegšanu un kredītlimita piešķiršanu, atbildētāja ar prasītāju

nodibināja tiesiskās attiecības, kas pēc savas būtības atbilst kreditēšanas līgumam ar vienkāršotu kredīta saņemšanas un atmaksas mehānismu, t.i.,

atbildētāja pēc nepieciešamības izmantoja prasītājas finanšu resursus noteiktā limita apmērā (mainīga lieluma aizdevums), izmantojot noteiktu instrumentu,

t.i., kredītkarti, maksājot pielīgtos procentus par prasītāja naudas izmantošanu un veicot minimālās vai arī citas iemaksas kredītkartes kontā.

Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā noteiktajam būtiskas līguma sastāvdaļas konkrētajā gadījumā ir kredīta apmērs (limits) un

izmantotā kredīta samaksas kārtība un termiņi.

[13.2] Atbildētāja savu parakstu un to nosacījumus pušu noslēgtajā darījumā nav apstrīdējusi, lai gan nepilnīgi, tomēr pildījusi uzņemtās saistības,

ko apstiprina veiktie maksājumi.

Civilprocesa likuma 178.panta otrajā daļā noteikts, ka pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī

persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

Šī norma atbilst Civillikuma 1431.pantā noteiktajam, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu,

uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese

un ierunas tiesība.

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija secina, ka 2006.gada 12.jūlijā starp AS “Parex banka” un atbildētāju tika noslēgts kreditēšanas līgums.

[14] Lietā nav strīda par to, ka AS “Parex banka” ir izpildījusi savas saistības un atbilstoši kredītkaršu izsniegšanas noteikumiem, piešķīrusi

kredītlimitu un nodrošinājusi kredītkartes izmantošanu, savukārt atbildētāja izmantojusi kredītu par kopējo summu EUR 5401,29 (LVL 3796,05).

[15] Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Par parāda esamību atbildētāja tika informēta ar 2009.gada 19.novembrī nosūtīto brīdinājumu, no kura redzams, ka atbildētāja nav veikusi

maksājumus, un kurā lūdza līdz 2009.gada 30.novembrim samaksāt parādu par American Express Gold maksājumu kartes izmantošanu. Neskatoties

uz minēto brīdinājumu, atbildētāja parādu nesamaksāja. Tādējādi secināms, ka prasītāja atkāpšanās no līguma notika pēc tam, kad atbildētāja ilgstoši

nepildīja uzņemtās saistības. Pie šādiem apstākļiem prasītāja rīcība saskaņā ar karšu līgumu American Express Gold noteikumiem bija pamatota.

Parāda samaksa līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai nav veikta, kaut arī termiņš ir iestājies. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs ir pierādījis

savu prasījumu un saistību neizpildi, un prasība daļā par pamatparāda EUR 4728,05 (LVL 3322,89).piedziņu ir apmierināma.

[16] Apelatores ieskatā pirmās instances tiesa piedzinusi paaugstinātos kredīta procentus, kas nebija norādīti līgumā, bet tikai bankas tarifos.

[16.1] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka prasības pieteikumam tika pievienoti prasības summas aprēķini un atbildētājai izsniegtās kredītkartes

procentu atšifrējuma izdrukas. Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka apelatore nav iesniegusi savus iebildumus pret prasību un prasības summas aprēķinu.

Turklāt atzīstams, ka karšu kredītlimits tika piešķirts atvieglotā kārtībā, tas ir, bez ķīlas nodrošinājuma un algas konta piesaistes bankai. Līguma

noslēgšanas laikā klientei bija zināms, ka savlaicīgi neveicot minimālo iemaksu, tiks aprēķināti paaugstinātie kredītprocenti par pieļauto kavējuma laiku.

Civillietu tiesas kolēģija secina, ka paaugstinātie kredītprocenti par līgumsaistību pārkāpumu ir kredītiestādes biznesa riska nodrošinājums.

[16.2] Savukārt daļā par kredītprocentu un kredītlimita lietošanu aprēķinu, pirmās instances tiesa ir pamatoti atsaukusies uz Civillikuma 1756. un

1757.pantu un to, ka puses līgumos bija pielīgušas procentus par kredītlimita lietošanu.

Civillietu tiesas kolēģija secina, ka kredīta lietošanas procenti ir aprēķināti saskaņā ar bankas cenrādi. Kredīta procenti un paaugstinātie kredīta

procenti tika aprēķināti no pēdējās iemaksas veikšanas brīža (saskaņā ar Karšu lietošanas un apkalpošanas noteikumiem) līdz kredītlimita anulēšanai.

[16.3] Par American Express Gold kredītkartes lietošanu (pie neatmaksātās galvenā parāda summas EUR 5401,29 (LVL 3796,05) prasītājs

aprēķinājis kredīta procentus EUR 559,93 (LVL 393,52) un paaugstinātos kredīta procentus EUR 936,24 (LVL 657,99) par laiku no 2008.gada

30.novembra līdz 2009.gada 30.novembrim.

[16.4] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasītāja kredīta lietošanas procentu aprēķins atbilst likuma un līguma noteikumiem, līdz ar to ir pamatots.

[17] Nepelna ievērību apelatores argumenti, ka pirmās instances tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma 209.pantā norādīto un bez tiesiska

pamata izskatījusi lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

[17.1] Civilprocesa likuma 209.pantā norādīti gadījumi, kad tiesas pienākums ir atlikt lietas izskatīšanu, un tie ir: 1) ja tiesas sēdē neierodas kāds no

lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu; 2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu,

neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu; 3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un tāpēc viņš lūdz

lietas izskatīšanu atlikt; 4) ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar

tiesas spriedumu; 5) šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā; 6) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.2 panta pirmo daļu

ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu un ir saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.2 panta otrā daļa), bet atbildētājs

paziņojumu nav saņēmis savlaicīgi; 7) ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.2 panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par

tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts, un nav saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.2 panta otrā daļa) vai

dokumentu neizsniegšanu; 8) ja saņemta pušu piekrišana mediācijai.

[17.2] Pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka pirmās instances tiesā tiesas sēde bija nozīmēta trīs reizes – 2013.gada

22.maijā, 2014.gada 19.februārī un 2014.gada 6.maijā. Pirmā tiesas sēde tika atlikta pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209.panta otro punktu,

balstoties uz atbildētājas lūgumu (1.sējuma 151.lapa). Otrā tiesas sēde savlaicīgi – 2014.gada 28.janvārī, tika noņemta no izskatīšanas un nozīmēta tiesas

sēde uz 2014.gada 6.maiju sakarā ar to, ka atbildētājai bija jāpaziņo par tiesas sēdi uz viņas aktuālo deklarēto adresi Norvēģijā (1.sējuma 155.lapa).

Atbildētāja pavēsti par tiesas sēdi 2014.gada 6.maijā ir saņēmusi personīgi 2014.gada 7.martā (1.sējuma 180.lapa). Taču tiesas sēdes laikā, t.i.,

2014.gada 6.maijā tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu neizskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes, pievienojot darbnespējas lapas B, kas izsniegta

2013.gada 12.aprīlī, kopiju, un darbnespējas lapas norvēģu valodā bez tulkojuma latviešu valodā kopiju.

[17.3] 2001.gada 3.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 20.1 punkts noteic, ka pēc personas

pieprasījuma ārsts vai ārsta palīgs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību izsniedz izrakstu no stacionāra

pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u). Pirms izraksta izsniegšanas aizpilda tā 1., 2., 3., 10., 11. un 12.punktu, 10.punktā

norāda ārstēšanās režīmu, kas konkrētajā laikposmā noteikts atbilstoši pacienta veselības stāvoklim (ārstēšana stacionārā, mājas vai brīvais režīms), kā

arī izdara par to ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā.

[17.4] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesai bija pamats izskatīt lietu bez pušu piedalīšanās tiesas sēdē, jo iesniegumam nav

pievienots izraksts, no kura būtu secināms, ka atbildētājai noteikts tāds ārstēšanās režīms, kas tai kavētu realizēt savas tiesības tiesā, turklāt tiesā nav

iesniegta ārstējošā ārsta izziņa kā to paredz iepriekš norādītie Ministru kabineta noteikumi.

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas gadījumus un secināja,

ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu pirmās instances tiesai bija pamats izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Prasītājs, iesniedzot tiesā prasību ir samaksājis valsts nodevu EUR 356,16 (LVL 250,31) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70

(LVL 3,30). Ievērojot to, ka prasība ir apmierināta pilnībā, no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami tā samaksātie tiesāšanās izdevumi EUR

360,86 apmērā.

[19] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Pirmās instances tiesas spriedumā konstatēts, ka lietā ir radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 77,27 apmērā.

No pavēstu uzziņas redzams, ka apelācijas instances tiesā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu nosūtīšanu lietas dalībniekiem ir EUR

5,01.

Ievērojot minēto, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 82,28, kas iepriekš nav samaksāti, ir piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

[20] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

no s pri e da

AS “Reverta” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Reverta”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, neatmaksāto aizdevuma

summu EUR 5401,29, neatmaksātos procentus par laiku līdz 2009.gada 30.novembrim EUR 1496,16, līgumsodu par laiku līdz 2009.gada

30.novembrim EUR 244,83 un tiesas izdevumus EUR 360,86, kopā EUR 7503,14 (septiņi tūkstoši pieci simti trīs euro un 14 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 82,28 (astoņdesmit divi euro un

28 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, Lieta Nr.C29802511, atbildētāja /pers. B/.

Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā

sprieduma labprātīgas izpildes termiņā.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Atbildētāja/pers. B/ spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no pilna sprieduma izsniegšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2016.gada 28.janvārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja O.Blūmfelde

Tiesnese S.Beļajeva

Tiesnesis V.Vazdiķis