Court partially allowed debt collection claim against individual, awarding principal and interest but rejecting negotiated interest.

Lietas arhīva Nr. C-0528-23

ECLI:LV:REZT:2023:0427.C26052823.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2023.gada 27.aprīlī

Rēzeknes tiesa

tiesnese Inta Marnauza

izskatīja rakstveida procesā civillietu OU “AKTIVA FINANCE GROUP” (nosaukums iepriekš – OU AKTIVA FINANTS), Igaunijas

reģistrācijas Nr.10746479, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas

Nr.40003717522, prasības pieteikumā vienkāršotajā procedūrā pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 10.janvārī prasītājs ārvalsts komersants OU “AKTIVA FINANCE GROUP” (nosaukums iepriekš – OU AKTIVA FINANTS),

Igaunijas reģistrācijas Nr.10746479, iesniedza Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju /pers. D/ par naudas

piedziņu.

[1.1] Prasītājs, pamatojoties uz apstākļiem, ka 03.05.2019. starp Ferratum Bank p.l.c. kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju noslēgts

Kreditēšanas līgums Nr./NUMURS/, bet 09.07.2021. starp Ferratum Bank p.l.c. un prasītāju OU “AKTIVA FINANCE GROUP” (nosaukums

iepriekš – OU AKTIVA FINANTS) tika noslēgts Debitoru parādu pirkuma līgums, ar kuru tostarp, atbilstoši izrakstam no Prasību specifikācijas

attiecībā uz Debitoru parādu pirkuma līgumu, cedētas no Kreditēšanas līguma Nr./NUMURS/ izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju, lūdza piedzīt

no atbildētājas parāda pamatsummu 458,49 euro, parāda atgūšanas izdevumus 7 euro, nolīgtos procentus par aizdevuma izmantošanu par periodu no

03.05.2019. līdz 04.08.2021. 121,98 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 30.10.2021. līdz 03.01.2023. 32,49 euro, kā arī

samaksāto valsts nodevu 92,99 euro; lūdza noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas par laiku no

04.01.2023. līdz sprieduma izpildei.

[1.2] Normatīvie akti, pēc kuriem prasītājs vadījies, – Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801.,

1805., 1934., 1943.panti, Civilprocesa likuma 1., 8.panti, 41.panta pirmā daļa, 195., 250.18, 250.19, 250.20 panti.

[2] Atbildētājai Civilprocesa likuma 250.21pantā noteiktajā kārtībā nosūtīts prasības pieteikums rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, izskaidrojot

Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu procesuālās tiesības un pienākumus. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi un

pušu noraidījumi tiesnesei tiesā nav saņemti, kas nav šķērslis sprieduma taisīšanai (Civilprocesa likuma 250.21panta otrā daļa).

Motīvu daļa

[3] Civillieta ārvalsts komersanta OU “AKTIVA FINANCE GROUP” (nosaukums iepriekš – OU AKTIVA FINANTS) prasībā pret atbildētāju

/pers. D/ par naudas piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18, 250.19panta noteikumiem ir vienkāršotās procedūras lieta, līdz ar to saskaņā ar

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, tiesa sastāda saīsināto spriedumu.

Savukārt Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot

aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā

norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

[4] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļā par parāda

pamatsummas 458,49 euro, parāda atgūšanas izdevumu 7 euro, nolīgto procentu par aizdevuma izmantošanu par periodu no 03.05.2019. līdz

04.08.2021. 70,21 euro, likumisko nokavējuma procentu par periodu no 30.10.2021. līdz 03.01.2023. 32,49 euro piedziņu, savukārt daļā par nolīgto

procentu par aizdevuma izmantošanu par periodu no 03.05.2019. līdz 04.08.2021. 51,77 euro piedziņu prasība ir noraidāma pēc turpmāk minētajiem

normatīvajiem aktiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.pants, 10.panta pirmā daļa, 6.panta pirmā daļa, trešā daļa, piektā daļa, vienpadsmitā daļa; Parādu

ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo

apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts, Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1753., 1756., 1757.panti, 1759.panta 1.punkts, 1763.panta

1.punkts, 1764., 1765.pants, 1793.panta 3.punkts, 1798., 1801., 1805., 1838., 1934., 1943., 1946.panti; Civilprocesa likuma 93., 96.panti.

[4.1] No lietas materiāliem redzams un par to strīds nepastāv, ka 2019.gada 3.maijā starp Ferratum Bank p.l.c. un atbildētāju noslēgtā

Kreditēšanas līguma Nr./NUMURS/ (turpmāk – līgums) ietvaros atbildētājai tika izsniegts aizdevums 600 euro. Kā izriet no līguma standarta

noteikumiem, aizdevums piešķirts uz vienu gadu, sākot no datuma, kad notikusi sākotnējā kredīta izņemšana, aizdevuma lietošanas procentu likme ir

0,2483% apmērā dienā jeb 90,6295% gadā.

No parāda aprēķina redzams, ka laika periodā no 03.05.2019. līdz 04.08.2021. atbildētāja aizdevuma un tā lietošanas procentu dzēšanai

nomaksājusi 671,30 euro, no kuriem 529,79 euro novirzīti procentu dzēšanai, bet 141,51 euro – aizdevuma pamatsummas dzēšanai.

[4.2] Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1946.panta pirmo daļu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Savukārt no Civillikuma 1763.panta 1.punkta, kas noteic, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu, izriet, ka procentu lielums nevar būt nesamērīgi augsts. Šī norma nepieļauj procentu lieluma pārsvaru attiecībā pret kapitāla summu jeb

izsniegtā aizdevuma summu.

Prasītājs, pie apstākļa, ka izsniegtā aizdevuma summa ir 600 euro un atbildētājas naudas līdzekļi 529,79 euro apmērā jau novirzīti aizdevuma

lietošanas procentu dzēšanai, lūdz vēl piedzīt no atbildētājas aizdevuma lietošanas procentus par periodu no 03.05.2019. līdz 04.08.2021. 121,98 euro

apmērā. Tādējādi atbildētājai par aizdevuma lietošanu pavisam aprēķināti procenti 651,77 euro apmērā.

[4.3] Lietā nav strīda par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta izpratnē atbildētāja atzīstama par patērētāju, bet prasītājs – par

pakalpojuma sniedzēju.

Atbilstoši minētā likuma 6.panta vienpadsmitajai daļai, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un

patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā

ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Šīs normas formulējums ļauj secināt, ka likums noteic tiesai pienākumu izvērtēt līguma, kas noslēgts ar patērētāju, noteikumu atbilstību labticīguma

prasībām un tos nepiemērot, ja šādi noteikumi ir netaisnīgi no patērētāju tiesību viedokļa, neatkarīgi no tā, vai patērētājs cēlis kādus konkrētus iebildumus

(sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2013.gada 12.marta spriedumu lietā Nr.SKC- 108/2013 (C39122208)), 2015.gada 20.februāra

spriedumu lietā Nr.SKC-19/2015 (C28280410)), 2016.gada 30.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-459/2016 (C33417911)), 2017.gada

31.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-99/2017(C12172813), 2017.gada 30.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-313/2017 (C33310612)).

Tiesa atzīst, ka pušu noslēgtais līgums ir tipveida jeb standartlīgums, kas atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta piektajā daļā

minētajam tiesiskajam regulējumam uzskatāms par savstarpēji neapspriestu. Tomēr neapspriests līguma noteikums a priori nevar tikt atzīts par netaisnīgu.

Lai neapspriestu līguma noteikumu atzītu par netaisnīgu, ir nodibināms kāds no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešajā daļā

norādītajiem pamatiem, kas rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās pušu tiesībās un par sliktu patērētājam. Minētā panta trešās daļas 4.punkts

paredz, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības,

neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai

nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Tiesa atzīst, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešā daļa neparedz noteikumu par aizdevuma lietošanas procentu likmes izvērtējumu

tādā pat kārtībā kā noteikumu par līgumsoda apmēra izvērtēšanu. Tomēr tiesai tāpat ir pienākums izvērtēt līguma noteikuma taisnīgumu un samērīgumu

attiecībā uz aizdevuma lietošanas procentu veidošanās dabu.

[4.4] Atbilstoši tiesību doktrīnā izteiktajai atziņai procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā

funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus. Procentiem nedrīkst piedēvēt soda

raksturu un jaukt tos ar procentos izteiktu līgumsodu. (..) Tirgus situācijai atbilstošu procentu maksāšana nav nekas negatīvs un apkarojams. Turpretim

pārmērīgi augstu procentu ņemšanu sauc par augļošanu.(..) Civiltiesiskos strīdos pārmērīgi augsti procenti var kalpot par pamatu līguma noteikumu

atzīšanai par neatbilstošiem labiem tikumiem (sk. Torgāns K. Saistību tiesības I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006,

145.lpp.).

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma ceturtās daļas septītajā nodaļā pirmā, otrā un trešā apakšnodaļa regulē procentu saistības izcelšanos, izbeigšanos un aprobežojumus gan

lietošanas, gan nokavējuma procentiem. Tādejādi Civillikuma 1763.panta 1.punktā paredzētais procentu pieauguma ierobežojums attiecināms uz visu

atlīdzību kopumā, kas procentu veidā kreditoram pienākas no parādnieka.

Turklāt Civillikuma 1764. pantā likumdevējs noteicis, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts

nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā. Par prettiesiskiem uzskatāmi

nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

Savukārt ne Civillikuma normas, ne cits normatīvais akts neregulē aizdevuma lietošanas procentu likmes, proti, atlīdzības, kas dodama par kādas

naudas summas lietošanas atvēlējumu, tā ir brīva līdzēju griba saistīties līgumattiecībās. Arī atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam tiesai nav

piešķirta kompetence vērtēt aizdevuma lietošanas procentu likmes samērīgumu (sk. Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada

18.oktobra spriedumu lietā Nr. CA-0320-17/7).

Tomēr, lai arī līgumā darījuma dalībnieki ir tiesīgi vienoties par aizdevuma lietošanas procentiem, kā dotajā gadījumā tas ir 0,2483% dienā jeb

90,6295% gadā, procentu pieaugums saskaņā ar Civillikuma 1763.panta 1.punktu ir aprobežots ar kapitāla lielumu jeb izsniegtā aizdevuma

pamatsummu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka jau nomaksātie un lūgtie no atbildētājas aizdevuma lietošanas procenti 651,77 euro kopsummā nevar pārsniegt izsniegtā

aizdevuma summu 600 euro, tāpēc no atbildētājas prasītāja labā piedzenami procenti par aizdevuma izmantošanu par periodu no 03.05.2019. līdz

04.08.2021. 70,21 euro apmērā, savukārt prasība daļā par nolīgto procentu par aizdevuma izmantošanu 51,77 euro piedziņu ir noraidāma.

[5] Prasītājs lūdz tiesu noteikt tiesības par laiku no 04.01.2023. līdz sprieduma pilnai izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no visas ar

spriedumu piedzītās summas.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 ir norādījis, ka

stājoties spēkā nolēmumam par naudas summas piedziņu, par piedziņas juridisko pamatu kļūst spriedums, kura labprātīga nepildīšana rada nokavējumu

Civillikuma 1759.panta izpratnē. Savukārt nokavējums dod pamatu likumisko procentu maksāšanai. To pamato apstāklis, ka sprieduma nepildīšana,

citam pienākošās summas paturēšana pie sevis, nozīmē sveša kapitāla lietošanu, par ko pēc likuma pienākas procentu samaksa. Valstij ir pienākums

nodrošināt likumīgā spēkā stājušos spriedumu izpildi. Minētā pienākuma izpilde, kas ir valsts uzdevums publisko tiesību jomā, tiek panākta ar dažādiem

tiesību instrumentiem, institūtiem un mehānismiem. Ievērojot minēto, apstāklis, ka likumdevējs pieļāvis civilprocesā publiskām tiesībām raksturīgo

regulējumu, varētu norādīt uz to, ka šajā gadījumā tiesības uz likumiskiem procentiem ir vērstas uz sprieduma izpildes stimulēšanu, t.i., ka minētās tiesības

ir sasaistē ar nokavējumiem, kas var rasties sprieduma izpildes procesā.

Arī juridiskajā literatūra atzīts, ka likumiskie procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc satura ir cita veida prasījums, tas vairs nav prasījums par

uzturlīdzekļa maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma

izpildīšanas kavējumu, tātad nepakļaušanos kompetentās tiesu institūcijas spriedumam, kura izraisījusi nepieciešamību vērsties pie tiesu izpildītāja ar

pieteikumu par piespiedu izpildi (sk. Torgāns K. Likumisko procentu aprēķināšana. Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā. Latvijas

Universitātes 73.zinātniskās konferences rakstu krājums, 2015).

Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta, Civillikuma 1759.panta, Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā nosacījumiem un

ievērojot Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021.gada 15.decembra lēmumā noteikto par likumisko procentu apmēru 6% (seši

procenti no simta gadā), ar spriedumu ir nosakāmas prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei

notecēšanas un līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus no visas ar spriedumu piedzītās summas. Saskaņā ar

Civillikuma 1763.panta 1.punktu procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu

pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā parāda apmēru.

Prasītāja prasījums noteikt tam tiesības saņemt likumiskos procentus (6% gadā) par laiku no 04.01.2023. nav pamatots, jo prasītājam ir

procesuālās tiesības par visu nokavējuma laiku uz sprieduma sastādīšanas dienu pašam aprēķināt atbildētājai likumiskos nokavējuma procentus un

pieteikt atbilstošu prasījumu izlemšanai tiesā uz izskatīšanas dienu, taču prasītājs nav izmantojis savas tiesības.

Līdzīgu atziņu ir paudis arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-

1331/2016, norādot, ka ar saistības pārkāpumu saistītie likumiskie procenti pieprasāmi, prasītājam izvirzot attiecīgu prasījumu pirmās instances tiesā.

Līdz ar to, nav pamata noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus (6% gadā) par laiku no 04.01.2023..

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tā kā prasība apmierināta 91,65 % apmērā, t.i. 568,19 euro apmērā, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 85,23 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu un atbilstoši Ministru kabineta

2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5. un 14.punktam no atbildētājas valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi no to faktiskā apmēra 4 euro (lietas 2.lapa) –

3,66 euro apmērā (4 euro x 70,46 %).

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 250.25, 250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu OU “AKTIVA FINANCE GROUP” (nosaukums iepriekš – OU AKTIVA

FINANTS), Igaunijas reģistrācijas Nr. 10746479, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”,

reģistrācijas Nr.40003717522, pamatparādu 458,49 euro, parāda atgūšanas izdevumus 7 euro, nolīgtos procentus par aizdevuma izmantošanu par

periodu no 03.05.2019. līdz 04.08.2021. 70,21 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 30.10.2021. līdz 03.01.2023. 32,49 euro,

valsts nodevu 85,23 euro apmērā, kopā 653,42 euro (seši simti piecdesmit trīs euro 42 centi), samaksu veicot SIA “Julianus Inkasso Latvija” kontā

Nr.LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.

Atzīt OU “AKTIVA FINANCE GROUP” (nosaukums iepriekš – OU AKTIVA FINANTS), Igaunijas reģistrācijas Nr. 10746479, tiesības

saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās summas (653,42 euro) , no

sprieduma stāšanās spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par nolīgto procentu par aizdevuma izmantošanu par periodu no 03.05.2019. līdz 04.08.2021. 51,77 euro piedziņu no

atbildētājas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,66 euro, kas iemaksājami –

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21490, norādot datus lietas identificēšanai.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet ir pārsūdzams spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma

saturam.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam var iesniegt 10 desmit dienu laikā no

saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2023.gada 27.aprīļa – līdz 2023.gada 8.maijam, un uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48.panta

ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam tiks

sastādīts un būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 26.maijā.

Tiesnese I.Marnauza