Court orders full payment of management fees and interest for apartment complex against individual owner.

Lieta Nr. C 73 6906 21

ECLI:LV:ZRT:2022:0714.C73690621.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2022. gada 14. jūlijā

Zemgales rajona tiesa

tiesnese M. Griķe

rakstveida procesā

civillietā

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopība prasībā pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, ar

prasības summu 4743,20 euro, cēlusi prasījumus piedzīt no atbildētāja kā dzīvokļa īpašuma /adrese A/, īpašnieka, prasītājas labā parādu uz 2021.gada

1.novembri par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas izdevumus 1552,22 euro un maksājumus par

mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem – komunālajiem pakalpojumiem 3190,98 euro, kopā 4743,20 euro un visus tiesāšanās izdevumus,

nosakot prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5., 9., 10.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 9., 10., 13., 14., 16.pantu,

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmo daļu, Civillikuma 1., 2., 3., 4., 1068., 1069., 1071., 1651., 1652., 1756., 1759., 1760., 1765.,

1786., 1828., 1832., 1833., 1838.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 33., 34., 41., 44., 96., 250.18 – 250.27 , 406.8pantu.

[2] Atbildētājs paskaidrojis, ka notiek sarunas par izlīguma slēgšanu.

2022.gada 21.jūnijā atbildētājs paziņojis, ka izlīgumu noslēgt nav izdevies. Norāda uz savu mantisko stāvokli: saņem 580 euro mēnesī, no tā maksā

hipotekāro kredītu, baidās pazaudēt dzīvokli, kas ir viņa vienīgā dzīvesvieta.

Motīvu daļa

[3] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam – iebildumu pamatotība.

[3.1] Atbildētājs iebildumus par prasības pamatu, priekšmetu un summu nav cēlis. Izlīguma slēgšana likumā noteikta kā lietas dalībnieku tiesība, ne

pienākums (sk. Civilprocesa likuma 74.panta piekto daļu).

[3.2] Pušu sacīkste atbildētājam nav tikusi un netiek liegta, lietu iztiesājot saprātīgā termiņā, atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 25., 28.pantā

noteiktajam, jo samērīguma princips, abu pušu līdzsvarots tiesību aizsardzības princips, norāda uz to, ka nepildot savlaicīgi pienākumus un neīstenojot

tiesības, nepamatoti tiek novilcināts tiesas process un būtiski skartas prasītājas tiesības (sk. Civilprocesa likuma 1., 127.pantā), kas šajā gadījumā nav

attaisnojami. Paskaidrojumu sniegšanas un pierādījumu iesniegšanas termiņi pušu sacīkstē noteikti ar likumu (sk. Civilprocesa likuma 46., 93., 148.,

149.pantā). Nav pamata uzskatīt, ka ir objektīvi to kavējuma termiņi, jeb, ka persona pamatoti ir kavēta tos ievērot no savas gribas neatkarīgu, objektīvu

šķēršļu dēļ (sk. turpat, 92., 93., 96., 97.pantā).

[4] Novērtējot lietā prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi. Nav nekāda

pamata uzskatīt, ka pēc prasības celšanas kādi lietā nozīmīgi apstākļi būtu mainījušies, vai saistības izpildītas.

Atbildētājs pierādījumus savam mantiskajam stāvoklim nav iesniedzis. Personas mantiskais stāvoklis neatbrīvo atbildētāju no maksāšanas

pienākuma, ko noteic likums.

Civillikuma 1. pants noteic, ka katrai personai savas tiesības un pienākumi jāpilda godprātīgi, labā ticībā.

Pierādīt pušu sacīkstē var pozitīvu apgalvojumu, tādēļ pierādīšanas pienākums pāriet atbildētāja pusē, ka no saistībām izrietošie pienākumi

tikuši pildīti un/ vai izpildīti pienācīgā kārtībā.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka maksāšanas pienākumu ir pildījis un ir izpildījis.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. panta pirmo daļu, 190. panta otro daļu, tiesa pamato spriedumu uz sekojošiem apstākļiem, kas

nodibināti ar prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem lietā.

Zemesgrāmatu apliecība pierāda atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu un pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma domājamām

daļām [..] no daudzdzīvokļu mājas /adrese A/ uz 2006. gada 27.aprīļa pirkuma līguma pamata. Tas ir atbildētāja deklarēta dzīvesvieta (sk. TIS VMIS).

No parāda aprēķina un pakalpojumu rēķinu sadalījuma redzams, ka atbildētāja parāds atbilst prasības summai. Nav pamata uzskatīt, ka būtu celti

kādi iebildumi par aprēķinu, pakalpojumu kvalitāti vai citi. Lietā nav strīds par to, ka atbildētājam nav likti šķēršļi izmantot piederošo īpašumu un saņemt

pakalpojumus.

[6] Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1. – 5. un 8.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz

dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus un pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un

otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības

noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

Pamatojoties uz iepriekšminēto tiesību normu kopumu, atbildētājam kā dzīvokļa Nr. /adrese A/, īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

Tiesai pušu sacīkstē nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ar likumu noteiktu maksāšanas pienākumu nav izpildījis (sk. Civillikuma 1838.pantā).

Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1651. panta noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.

Saskaņā ar Civillikuma 1828. pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu, bet saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantā noteikto - samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civillikuma 1425. pants nosaka, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi cita

puse.

Tiesas ieskatā prasītāja ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem prasību ir pierādījusi, tiesa, neapšauba prasītājas iesniegtos pierādījumus, kas

pamato prasību, tajā skaitā parāda aprēķinu un parāda apmēru, ko prasītāja apliecina ar grāmatvedības uzskaiti un rēķiniem.

[7] Prasītājas samaksātie tiesas izdevumi pierādīti ar noteiktiem rakstveida pierādījumiem – maksājuma uzdevumiem un tie, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 41. panta pirmo daļu, 44.panta otro daļu, ir piedzenami no atbildētāja prasītājas labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms maksimālais termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, ņemot vērā prasības summu, tiesāšanās

izdevumus un atbildētāja paskaidrojumus.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, Civillikuma 1765. pantu, nosakāmas prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus no parāda

summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru: Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta 2007.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-111; 2013.gada 26.aprīļa spriedumā lietā

Nr. SKC-1106 pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību

par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta otro daļu ir pamats noteikt

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 10.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 8., 9., 190., 192., 194.,

195.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt pilnīgi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopībai parādu uz

2021.gada 1.novembri par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas izdevumus 1552,22 euro un

maksājumus par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem – komunālajiem pakalpojumiem 3190,98 euro, kopā 4743,20 euro un tiesāšanās

izdevumus 436,87 euro, ieskaitot tos pēc maksātāja izvēles SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, kontos:

AS SEB banka, konta Nr. /konta numurs/,

AS CITADELE BANKA, konta Nr./konta numurs/,

AS SWEDBANK, konta Nr./konta numurs/,

AS Luminor Bank, konta Nr./konta numurs/,

AS Privat Bank, konta Nr. /konta numurs/,

AS Citadele banka konta Nr./konta numurs/.

Noteikt procesuālu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas un pienākumu iesniegt tiesā šajā

termiņā pierādījumus par tā izpildi, izskaidrojot iespējamās procesuālās sekas, ja tas netiek izdarīts: tiek izdots izpildu raksts un nodots izpildei zvērinātam

tiesu izpildītājam, no kā iestājas pienākums apmaksāt arī ar izpildi saistītos izdevumus.

Noteikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopībai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei no

nenomaksātās pamatparāda summas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2022.gada 14.jūlija, Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā

(Jelgavā).

Tiesnese M. Griķe