Court dismissed appeal against traffic fine for illegal parking at a crosswalk intersection.

NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.142070310

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2011.gada 7.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S. Ozola, piedaloties pieteicējam A.V., personas kods /personas kods/, un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei J.A., atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.V. (turpmāk – pieteicējs) pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2010.gada 9.jūnija lēmuma Nr.3404 atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk arī - iestāde vai atbildētājs) KPP PPP Ceļu policijas bataljona inspektors 2010.gada 9.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.111598689 (turpmāk – Protokols), kurā konstatēts, ka 2010.gada 9.aprīlī, plkst.14.24 brauktuvju krustošanās vietā – pie nama Eksporta ielā 1C, Rīgā (Eksporta ielas un izbrauktuve no DUS „Statoil”), novietots stāvēšanai transportlīdzeklis Opel ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna), pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.6.punkta prasības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.10panta piektās daļas 8.punktu automašīnas vadītājam piemērots naudas sods 30 latu apmērā. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietniece, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, 2010.gada 9.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.3404 (turpmāk – Lēmums), ar kuru Protokolā piemēroto sodu atstāja negrozītu. Lēmumā konstatēts turpmāk norādītais. [1.1] No pārkāpuma fiksēšanas vietā veiktajām fotogrāfijām skaidri un nepārprotami redzams, ka automašīna novietota stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā, turklāt tas atrodas Eksporta ielas un Miķeļa ielas trīsvirziena krustojumā. Minētajā krustojumā nav nepārtrauktas

920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnijas vai sadalošās joslas, līdz ar to transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā ir aizliegta. [1.2] Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts noformēt protokolu pieteicējam. Policijas darbinieku rīcībā darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti. [1.3] Protokols pieteicējam sastādīts likumīgi un pamatoti. Apstāklis, ka citi transportlīdzekļu vadītāji pārkāpj CSN prasības, neattaisno pieteicēju, kā arī neietekmē izdarīta pārkāpuma būtību. Transportlīdzekļa vadītājs, vadot transportlīdzekli, ir atbildīgs par to, kas notiek ar viņa vadīto transportlīdzekli. [1.4] Lietā nav neviena likumīga un tiesiska pamata, lai atceltu piemēroto sodu. Pieteicēja iesniegumā norādītie apstākļi nevar būt par pamatu protokola atcelšanai.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 20.jūlijā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar šādiem argumentiem: [2.1] Sastādot protokolu un pieņemot Lēmumu nav ņemti vērā CSN 135.6. apakšpunkta otrajā teikumā noteiktais izņēmums, ka šī punkta prasība neattiecas uz izbrauktuvēm no degvielas uzpildes stacijām. [2.2] No lietas materiālos esošajiem fotouzņēmumiem redzams, ka pieteicēja automašīna novietota vismaz 2 metru attālumā no brauktuvju krustošanās vietas. Turklāt, automašīna nekādā gadījumā nevarēja vienlaicīgi atrasties gan uz izbrauktuves no DUS ,,Statoil”, gan arī Eksporta un Mikeļa ielas trīsvirzienu krustojumā. [2.3] Lēmumā nav izvērtēta lietas apstākļu atbilstība protokolā fiksētajam un pieteicējs faktiski sodīts par rīcību, kura kā administratīvais pārkāpums nav fiksēta protokolā.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots, atsaucoties uz Lēmumā izklāstītajiem lietas apstākļiem, papildus paskaidrojot, ka ar lietas materiāliem pilnībā pierādītas pieteicēja darbības CSN 135.6. punkta prasību pārkāpšanā un lietā nav neviena objektīva, likumīga un pamatota iemesla, lai piemēroto sodu atceltu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopsakarā ar tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu šajā lietā ir šādi pierādījumi: [7.1] 2010.gada 9.aprīļa Protokols, kurā konstatēts, ka 2010.gada 9.aprīlī plkst.14.24 automašīna novietota stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā pie nama Eksporta ielā 1C, Rīgā (Eksporta iela un izbrauktuve no DUS „Statoil”) (lietas 20.lapa); [7.2] Pārkāpuma konstatēšanas vietā un laikā uzņemti fotouzņēmumi, kuros redzama automašīna Opel ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas ir novietota stāvēšanai Rīgā, Eksporta un Miķeļa ielu krustojumā (lietas 34.-36.lapa); [7.3] Pieteicēja 2010.gada apstrīdēšanas iesniegums, kurā viņš paskaidrojis, ka automašīna bija novietota vietā, kur uz brauktuves izbrauc no degvielas uzpildes stacijas „Statoil”, Eksporta iela 1c, Rīgā, līdz ar to pieteicēja ieskatā CSN 135.6.punkta prasības nav pārkāptas (lietas 24.-28.lapa) [7.4] Pieteicēja iesniegtie fotouzņēmumi (lietas 32.-33.lapa).

[8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par transportlīdzekļa atrašanās vietu un ceļa zīmju izvietojumu konkrētajā vietā. Lietā ir strīds par to, vai konkrētā vieta, kur pieteicējs bija novietojis stāvēšanai automašīnu, ir uzskatāma par brauktuvju krustošanās vietu (krustojumu) vai izbrauktuvi no degvielas uzpildes stacijas. Pieteicējs neatzīst pārkāpuma izdarīšanu un norāda, ka transportlīdzeklis nav novietots brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas, bet novietots izbrauktuvē no DUS „Statoil”. Tādējādi lietā ir strīds ir par to, vai, novietojot automašīnu stāvēšanai, pieteicējs pārkāpis CSN 135.6.punkta prasības, un līdz ar to, vai izdarījis LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ka transportlīdzekli bija novietojis brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas.

[9] CSN 1.3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). CSN 1.8.punkts noteic, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām. CSN 1.24.punkts noteic, ka krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). CSN 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. CSN 135.6.punkts nosaka, ka transportlīdzeklim aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 30 latu apmērā. Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā.

[10] Atbilstoši LAPK 244.pantam tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Saskaņā ar LAPK 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta pieteicēja vaina LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Šāds tiesas secinājums ir balstīts uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[11] Tiesa no fotoattēliem (lietas 34.-35.lapa) konstatē, ka pieteicējs automašīnu novietojis stāvēšanai brauktuves noapaļojuma vietā pirms 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts”. No fotoattēliem ir redzams, ka vieta, kur tika fiksēts pieteicēja izdarītais pārkāpums ir uzskatāma par brauktuvju krustošanās vietu, savukārt, no pieteikuma un pieteicēja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka pieteicēja ieskatā vieta, kur automašīna bija novietota stāvēšanai, ir izbrauktuve no degvielas uzpildes stacijas. Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, kā arī aplūkojot konkrēto vietu Rīgas pilsētas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas interneta vietnē www.rigis.lv (skat. izdruku lietas pielikumā pie vāka), tiesa konstatē, pieteicēja automašīna bija novietota stāvēšanai Miķeļa un Eksporta ielu krustojumā, vietā, kur Eksporta ielai piekļaujas degvielas uzpildes stacija, kas atrodas Eksporta ielā 1c, Rīgā. No minētās vietas plāna secināms, Eksporta ielai no Muitas ielas līdz Rīgas kanālam ir vairākas brauktuves (CSN 1.8.punkts) – un viena no tām, pie kuras atrodas DUS „Statoil” un kur atradās automašīna, savieno divas citas Eksporta ielas brauktuves. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs kļūdaini konkrēto vietu, kur bija atstājis savu automašīnu stāvēšanai, uzskatījis par izbrauktuvi no degvielas uzpildes stacijas. Šī vieta ir Eksporta ielas brauktuvju un Miķeļa ielas krustojums, un apstāklis, ka krustojuma tieša tuvumā atrodas DUS „Statoil”, to nevar ietekmēt, lai to uzskatītu par izbrauktuvi no blakusteritorijas (degvielas uzpildes stacijas).

[12] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka pieteicējs automašīnu novietojis stāvēšanai krustojumā, brauktuvju krustošanās vietā pie brauktuves malas noapaļojuma. Tādējādi tiesa atzīst, ka 2010.gada 9.aprīlī pieteicējs bija novietojis transportlīdzekli stāvēšanai brauktuvju krustošanās, līdz ar to pieteicējs nav ievērojis CSN 135.6.punktā noteiktās prasības un ir izdarījis LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[13] LAPK 149.10panta piektās daļas sankcija paredz vadītājam uzlikt naudas sodu 30 latu apmērā, kas arī tika piemērots pieteicējam. Ņemot vērā, ka likumdevējs par konkrēto pārkāpumu ir noteicis tikai vienu iespējamu soda veidu un apmēru, tā apmēru neietekmē LAPK 32.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas parasti būtu jāņem vērā, nosakot piemērojamo sodu, proti, pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Ņemot vērā, ka pārkāpums tika izdarīts vietā, kur krustojumā stāvēšanai novietotais transportlīdzeklis traucēja citiem satiksmes dalībniekiem šķērsot minēto krustojumu, tiesa atzīst, ka pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu. Līdz ar to tiesa arī nesaskata pamatu saskaņā ar LAPK 21.pantu atbrīvot pieteicēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka Lēmums par pieteicēja saukšanu pie atbildības pieņemts pamatoti, tādēļ tas atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt A.V., personas kods /personas kods/, pieteikumu. Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2010.gada 9.jūnija lēmumu Nr.3404 (protokols-paziņojums Nr.111598689). Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Ozola

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _____________ S.Ozola Jelgavā, 2011.gada 7.jūnijā