Court orders defendant to pay child support and state fees in small claims family law case.

Lietas Nr. C28296016

Lietas arhīva Nr. C-2960-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 13.septembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese V.Vjatere, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 18.jūlijā /pers. A/ (turpmāk – Prasītāja) iesniegusi tiesā maza apmēra prasības pieteikumu pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2016.gada 19.jūlija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājai un Atbildētājam ir kopīgs, 2006.gada 16.septembrī dzimušais, dēls /pers. C/. Pušu laulība šķirta

2015.gada 10.augustā. Atbildētājs nekādā veidā nerūpējas par bērnu, nepiedalās bērna audzināšanā un nesniedz ne materiālu, ne finansiālu, ne morālu

palīdzību. Prasītājas ienākumi nav pietiekami, lai apģērbtu, paēdinātu un apkoptu bērnu. Atbildētājs nav iesaistījies nevienā no Civillikuma 179.pantā

noteiktajiem vecāka pienākumiem, Prasītājai viss jādara un jāapmaksā vienai. Dēls atrodas pilnīgā Prasītājas aprūpē un apgādībā, Prasītāja rūpējas par

bērna veselību, pērk apģērbu. Atbildētājs ne reizi nav sedzis šos izdevumus.

Prasītāja lūdz tiesu:

piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam 111 euro apmērā, no prasības celšanas dienas, līdz bērna

pilngadībai;

Noteikt, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Prasība pamatota ar Civillikuma 177., 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.348 “Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Prasītāja norādījusi, ka nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām 2016. gada 20.jūlijā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapas uz

deklarēto dzīvesvietu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 2 panta prasībām Atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības . 2016.gada 11.augustā

Atbildētājs informēts, ka lietu izskatīs tiesnese V. Vjatere, izskaidrotas noraidījuma tiesības un kārtība.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

Atbildētājam nosūtītā tiesas korespondence nav saņemta atpakaļ tiesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ievērojot, ka Atbildētājam rakstiski paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada

13.septembrī un par iespēju saņemt sprieduma norakstu sākot ar minēto datumu, nosūtot paziņojumu uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi

uzskatāms, līdz ar ko uzskatāms, ka tiesa par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņojusi likumā noteiktā kārtībā.

Tiesa ņem vērā, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, uzmanība pirmām kārtām jāvelta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērnu intereses (jāveicina

labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības, cieņas un materiālās nodrošinātības gaisotnē),

ņemot vērā vecāku tiesības un pienākumus (sk. 1959.gada 20.novembra Bērnu tiesību deklarācijas 2. un 6.principu, 1989.gada 20.novembra konvenciju

„Par bērna tiesībām” 3.pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu).

Minētais korespondē arī ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmajā daļā nostiprināto, - ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem

(atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka nozīmēt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav lietderīga, jo, pirmkārt, tiesa bērna intereses vērtē kā primāras,

otrkārt, Atbildētājam jāpilda savs tiesiskais pienākums būt sasniedzamam deklarētajā dzīvesvietā un šāda Atbildētāja rīcība nekādi nav samērojama ar

bērna interesēm un tiesībām uz atbilstošu uzturu.

Civilprocesa likuma 250.18 pants nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Lūgums skatīt lietu mutvārdu procesā tiesā nav saņemts.

Noraidījums tiesnesei līdz nolēmuma pieņemšanai nav iesniegts.

Motīvu daļa.

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības Nr. /apliecības numurs/ kopiju apstiprināts, ka Atbildētājs ir nepilngadīgā /pers. C/ tēvs (lietas

9. lapa).

Šādos apstākļos tiesa konstatē tiesisko pamatu uzturlīdzekļu piedziņai no Atbildētāja par labu Prasītājai.

Lietā nav strīda par to, ka nepilngadīgā /pers. C/ ikdienas aprūpi un uzraudzību realizē bērna māte – Prasītāja, bet nepilngadīgā /pers. C/ tēvam -

Atbildētājam ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāsniedz uzturlīdzekļi bērna uzturēšanai. Šādus iebildumus Atbildētājs nav izteicis.

Civillikuma 179. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz

tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 177. panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,

spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

No augstāk minētam tiesību normām nepārprotami secināms, ka jebkurā gadījumā bērna intereses prevalē par vecāku interesēm un abiem

vecākiem ir pienākums nodrošināt savu bērnu ar pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt bērna fiziskās un intelektuālās spējās. Pie tam šādi

pienākumi vecākiem būtu jārealizē pret katru savu bērnu vienādi, neatkarīgi no tā vai bērns dzīvo kopā ar vecāku vai atsevišķi.

Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot

uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka 2.punkts noteic, ka

katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7

gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas

līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumiem Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā

darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2016. gada 1. janvāra

ir 370 euro mēnesī, tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecuma sastāda 92,50 euro ik mēnesi, bet virs 7 gadu vecuma 111,00

euro ik mēnesi.

Prasītāja savā prasības pieteikumā lūgusi piedzīt no Atbildētāja līdzekļus /pers. C/ uzturam 111,00 euro, proti, Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata, ka nav izvērtējams pušu mantiskais stāvoklis, jo minimālie uzturlīdzekļi ir maksājami neatkarīgi no vecāku mantas

stāvokļa.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka Atbildētājam neatkarīgi no viņa mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt savam dēlam

uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājai /pers.C/ uzturam piedzenami uzturlīdzekļi 111,00 euro mēnesī, bet ne mazāk par valstī noteikto

minimālo apmēru saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 179. pantu, atzīst, ka no Atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi dēlam Ministru kabineta noteiktajā minimālo

uzturlīdzekļu apmērā, to apmēru nosakot procentuālā attiecībā. Palielinoties, vai samazinoties valstī noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo

uzturlīdzekļu apmērs palielināms vai samazināms proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram.

Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. novembra sprieduma lietā SKC-2885/2015 paustās atziņas

uzturlīdzekļi bērna labā no Atbildētāja piedzenami līdz dēla pilngadībai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007. gada 29. augustā lietā Nr. SKC -556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas Satversmes

92. pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu

piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto

civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Ievērojot Prasītājas lūgumu, kā arī bērna intereses uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas brīža, t.i.,

2016. gada 18.jūlija.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā Prasītājs no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvots uz Civilprocesa likuma

43. panta pirmās daļas 3. punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no Atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājamu kopsumma par

vienu gadu. Maksājumu kopsumma par vienu gadu konkrētajā lietā ir 1332 euro (111,00 euro x 12 mēneši).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1.punkta (a) apakšpunktu no Atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 199,80

euro apmērā.

Tiesa izskaidro, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ tiesas noteikto valsts nodevu nevar nomaksāt likumā noteiktajā termiņā, tad tā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 206.panta pirmo daļu var pieteikt tiesā lūgumu pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī

par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. pantu no Atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,14 euro apmērā (lietas

2. lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1.punktam, apmierināms ir Prasītājas lūgums par nekavējošu sprieduma izpildi daļā par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 204.1 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas kods

/personas kods/, uzturam, sākot no 2016.gada 18.jūlija līdz bērna pilngadībai 111,00 euro (viens simts vienpadsmit euro un 00 centi) apmērā, bet ne

mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Noteikt, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 199,80 euro (viens simts deviņdesmit deviņi euro, 80 centi)

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,14 euro (četri euro un 814 centi) apmērā.

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr.C28296016.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C28296016.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese V.Vjatere