Insurance company wins subrogation claim against driver for vehicle repair costs and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond to the claim and ordered ERGO Insurance SE to be subrogated against the driver for vehicle repair losses. The defendant failed to submit written explanations within the statutory deadline, allowing the court to rule based on existing evidence. Consequently, the court awarded the claimant the repair costs, court fees, and statutory interest rates.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civillikuma 1756., 1757., 1765. panti: Failure to respond to a claim in writing constitutes no obstacle to judgment, entitling the insurer to recover repair costs and statutory interest from the tortfeasor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C17136413
Nr. C-1364-13/06
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2013.gada 19.decembrī
Jūrmalas pilsētas tiesa
tiesnese G.Lapiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 14.oktobrī tiesā saņemts ERGO Insurance SE Latvijas filiāles (turpmāk tekstā – prasītājs) prasības pieteikums
maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētāja) par zaudējumu piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas
zaudējumu atlīdzību Ls 124,60 apmērā un visus tiesāšanās izdevumus, kā arī saņemt no atbildētājas procentus 6% apmērā gadā no
nenomaksātās summas. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 18.maijā notika ceļu satiksmes negadījums – sadursme ar
transportlīdzekli, kuru izraisīja velosipēda vadītāja /pers. A/. Ceļu satiksmes negadījumā bojātais transportlīdzeklis LEXUS GS300,
valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bija apdrošināts „ERGO Latvija” AAS (saistību pārņēmējs - ERGO Insurance SE Latvijas
filiāle). 2012.gada 21.maijā prasītājs saņēma pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu un veica zaudējumu atlīdzināšanu Ls 124,60
apmērā par cietušā transportlīdzekļa remontu. Pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, prasītājam ir
tiesības izvirzīt regresa prasību pret atbildētāju. Pastāv visi priekšnoteikumi, lai varētu konstatēt atbildētājas atbildību par nodarītajiem
zaudējumiem. Prasītājs 20.08.2012. un 17.10.2012. nosūtīja atbildētājai pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu. Līdz prasības
pieteikuma iesniegšanai tiesā atbildētāja nav atlīdzinājusi prasītājam nodarītos zaudējumus Ls 124,60 apmērā. Prasības pieteikums
pamatots uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu un Civillikuma 1775., 1779.pantu. Prasītājs lūdz izskatīt lietu
rakstveida procesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2013.gada 17.oktobrī tiesa nosūtījusi atbildētājai uz viņas deklarēto
dzīvesvietu prasības pieteikumu ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida
paskaidrojumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, (..) fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē (..).
Tiesas norādītajā termiņā atbildētāja paskaidrojumus nav iesniegusi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, nav
šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (...).
Atbilstoši minētajiem noteikumiem, 2013.gada 29.novembrī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā,
vienlaikus norādot sprieduma noraksta pieejamības datumu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta
un apmierināma.
Ar lietā esošo Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu
izskatīšanas biroja 2012.gada 30.jūlija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.050/PA 918478 (lietas 19.lapa) un Valsts policijas
Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 11.septembra lēmumu Nr.2867 (lietas 16.-18.lapa) pierādīts, ka
2012.gada 18.maijā /adrese/, notika ceļu satiksmes negadījums – sadursme. Par vainīgo personu sadursmes izraisīšanā ir atzīta
velosipēda vadītāja – atbildētāja lietā, kura vadīja velosipēdu bez velosipēda vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, alkohola
ietekmē.
Sadursmē tika bojāts transportlīdzeklis LEXUS GS300, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kura īpašnieka civiltiesiskā
atbildība negadījuma brīdī bija apdrošināta AAS „Ergo Latvija” (pārrobežu apvienošanas ceļā sabiedrība pievienota ārvalsts
komersantam ERGO Kindlustuse Aktsiaselts, kura filiāle Latvijā kopš 2013.gada 10.janvāra darbojas kā ERGO Insurance SE
Latvijas filiāle – lietas 10.-12.lapa, Uzņēmumu reģistra lēmumi).
Lietā konstatēts, ka 2012.gada 21.maijā negadījumā cietušā transportlīdzekļa īpašnieks vērsies pie sava apdrošinātāja – prasītāja
lietā, ar regresa pieteikumu (lietas 15.lapa).
No lietā esošā 2012.gada 23.maija rēķina Nr.78777722 (lietas 22.lapa) izriet, ka transportlīdzekļa LEXUS GS300, valsts
reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, remonta izmaksas sastāda Ls 124,60.
Uz šī pamata prasītājs 2012.gada 11.jūnijā pieņēmis lēmumu Nr.56103-8503-001 par apdrošināšanas atlīdzības Ls 124,60 izmaksu
(lietas 23.lapa).
Minēto naudas summu prasītājs 2012.gada 12.jūnijā ir pārskaitījis remontdarbu veicējam SIA „Veģu Auto”, ko pierāda lietā esošais
maksājuma uzdevums Nr.KDNB017995 (lietas 24.lapa).
„Likuma par apdrošināšanas gadījumu” 40.panta pirmā daļa nosaka, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,
izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem (..).
Novērtējusi lietā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasītāja samaksātā naudas summa Ls 124,60 apmērā par remontdarbu
veikšanu, ir uzskatāma par prasītāja zaudējumiem Civillikuma 1770.panta izpratnē, kas nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs
mantiski novērtējams pametums. Savukārt Civillikuma 1775.pants nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Tādējādi likums nepārprotami nosaka, un tādas ir tiesību teorijas atziņas, ka pienākums atlīdzināt zaudējumus rodas, ja pastāv trīs
zaudējumu nodarīšanas priekšnoteikumi (atlīdzības pamati): nodarītāja prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība); zaudējumu
esamība un to konkrēts apmērs; cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa.
Mācību grāmata.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 246.lpp.).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
No lietas materiāliem izriet, ka 2012.gada 18.maijā notikušā ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs ir atbildētāja lietā. Pierādījumi par
pretējo tiesā nav iesniegti. Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus,
nav cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir pierādīta
atbildētājas vaina ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā.
Bez tam, lietā pierādīts, ka ceļu satiksmes negadījuma rezultātā prasītājs ir sedzis negadījumā cietušā transporta līdzekļa
remontdarbu izmaksas Ls 124,60 apmērā. Atbildētāja nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta zaudējumu samaksa.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam ir radušies zaudējumi cietušā transporta līdzekļa remontdarbu izmaksu apmērā, pie tam tie
radušies atbildētājas vainojamas rīcības rezultātā.
Ar lietā esošajām 2012.gada 20.augusta un 2012.gada 17.oktobra pretenzijām par parāda atmaksu (lietas 25.-26.lapa) pierādīts, ka
prasītājs rakstveidā vērsies pie atbildētājas, lūdzot atlīdzināt tam radušos zaudējumus, taču, kā izriet no prasības pieteikuma,
atbildētāja uz pretenzijām nav reaģējusi un līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā zaudējumus nav atlīdzinājusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.panta noteikumiem, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību
nodarījis.
Ievērojot norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu Ls 124,60 piedziņu ir pierādīta un apmierināma.
Bez tam, prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt procentus 6% apmērā gadā no neatlīdzināto zaudējumu summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (...)
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt,
Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti
likumiskie procenti. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav
darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no neatlīdzināto zaudējumu
summas līdz sprieduma izpildes dienai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras
puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus (...), no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls
50,00 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30.
Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 0,38 apmērā - starpība,
kuru nav sedzis prasītājs, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam.
Vadoties no minētā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190.,
195., 204.1, 250.25pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģ. Nr.40103599913 (bankas
rekvizīti naudas pārskaitīšanai – „Swedbank” AS, kods HABALV22, konts LV16HABA0551013265255), zaudējumu atlīdzību Ls
124,60, kā arī tiesas izdevumus lietā - valsts nodevu Ls 50,00 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kopā – Ls 177,90
(viens simts septiņdesmit septiņi lati, 90 santīmi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 0,38 (nulle lati, 38
santīmi).
Atzīt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās zaudējumu
atlīdzības Ls 124,60 līdz sprieduma izpildes dienai.
Noteikt /pers. A/ tiesības 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN
apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs
LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu
identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta
Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā.
Spriedums lietā sastādīts 2013.gada 19.decembrī.
Tiesnese G.Lapiņa