Court dismissed appeal against parking fine, upholding police decision to leave violation uncorrected.

NORAKSTS Lieta Nr.142269711 (1-0462-13/23)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 25.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai B.L. un Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Didzim Kalniņam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc B.L. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes 2011.gada 6.oktobra lēmumu Nr.D57/05/ZV/108322952/76.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 30.jūlijā Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr. Nr.108322952 (turpmāk – protokols-paziņojums) par to, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ novietots stāvēšanai pie nama Nr.31B /ielas nosaukums/, zālājā, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 4. un 128.punkta prasības, kā arī Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.62 ,,Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.62) 10.2.apakšpunkta prasības. 1.lappuse no 5 Par minēto pārkāpumu transportlīdzekļa vadītāja B.L. (turpmāk arī – pieteicēja) saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta devīto daļu saukta pie administratīvās atbildības un sodīta ar naudas sodu Ls 20 apmērā. Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes (turpmāk – iestāde) priekšnieks 2011.gada 6.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.D57/05/ZV/108322952/76 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu 2011.gada 30.jūlijā sastādīto protokolu-paziņojumu.

[2] 2011.gada 7.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta B.L. sūdzība, kurā lūgts atcelt Lēmumu. Pieteicēja uzskata, ka Lēmums ir kļūdains un atceļams zemāk norādīto iemeslu dēļ. [2.1] /ielas nosaukums/ 31B, Rīgā, atrodas teritorijā, kurā iebraukšana ir apzīmēta ar

528. ceļa zīmi – „Dzīvojamā zona”. Transportlīdzekļu stāvēšanu minētajā zonā nosaka Ceļu satiksmes noteikumu 155.punkts. Protokolā-paziņojumā kļūdaini norādīts, ka pārkāpums izdarīts, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 128.punktu, jo Ceļu satiksmes noteikumu 155.punkts ir vērtējams kā speciālā tiesību norma attiecībā pret 128.punktu. [2.2] Transportlīdzeklis atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem ir novietots stāvēšanai uz ceļa nomales un nekādi netraucē gājēju, velosipēdistu vai citu transporta līdzekļu pārvietošanos.

Iestāde nepareizi tulko Ceļu satiksmes noteikumu 155.punktu, nepamatoti sašaurinot tā izpratni. Dzīvojamajās zonās likumdevējs noteicis tikai vienu būtisku kritēriju transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai – transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. [2.3] No Rīgas pilsētas būvvaldes 2011.gada 27.septembra informatīvās vēstules Nr.BV-11-1047-dv izriet, ka /ielas nosaukums/ pie konkrētās adreses ir izveidota ceļa nomale.

Rīgas pilsētas būvvalde nav sniegusi atbildi, ka konkrētajā vietā ir veikta apzaļumošana un ka tur atrodas publiskie apstādījumi – zāliens. Tas nozīmē, ka ar nezālēm apaugušu ceļa nomali amatpersonas kļūdaini uzskata par publiskajiem apstādījumiem – zālienu. Tas, ka ceļu uzturētājs nekopj ceļa nomales un tās aizaug ar nezālēm, nevar būt par pamatu tam, ka ceļu satiksmes dalībnieki vairs nevar novietot savus transportlīdzekļus stāvēšanai uz ceļa nomalēm, kā tas noteikts Ceļu satiksmes noteikumos. [2.4] Pieteicēja uzskata par nepamatotu un atceļamu piemēroto sodu Ls 20 apmērā.

Iestāde secinājusi, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, un varēja pieteicēju atbrīvot no administratīvās atbildības, bet to nedarīja, jo pieteicēja neatzīstot izdarīto pārkāpumu. Iestāde rīkojās nekorekti, jo pieteicējas viedoklis nevienā brīdī netika prasīts. Turklāt lietā nemaz nav noskaidrots faktiskais pārkāpuma izdarītājs, kurš transportlīdzekli novietoja stāvēšanai konkrētajā vietā. [2.5] Protokolā-paziņojumā un Lēmumā konstatētais zāliens ir kļūda arī no Administratīvajā procesā piemērojamā tiesību normu saprātīgas piemērošanas principa.

Iestāde nav pamatojusi, kādēļ tiek uzskatīts, ka konkrētajā vietā atrodas publiskais apstādījums – zāliens. Rīgas pilsētas būvvalde ir sniegusi informāciju, ka konkrētajā vietā ir

2.lappuse no 5 ceļa nomale, nevis publiskie apstādījumi. Ir izdarīts nepareizs secinājums, ka visi nekustamie īpašumi, kas pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai un ir publiski pieejami, ir uzskatāmi par publiskajiem apstādījumiem. Lietā nav pierādīts, ka konkrētajā vietā pie nama /ielas nosaukums/ 31b, Rīgā, ir apaudzēta un kopta teritorija un ka tur ir iesēts un tiek kopts zāliens. Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā vietā ir ar nezālēm apaugusi ceļa nomale, uz kuras ir atļauts novietot stāvēšanai mehāniskos transportlīdzekļus. [2.6] Lietas izskatīšana ir notikusi pavirši un ar mērķi maksimāli sodīt, nevis audzināt un novērst turpmāku pārkāpumu izdarīšanu. Nav noskaidrots pieteicējas viedoklis, pirms lēmumu pieņemšanas nav tikušas izskaidrotas pieteicējas tiesības, nav vērtēti apstākļi saskaņā ar LAPK 239. un 272.pantu. Iestāde atsakās izsniegt pieteicējai rakstisku uzziņu par to, kā pareizi jānovieto transportlīdzekļi stāvēšanai pie viņas īpašuma /ielas nosaukums/ 31b, Rīgā. Iespējams, ka inspektors ar kolēģiem mēneša pēdējā darba dienā centās maksimāli kāpināt noformēto administratīvo pārkāpumu protokolu skaitu, ar ko skaidrojams, ka formāli tika atrasts pārkāpums. [2.7] Pieteicēja uzskata, ka ceļa nomale konkrētajā vietā ir līdz viņas nekustamā īpašuma žogam, tādēļ transportlīdzekļi stāvēšanai jānovieto pēc iespējas tuvāk žogam. Ja iestāde uzskata, ka aiz ceļa nomales beigām ir izveidoti publiskie apstādījumi – zāliens, tad tai ir jāzina, cik plata ir ceļa nomale un kurā vietā konkrēti sākas zāliens, kā arī, fiksējot pārkāpumu, jāveic elementāri mērījumi, lai pierādītu pārkāpuma izdarīšanu.

[3] Iestāde, sniedzot paskaidrojumu, sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē B.L. savu sūdzību uzturēja, atsaucoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Iestādes pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minēto.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi sūdzībā norādītos argumentus un lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi Lēmuma likumību un pamatotību, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma, bet Lēmums ir atstājams negrozīts.

[6] Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērtāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Izvērtējot Lēmumu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tādējādi tiesa pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai.

3.lappuse no 5 [7] Papildus attiecībā uz B.L. iebildumu, ka transportlīdzeklis ir novietots uz ceļa nomales, tiesa norāda: Ceļu satiksmes likuma 3.panta 3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 1.29.apakšpunktu nomale ir ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai. Tātad nomale ir ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei. Nomales platums nav reglamentēts Ceļu satiksmes noteikumos. No Ceļu satiksmes noteikumu normām izriet, ka ceļa nomale ir paredzēta gājēju un pajūgu kustībai, jāšanai, kā arī dzīvnieku dzīšanai. Rīgas pilsētas būvvalde iestādei ir sniegusi informāciju, ka atbilstoši Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” /ielas nosaukums/ atrodas ielu teritorijā un tai noteikts E kategorijas ielas statuss. /ielas nosaukums/ posmam no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3/ gar īpašumu /ielas nosaukums/ 31B ir noteiktas 16 metru platas ielu sarkanās līnijas. /ielas nosaukums/ esošais šķērsprofils ir divu virzienu brauktuve bez gājēju ietvēm, līdz ar to brauktuve ir veidota ar ceļa nomalēm (lietas 28.lapa). Lietā esošajos fotouzņēmumos redzams, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai paralēli ceļa braucamajai daļai, joslā starp elektrolīnijas balstu un tā atsaiti, kas, raugoties no braucamās daļas puses, atrodas aiz elektrolīnijas balsta (lietas 47.lapa). Tātad konkrētajā vietā ceļa nomales tālākā mala nekādi nevar atrasties tālāk no braucamās daļas par elektrolīnijas balstu. Līdz ar to nepārprotami secināms, ka transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai nevis uz ceļa nomales, bet aiz tās – zālienā.

[8] LAPK 149.10panta devītās daļas sankcijā transportlīdzekļa vadītājam paredzēts konstants naudas sods Ls 20 apmērā, līdz ar to iestādes piemērotais sods ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.18 pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes 2011.gada 6.oktobra lēmumu Nr.D57/05/ZV/108322952/76 (2011.gada 30.jūlija administratīvā pārkāpuma protokols Nr.108322952), bet B.L. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

4.lappuse no 5 Tiesnese (personiskais paraksts) R.Migla

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese R.Migla Rīgā 2013.gada 25.martā

5.lappuse no 5