Small claims court orders joint debt collection for unpaid heating bills from tenant family members.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court of First Instance fully granted a small claims action by 'Livānu Siltums' against four individuals for unpaid heating costs. The plaintiffs alleged that the defendants, as family members residing in the rented apartment, were jointly liable for the debt incurred between October 2014 and April 2016. Since the defendants failed to appear or submit defenses, the court applied statutory presumptions to validate the service of documents and the validity of the claim, resulting in a judgment for the principal debt, interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56.1 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 250.21 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 250.25 panta 2. daļa: In small claims proceedings where defendants fail to respond, the court may proceed to judgment based on presumptions of proper service and the validity of the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12331916
Lietas arhīva Nr. C-0705-17/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Preiļos 2017.gada 24.janvārī
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Stikāne
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Līvānu siltums” maza apmēra prasību pret /pers. A/, /pers. B/,
/pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 5.oktobrī prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Līvānu siltums” iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret atbildētājiem /pers. A/,
/pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāji, kā ģimenes locekļi ir iemitināti dzīvoklī /adrese/.
Lietošanas tiesības uz dzīvokli ir piešķirtas /pers. A/, noslēdzot 2011.gada 6.decembrī ar izīrētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Līvānu dzīvokļu un
komunālā saimniecība” Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.241, kurā uzrādīts, ka dzīvojamās telpās ir centrālā apkure (1.3.1.p.). Saskaņā ar līguma 2.3.punktu
īrnieks apņemas maksāt par apkuri siltumenerģijas piegādātājam par kārtējo mēnesi līdz nākošā mēneša 20.datumam. Prasītājs piestādīja atbildētājam rēķinus
par dzīvokļa centralizēto siltumapgādi, bet tie netika apmaksāti no 2014.gada oktobra līdz 2016.gada augustam. Par parāda nenokārtošanas sekām atbildētājs
ir brīdināts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2016.gada 11.jūlijā. Neskatoties uz brīdinājumu, parāds netika kaut daļēji dzēsts.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1756., 1765., 2033., 2107., 2109. pantiem, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10.,
11.3, 12. pantu, lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ siltumapgādes pamatparādu par laika posmu no
2014.gada oktobra līdz 2016.gada aprīlim 934,02 euro; likumiskos 6% gadā par maksājumu savlaicīgu neveikšanu par laika posmu no 2014.gada
oktobra līdz 2016.gada augustam 55,79 euro; valsts nodevu 148,47 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,09 euro, noteikt prasītājai
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas. Norādīja, ka nevēlas, lai
notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Atbildētāji nav snieguši paskaidrojumu par prasības pieteikumu.
Tiesas nosūtītos dokumentus atbildētāja /pers. D/ deklarētajā dzīvesvietā nav saņēmusi, kas neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Līdz ar to,
atzīstams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrās daļas prezumpcijai dokumenti atbildētājai izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.
Civilprocesa likuma 250.25panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu
procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, 2016.gada 15.novembrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas
kancelejā, tas ir- 2017.gada 24. janvārī.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot zaudējumus.
Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Lietā esošie rakstveida pierādījumi apliecina, ka 2011.gada 6.decembrī prasītāja un atbildētājs /pers. A/ noslēdza dzīvokļa /adrese A/ dzīvojamās
telpas īres līgumu Nr.241, kura 2.2 un 2.3.punkts paredz, ka īrnieks regulāri katru mēnesi kārto īres un komunālos maksājumus, un maksājumus par
apkuri.
Lietas materiālos esošais 2000.gada 8.maija līgums Nr. 1/1 2000 par siltumenerģijas piegādi, lietošanu un apmaksu apliecina, ka prasītāja saskaņā ar
noslēgtā līguma 2.1.1.punktu, nodrošina siltumenerģijas piegādi apsaimniekotājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Līvānu dzīvokļu un komunālā
saimniecība” daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apkurei. Saskaņā ar minētā līguma 3.1.punktu atbildētājam par piegādāto un patērēto siltumenerģiju ir jāveic
maksājumi prasītājai.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus
dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana).
Lietas materiāli apliecina, ka prasītāja saskaņā ar līguma nosacījumiem ir nodrošinājusi atbildētāju dzīvoklim siltumapgādi, savukārt, atbildētāji
savlaicīgi neveica minētos maksājumus laika periodā no 2014.gada oktobra līdz 2016.gada augustam izveidojās siltumapgādes maksājumu parāds
934,02 euro apmērā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra atbildība par dzīvojamās telpas
īres līguma saistībām.
Civillikuma 1672.pantā noteikts, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.
Tātad, solidāras atbildības noteikums izriet no likuma, kam ir imperatīvs raksturs. Tas piešķir tiesības izīrētājam prasīt saistību izpildi gan no īrnieka,
gan no viņa ģimenes locekļa, no viena vai visiem, pēc savas izvēles.
Lietas materiālos esošā izziņa apliecina, ka /pers. B/ ir atbildētāja /pers. A/ brālis, /pers. C/ ir /pers. A/ sieva, /pers. D/ ir /pers. A/ sievas māte un
viņu dzīvesvieta no 2011.gada 6.decembra ir /adrese/.
Tiesa secina, ka atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantam, /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ ir solidāri atbildīgi par saistībām,
kuras izriet no 2011.gada Nr.241 īres līguma.
Līdz ar to no atbildētājiem solidāri prasītājas labā piedzenams parāds 934,02 euro apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2014.gada
oktobra līdz 2016.gada augustam.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1765.pants
nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,
tas ir, seši procenti no simta gadā.
Sakarā ar to, ka atbildētāji savlaicīgi neveica maksājumus par apkuri un izveidojās parāds, prasītāja atbilstoši Civillikuma 1765.panta nosacījumiem
aprēķināja likumiskos 6 % no simta gadā no nenomaksātās pamatparāda summas,- tas ir 55,79 euro, kas piedzenami no atbildētājiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.
Lietas materiālos ir prasītājas parāda aprēķins, ko atbildētāji nav apstrīdējuši. Lietā esošie materiāli apliecina, ka atbildētājs /pers. A/ tika brīdināts
par apkures maksājuma parāda nenomaksāšanas sekām, oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2016.gada 11.jūlijā, taču parāds netika nomaksāts.
Atbildētāji nekādus iebildumus pret celto prasību tiesā nav iesnieguši, kā arī nav iesnieguši pierādījumus tam, ka parāds būtu samaksāts. Līdz ar to
tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma, un no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenams parāds 934,02 euro, kas aprēķināts par laika periodu no
2014.gada oktobra līdz 2016.gada aprīlim un likumiskie 6% gadā par maksājumu savlaicīgu neveikšanu 55,79 euro par laika periodu no 2014.gada
oktobra līdz 2016.gada augustam ar tiesas spriedumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet vēl
nepiedzītās summas par laiku posmu līdz sprieduma izpildes dienai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi- valsts nodeva 148,47
euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,09 euro apmērā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā
nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 189., 191., 192., 193., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/,
/pers. D/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Līvānu siltums”, reģistrācijas Nr.40003482591, labā siltumapgādes
pamatparādu 934,02 euro (deviņi simti trīsdesmit četri euro 02 centi), kas aprēķināts par laika periodu no 2014.gada oktobra līdz 2016.gada aprīlim,
likumiskos 6% gadā par maksājumu savlaicīgu neveikšanu no 2014.gada oktobra līdz 2016.gada augustam- 55,79 euro (piecdesmit pieci euro 79
centi), tiesāšanās izdevumus- valsts nodevu 148,47 euro (viens simts četrdesmit astoņi euro 47 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,09
euro (četrpadsmit euro 09 centi) apmērā, kopā- 1152,37 euro ( viens tūkstotis viens simts piecdesmit divi euro 37 centi).
Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Līvānu siltums”, reģistrācijas Nr.40003482591, par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētājiem likumiskos 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas 934,02 euro (deviņi simti trīsdesmit četri euro 02 centi).
Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas- 2017.gada 24.janvāra Latgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) A.Stikāne
NORAKSTS PAREIZS
Daugavpils tiesas tiesnese A.Stikāne
Preiļos, 2017.gada 24.janvārī