Appeal court dismissed taxpayer's request to recalculate property tax due to correct first instance reasoning.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court dismissed the taxpayer's requests to cancel tax assessment decisions for 2010 and 2012 and to award compensation for material losses. The taxpayer argued that the property had partial amenities and required capital repairs, but the first instance court correctly found the tax calculations accurate. The appellate court affirmed this decision, noting that the lower court had properly evaluated all evidence and legal arguments without needing further elaboration.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 307. un 309. pants: The appellate court may join the lower court's reasoning when the first instance judgment is correct and sufficient, without providing additional arguments.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420438211
Lietas arhīva Nr. AA43-0302-14/10
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 10.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Osmane,
tiesneses S.Gintere un V.Zommere,
piedaloties pieteicējai /pers. D/ un atbildētājas Liepājas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Liepājas pilsētas domes
pārstāvei /pers. E/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. D/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu – par pienākuma uzlikšanu Liepājas pilsētas domei pārrēķināt /pers. D/ nekustamā īpašuma nodokli par 2010.gadu un par
materiālo zaudējumu atlīdzināšanu un /pers. D/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu pārrēķināts
nekustamā īpašuma nodoklis 2012.gadam, sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada
11.jūnija un 2013.gada 26.marta spriedumiem.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Liepājas pilsētas domes (turpmāk – dome vai atbildētāja) maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk
– NĪN) 2010.gadam (turpmāk – Maksāšanas paziņojums Nr.1) pieteicējai /pers. D/ aprēķināts NĪN par 2010.gadu Ls 10,10 – par
dzīvokli /adrese/ (turpmāk – dzīvoklis) 61,48 m2 platībā Ls 6,01, par zemi 85 m2 platībā Ls 4,09.
Ar domes Nodokļu administrācijas Finanšu pārvaldes vadītāja 2010.gada 25.novembra lēmumu Nr.228925/1.-28./226444 „Par
nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – Sākotnējais lēmums Nr.1) Maksāšanas paziņojums Nr.1 atstāts spēkā.
Ar domes priekšsēdētāja 2011.gada 21.janvāra lēmumu Nr.232562/1.-28./226444 „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk –
Lēmums Nr.1) Sākotnējais lēmums Nr.1 atstāts negrozīts.
[2] Ar domes maksāšanas paziņojumu par NĪN 2012.gadam (turpmāk – Maksāšanas paziņojums Nr.2) /pers. D/ aprēķināts NĪN par
2012.gadu Ls 14,95 – par dzīvokli 61,48 m2 platībā Ls 8,56, par zemi 85 m2 platībā Ls 6,39.
Ar domes priekšsēdētāja 2012.gada 13.aprīļa lēmumu Nr.260084/1.-28./258671 „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk –
Lēmums Nr.2) Maksāšanas paziņojums Nr.2 atstāts negrozīts.
[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemti /pers. D/ pieteikumi, kuros /pers. D/ lūdz atcelt Maksāšanas paziņojumus, uzlikt ar
pienākumu atbildētājai veikt nodokļu pārrēķinu, ņemot vērā dzīvokļa kopējo platību 45,60 m2 atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma
5.panta pirmajai daļai, pieņemt jaunu administratīvo aktu – nodokļu aprēķinu, atzīt par prettiesisku atbildētājas prasību apmaksāt
nodokļus par zemesgabalu kopējā platībā 85 m2, kavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda.
Pieteikumos norādīti turpmāk minētie argumenti.
[3.1] Iesniegumā atbildētājai pieteicēja lūgusi veikt NĪN pārrēķinu, ņemot vērā, ka dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām un tur nepieciešams
kapitālais remonts, pieteicēja nav zemesgabala 85 m2 platībā īrniece, nomniece vai lietotāja, dzīvokļa kopējā platība ir 45,60 m2.
[3.2] Pieteicēja lūgusi atbildētājai izsniegt dokumentus, kuri apstiprina, ka dzīvokļa platība ir 61,48 m2, ka tam pieder zemesgabals
85 m2 platībā, ka pieteicēja šo zemesgabalu nomā no atbildētājas, tomēr šādus dokumentus pieteicēja no atbildētājas nav saņēmusi.
Pieteicēja
norāda, ka dzīvokļa kopējā platība ir 45,60 m2, tāpēc arī zemesgabala kopēja platība nevar būt lielāka par 45,60 m2. Pieteicēja
uzskata, ka atbildētājai nav likumīgu tiesību prasīt pieteicējai apmaksāt nodokli par zemesgabalu 85 m2 platībā un dzīvokli 61,48 m2
platībā, jo pieteicēja nav zemesgabala īrniece, nomniece vai lietotāja, kā arī atbildētāja nav dzīvokļa īpašniece. Dome, aprēķinot
nodokli, nav piemērojusi divus speciālos likumus – likumu „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un likumu „Par
dzīvokļa īpašumu”, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 15.panta otrās daļas 6.punktu.
[3.3] Pieteicēja norādījusi uz atbildētājas pieļautajām gramatiskajām un matemātiskā aprēķina kļūdām, uzskata, ka pašvaldība
nepareizi noteikusi nodokļa objektu. Pieteicēja, pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” normām uzskata, ka atbildētāja
nepamatoti piemērojusi formulu.
[3.4] Pieteicēja uzskata, ka dome nepareizi ir aprēķinājusi kadastrālo vērtību dzīvoklim piekritīgajam zemesgabalam. Pieteicēja lūdz
veikt nodokļa pārrēķinu un nepamatoti saņemto summu pārskaitīt uz viņas bankas kontu, atcelt līgumsodu.
[3.5] Ņemot vērā, ka māja uzcelta 1956.gadā, no tā brīža mājā nav veikti nekādi remontdarbi, mājai nepieciešams kapitālais
remonts, dzīvoklis ir ar daļējā ērtībām, dzīvoklī nav karstā ūdens un centrālā apkure, pieteicēja par nepamatotu un nesamērīgu uzskata
pašvaldības aprēķināto dzīvokļa kadastrālo vērtību.
[3.6] Pieteicēja arī vēlas, lai viņai tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi – kancelejas nodeva Ls 1 par zemesgrāmatas izziņu un
starpība, kura veidojas sakarā ar nodokļa pārrēķinu.
[3.7] Pieteicēja nepiekrīt domes apgalvojumam, ka dome ir dzīvokļa īpašniece, jo dome nav iesniegusi tiesā tādus pierādījumus.
[3.8] Dome ignorē faktu, ka pieteicēja negrib lietot zemesgabalu (platība 85 m2), ka saskaņā ar 2008.gada 26. jūnija dzīvojamās
telpas īres līgumu starp pieteicēju un atbildētāju nav nodibinātas saistības attiecībā uz zemesgabalu un ēkas kopīpašumu un tādējādi
pieteicējai nav nekādu tiesību lietot šo nekustamo īpašumu. Līdz ar to pieteicējai nepamatoti piespiež maksāt nodokli par zemi un
kopīpašumu. Atbildētājas prasība apmaksāt NĪN par zemesgabalu, kura īrniece nav pieteicēja, būtiski pārkāpj APL 7.pantā
nostiprināto tiesiskuma principu, proti, iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām.
[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2012.gada 11.jūnija spriedumu noraidīja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un
materiālā zaudējuma atlīdzināšanu.
Spriedums pamatots šādi.
[4.1] No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja uzskata, ka pieteicējai jāmaksā NĪN par 2010.gadu ne tikai par īrētā dzīvokļa platību,
bet arī par īrētajam dzīvoklim piekritīgā zemesgabala platības daļu un par dzīvoklim piekritīgo kopīpašuma daļu.
Tādējādi lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai pamatoti aprēķināts NĪN par 2010.gadu Ls 10,10 – par mājokli 61,48 m2 Ls 6,01,
par zemi Ls 4,09.
[4.2] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka dzīvokļa un pie dzīvokļa piederošā kopīpašuma domājamās daļas no koplietošanas
telpām, kā arī zemes īpašnieks ir Liepājas pilsētas pašvaldība.
Lietā nav strīda arī par to, ka pieteicēja 2008.gada 26.jūnija noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokļa īri.
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības
īpašumā esošu zemi, ēkām un inženierbūvēm maksā to lietotājs, bet ja tāda nav – nomnieks.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējai ir pienākums maksāt NĪN kā pašvaldības nekustamā īpašuma lietotājam.
[4.3] No īres līguma izriet, ka pieteicēja īrē atsevišķu dzīvokli, kurā ir divas istabas ar dzīvojamo platību 28 m2 (nav strīda par to, ka
īrētā dzīvokļa kopējā platība ir 45,60 m2) un palīgtelpas (līguma 1.2 punkts). Tāpat no līguma izriet, ka pieteicējai ir tiesības netraucēti
lietot īrētās telpas, labierīcības, iekārtas un citas ierīces, kā arī mājas koplietošanas telpas un piemājas teritoriju (līguma 5.2.1
punkts),izmantot dārzu un pagalmu, pagrabu un šķūnīti(līguma 5.2.6 punkts).
No minētā tiesa secina, ka pieteicējai ar īres līgumu nodots lietošanā ne tikai Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis,
bet arī koplietošanas telpas un zeme.
[4.4] No lietas materiāliem izriet, ka dzīvojamajā mājā, kurā atrodas dzīvoklis, kuru pieteicēja īrē no pašvaldības, daļa no dzīvokļiem
joprojām pieder pašvaldībai, un to apsaimnieko, kā arī īres līgumus par pašvaldībai piederošā īpašuma izīrēšanu slēdz pašvaldības
pilnvarots apsaimniekotājs.
Kā paskaidrojusi atbildētāja, pēc atsevišķu dzīvokļu īpašumu privatizācijas, pašvaldības domājamās daļas no īpašuma /adrese/ ir
samazinājušās. To apliecina arī zemesgrāmatas izraksts (datorizdruka).
Līdz ar to tiesa secina, ka nekustamais īpašums /adrese/ atrodas vairāku personu kopīpašumā (kopvaldījumā).
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturtajā daļā noteikts, ka nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma
tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai daļai
kopīpašumā (kopvaldījumā).
Civillikuma 1067.pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet
tikai domājamās daļās, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Tas nozīmē, ka īpašumā nav nodalītas kādas reālas daļas, kuras fiziski būtu uzrādāmas kā katram no kopīpašniekiem piederošas.
Noteiktā domājamā daļa ietver tikai tiesību jeb tiesības apjomu šajā īpašumā, bet neietver konkrētas īpašuma daļas (konkrētas ēkas,
telpas vai zemesgabala daļu). Tādējādi tiesa atzīst, ka, nodokļa apmērs, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta
ceturto daļu un kopīpašuma tiesības būtību, ir nosakāms atbilstoši katra kopīpašnieka domājamajai daļai visā īpašumā.
Kā atzīts tiesu praksē, veids, kā „atvieglot” kopīpašuma tiesību īstenošanu, ir kopīpašuma dalīta lietošana. Tādējādi īpašuma saturs
paliek nemainīgs, bet lietojuma tiesības saturs ir noteikts atbilstoši pašu kopīpašnieku noteiktai kārtībai. Tomēr vienošanās starp
kopīpašniekiem iegūst publisku ticamību tikai tad, ja tā nostiprināta zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 1.pants) (sk. Augstākās
tiesas 2011.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-490/2011 10.punktu).
Zemesgrāmatas izrakstā (datorizdruka)norādīts, ka Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā ir zemesgrāmatā neierakstītie dzīvokļu
īpašumi ar tiem piekrītošajām kopīpašuma 3335/12630 domājamām daļām no dzīvojamās mājas un palīgceltnes un 5662/12630
zemesgabala domājamās daļas.
Kā norādīts atbildētājas paskaidrojumā, ko apstiprina zemesgrāmatas izrakstā (datorizdruka) redzamais, dzīvojamā māja /adrese/, ir
reģistrēta zemesgrāmatā (nodalījums 3848) uz Liepājas pilsētas pašvaldības vārda, bet dzīvoklim nav atvērts atsevišķs nodalījums.
To, ka dzīvoklis nav reģistrēts zemesgrāmatā kā dzīvokļa īpašums apliecina arī pieteicējas iesniegtā Kurzemes apgabaltiesas
Liepājas zemesgrāmatu nodaļas 2010.gada 1.decembra uzziņa.
Tādējādi tiesai nav šaubu par to, ka attiecībā uz pieteicējai lietošanā nodoto pašvaldības īpašumu nav zemesgrāmatā reģistrēts kāds
īpašs, no citiem kopīpašniekiem (koplietotājiem) atšķirīgs lietošanas režīms. Līdz ar to uz pieteicēju kā uz pašvaldībai piederošā
nekustamā īpašuma domājamās daļas lietotāju attiecas tādi paši nosacījumi, kā uz pārējiem nekustamā īpašuma domājamo daļu
kopīpašniekiem.
[4.5] Pieteicēja uzskata, ka kadastrālā vērtība īpašuma objektam ir noteikta nepamatoti augsta.
[4.5.1] No likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešās daļas izriet, ka nodokli objektam, kurš nav valsts kadastrā
reģistrēts, attiecīgā kalendāra gada laikā aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa
taksācijas gada 1.janvārī.
Tādējādi no minētās normas izriet, ka noteicošā ir objekta kadastrālā vērtība uz 2010.gada 1.janvāri.
Pieteicēja tiesas sēdē apliecināja, ka ar iebildumiem par objekta kadastrālo vērtību pašvaldībā pirmoreiz vērsās, tikai apstrīdot
nodokļa maksāšanas paziņojumu. No pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumakonstatējams, ka tas Liepājas pilsētas domē saņemts
2010.gada 1.novembrī, proti, jau pēc 2010.gada 1.janvāra.
Tā kā pieteicējas iebildumi pašvaldībā saņemti pēc datuma, kas ir atskaites punkts kadastrālās vērtības noteikšanai, pieteicējas
argumentam par, viņasprāt, nepamatoti augsto īpašuma kadastrālo vērtību, pēc kuras aprēķināts NĪN par 2010.gadu, izskatāmajā
lietā nav juridiskas nozīmes.
[4.5.2] Savukārt kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība nodokļa aprēķināšanai paredzēta Ministru kabineta 2009.gada
22.decembra noteikumos Nr.1625 „Kārtība, kādā aprēķina kadastrālās vērtības daļu nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām”
(turpmāk – Noteikumi Nr.1625).
Noteikumu Nr.1625 2.punktā noteikts, ka vietējā pašvaldība nosaka kadastrālās vērtības daļu nekustamā īpašuma nodokļa
aprēķināšanai, ja ar nekustamā īpašuma nodokli apliek daļu no zemes vienības vai ēkas (telpu grupas) (..).
Ņemot vērā, ka Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā ir zemesgrāmatā neierakstītie dzīvokļu īpašumi ar tiem piekrītošajām
kopīpašuma daļām, uz kuriem atsevišķi zemesgrāmatu nodalījumi nav atvērti, tiesa atzīst, ka nosakot nodokļa aprēķināšanai
kadastrālās vērtības daļu, atbildētāja pamatoti vadījusies no Noteikumu Nr.1625 3.punkta, kurā noteikts, ka kadastrālās vērtības daļu
nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai nosaka proporcionāli zemes vienības, zemes vienības daļas, ēkas vai telpu grupas
platībai, kas apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli, izmantojot šādu formulu:
KVdn = Pnod × KV, kur:
Pkop
(KVdn – kadastrālās vērtības daļa nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai latos; Pnod – ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamā
platība zemes vienībā, zemes vienības daļā, ēku vai telpu grupā kvadrātmetros; Pkop – zemes vienības, zemes vienības daļas, ēkas
vai telpu grupas kopplatība kvadrātmetros; KV – zemes vienības, zemes vienības daļas, ēkas vai telpu grupas kadastrālā vērtība
latos), jo Noteikumu Nr.1625 4.punktā noteiktā formula paredzēta kadastrālās vērtības daļas nekustamā īpašuma nodokļa
aprēķināšanai dzīvokļu īpašumos sadalītām daudzdzīvokļu mājām, kā arī nedzīvojamām ēkām un nedzīvojamo ēku daļām, kuras
funkcionāli izmanto dzīvošanai un kuras ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, ēkas daļai.
[4.6] Lietā nav strīda par to, ka Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošo dzīvokļu kopējā platība nekustamajā īpašumā /adrese/ ir
295,3 m2; pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem piekritīgo koplietošanas telpu kopējā platība ir 102,83 m2, pašvaldībai piekrītošā
zemesgabala platība ir 547,99 m2, bet pieteicējas īrētā dzīvokļa kopējā platība ir 45,60 m2.
[4.7] Lai piemērotu Noteikumu Nr.1625 3.punktā noteikto formulu, vispirms nosakāma tā kopējā ar nodokli apliekamā mājokļa
platība, par kuru nodokli maksāt ir pienākums pieteicējai.
Tā kā Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem piekritīgo koplietošanas telpu kopējā platība ir 102,83 m2, bet
pašvaldībai piederošo dzīvokļu kopējā platība ir 295,30 m2, uz 1 m2 pašvaldībai piederošo dzīvokļu dzīvojamās platības ir piekritīgi
0,348 m2 pašvaldībai proporcionāli piekrītošo koplietošanas telpu.
Savukārt, tā kā pieteicējas īrētā dzīvokļa platība ir 45,60 m2, koplietošanas telpu platība, kura piekritīga pieteicējas īrētajam dzīvoklim
ir 15,88 m2.
Formulā būtu ievietojama aprēķina rezultātā iegūtā platība, par kādu pieteicējai jāmaksā NĪN Ls 61,48 (45,60 m2 +15,88 m2),
rēķināma šī lieluma attiecība pret pašvaldībai piederošo dzīvokļu kopējo platību (295,3 m2), un iegūtais rezultāts reizināms ar
pašvaldībai piederošo izīrēto dzīvokļu un palīgtelpu kadastrālo vērtību.
Tiesa, pārbaudot aprēķinu, konstatē, ka pašvaldība formulā kā P nod iekļāvusi tikai pieteicējas īrētā dzīvokļa platību, bez palīgtelpu
platības, rezultātā aprēķinot kadastrālās vērtības daļu nodokļa aprēķināšanai par mājokli Ls 8102,37 (t.i., (61,48 m2: 295,30 m2) X Ls
38917,20) vietā Ls 6009,56 (t.i., (45,60 m2: 295,30 m2) X Ls 38917,20), un, attiecīgi aprēķinot pieteicējai maksājamo nodokli par
mājokli mazāku.
[4.8] Ņemot vērā to, ka kļūdaini veikto aprēķinu dēļ pieteicējai par mājokli NĪN noteikts mazāks (Ls 8,10 vietā Ls 6,01), turklāt tikai
par platību 45,60 m2, tiesa atzīst, ka šī kļūda nav nelabvēlīgi ietekmējusi pieteicējas tiesības. Tieši pretēji – pieteicējai par 2010.gadu
par mājokli noteikts par Ls 2,09 mazāks NĪN, kā vajadzēja noteikt.
Līdz ar to konstatētā kļūda nevar kalpot ne kā iemesls lēmuma atcelšanai, ne arī kā iemesls pieteicējai labvēlīgāka administratīvā
akta izdošanai.
Lietā nav konstatējami arī citi pamati pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai, līdz ar to pieteicējas prasījums šajā daļā
noraidāms.
[4.9] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā noteikts, ka par nodokļu un nodevu maksājumu samaksas termiņa
nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 % par katru nokavēto dienu.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka gan Maksāšanas paziņojumā Nr.1, gan Lēmumā Nr.1 pamatoti ietverta norāde uz likuma „Par
nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā paredzētajām sankcijām par nodokļa savlaicīgu nenomaksāšanu.
[4.10] No pieteicējas iesniegtā pieteikuma izriet, ka pieteicēja vēlas, lai viņai tiktu atlīdzināti mantiskie zaudējumi – kancelejas
nodeva Ls 1 par zemesgrāmatas izziņu un starpība, kura veidojas sakarā ar nodokļa pārrēķinu.
Saskaņā ar APL 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo
kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Lai prasītu atlīdzinājumu administratīvā procesa
kārtībā, nepieciešams konstatēt, ka mantiskie zaudējumi vai morālais kaitējums nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko
rīcību. Prasījums par atlīdzinājumu ir nesaraujami saistīts ar konkrēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Pieteikums par
atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums, tas nav pārbaudāms tiesā, ja nav pieļaujama ar to saistītā administratīvā akta vai faktiskās
rīcības pārsūdzība (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 8.septembra lēmumu lietā Nr.SKA-588/2008).
Tā kā tiesa pieteicējas prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu atzinusi par noraidāmu, nav pamata apmierināt arī
prasījumu daļā par atlīdzinājumu.
[5] Administratīvā rajona tiesa ar 2013.gada 26.marta spriedumu noraidīja pieteikumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājai izdot
labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu pārrēķināts NĪN 2012.gadam.
Spriedums pamatots šādi.
[5.1] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka Liepājas pilsētas pašvaldība ir dzīvokļa un pie dzīvokļa piederošā kopīpašuma
domājamās daļas no koplietošanas telpām, kā arī zemesgabala /adrese/, īpašnieks. Saskaņā ar 2008.gada 26.jūnijā noslēgto īres
līgumu pieteicējai lietošanā nodots dzīvoklis ar platību 45,60 m2.
Pieteicēja uzskata, ka NĪN ir aprēķināms, ņemot vērā dzīvokļa kopējo platību 45,60 m2. Pieteicējas ieskatā, atbildētāja nepamatoti ir
aprēķinājusi nodokli par zemi un kopīpašumu.
Savukārt atbildētāja uzskata, ka pieteicējai pamatoti aprēķināts NĪN par 2012.gadu ne tikai par dzīvokļa platību, bet arī par tās
dzīvoklim piekritīgā zemesgabala platības daļu un par dzīvoklim piekritīgo kopīpašuma daļu.
Tādējādi lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai pamatoti aprēķināts NĪN par dzīvoklim piekritīgā zemesgabala platības daļu un par
dzīvoklim piekritīgo kopīpašuma daļu.
[5.2] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa
apmēru kārtējam taksācijas gadam paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā paša gada 15.februārim,
nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.
No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka dzīvojamajā mājā, kurā atrodas dzīvoklis, daļa no dzīvokļiem joprojām pieder pašvaldībai.
Zemesgrāmatas datorizdrukā norādīts, ka Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā ir zemesgrāmatā neierakstītie dzīvokļu īpašumi ar
tiem piekrītošajām kopīpašuma 3335/12630 domājamām daļām no dzīvojamās mājas un palīgceltnes un 5662/12630 zemesgabala
domājamās daļas. Savukārt dzīvoklim nav atvērts atsevišķs nodalījums, ko apstiprina Kurzemes apgabaltiesas Liepājas
zemesgrāmatu nodaļas 2010.gada 1.decembra uzziņā norādītais, ka Liepājas pilsētas zemesgrāmatā dzīvokļa īpašums nav
reģistrēts.
No dzīvojamās telpas īres līguma redzams, ka pieteicējai nodots lietošanā atsevišķs dzīvoklis, kurš sastāv no divām istabām ar
dzīvojamo platību 28 m2 (dzīvokļa kopējā platība ir 45,60 m2), šā līguma 1.3.punktā norādīts, ka dzīvojamā telpa un palīgtelpas
(palīgēkas) nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas aktu. Līguma 5.2.punktā noteikts, ka
pieteicējai ir tiesības netraucēti lietot īrētās telpas, labierīcības, iekārtas un citas ierīces, kā arī mājas koplietošanas telpas un
piemājas teritoriju, kā arī izmantot dārzu pagalmu, pagrabu un šķūnīti.
No iepriekš minētā secināms, ka nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīpašumā (kopvaldījumā) un pieteicējai lietošanā
nodots ne tikai Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā esošais dzīvoklis, bet arī koplietošanas telpas un zeme.
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta piektā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības
īpašumā esošu zemi, ēkām un inženierbūvēm maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav, – nomnieks.
Līdz ar to pieteicējai ir pienākums maksāt NĪN kā nekustamā īpašuma lietotājam.
[5.3] Saskaņā ar Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturto daļu nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo
īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks
(kopvaldītājs) atbilstoši savai domājamai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais
īpašums un šā panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma
domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.
Atsevišķā īpašuma un kopīpašumā esošās daļas elementi noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 3. un 4.pantā. Cita starp, kopīpašumā
esošajā daļā ietilpst koplietošanas telpas, dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, kā arī zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā
dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai (4.panta pirmās daļas 3.punkts). Savukārt, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 5.panta
pirmajai daļai dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu
dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.
Tā kā pieteicēja kā dzīvokļa īrniece lieto pašvaldībai piederošo dzīvoklim piekritīgo zemes un kopīpašuma daļu, tiesa atzīst, ka
atbildētāja pamatoti pieteicējai ir aprēķinājusi NĪN ne tikai par dzīvokli, bet arī par dzīvoklim piekritīgo zemesgabala daļu un par
dzīvoklim piekritīgo pārējo kopīpašuma daļu.
No Maksāšanas paziņojuma Nr.2 izriet, ka NĪN aprēķināts par dzīvojamo ēku 61,8 m 2 platībā, piemērojot nodokļa likmi 0,2 procenti
no kadastrālās vērtības un zemi /adrese/ m2 platībā, tai piemērojot nodokļa likmi 1,5 procenti no kadastrālās vērtības.
Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, nekustamā īpašuma nodokļa
likme zemei ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2.punktu nekustamā īpašuma nodokļa likme dzīvojamām
mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru
funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām,
autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai ir 0,2
procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja pamatoti ir piemērojusi 1,5 procentu nodokļa likmi zemei, bet dzīvojamai ēkai 0,2
procenti no kadastrālās vērtības, līdz ar to Maksāšanas paziņojums Nr.2 daļā par /adrese/ ir tiesisks un pamatots un nav konstatējams
pamats uzlikt atbildētājai pienākumu izdot administratīvo aktu, ar kuru tiktu pārrēķināts NĪN 2012.gadam.
[5.4] Procesuālās ekonomijas nolūkā tiesa neanalizē pārējos pieteicējas izvirzītos argumentus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu
pēc būtības.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 11.jūnija un 2013.gada 26.marta spriedumiem pieteicēja iesniedza apelācijas
sūdzības.
Apelācijas sūdzībās norādīti turpmāk minētie apsvērumi.
[6.1] Lietas materiālos nav nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka atbildētāja saskaņā ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodeva
pieteicējai lietošanā jebkādu nekustamo īpašumu nedzīvojamās telpas (ēkas kopīpašuma) vai zemes veidā, kā arī lietas materiālos
nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka pieteicēja izteica piekrišanu izmantot vai izmantoja (savās interesēs) zemesgabalu vai ēkas
kopīpašumu.
[6.2] Atbildētāja nav iesniegusi tiesā nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu, ka pieteicēja kā īrniece izmanto zemesgabalu un ēkas
kopīpašumu.
[7] Atbildētāja paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību norādīts, ka pirmās instances tiesas 2012.gada 11.jūnija
spriedums ir tiesisks un pamatots, bet pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.
[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2013.gada 21.maija lēmumu administratīvās lietas Nr.A420438211 un
Nr.A420435912 apvienotas vienā tiesvedībā.
[9] Tiesas sēdē pieteicēja apelācijas sūdzības uzturēja, atbildētājas pārstāve apelācijas sūdzības neatzina.
Motīvu daļa
[10] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus,
Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzības nav pamatotas un pieteikumi ir noraidāmi.
[11] Lietā ir strīds par to, vai dome pamatoti aprēķinājusi pieteicējai NĪN ne tikai par dzīvokli, bet arī par dzīvoklim piekritīgo
zemesgabala un pārējo kopīpašuma (koplietošanas telpu) daļu.
Apgabaltiesa uzskata, ka lietās vispirms precizējams pieteikuma priekšmets. Abas lietas pirmās instances tiesa izskatījusi kā
pieteikumus par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu domei pārrēķināt pieteicējai aprēķināto NĪN par 2010.
un 2012.gadu.
Pieteicējas mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt, lai NĪN aprēķinā netiktu iekļauta dzīvoklim piekritīgā koplietošanas telpu un
zemesgabala daļa.
Apgabaltiesas ieskatā, pieteicējas mērķis sasniedzams ar NĪN aprēķina atcelšanu daļā. Līdz ar to pieteikumi precizējami kā
pieteikumi par Lēmuma Nr.1 un Lēmuma Nr.2 atcelšanu daļā.
[12] Pirmās instances tiesa, izvērtējot pierādījumus visā to kopumā, secināja, ka NĪN aprēķins par 2010. un 2012.gadu ir pareizs un tā
pārrēķināšanai nav pamata.
APL 307.panta ceturtā daļa noteic, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas
sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Iepazinusies ar pirmās instances tiesas spriedumu motivāciju, apgabaltiesa atzīst to par pareizu un pietiekamu, tāpēc tai pievienojas,
izvērstāku argumentu izklāstu nesniedzot.
[13] Tā kā apelācijas sūdzība tiek iesniegta par pirmās instances tiesas spriedumu un tajā ietverami argumenti pret to, apgabaltiesai
ir pienākums atbildēt uz apelācijas sūdzības būtiskajiem argumentiem, tātad sniegt papildu argumentāciju. Taču, kā atzīts Augstākās
tiesas judikatūrā, tiesai nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par
nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu;
2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012 10.punktu).
No apelācijas sūdzības argumentiem izriet, ka pieteicēja nepiekrīt tiesas veiktajam pierādījumu novērtējumam un izdarītajiem
secinājumiem lietā. Apgabaltiesa nekonstatē lietas izspriešanai būtiskus argumentus, kurus jau nav novērtējusi pirmās instances
tiesa. Apstāklis, ka pieteicēja nepiekrīt pirmās instances tiesas veiktās pierādījumu novērtēšanas rezultātam nevar būt par pamatu
secinājumam, ka pirmās instances tiesas spriedumi ir nepareizi. Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa spriedumos ir
izvērtējusi visus būtiskos un izšķirošos argumentus lietā, pareizi un pietiekami novērtējusi pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā,
sniegusi pietiekamu pamatu materiālo tiesību normu iztulkojumam, nonākot pie pareiza secinājuma, ka pieteicēja ir NĪN maksātāja ne
tikai par dzīvokli, bet arī par tam piekritīgo zemesgabala un pārējā kopīpašuma daļu. Tā kā pirmās instances tiesa ir izvērtējusi
Lēmuma Nr.1 un Lēmuma Nr.2 tiesiskumu, pieteikuma priekšmeta precizēšana nav ietekmējusi pirmās instances tiesas spriedumus
pēc būtības.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Noraidīt /pers. D/ pieteikumu par Liepājas pilsētas domes 2011.gada 21.janvāra lēmuma Nr.232562/1.-28./226444 atcelšanu daļā un
mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu.
Noraidīt /pers. D/ pieteikumu par Liepājas pilsētas domes 2012.gada 13.aprīļa lēmuma Nr.260084/1.-28./258671 atcelšanu daļā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
M.Osmane
Tiesas sēdes priekšsēdētāja
S.Gintere
Tiesneses
V.Zommere