Legislator Case Law & Legislation
C68386719 / C-0956-20 ECLI:LV:RPPT:2020:1125.C68386719.3.S AI generated

Court orders debt collection against guarantors and allows enforcement against mortgaged property for unpaid loan.

Case Number C68386719 / C-0956-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ordered the defendant guarantors to pay the outstanding loan principal, interest, and court costs to the plaintiff bank. The court found that the debt was secured by a mortgage on the defendant's real estate, which was confirmed by the notary's inheritance certificate. Consequently, the court granted the plaintiff the right to enforce collection against the mortgaged property to satisfy the debt.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law on Debt Collection; Mortgage Law: The court established that a creditor may enforce debt collection against guarantors and proceed against mortgaged property when the debtor fails to repay the loan within the agreed term.

Keywords

AI generated
debt collection enforcement mortgage security interest guarantor liability real estate enforcement loan repayment obligation civil procedure law inheritance certificate

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-0956-20/27

ECLI:LV:RPPT:2020:1125.C68386719.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 25. novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Lana Leja

ar tiesas sēdes sekretāri Diānu Kristu Sideju,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Swedbank” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu un atļauju vērst piedziņu uz

ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja akciju sabiedrības “Swedbank” cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu un atļauju vērst piedziņu

uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Prasītāja lūdz tiesu:

piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai parādu 6344,79 euro, kas sastāv no izsniegtās un neatmaksātās aizdevuma pamatsummas

4600,09 euro, aizdevuma lietošanas procentiem 794,70 euro par laiku no 2008. gada 10. oktobra līdz 2016. gada 10. janvārim un likumiskajiem

procentiem 950 euro par laiku no 2016. gada 11. janvāra līdz 2019. gada 14. jūnijam,

atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā līdz sprieduma izpildei no piespriestās un neatmaksātās parāda pamatsummas;

parāda piedziņu atļaut prasītājai vērst uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. /numurs A/, kadastra Nr. /numurs B/.

Prasības pieteikums pamatots ar tālāk norādītiem apstākļiem un argumentiem.

[1.1] 2006. gada 24. janvārī starp prasītāju (tobrīd nosaukums AS “Hansabanka”) kā aizdevēju un /pers. E/ (turpmāk – aizņēmējs) tika noslēgts

aizdevuma līgums Nr. 06-005313-PK. Saskaņā ar aizdevuma līguma līgumu aizņēmējam izsniegts aizdevums nekustamā īpašuma /adrese A/, remontam

15 000 euro, pārskaitot to uz aizņēmēja norēķinu kontu Nr. LV28HABA0551007814706.

[1.2] Atbilstoši aizdevuma līguma noteikumiem aizņēmējs apņēmies atmaksāt aizdevumu un procentus, veicot maksājumus katra mēneša

10. datumā līdz aizdevuma atmaksas datumam 2016. gada 10. janvārī.

[1.3] No aizdevuma līguma izrietošās saistības tika pastiprinātas, starp prasītāju un aizņēmēju 2006. gada 24. janvārī noslēdzot hipotēkas līgumu

Nr. 06-005313-PK/1, ar kuru par labu prasītājai tika ieķīlāts aizņēmējam /pers. E/ piederošais nekustamais īpašums /adrese A/.

Bez tam no aizdevuma līguma izrietošās saistības tika pastiprinātas, starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ 2006. gada 24. janvārī noslēdzot

galvojuma līgumu Nr.06-005313-PK/2, ar kuru atbildētāja /pers. B/ uzņēmās galvojuma saistību atbildēt par aizņēmēja saistībām kā pats parādnieks, ja

aizņēmējs šīs saistības neizpilda aizdevuma līgumā noteiktajā termiņā.

[1.4] 2006. gada 27. februārī aizņēmējs miris.

Ar Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra Hermaņa Vidžupa 2007. gada 3. janvārī izdoto mantojuma apliecību aizņēmēja mantojuma tiesībā

apstiprināti atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, katrs uz 1/3 domājamo daļu no atstātā mantojuma.

Atbildētāju īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nav nostiprinājuši. Tomēr ņemot vērā, ka atbildētāji aizņēmēja atstāto mantojumu

ir pieņēmuši, atzīstams, ka mantojumā ietilpstošais nekustamais īpašuma atbildētājiem pieder uz likuma pamata.

[1.5] 2016. gada 10. janvārī iestājās termiņš visu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildei.

[1.6] Prasītāja ir pieprasījusi atbildētājiem izpildīt no aizdevuma līguma izrietošās saistības:

2014. gada 11. februāra paziņojumā atbildētājai /pers. B/, pamatojoties uz galvojuma līgumu;

2016. gada 24. novembra paziņojumā, kas atbildētājiem adresēts kā mirušā aizņēmēja mantiniekiem;

2018. gada 20. decembrī zvērināta notāre Argita Gustafssone izsniegusi prasītājai apliecības par paziņojumu – brīdinājumu par aizdevuma

līguma saistību piespiedu izpildi – nodošanu atbildētājiem.

2019. gada 3. aprīļa paziņojumā – brīdinājumā par aizdevuma līguma saistību izpildi.

[1.7] Tā kā aizdevuma līguma saistības nav izpildītas, prasītāja cēlusi tiesā prasību par parāda piedziņu no galvinieces /pers. B/, vienlaikus lūdzot

atļauju vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.

[1.8] Prasība pamatota ar Civillikuma 701., 705., 707., 707., 1034., 1278., 1290., 1319., 1425., 1587., 1753., 1759., 1765., 1828., 1838.,

1934. un 1946. pantu.

[2] Atbildētāju rakstveida paskaidrojumi par celto prasību tiesā nav saņemti.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka pēc

prasības celšanas lietas faktiskie apstākļi nav mainījušies, atbildētāji saistības nav izpildījuši, parāds nav dzēsts.

Atbildētāji/pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojuši. Par tiesas sēdi atbildētājiem

/pers. B/ un /pers. C/ paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. panta piektajai daļai – nosūtot tiesas pavēsti uz viņu deklarētās dzīvesvietas adresi

/adrese A/. Atbildētājam/pers. D/ pavēste par tiesas sēdi nosūtīta uz deklarēto dzīvesvietas adresi Apvienotajā Karalistē.

Tiesā saņemts Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes apliecinājums par tiesas dokumentu izsniegšanu /pers. D/ 2020. gada 2. septembrī.

Attiecībā uz atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/, prezumējams, ka viņiem dokumenti izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas (Civilprocesa

likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkts).

Ņemot vērā, ka pusēm par lietas izskatīšanu paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nekonstatējot pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa saskaņā

ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ piedalīšanās tiesas sēdē,

atzīstot atbildētāju neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.

Motīvu daļa

[4] Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus lietā, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

[5] Prasības pieteikumā pieteikts prasījums pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu pamatojoties uz viņas sniegto galvojumu par aizņēmēja

/pers. E/ saistībām, kas izriet no 2006. gada 24. janvāra aizdevuma līguma ar prasītāju.

Tāpat prasības pieteikumā izvirzīti prasījumi pret atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par piedziņas vēršanu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu

/adrese A/, no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildei.

[5.1] Atbilstoši Civillikuma 1934. pantam ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Lietā nodibināts, ka 2006. gada 24. janvārī starp prasītāju kā aizdevēju un /pers. E/ kā aizņēmēju tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. 06-005313-

PK par aizdevuma summas 15 000 euro izsniegšanu nekustamā īpašuma /adrese A/, remontam (lietas 8.-9. lapa).

Ar konta izrakstā fiksētajām ziņām apstiprināts fakts, ka prasītāja 2006. gada 8. februārī saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem pārskaitīja

/pers. E/ aizdevuma (kredīta) summu 15 000 euro apmērā (lietas 14., 15. lapa).

Līdz ar to prasītāja ir pierādījusi prasībā norādīto apstākli, ka prasītāja ir izpildījusi no aizdevuma līguma izrietošās saistības par aizdevuma

izsniegšanu un to apmēru.

[5.2] Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Atbilstoši Civillikuma

1946. pantam procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

No aizdevuma līguma noteikumiem izriet līgumslēdzēju pušu vienošanās, ka /pers. E/ veiks aizdevuma atmaksu ikmēneša maksājumos, atbilstoši

maksājumu grafikam (aizdevuma līguma I daļas 1.13. apakšpunkts), sākot ar nākamā mēneša 10. datumu pēc aizdevuma summas izsniegšanas, līdz

2016. gada 10. janvārim (aizdevuma līguma I daļas 1.4. un 1.5. apakšpunkts).

Par aizdevuma lietošanu līgumslēdzējas puses pielīgušas procentus, kas sastāv no bāzes likmes 3 mēnešu (2,524 %) EURIBOR un pievienotās

likmes 1,5 % (aizdevuma līguma I daļas 1.6. un 1.7. apakšpunkts). Noteikts, ka procentu maksājumi veicami ikmēneša maksājumos, katra mēneša

10.datumā (aizdevuma līguma I daļas 1.8.apakšpunkts).

[6] Civillikuma 1692. pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņas parāda. Civillikuma 1698. pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Lietā pierādīts, ka starp atbildētāju /pers. B/ un prasītāju noslēgts galvojuma līgums Nr. 06-005313-PK/2 (lietas 13. lapa). Atbilstoši galvojuma

līguma noteikumiem atbildētāja /pers. B/ uzņēmās galvojumu pilnā apjomā par aizdevuma līgumā norādītajām aizņēmēja /pers. E/ saistībām, tajā skaitā

par parāda pamatsummu, procentiem, līgumsodu, nokavējuma līgumsodu, nokavējuma procentiem un citiem kreditora blakus prasījumiem, kas izriet no

galvenā līguma (galvojuma līguma 1. punkts).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ nodibinātas galvojuma attiecības, atbilstoši kurām /pers. B/ uzņēmusies pilna

apmēra galvojumu par saistībām saskaņā ar aizdevuma līgumu, tas ir, uzņēmusies izpildīt aizņēmēja saistības, ja aizņēmējs pilnībā vai daļēji tās neizpildītu.

[7] Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma

mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā (sk. Senāta 2011. gada 27. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC –86/2011).

Turklāt, ievērojot ekspromisoriskā galvojuma būtību, kreditoram nav pienākuma vērst savu prasību pret galveno parādnieku un viņš, iestājoties

saistību izpildes termiņam, ir tiesīgs uzreiz vērsties pie galvinieka, nemaz nevēršoties pret galveno parādnieku. Līdz ar to loģiski izriet secinājums, ka

apstākļi, vai kreditors ir vērsies pie galvenā parādnieka un kādas darbības šajā sakarā ir veiktas, lai panāktu saistības izpildījumu, neietekmē

ekspromisoriskā galvinieka saistības (sk. Senāta 2011. gada 27. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-86/2011 16. punktu un Civillietu departamenta

2016. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-44/2016 7. punktu).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka aizņēmēja /pers. E/ nāves fakts neietekmē prasītājas tiesības celt prasību par saistību izpildi pret galvinieci /pers.

B/.

[8] Civillikuma 1278. pants noteic, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841. p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa

prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Atbilstoši Civillikuma 1367. pantam hipotēka dod kreditoram lietu tiesību uz

ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemes grāmatās.

Lietā nodibināts, ka starp aizņēmēju /pers. E/ un prasītāju noslēgts hipotēkas līgums par nekustamā īpašuma /adrese A/, ieķīlāšanu aizdevuma

līguma saistību izpildei maksimālās summas 14 758,88 lati apmērā (lietas 11.-12. lapa). Ziņas par hipotēkas līgumu nekustamajam īpašumam /adrese/

zemesgrāmatā ierakstītas 2006. gada 3. februārī, uz hipotēkas līguma pamata par labu prasītājai ierakstīta ķīlas tiesība no aizdevuma līguma izrietošo

prasījumu nodrošināšanai līdz summai 14 758,88 lati (lietas 21. lapa).

[9] Nodibināts, ka aizņēmējs /pers. E/ 2006. gada 27. februārī miris. Ar zvērināta notāra Hermaņa Vidžupa 2007. gada 3. janvāra mantojuma

apliecību par /pers. E/ mantiniekiem apstiprināti atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, katrs 1/3 domājamās daļas apmērā uz visu atstāto mantojumu

(lietas 20. lapa).

Atbilstoši mantojuma apliecībā norādītajam, mantojuma masas sastāvā ietilpst arī nekustamais īpašums /adrese A/.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādīto prasītājas norādīto apstākli, ka atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ir pieņēmuši aizņēmēja /pers. E/

mantojumu, kura sastāvā ietilpst nekustamais īpašums /adrese A/.

[10] Zemesgrāmatu likuma 1. pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas

ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

[10.1] No zemesgrāmatas reģistra informācijas konstatējams, ka neviens no atbildētājiem savas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu

zemesgrāmatā nav ierakstījis, līdz ar to kā īpašnieks nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā joprojām ir norādīts mirušais aizņēmējs /pers. E/.

Tomēr fakts, ka atbildētāji nav izpildījuši savu pienākumu ierakstīt zemesgrāmatā uz mantojuma pamata iegūtās īpašumtiesības nevar būt pamats

prasītājai liegt izlietot hipotekārā kreditora tiesības uz hipotēku, kas nekustamajam īpašumam bija ierakstīta vēl pirms mantojuma atklāšanās.

Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no

mantojuma atklāšanās laika. Konkrētajā gadījumā, ar aizņēmēja /pers. E/ nāvi. Šāds viedoklis pausts arī judikatūrā (sk. Senāta 2016. gada

29. februāra spriedumu lietā Nr. SKC–48/2016).

Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ ir pieņēmuši aizņēmēja /pers. E/ atstāto mantojumu un atzīstami par nekustamā

īpašuma /adrese A/ īpašniekiem uz mantojuma apliecības pamata, katrs 1/3 domājamās daļas apmērā. Kaut arī atbildētāji savas īpašumtiesības

zemesgrāmatā nav ierakstījuši, prasītājai ir tiesības celt prasību pret viņiem par nekustamajam īpašumam ierakstītās hipotēkas izlietošanu.

[10.2] Apstāklis, ka prasītāja zvērināta notāra uzaicinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā būtu pieteikusi kreditora prasījumu, nevar

būt pamats prasības noraidīšanai, jo no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētājiem ir nodrošinātas ar publisku hipotēku.

Ņemot vērā, ka starp /pers. E/ un prasītāju 2006. gada 24. janvārī noslēgtais hipotēkas līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā 2006. gada 3. februārī,

kas ir pirms mantojuma atklāšanās, tiesa secina, ka hipotēkas līgums ir ieguvis lietu tiesības (ķīlas) spēku, kas ir saistoša ne tikai līgumslēdzējām pusēm,

bet arī atbildētājiem kā mirušā aizņēmēja mantiniekiem. Atbildētājiem, izlemjot jautājumu par mantojuma pieņemšanu, bija iespējams pārliecināties par

nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ierakstītajām saistībām un apgrūtinājumiem.

Arī judikatūrā pausta atziņa, ka zvērināta notāra uzaicinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā jāpiesaka tie kreditoru prasījumi, kuri

mantiniekam nav zināmi. Uzaicinājuma spēks neattiecas uz mantiniekam zināmiem kreditoru prasījumiem, par kādiem, pamatojoties uz zemesgrāmatu

publisko raksturu, uzskatāmi zemesgrāmatā ierakstītie hipotekārie prasījumi. Tādējādi Civillikuma 705. panta otrās daļas normā ietvertās kreditora

prasījuma nepieteikšanas sekas nav attiecināmas uz prasījumiem, kas nodrošināti ar zemesgrāmatā attiecībā uz mantojuma atstājējam piederošu

nekustamo īpašumu ierakstītu hipotēku (sk. Senāta 2017. gada 23. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-381/2017, C31512811).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas ar hipotēku nodrošinātās tiesības uz aizdevuma līguma saistību izpildi un apmierinājumu no hipotēkas nav

atkarīgas no kreditora prasījuma pieteikšanas zvērināta notāra uzaicinājumā noteiktajā termiņā.

[10.3] Ņemot vērā attiecībā par hipotekārā prasījuma saistošo raksturu pret mantiniekiem neatkarīgi no kreditora prasījuma pieteikšanas, tiesa

atzīst, ka aizdevuma līguma saistību nevar atzīt par izbeigušos un sekojoši nav pamata atbrīvot galvinieci no /pers. B/ no atbildības par aizdevuma līguma

saistībām.

[11] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. B/, pamatojoties uz galvojuma līgumu, neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 4600,09 euro,

aizdevuma lietošanas procentus 794,70 euro par laiku no 2008. gada 10. oktobra līdz 2016. gada 10. janvārim un likumiskos nokavējuma procentus

950 euro par laiku no 2016. gada 11. janvāra līdz 2019. gada 14. jūnijam.

Vērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus par saistību izpildi, tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā noteiktajam,

ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

No minētās tiesību normas izriet, ka saistību izpildes fakts jāpierāda atbildētājiem.

[11.1] Atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par celto prasību, nav apstrīdējuši prasītājas aprēķinu. Tāpat atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus,

ka būtu pilnībā vai daļēji izpildījuši norādītās saistības.

Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt, ka saskaņā ar aizdevuma līgumu neizpildīto saistību apmērs ir tāds kā to norāda prasītāja, proti,

pamatparāds 4600,09 euro un aizdevuma lietošanas procenti 794,70 euro par laiku no 2008. gada 10. oktobra līdz 2016. gada 10. janvārim.

[11.2] Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus 950 euro par laiku no 2016. gada 11. janvāra līdz 2019. gada 14. jūnijam

Civillikuma 1651. pants noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums. Atbilstoši Civillikuma 1652. panta 3. punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no

sevis: kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka lietā konstatēts no aizdevuma līguma izrietošo saistību neizpildes fakts, prasītājai par aizdevuma līgumā norādīto saistību izpildes

kavējumu ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus.

[12] Apkopojot teikto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma:

no atbildētājas /pers. B/ par labu prasītājai, pamatojoties uz galvojuma līgumu, piedzenama no aizdevuma līguma izrietošo saistību summa

6344,79 euro, kas sastāv no izsniegtās un neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 4600,09 euro, aizdevuma lietošanas procentiem 794,70 euro

par laiku no 2008. gada 10. oktobra līdz 2016. gada 10. janvārim un likumiskajiem procentiem 950 euro par laiku no 2016. gada 11. janvāra līdz

2019. gada 14. jūnijam;

prasītājai atzīstamas tiesības no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildei, pamatojoties uz 2006. gada 24. janvāra hipotēkas līgumu, vērst

piedziņu uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, kadastra Nr. /numurs B/,

ņemot vērā, ka piedziņa nevar pārsniegt ar ķīlu nodrošinātā prasījuma summu 14 758,88 lati, kas pēc konvertācijas atbilst 20 999,99 euro.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu

un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Līdz ar to prasītājai nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas /pers. B/ likumiskos procentus – sešus procentus

no simta gadā, no nesamaksātās parāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,

procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

[14] Tiesai izlemjams jautājums par tiesas izdevumu piedziņu.

[14.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 488,43 euro (lietas 6. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,34 euro (lietas

7. lapa).

Ņemot vērā, ka Civilprocesa likums tiesas izdevumu solidāru piedziņu neparedz, tiesa atzīst, ka par prasības pieteikumu samaksātie tiesas izdevumi

no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami līdzīgās daļās, tas ir, valsts nodeva 162,81 euro no katra atbildētāja (488,43/3), bet ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 2,45 euro no katra atbildētāja (7,34/3).

[14.2] Atbilstīgi Civilprocesa likuma 39. panta noteikumiem lietas izskatīšanas gaitā tiesai radušies izdevumi 20,14 euro apmērā par prasības

pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Tā kā prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 7,34 euro, nesamaksātā summa 12,80 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu piedzenama valsts labā no atbildētājiem, no

katra 4,26 euro apmērā.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 199. pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt AS “Swedbank” prasību pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu un atļauju vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo

īpašumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, aizdevuma pamatsummu

4600,09 euro, aizdevuma lietošanas procentus 794,70 euro par laiku no 2008. gada 10. oktobra līdz 2016. gada 10. janvārim, likumiskos procentus

950 euro par laiku no 2016. gada 11. janvāra līdz 2019. gada 14. jūnijam, valsts nodevu 162,81 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,45

euro, pavisam kopā 6510,05 euro.

Noteikt AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda

summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot nesamaksātā pamatparāda apmēru.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, valsts nodevu 162,81 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,45 euro, kopā 165,26 euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, valsts nodevu 162,81 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,45 euro, kopā 165,26 euro.

Par labu prasītājai piedzīto summu samaksa veicama prasītājas norēķinu kontā Nr. LV66HABA0001408028920, AS “Swedbank”.

Atzīt AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr. 40003074764, tiesības vērst piedziņu saistības, kas izriet no 2006. gada 24. janvāra aizdevuma līguma

Nr. 06-005313-PK izpildei, uz nekustamo īpašumu /adrese A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/, ar kadastra

numuru /numurs B/, kas zemesgrāmatā reģistrēts uz /pers. E/, personas kods /personas kods/, vārda, nepārsniedzot ar ķīlu nodrošinātā prasījuma summu

20 999,99 euro (14 758,88 lati).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,26 euro.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,26 euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,26 euro.

Valsts labā piedzenamie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami saskaņā ar šādiem rekvizītiem - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22; konta Nr. LV51TREL2190458019000; iemaksas mērķis: - 21499. Maksājuma mērķī

jānorāda civillietas un personas identificējoša informācija.

Noteikt termiņu /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ sprieduma labprātīgai izpildei daļā par piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

AS “Swedbank”, /pers. B/ un /pers. C/ termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai ir 20 dienas no sprieduma pieejamības dienas (2020. gada

25. novembra).

/pers. D/ termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai ir 20 dienas no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

Tiesnese Lana Leja