Court dismissed tax authority appeal against audit findings regarding VAT, social security, and income tax liabilities. The court upheld the tax authority's decision based on evidence of underreported employment and incomplete accounting records. The court found the tax authority's conclusions well-founded and the applicant's request for cancellation inadmissible.

Lietas arhīva Nr. A42-00288-19/6

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0617.A420176918.21.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2019.gada 17.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

piedaloties pieteicējas SIA „ORDO Security” pilnvarotajam pārstāvim Atim Vasiļjevam,

atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim Varim Trokšam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu SIA „ORDO Security” pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2018.gada

26.janvāra lēmuma Nr.30.2-22.13/417 „Par SIA „ORDO Security” sūdzības izskatīšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Audita rezultātā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu otrās audita

daļas Rīgas nodaļas vadītāja 2017.gada 28.septembra lēmumu Nr.30.2-23.8/38162 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) (lietas 1.sējums, 87.-113.lapa)

pieteicējai SIA „ORDO Security” papildu nomaksai budžetā aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) 17 227,62 EUR, soda nauda 5

168,29 EUR un nokavējuma nauda 1 715,51 EUR, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) 5 404,76 EUR, soda nauda

16 214,28 EUR un nokavējuma nauda 477,98 EUR un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) soda nauda 9 790,86 EUR, nepiemērojot pēc

pārbaudes aprēķinātajai soda naudai likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.pana septīto daļu.

Ar VID ģenerāldirektora 2018.gada 26.janvāra lēmumu Nr.30.2-22.13/417 „Par SIA „ORDO Security” sūdzības izskatīšanu” (turpmāk –

Lēmums) (lietas 1.sējums, 37-68.lapa) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja lūdz Lēmumu atcelt, jo tas uzrakstīts formāli, neiedziļinoties lietas būtībā, apstākļos un ir balstīts uz pieņēmumiem.

Pieteicēja nepiekrīt VID secinājumam par līgumiem ar SIA „Security devision” un SIA „ISSF”, jo noslēgtajos līgumos ir atrunātas visas būtiskās

pakalpojuma sniegšanas detaļas un nosacījumi, ņemot vērā, ka pieteicējas objekti nebija specifiski un to apsardzē nebija nepieciešami speciāli nosacījumi.

Noslēgtie apsardzes pakalpojumu līgumi ir standarta līgumi, kādus izmanto vairums apsardzes kompāniju Latvijas Republikā.

VID secinājums, ka pieteicēja apsardzes pakalpojumus nav sniegusi, piesaistot apakšuzņēmējus, ir formāls un bez loģiska pamatojuma, ņemot

vērā, ka saimnieciskās darbības veikšanā tā ir normāla prakse.

Pieteicēja nepiekrīt VID secinājumam par līgumiem ar pasūtītājiem/klientiem saistībā ar darījuma apstākļu identificēšanas neiespējamību, jo visi

objektu īpašnieki (pasūtītāji) ir apstiprinājuši pakalpojuma saņemšanas faktu. Tāpat pakalpojuma sniegšanu ir apstiprinājuši apakšuzņēmēju amatpersonas

un darbinieki, sniedzot detalizētu skaidrojumu par pakalpojuma sniegšanas organizāciju. Pieteicēja un apakšuzņēmēji nav detalizēti fiksējuši darījuma

nebūtiskas/tehniskas detaļas, kuru nepieciešamība nav likumā noteikta kā obligāta prasība. Objektos ar fiksēto pakalpojuma cenu nav būtisks objektu

darba laiks un posteņu skaits, jo objekta apsardzes nodrošināšanas atbildība saskaņā ar līgumiem tika nodota apakšuzņēmējiem, kuriem, iekļaujoties

fiksētajās izmaksās, bija pilnībā jānodrošina objekta drošība atbilstoši līguma izmaksām, un apakšuzņēmējs izvērtēja ar kādiem cilvēkresursiem un

posteņu skaitu nodrošināt līguma izpildi.

Pieteicēja nepiekrīt VID pieteicējas un citu darījumos iesaistīto uzņēmumu amatpersonu skaidrojumu novērtējumam, ar kuru tas atzīts par neskaidru

un neidentificējamu, jo tika sniegta visa inspektoru pieprasītā informācija, paskaidrojot arī, ka apsardzes nodrošināšanai nepieciešamās stratēģijas

izstrāde saskaņā ar līgumiem tika nodota apakšuzņēmējiem – SIA „ISSF” un SIA „Security Division”. Lēmumā nav norādes uz to, kā būtu noformējami

paskaidrojumi, un arī audita laikā inspektorēm papildu jautājumi par attiecīgajiem darījumiem neradās un arī netika uzdoti.

Apstāklis, ka /pers. G/ ir bijis amatpersona gan SIA „Ordo Security”, gan SIA „Security devision” nevar kalpot par nepārprotamu pierādījumu

tam, ka darījumi ir formāli/imitēti un nav notikuši, jo nevienā Latvijas Republikas normatīvajā aktā nav liegts personai ieņemt amatus vairākos uzņēmumos

un tāpat nav liegts šiem uzņēmumiem slēgt līgumus savā starpā.

Lēmumā nav izskaidrots, kā apstāklis, ka pieteicēja ir iegādājusies degvielu, var norādīt uz to, ka sadarbība ar SIA „ISSF” un SIA „Security

Division” ir bijusi fiktīva/nenotikusi, un darījumi ir simulatīvi, ņemot vērā, ka fiziskā apsardze objektos tiek nodrošināta ar apsardzes darbiniekiem, kuri

neizmanto automašīnu, un šie apsardzes darbinieki bija apakšuzņēmēju SIA „ISSF” un SIA „Security Division” darbinieki. Automašīnu izmanto

pieteicējas amatpersonas un tai nav saistības ar apsardzes nodrošināšanu pieteicējas objektos, tikvien kā nepieciešamības gadījumā pieteicējas

amatpersonu nogādāšanai līdz objektam vai uz tikšanos ar pasūtītājiem/klientiem.

Pieteicēja nepiekrīt VID secinājumiem par SIA „ISSF” un SIA „Security Division” vārdā noformētajiem līgumiem, rēķiniem, vēršot uzmanību, ka

pieteicējai ar klientiem noslēgtajos līgumos tika noteikts nodrošināt klienta objektam apsardzi 24 h diennaktī un klients par to maksā fiksētu maksu, un

pēc šāda principa līgumi tika slēgti arī ar apakšuzņēmējiem. Tā kā apakšuzņēmumiem tika maksāta viena/fiksēta cena, tad norādīt nostrādāto stundu

skaitu nebija nepieciešams, un to neprasa arī Latvijas Republikas normatīvie akti.

Pieteicēja nepiekrīt, ka auditam nav iesniegusi SIA „Security Division” vārdā noformētos darbu pieņemšanas-nodošanas aktus par 2016.gada

jūlijā, augustā sniegtajiem pakalpojumiem, jo darbu pieņemšanas-nodošanas akti par 2016.gada jūliju un augustu tika iesniegti audita ietvaros.

Apstāklis, ka līgumi savā saturā ir līdzīgi, nevar kalpot par pierādījumu tam, ka darījumi nav notikuši un ir fiktīvi. Ir pilnīgi loģiski, ka līgumi, kas

slēgti ar SIA „ISSF” un SIA „Security Division”, ir līdzīgi, jo abos gadījumos pasūtītāja puse ir pieteicēja un līguma nosacījumi ir identiski, ņemot arī vērā,

ka klientu objektiem nebija nepieciešama specifiska apsardze, kas prasītu kādus īpašus līguma nosacījumus.

Saistībā ar VID norādēm uz līgumos norādīto saskaņojumu par apakšuzņēmēja piesaisti neiesniegšanu auditā pieteicēja norāda, ka visos līgumos ar

klientiem/pasūtītājiem tika noteiktas pieteicējas tiesības pakalpojumu sniegšanai piesaistīt apakšuzņēmējus un arī visi klienti/pasūtītāji tika informēti, ka

līguma izpildei pieteicēja ir piesaistījusi apakšuzņēmējus, ko apstiprinājuši arī klienti/pasūtītāji. Pieteicējas ieskatā, pat ja šāds pārkāpums būtu noticis, tas

jebkurā gadījumā nevar kalpot par apstākli neatzīt reāli notikušus darījumus un apzīmēt tos par fiktīviem, nenotikušiem un simulatīviem.

Apstāklis, ka četriem no četrdesmit pieteicējas objektos nodarbinātajiem apakšuzņēmēju darbiniekiem nav bijuši spēkā esoši apsardzes darbinieku

sertifikāti, nevar kalpot par pamatu/pierādījumiem par attiecīgo darījumu neesamību, jo atbilstoši līgumu nosacījumiem atbildību par apsardzes darbinieku

sertifikātu esamību uzņēmās apakšuzņēmēji. Pieteicējas kompetencē un pienākumos neietilpa pārbaudīt vai visiem apakšuzņēmēju darbiniekiem ir

apsardzes darbinieku sertifikāti.

Saistībā ar līgumos norādīto objektu instrukciju neiesniegšanu pieteicēja norāda, ka nav tiesīga tās nodot trešajām personām bez klientu/pasūtītāju

piekrišanas, turklāt SIA „ISSF” un SIA „Security Division” kā tiešie apsardzes pakalpojuma nodrošinātāji bija iepazīstināti ar šīm instrukcijām un

tiešajiem darba uzdevumiem, ko apliecina apstāklis, ka klientiem/pasūtītājiem nav pretenziju par līguma izpildi un kvalitāti.

Nepamatots ir VID apgalvojums, ka auditā iegūtā informācija par kontaktpersonu objektos ļauj apšaubīt apakšuzņēmēju saimnieciskās darbības

faktisku esību, jo, lai arī /pers. H/ atbildēja par pakalpojuma nodrošināšanu klientiem/pasūtītājiem, tomēr loģiski, ka darba procesā arī kontaktējās ar

apakšuzņēmēju darbiniekiem, kuri atradās objektos saskaņā ar noslēgtajiem apakšuzņēmumu līgumiem.

Lēmumā norādīts, ka pieteicējas klientu ORDO GROUP uzņēmumos ir vienas un tās pašas amatpersonas, kas liecinot par saskaņotu darbību

veikšanu, tomēr no šāda VID secinājuma nav saprotams, kādas saskaņotas darbības veikusi pieteicēja, kura nodrošināja apsardzes pakalpojumus

saviem klientiem, kādus normatīvos aktus ir pārkāpusi, sniedzot apsardzes pakalpojumus ORDO GROUP uzņēmumiem, un kādus neatļautus labumus

guvuši pieteicējas klienti/pasūtītāji un pati pieteicēja.

Nevienā Latvijas Republikas normatīvajā aktā nav noteikts aizliegums privātuzņēmumiem slēgt līgumus ar citiem uzņēmumiem, ja šo uzņēmumu

amatpersonas ir savstarpēji pazīstamas.

Apstāklis, ka pieteicēja ar pakalpojumu sniedzēju SIA „ISSF” kontaktējās ar elektroniskā pasta starpniecību un netikās klātienē, nevar būt par

pamatu atzīt notikušos darījumus par nenotikušiem, fiktīviem un simulatīviem.

Pieteicēja nevar ietekmēt savu bijušo sadarbības partneru disciplīnu attiecībā uz sadarbību ar VID, līdz ar to apstāklis, ka kāda no darījumā

iesaistītajām pusēm nesadarbojas ar VID, nevar kalpot par pamatu apzīmēt notikušus darījumus par fiktīviem un simulatīviem. Tāpat pieteicēja nevar

komentēt cita uzņēmuma amatpersonu sniegtos paskaidrojumus.

Lēmumā ir pretrunas, jo VID apgalvo, ka darījumi ir fiktīvi un nav notikuši, tajā pašā laikā Lēmumā ir vairākas atsauces uz apakšuzņēmumu

darbiniekiem, kuri snieguši paskaidrojumus un kuri reāli strādājuši objektos.

Apstāklis par materiāltehnisko līdzekļu esamību, kā arī sertifikātu, licenču un citu valsts atbildīgo institūciju izdoto atļauju esamība pieteicējai

nenozīmē, ka pieteicējai nav tiesības, ar klienta piekrišanu, piesaistīt pakalpojuma nodrošināšanai apakšuzņēmējus, ja to piesaiste darbu izpildei

pieteicējai liekas visoptimālākais saimnieciskās darbības veikšanas modelis.

Apstāklis par to, kurš no pieteicējas darbiniekiem pārvietojās ar attiecīgo transportlīdzekli norādītajos laika posmos, pieteicējas ieskatā nevar

ietekmēt tās darījumus ar apakšuzņēmumiem, proti, liecināt par šo darījumu fiktīvo un simulatīvo raksturu.

Pieteicēja paskaidro, ka darba grafiki ir iekšējas lietošanas dokumenti un uz tiem ir norādīts pieteicējas logo, jo līgumus ar klientiem slēdz

pieteicēja, un pakalpojuma sniegšanas procesā piedalījās arī pieteicēja, bet faktiski apsardzi nodrošināja apakšuzņēmēji, ko apliecina gan pakalpojuma

sniegšanā iesaistīto darbinieku paskaidrojumi, gan audita ietvaros iesniegtā dokumentācija, gan klientu sniegtie paskaidrojumi. Apstāklis, ka /pers. H/

kontrolēja apakšuzņēmēju darbību, neliecina par darījumu fiktīvo raksturu.

Lēmumā nav vērtēts apstāklis, ka bez pieteicējas SIA „Security Division” bija/ir noslēgti vēl vairāki līgumi ar citiem uzņēmumiem par apsardzes

pakalpojumu sniegšanu, kas norāda, ka SIA „Security Division” ir spējīga sniegt apsardzes pakalpojumus un ir reāli strādājošs uzņēmums, kurš spēja

sniegt apsardzes pakalpojumus ne tikai pieteicējai, bet arī citiem uzņēmumiem.

Neviens Latvijas Republikas normatīvais akts nenosaka pieteicējai pienākumu noskaidrot, ar kādām kompānijām un par kādiem pakalpojumiem

slēdz līgumus pieteicējas sadarbības partneri, kā arī pārliecināties par darījuma partnera godprātīgumu. Lēmumā nav pierādīts, ka pieteicējas rīcībā būtu

ļaunprātības pazīmes.

Nepamatots ir VID viedoklis, ka darījumi ir noformēti, lai nenomaksātu VSAOI un IIN, jo gan SIA „Security Division”, gan SIA „ISSF” nav

mikrouzņēmumi, kuri VSAOI un IIN vietā maksātu mikrouzņēmumu nodokli, turklāt minētās iemaksas par darbiniekiem ir tikušas maksātas. Lēmumā

nav izskaidrots VSAOI un IIN summu aprēķins un parāda pamatojums.

Pieteicējas ieskatā Lēmumā nav ievērots praktiski neviens no Administratīva procesa principiem, kuru ievērošana ir obligāta pamatota, taisnīga,

objektīvai realitātei un patiesībai atbilstoša administratīvā akta izdošanai.

[3] 2018.gada 2.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums (lietas 1.sējums, 71.-72.lapa), kurā, pamatojoties uz

Lēmumā norādītajiem argumentiem, pieteikums tiek uzskatīts par nepamatotu un noraidāmu.

Atbildētājs paskaidro, ka saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem pieteicējai bija tiesības piesaistīt apakšuzņēmumus, bet tikai saskaņojot to rakstveida

formā ar pasūtītājiem, kas lietā nav konstatēts. Tāpat VID iegūtā informācija no SIA „V.ITAL Selections”, SLA „Optima Fide Concierce” un SIA

„Namu Attīstība”, kuri informēja, ka viņu rīcībā nav informācijas par piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, norāda, ka pakalpojumus ir nodrošinājusi

pieteicēja.

Pieteicēja pieteikumā norāda, ka uzņēmumā netiek nodarbināti darba ņēmēji, bet saskaņā ar pārbaudei iesniegtajiem dokumentiem pieteicēja savas

saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir iegādājusies apģērbus – kreklus, kaklasaites, materiāltehniskos līdzekļus – roku sasiešanas līdzekļus, lukturus,

kontroles aproces un ķiveres. Lai arī pieteicēja ir sniegusi paskaidrojumus par minēto preču iegādi, tomēr pierādījumi, kas pamatotu sniegtos

paskaidrojumus, netika iesniegti un tie neatspēko pārbaudē konstatētos apstākļus.

Atbildētāja ieskatā ir absurds pieteicējas apgalvojums, ka apsardzes nozarē bieži tiek noslēgti darījumi par fiziskās apsardzes sniegšanu ar fiksētu

ikmēneša maksājumu. Atbildētājs norāda, ka pasūtītājs, noslēdzot līgumu par fiziskās apsardzes pakalpojumiem, parasti norāda, kādi un cik apsardzes

posteņi atrodas objektā un kādi ir apsardzes darbinieku pienākumi objektā un, vai tiek veiktas apgaitas, vai objektā tiek nodrošināts caurlaižu režīms utt.

Pieteicēja pieteikumā izsaka tikai iebildumus, bet nepaskaidro, kā transportlīdzekli Toyota Corolla, kas ir vienīgais uzņēmuma transportlīdzeklis,

bija iespējams uzpildīt ar dīzeļdegvielu, ja pēc norādītās specifikācijas transportlīdzeklis ir uzpildāms ar benzīnu.

Nesaņemot pakalpojumu no deklarētajiem sadarbības partneriem, pieteicēja nevarēja nezināt, ka ir iesaistījusies faktiskajiem apstākļiem

neatbilstošu darījumu noformēšanā, jo labticīga darījuma dokumentu noformēšana par neesošu darījumu ir grūti iedomājama.

[4] 2018.gada 30.oktobra tiesas sēdē iesniegts pieteicējas rakstveida paskaidrojums (lietas 3.sējums, 207.-214.lapa), kurā, atsaucoties uz

pieteikumā norādītajiem apstākļiem, pieteicēja norāda, ka nepastāv neviens no priekšnosacījumiem atzīt reāli notikušus darījumus par fiktīviem un

nenotikušiem, kas sniegti ar neidentificētu darbinieku palīdzību. Visi pakalpojumi ir saņemti no normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrētām ar PVN

apliekamām personām, kuras pakalpojuma sniegšanas laikā nebija izslēgtas no PVN maksātāju reģistra. Par visiem pakalpojumiem pieteicēja saņēma

atbilstošus nodokļu rēķinus, visi pakalpojumi tika izmantoti savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī darījumu apliecinošie dokumenti

satur patiesu informāciju, jo būtībā ir identificētas personas, kuras sniegušas konkrēto pakalpojumu, un šīs personas ir SIA „Security Division” un SIA

„ISSF” apsardzes darbinieki, par kuriem ir maksātas gan VSAOI, gan IIN.

Izsakot viedokli par pieteicējas sadarbības ar apakšuzņēmējiem neatbilstību normālai komercpraksei, VID nav noskaidrojis attiecīgās apsardzes

nozares darījumus raksturojošos apstākļus un ekonomisko saturu, nav definējis konkrētajā tirgū pastāvošo komercpraksi, kā arī nav sniedzis nekādus

novērtējamus un pārbaudāmus faktus, kas ļautu novērtēt pieteicējas darbības atbilstību vai neatbilstību tiem.

VID nav noskaidrojis un izvērtējis adresāta viedokli, argumentus un paskaidrojumus lietā, turklāt, vērtējot pēc būtības VID rīcībā esošos uz strīdus

darījumiem attiecināmos dokumentus, vēl pirms lēmuma pieņemšanas VID bija jādod pieteicējai attiecīgi norādījumi nepieciešamās informācijas iegūšanai.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, bet atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida

paskaidrojumā norādīto pamatojumu.

Tiesas sēdē nopratināti liecinieki /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. G/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A/, /pers. B/.

Motīvu daļa

[6] Ar Lēmumu pieteicējai noteikts nomaksai valsts budžetā PVN, VSAOI ar attiecīgu soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī IIN soda nauda,

VID ierobežojot pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par deklarētajiem darījumiem ar SIA "Security Devision" un SIA "ISFF", pamatojoties uz

secinājumiem, ka dokumentos norādītos fiziskās apsardzes pakalpojumus pieteicēja saviem klientiem ir sniegusi pati, ar to neuzrādot grāmatvedības

uzskaitē darba samaksu pilnā apmērā, kā arī neaprēķinot VSAOI un IIN.

Tā kā pieteicēja minētajam nepiekrīt, tad lietā ir izskatāms prasījums par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu, tiesai pārbaudot Lēmuma

izdošanas tiesisko un faktisko pamatu.

Audits pieteicējai veikts no 2017.gada 7.jūnija līdz 2017.gada 28.septembrim un, pārbaudot audita veikšanas termiņus un procesuālo kārtību, kā

arī amatpersonu kompetenci, tiesa to atzīst par ievērotu (lietas 1.sējums, 114.-117.lapa). VID ir izvērtējis visus lietas apstākļus, ieguvis informāciju un

kompetences robežās pieņēmis Lēmumu. Pieteicējai arī ir tikušas nodrošinātas tiesības izteikties un izteikt argumentus gan par darījumiem, gan audita

secinājumiem visā audita laikā (lietas 1.sējums, 118.-132.lapa, 136.-139.lapa).

Tādējādi procesuāli pārkāpumi administratīvajā procesā, kas būtu pamats Lēmuma atcelšanai, nav konstatējami, un tiesai ir pārbaudāms nodokļu

aprēķināšanas pamats.

[7] Pieteicēja norādījusi, ka pārbaudāmajā periodā tā ir sniegusi apsardzes pakalpojumus saviem pasūtītājiem, kuri ir apstiprinājuši pakalpojumu

saņemšanu. Apakšuzņēmēju piesaiste ir normāla prakse un tas, ka pieteicējai ir materiāltehniskie līdzekļi pakalpojumu sniegšanai, neliedz apakšuzņēmēju

piesaisti.

Minētais apgalvojums par to, ka komersantam nav liegts piesaistīt apakšuzņēmējus, arī tiesas vērtējumā ir pareizs, taču konkrētās lietas apstākļos

VID iebildumi nav saistīti ar apakšuzņēmēju piesaistes faktu, bet gan to, ka līgumi ar apakšuzņēmējiem ir noslēgti formāli, pieteicējai pašai nodrošinot

pakalpojumu sniegšanu. Minētā iemesla dēļ pieteicējai arī ir veiktas PVN korekcijas darījumos ar SIA "Security Devision" un SIA "ISSF", kam

pieteicēja nepiekrīt.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē,

priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un

saņemtajiem pakalpojumiem.

Tātad no minētā tiesiskā regulējuma ir secināms, ka priekšnodoklis atskaitāms, ja abi darījuma dalībnieki ir reģistrēti ar PVN apliekamo personu

reģistrā, ja ir izrakstīts un saņemts atbilstošs nodokļa rēķins, ja ir saņemtas nodokļa rēķinā norādītās preces un pakalpojumi no nodokļa rēķinā norādītās

apliekamās personas, un ja šīs preces un pakalpojumi izmantoti nodokļu maksātāja saimnieciskajā darbībā ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Turklāt nodokļa rēķinam iepriekš minētā likuma izpratnē ir jāatbilst faktiski notikušam darījumam, kas atzīts arī Augstākās tiesas judikatūrā.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad par katru darījumu pieteicēja ir iesniegusi attaisnojuma dokumentus. Minētais liecina, ka dokumentāli

pieteicējas darījumi ir tikuši noformēti. Tomēr dokumentu esība ir tikai viens no priekšnoteikumiem, lai darījumu atzītu par tādu, kas dod tiesības uz

priekšnodokļa atskaitījumiem. Arī rēķina noformēšana un izsniegšana pati par sevi nepamato darījumu. Tāpēc VID pamatoti ir veicis darījumu saturisku

izvērtēšanu, nonākot pie secinājuma, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir liedzamas.

[8] Līgums Nr.SD-010716 par pakalpojumu sniegšanu starp pieteicēju kā pasūtītāju un SIA "Security Division" noslēgts 2016.gada 1.jūlijā (lietas

2.sējums, 175.lapa) par fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

No pieteicējas puses līgumu parakstījis /pers. H/, no SIA "Security Division" puses – /pers. G/, vienojoties par to, ka SIA "Security Division"

apņemsies sniegt pieteicējai fiziskās apsardzes pakalpojumus, piesaistot SIA "Security Division" darbiniekus, kuri ir spējīgi un tiesīgi veikt apsarga

pienākumus pieteicējas norādītajos objektos (sk. līguma 1.1.punktu).

Līgums Nr.OS-310816/01 par pakalpojumu sniegšanu starp pieteicēju kā pasūtītāju un SIA "ISSF" noslēgts 2016.gada 31.augustā (lietas

2.sējums, 181.lapa) par fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

No pieteicējas puses līgumu parakstījis /pers. H/, no SIA "ISSF" puses – /pers. C/, vienojoties par to, ka SIA "ISSF" apņemsies sniegt pieteicējai

fiziskās apsardzes pakalpojumus, piesaistot SIA "ISFF" darbiniekus, kuri ir spējīgi un tiesīgi veikt apsarga pienākumus pieteicējas norādītajos objektos

(sk. līguma 1.1.punktu).

VID attiecībā uz pieteicējas noslēgtajiem līgumiem ir izdarījis secinājumu, ka tie ir identiski, pret ko pieteicēja iebilst, norādot, ka minētais nevar

pamatot nodokļu uzrēķinu un nenorāda uz darījumu simulatīvo raksturu. Attiecībā uz minēto tiesai nav šaubu, ka komersants ar saviem darījuma

partneriem var slēgt identiska satura līgumus, taču konkrētās lietas apstākļos līgumu saturs un izpilde liecina par to formālo raksturu. Un šāds atzinums

tiesas ieskatā būtu Lēmuma pamatā arī tad, ja abiem līgumiem nebūtu identiski noteikumi, jo visu lietā esošo pierādījumu analīze un vērtējums kopsakarā,

tostarp un jo īpaši, tiesas sēdē iegūto liecību pārbaude, liecina, ka līgumu slēgšanas pamatā nav bijusi divu neatkarīgu komersantu griba, bet gan

ekonomisku un finansiālu apsvērumu pamatota subjekta vai subjektu rīcība, kur pakalpojumu sniegšanā pamatā tika nodarbinātas vienas un tās pat

personas, mainot tikai uzņēmumu nosaukumus. Līdz ar to ir saprotams, ka līgumu saturam no pieteicējas puses netika pievērsta īpaša uzmanība, jo tie tika

noformēti formāli, kamēr darījumu apstākļi tāpat iesaistītajām personām bija zināmi. Un, ja viena persona kontrolē darījumu gan no pakalpojumu

sniedzēja puses, gan no pakalpojumu saņēmēja puses, tad ir saprotams, ka darījuma noteikumu rakstiskam atspoguļojumam nav izšķirošas nozīmes.

Tāpēc VID iebildumi par līgumu formālo raksturu konkrētās lietas ietvaros ir pamatoti un attiecināmi uz pieteicēju ar to, ka netieši apstiprina VID

secinājumus šajā lietā.

Kā liecina lietā esošie līgumi ar SIA "Security Division" un SIA "ISSF", tad to vērtējums kopsakarā ar citiem noformētajiem dokumentiem, tostarp,

nodošanas-pieņemšanas aktiem jeb atskaitēm par sniegtajiem pakalpojumiem, apstiprina, ka nav gūstams skaidrs priekšstats par darījumiem un to

izsekojamību, kā noteic likuma "Par grāmatvedību" 2.pants, proti, "[..] Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona

varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā,

kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei". Piemēram, attiecībā uz līguma priekšmetu (līguma 1.1.punkts) norādīts, ka tiek

sniegti fiziskās apsardzes pakalpojumi, bet attiecībā uz samaksas kārtību (līguma 3.1.punkts) noteikts, ka maksā saskaņā ar stundas likmi vai fiksētu

cenu, kas nav norādīta. Līgumi satur vispārīgu informāciju, tā neļauj no dokumentiem izprast prasības darbu izpildē, kontroles jautājumus un citus būtiskus

aspektus, kam būtu jābūt nozīmīgiem darījuma dalībniekiem, piemēram, rēķinos par pakalpojumiem norādīta 1 vienība (lietas 2.sējums, 176.-177.lapa,

185., 191.lapa), kas neļauj identificēt un izsekot sniegtā pakalpojuma apjomam, nostrādātajam stundu skaitam, objektiem un citai informācijai. Savukārt

atskaitēs par sniegtajiem pakalpojumiem ir norāde uz adresēm, jau pieminētajām vienībām (1 gab.), un summu, bet kā šī summa veidojusies, dokumenti

skaidrību nesniedz. Taču darījuma dokumentu noformēšanai ir jābūt tādai, lai likuma "Par grāmatvedību" 2.panta prasību izpildītu jau attaisnojuma

dokumenti, bez personu paskaidrojumiem, kas šajā lietā nav konstatējami.

No tiesu judikatūras izriet, ka trūkumi dokumentu noformēšanā nevar būt pamats priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanai, taču konkrētās lietas

ietvaros pierādījumu vērtējums, lai arī liecina, ka pakalpojumi vispārīgi objektos ir bijuši, noformētie dokumenti neatbilst faktiskajam pakalpojumu

saturam, kādu to norāda pieteicēja. Ar to arī darījumu noformēšanas formālie trūkumi šajā lietā rada ietekmi uz Lēmuma rezultātu un pieteicējas norādītās

atziņas nav piemērojamas.

Pieteicēja norāda, ka pakalpojumus tās klienti ir saņēmuši. Attiecīgi līgumi par apsardzes pakalpojumu sniegšanu no pieteicējas puses ir noslēgti

2016.gada 1.jūlijā, proti, Līgums Nr.OS-010716/01 starp pieteicēju kā izpildītāju un SIA "OPTIMA FIDE CONCIERGE" noslēgts 2016.gada 1.jūlijā

par objektu Dzintaru prospekts 26 un Dzintaru prospekts 28, Jūrmala (lietas 2.sējums, 149.-152.lapa); Līgums Nr.OS-010716/02 starp pieteicēju kā

izpildītāju un SIA "OPTIMA FIDE CONCIERGE" noslēgts 2016.gada 1.jūlijā par objektu Dzintaru prospekts 34, Jūrmala (lietas 2.sējums, 153.-

156.lapa); Līgums Nr.OS-010716/03 starp pieteicēju kā izpildītāju un SIA "OPTIMA FIDE CONCIERGE" noslēgts 2016.gada 1.jūlijā par objektu

Dzintaru prospekts 36, Jūrmala (lietas 2.sējums, 157.-160.lapa); Līgums Nr.OS-010716/04 starp pieteicēju kā izpildītāju un SIA "OPTIMA FIDE

CONCIERGE" noslēgts 2016.gada 1.jūlijā par objektu Elizabetes iela 3, Rīga (lietas 2.sējums, 161.-164.lapa).

Lietā nav strīda, ka šie līgumi ir tikuši noformēti par apsardzes pakalpojumu sniegšanu. Tāpat, iespējams, arī pakalpojumus katrs komersants ir

saņēmis, taču VID konkrētajā lietā nonācis pie secinājuma, ka pakalpojumu sniegšanas faktiskie apstākļi atšķiras no pieteicējas grāmatvedībā esošajiem

attaisnojuma dokumentiem, tostarp, pakalpojumu sniedzējs kopsakarā ar darījumu satura neatbilstību dokumentiem nav identificējams.

Tāpat VID ir izteicis iebildumus arī par to, ka līgumu izpildē nav ievērotas apsardzes jomu regulējošo tiesību normu prasības, proti, pieteicēja

norāda, ka pati ar saviem resursiem pakalpojumus nav sniegusi, bet Apsardzes darbības likuma 10.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka "apsardzes

komersantam ir pienākums informēt apsardzes pakalpojuma pasūtītāju, ja līguma saistību izpildē plānots iesaistīt citu apsardzes komersantu. Šādā

gadījumā apsardzes pakalpojumu sniedz pēc tam, kad apstiprināti līguma grozījumi vai noslēgts jauns līgums". Tātad no tiesību normas tieši izriet, ka

gadījumos, kad līguma izpildi apņēmies komersants nodod līguma izpildi tālāk (apakšuzņēmējam), par to jābrīdina klients un jāsaņem klienta akcepts, ko

apstiprina līguma grozījumi vai jauna līguma redakcija. Minētā tiesību norma ir saistoša visiem apsardzes komersantiem, tostarp, pieteicējai, taču lietā nav

iesniegti dokumenti, kas apstiprinātu šo pakalpojumu sniegšanas pienākuma nodošanas faktu, kas par pareiziem liek atzīt VID secinājumus, apstrīdot

pakalpojuma saistību izpildi un darījumu norisi.

Attiecībā uz objektiem SIA "Namu Attīstība" (Slokas ielā 130A, Rīgā) norādīts, ka nav ziņu par apakšuzņēmējiem (lietas 2.sējums, 198.lapa),

bet SIA "V.ITAL SELECTIONS" (Kr.Barona ielā 4A, Jūrmalā) (lietas 2.sējums, 201.lapa), ka pieteicēja bija tiesības piesaistīt apakšuzņēmējus, taču

par tiem atbildes sniedzēja rīcībā ziņu nav (lietas 2.sējums, 200.lapa). Arī tas neļauj identificēt pakalpojumu sniedzējus – juridiskas personas, kuras reāli

veikušas saimniecisko darbību un nodrošinājušas apsardzes pakalpojumu sniegšanu tādējādi, ka darījums būtu atzīstams par faktiski notikušu un tādu,

kas dod tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas izpratnē.

Attiecībā uz VID iebildumiem, kas skar apsardzes sertifikātu neesību, tad saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmo un otro daļu,

10.panta otrās daļas 2.punktu, piekto, sesto daļu apsardzes darbība ir specifiska nozare, kas izvirza konkrētas tiesību normu prasības šī pakalpojuma

sniegšanā, bet darījumu dalībnieku intereses trūkums šo prasību izpildē, kā arī darījuma detaļu identificēšanā neatbilst vispārpieņemtai praksei. To, ka

minētais pieteicējai ir zināms, apliecina arī starp pieteicēju un tās darījumu partneriem noslēgtie līgumi, kuros ir apņemšanās nodrošināt pakalpojumu

sniegšanu ar personu palīdzību, kuras ir tiesīgas veikt apsardzes pakalpojumus. Maz ticams, ka ar minēto tekstu personas ir domājušas tādas tiesīguma

prasības, piemēram, kā darba atļauja Latvijas Republikā vai personas vecums, ko pieprasa Darba likums, jo jau Apsardzes darbības likuma 1.panta

jēdzienos 2.punkts noteic, ka apsardzes darbinieks ir tāda fiziskā persona, kas saņēmusi apsarga sertifikātu un veic apsardzes darbību, un tas nozīmē, ka

personas parakstījušas līgumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, bet tā izpildei nav pievērsušas uzmanību.

Lietas izskatīšanā izvērtējot darbinieku paskaidrojumus un nopratinot tos tiesas sēdēs, tiesa secināja, ka pamatā nopratināto darbinieku darba

pienākumi bija saistīti ar tādu uzdevumu izpildi, kas var tiklab būt uzdevumi, kas nav apsardzes pakalpojumi, proti, dežuranta pienākumu izpilde

daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, atrodoties maiņas laikā dežuranta telpā, kontrolējot apmeklētāju plūsmu un rūpējoties par kārtību, taču jānorāda, ka

pieteicēja pati ir slēgusi līgumus par apsardzes pakalpojumu (nevis saimniecisku pakalpojumu, dežuranta pakalpojumu u.tml. sniegšanu), tātad no

pieteicējas arī bija sagaidāms, ka tiek kontrolēta tiesību normās noteikto prasību izpilde, tostarp, apsardzes sertifikātu esības kontrole. Vēl jo vairāk tā

iemesla dēļ, ka pieteicēja savu saistību ar objektiem un atrašanos tajos pamato ar kontroles funkciju veikšanu pār apakšuzņēmēju darbu. Ja persona par

jomai atbilstošo un speciālo prasību izpildi absolūti neizrāda interesi, minētais ir pamats domāt, ka reāla pakalpojumu sniegšana un saimnieciskās darbības

veikšana nav personas primārais mērķis, kā arī norāda uz to, ka personas, kuras stājas darījumu attiecībās ir pietiekami cieši saistītas, lai pieļautu

bezrūpību.

[9] /pers. G/ 2017.gada 23.jūlija paskaidrojumā (lietas 2.sējums, 167.-172.lapa) apstiprināja darbību pieteicējas valdes locekļa amatā, norādot,

ka uzņēmums nodarbojās ar apsardzes pakalpojumiem un lielākais darījumu partneris bija SIA "Security Division", norādot arī pakalpojumu sniegšanas

adreses, savukārt attiecībā uz darījumiem ar SIA "ISSF" galvenokārt norādot, ka nav informācijas, jo persona šī partnera darbības laikā gatavojās

pamest valdi.

Minētais no VID puses pareizi ir vērtēts kritiski, jo attiecīgajā periodā persona tomēr ir pildījusi savus pienākumus, un šāda nezināšana nav

izskaidrojama.

Tiesas sēdē, izsaukts liecinieka statusā, /pers. G/ liecināja, ka kopā ar Rudzīti un Rosļikovu 2016.gada maijā nodibināja uzņēmumu „ORDO

Security”, bet, kamēr uzņēmums sāka strādāt, liecinieks aizgāja projām, jūlija beigās vai augustā. Pašam lieciniekam piederēja SIA „Security Division”,

kas noslēdza līgumu ar pieteicēju, bet arī to likvidēja, jo negribēja tālāk strādāt. Pieteicējas uzņēmums bija liecinieka, /pers. E/ un /pers. H/ pirmais

kopīgais projekts. Visi bija pazīstami, liecinieks strādāja pirms tam pie /pers. E/ par šoferi SIA „ORDO group”. Arī /pers. H/ lieciniekam bija pazīstams

jau no laika gala, kaut kā savā laikā bija saskāries. SIA „Security Division” radās, jo /pers. E/ bija vajadzīga drošība, un liecinieks piedāvāja savu

pakalpojumu un sāka strādāt. Lieciniekam bija pieredze un apsargu loks, ko pazina, tā arī ieguva darbiniekus. SIA „Security Division” nodrošināja

apsardzes pakalpojumus un ēkas dežurantus. Bija ļoti daudz sadarbības partneri, un pieteicēja bija viena no lielākajiem. Uzņēmumu arī bija daudz, bet

nosaukumus neatceras.

Vērtējot liecinieka liecību un komunikāciju tās sniegšanas laikā, kā arī saturiski citus pierādījumus, ir pamats secināt, ka liecinieka liecība

jautājumos, kas skar sadarbību ar pieteicēju, paziņu loku, kurā ietilpa /pers. E/ un /pers. H/, ir atbilstoša faktiskajiem apstākļiem. Tāpat lieciniekam ir

priekšstats par apsardzes darbu, objektiem un arī firmu, kuru tas pārstāvēja. Vienlaikus liecinieka liecība ir pretrunā ar nopratināto darbinieku liecībām, jo

darbinieki norāda, ka faktiski darba pienākumi, mainoties firmām, bijuši tie paši, tikai viņiem doti parakstīt jauni darba līgumi, ka darba kreklus izsniedza

/pers. H/, bet liecinieki nenorādīja, ka zvanījuši /pers. G/ dažādos jautājumos, bet gan /pers. H/ vai /pers. B/. Kā liecina informācija no Uzņēmumu

reģistra, tad faktiski liecinieks bija valdes loceklis gan pieteicējai (5.05.16.-5.10.2016.), gan SIA „Security Division " (līdz 7.10.16.) un darījuma

slēgšanas laikā (1.07.2016.) vēl pilnvērtīgi pildīja abas amata funkcijas, turklāt vēl esot šoferis /pers. E/ SIA "ORDO group", kas pamatoti VID ir licis

izdarīt secinājumu par iespējamu vienošanos, kas atklātībai nav darīta zināma šo personu starpā, tostarp par darījumu starp pieteicēju un tās darījumu

partneriem noformēšanu un faktisko izpildi. Atrašanās valdes locekļa amatā, līguma slēgšana ir saprotama, bet vispārīgas atbildes, kā arī neprecizitātes,

piemēram, darbinieki norādīja, ka amatam bija nepieciešami melni krekli (nevis balti, kā norāda liecinieks), kurus turklāt izsniedza /pers. H/ (arī tad, kad

liecinieki strādāja SIA „Security Division "), kas sakrīt ar VID iegūtiem pierādījumiem (lietas 1.sējums, 188.-191.lapa), arī par palīglīdzekļiem (lietas

1.sējums, 206.-207., 210.lapa), kā arī atšķirības zīmju (nozīmju, par kurām runā liecinieks) neapstiprināšana liek secināt, ka atrašanās valdes locekļa

amatā no /pers. G/ puses bija vairāk formāla. Ir kritiski vērtējams, ka šādus jautājumus par nodrošinājumu var nezināt otra līguma puse, tostarp, arī, ja

liecinieks saka, ka pats visu darīja, līgumus slēdza un kontrolēja. Nav noliedzams, ka uzņēmums pastāvēja arī pirms tam, kā arī /pers. G/ pirms tam bija

valdes loceklis, tomēr apsardzes pakalpojumu jomā tiesa neatzīst, ka liecinieka /pers. G/ liecība apstiprinātu pieteicējas darījumu norisi un esību veidā, kā

noformēti dokumenti.

SIA "ISSF" amatpersona /pers. C/ uz VID aicinājumu nav atsaucies, kas liedzis iestādei veikt pārbaudi pār minētās sadarbības norisi un iztaujāt par

darījuma apstākļiem. Turklāt piešķirama nozīme tam, ka darbinieki par /pers. C/ kā SIA "ISSF" amatpersonu un viņu priekšnieku, atbildēs norādījuši, ka

tādu nepazīst (piemēram, lietas 2.sējums, 45.lapa, 66.lapa). Minētais pamatoti liek kritiski vērtēt šīs personas iesaisti reālā saimnieciskā darbībā.

Vēl jo vairāk – uz tiesas sēdi izsaukts liecinieka statusā /pers. C/ neieradās, tiesai izsmeļot arī visus procesuālos līdzekļus personas nogādāšanai uz

tiesu. Taču, tiesas sēdē nopratinot darbiniekus, faktiski tika apstiprināts jau rakstveida paskaidrojumos norādītais, ka darbinieki tādu /pers. C/ nepazīst,

nekad nav redzējuši (sk., piemēram, /pers. T/, /pers. A/, /pers. S/, /pers. Z/, /pers. P/ liecību), kā arī līgumus parakstīšanai ar jauno firmu atnesa pašu

darbinieki, piemēram, /pers. B/. Turklāt arī pats /pers. B/, kuru tiesa nopratināja tiesas sēdē, liecināja, ka nav ticies ar tādu /pers. C/. Ja arī kādi līgumi

viņam tika iedoti nodošanai tālāk darbiniekiem, lai paraksta, tad no SIA "ISSF" puses tie vienmēr jau bija parakstīti, bet, kurš un kad to darīja, nav

zināms. Pamata saziņa notika ar /pers. H/. Cita starpā arī liecinieka /pers. Z/ iesniegtajam darba līgumam ar SIA "ISSF" (lietas 4.sējums, 75.lapa) otrā

pusē kā kontaktpersonas ir /pers. H/ un /pers. B/, nevis /pers. C/ vai kāda cita persona.

Attiecībā uz iesaistītajām amatpersonām, kā arī darbinieku (/pers. AF/, /pers. S/, /pers. R/, /pers. T/, /pers. AG/) paskaidrojumos un liecībās

vairākkārt norādīto saistību ar /pers. H/, kuru darbinieki uztvēruši kā SIA "Security Division" priekšnieku, kā arī konstatēto, ka darbinieki, kas pildījuši

apsardzes pienākumus, vispirms bijuši nodarbināti SIA "Security Division", bet pēc tam SIA "ISSF", liecina par visu iesaistīto personu un uzņēmumu

saistību, un nav nejaušība.

Darbinieku liecību izvērtējums, tostarp, to, kuri bija nodarbināti gan SIA „Security Division ", gan SIA "ISSF", liecina, ka /pers. C/ faktiski ar

uzņēmuma saimniecisko darbību nav nodarbojies un pakalpojumu sniegšanu nav nodrošinājis, jo nekas par to neliecina. Tāpat arī nav ziņu par to, ka

kādai citai personai no šī uzņēmumu personai būtu izsniegta pilnvara vai pārstāvības tiesības. Taču to, ka arī šajā uzņēmumā jautājumus par nodarbinātību

turpināja risināt /pers. H/, kam atsevišķus darba uzdevumus pildīja arī /pers. B/, un, kā norāda darbinieki, darba pienākumos nekas nemainījās, liecina, ka

līgumi starp pieteicēju un darījumu partneriem noformēti formāli, faktiski pieteicējai pašai organizējot pakalpojumu sniegšanu, bet dokumentus

nepieciešamībā noformējot gan ar SIA „Security Division ", gan SIA "ISSF". Protams, ir jānošķir tas, ka pieteicējai kā pakalpojumu sniedzējai būtu bijis

jāveic kontrole pār saņemto pakalpojumu izpildi, lai tālāk tos nodotu labā kvalitātē, taču pierādījumu kopums un liecību aspekti tiesai neļauj izdarīt

secinājumu, ka pieteicējas un /pers. H/ iesaiste savu apakšuzņēmēju darbībā aprobežotos tikai ar kontroli, tāpēc argumenti, ko attiecībā uz minēto ir

izvirzījis VID, ir pamatoti.

Tāpēc visu pierādījumu vērtējumā VID pamatoti norāda uz SIA "Security Division" un SIA "ISSF" darbību fiktīvo (simulatoro) raksturu,

noformējot darījumus, kuru mērķis ir fiskālu labumu gūšana, samazinot budžetā atmaksājamos nodokļus, kas apstiprinās arī ar liecinieku liecībām, ka

pieteicēja nevarēja nezināt, kādos darījumos tā iesaistās.

/pers. H/ paskaidrojumi, ka darījumu partneri atrasti pēc paziņu ieteikuma, tiem bija labākā cena, ka nekas nav zināms par šo uzņēmumu

darbiniekiem un tamlīdzīgi, ir pretēji lietā iegūtiem un nostiprinātiem citiem pierādījumiem, kas liecina, ka tieši pieteicēja ir iesaistījusies un organizējusi

pakalpojumu sniegšanu, tostarp, pamatā darbojoties pašam /pers. H/, neskatoties uz to, ka persona SIA "Security Division" un SIA "ISSF" nebija

nodarbināta.

Pieteicējas iebildumi par to, ka nav aizliegts savstarpēji pazīstamām personām stāties darījumu attiecībās, vispārīgi ir pareizi, taču šādos gadījumos

juridiskām personām, nodrošinot saistību izpildi pret valsts budžetu, ir jārēķinās ar to, ka to pārstāvji atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta

18.punkta "g" apakšpunkta pazīmēm, ko šajā lietā VID pamatoti saista arī ar iegūtajām ziņām, ka /pers. E/ ir identificējams kā amatpersona gan SIA

"ORDO Group", SIA "Ordo Property Managment", SIA "V.ITAL Selections", kā arī viņa dzīves vieta ir norādītais objekts Slokas ielā 130A, Rīgā, bet

/pers. G/ ir amatpersona gan pieteicējai, gan SIA "Security Division". Lai arī ne katrā gadījumā, kad saistītās personas stājas darījumu attiecībās, būs

pamats personai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai, šajā lietā tāds ir konstatējams, un VID Lēmums ir pamatots.

[10] Kā tiesa jau norādīja, tad sprieduma pamatošanā un Lēmuma tiesiskuma un pamatotības vērtējumā tiesa ir izmantojusi arī liecinieku liecības,

kas iegūtas lietas izskatīšanās mutvārdu procesā, izsaucot un nopratinot lieciniekus – pieteicējas darbiniekus. Liecinieki tika izsaukti gan no tiem, kas bija

ieradušies VID paskaidrojumu sniegšanai, gan no tiem, kas uz VID aicinājumu nebija atsaukušies, lai pēc nejaušības principa iespējami objektīvi iegūtu

ziņas par nodarbinātību apsardzes pakalpojumu jomā pie pieteicējas un tās darījumu partneriem.

Kopumā liecinieku liecības, ko sniedza darbinieki, vērtējamas kā ticamas. Lai arī darbiniekiem atsevišķos gadījumos nav samaksāta visa alga, tiesa

neidentificēja apstākļus, kas liecinātu par nepatiesas liecības sniegšanu vai centieniem sagrozīt faktiskos apstākļus. Jānorāda, ka pamatā visas personas

atsaucās uz /pers. H/, kā arī atsevišķos gadījumos pieminēja SUV9, kas gan nav aptverta ar VID auditu, kas šajā lietā veikts pieteicējai, taču arī par šī

komersanta nodokļu maksājumiem Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā ir lieta Nr.A420166318 ar šiem darījumu partneriem, kas liek domāt par

saistību.

[10.1] /pers. R/ paskaidrojumā VID norādīja, ka it kā strādā SIA "ISSF", kaut atnācis uz SUV9 (lietas 2.sējums, 63.lapa). Tiesas sēdē kā

liecinieks /pers. R/ liecināja, ka 2016.gadā strādājis divos darbos. Viens bija SIA „SUV9”, kas bija saistīts ar ORDO, un otrs bija SIA „Drošības

aģentūra”. „SUV9” boss bija /pers. H/. Līgumu parakstīja ar „SUV9”, bet kaut kas bija rakstīts arī saistībā ar ORDO. Bija tikai viens objekts –

restorāns Lielupē, Jūrmalā. Darbavietu ieteica draugs, bet visus jautājumus runāja ar /pers. H/. /pers. H/ bija arī palīgs, kam vārdu un uzvārdu neatceras,

ja bija kādas problēmas vai vajadzēja brīvu dienu, par algu runāja tikai ar /pers. H/. Pirmos trīs mēnešus maksāja kārtīgi, pēc tam ar kavēšanos, līdz

brīdim, kad viņu atlaida. Bija līgums noslēgts, bet laikam nebija rīkojums par atlaišanu. Pēc atlaišanas visu algu neizmaksāja. Darbavieta nodrošināja ļoti

lētu, melnu kreklu un melnu kaklasaiti. Atbildot uz jautājumiem par citām personām norādīja, ka /pers. G/ neko neizsaka, neatceras tādu, /pers. C/ – nav

zināms, tikai VID dzirdējis šo personu. /pers. E/ zina, ka piederēja viņam restorāns un ORDO. SIA „Security Division” – kaut kas pazīstams, bet grūti

pateikt, kas tas bija, it kā piederēja Viktoram, pie kā strādāja pirms SIA „SUV9”. Arī SIA „ISSF” atceras, bet nezina, kāpēc. Atceras, ka vajadzēja

otru reizi parakstīt kaut kādu jaunu līgumu, bet neatceras, par ko. Uzrādot līgumus ar SIA "ISSF" un SIA „Security Division”, liecinieks apstiprināja, ka

paraksts pieder viņam. Taču, kad mainījās līgumi, darba vidē nekas nemainījās, darba pienākumi un priekšnieki nemainījās, darba krekli nemainījās,

mainījās tikai firmas nosaukums. Kad parakstīja līgumu ar SIA „ISSF”, lieciniekam teica, ka viss kārtībā, ka tas esot otrs firmas nosaukums. Algu

liecinieks saņēma tikai par vienu objektu. Dažreiz pārbaudīt nāca pats /pers. H/, bet visbiežāk palīgs. Līgumu parakstīja ar /pers. H/ palīgu restorānā.

/pers. B/ kaut kur ir dzirdējis, uzvārdu atceras, iespējams, ka tas ir tas pats cilvēks, par kuru liecinieks teica, ka tas ir /pers. H/ palīgs.

Liecinieka liecība kopumā skaidra, saprotama, lai arī liecinieks nevar acīmredzami skaidri norādīt firmu nosaukumus, kuros strādājis, tiesas

vērtējumā tas liecina, ka darba apstākļi un vide nemainījās tik lielā mērā, ka liecinieks dokumentu parakstīšanai piešķīra salīdzinoši nelielu nozīmi. Tiesa

komunikācijā ar liecinieku nekonstatē pazīmes, kas liktu apšaubīt liecības ticamību.

[10.2] Darbinieks /pers. S/ ir sniedzis paskaidrojumu VID, kur norādīja, ka /pers. H/ bija SIA "Security Division" priekšnieks, arī darbā pieņēmējs.

Turklāt /pers. S/ arī norādīja, ka pieteicējas firmai bija vēl viens nosaukums tam pašam SIA "Security Division" un SIA "ISSF" (lietas 2.sējums,

82.lapa).

Liecinieka statusā /pers. S/ liecināja, ka 2016.gadā no 2.marta līdz septembrim strādāja SIA „ORDO Security”, kas pēc tam tika safiktīvots (tā –

liecinieks) par SIA „ISSF” darbinieku, pirms pieteicējas nosaukuma bija vēl kāds, bet neatceras, kāds. Strādāja pārsvarā objektos Jūrmalā, galvenokārt

Dzintaru prospektā 34 un 36, Elizabetes ielā 3, Imantā jaunajā projektā „ Imanta 3”, kam blakus ir garas, sarkanas mājas. Strādāja visos 3 uzņēmumos

jauktā secībā, bet galvenokārt Jūrmalā, Dzintara prospektā 34 un 36. 2016.gadā pamatā vietas bija tās pašas. Liecinieks pauda tiesai, ka firmas bija

saistītas tā, ka visas sniedza apsardzes pakalpojumus „ORDO nekustamie īpašumi”, un /pers. H/ figurēja visās firmās vai kā valdes loceklis, vai kadru

atlases speciālists, vai cits darbinieks. 2016.gadā strādāja vairākos saistītos uzņēmumos, kas viņu nodarbināja pēc kārtas, nevis paralēli. Faktiski darba

devējs bija viens un tas pats, bet uz papīra līgumos mainījās gan darba devējs, gan firmas nosaukums. /pers. H/ nesa algu 2-3x personīgi. Tiešais

priekšnieks lieciniekam bija /pers. B/. Darba devējs nodrošināja 2 melnus kreklus un melnu kaklasaiti, nebija nekādas uzšuves vai atpazīšanas zīmes.

Liecinieks zināja, kurā firmā strādā, pamatojoties uz līgumā minēto firmas nosaukumu. Jaunos līgumus parakstīt atnesa /pers. B/, taču nekas netika

paskaidrots, tikai redzēja, ka uz līguma ir jauns nosaukums, vārds un uzvārds, bet ar jaunajiem īpašniekiem iepazīstināti netika, nezināja. Atbildot uz

jautājumiem, norādīja, ka par /pers. C/ lieciniekam nekas nav zināms, dzīvē redzējis nav, lieciniekam ir aizdomas, ka /pers. C/ nemaz nav Latvijas

pilsonis. /pers. G/ zina, bija /pers. E/ miesassargs kādu laiku, arī kādu laiku pildīja tiešā priekšnieka pienākumus pirms parādījās /pers. B/. /pers. E/ bija

valdes loceklis, pamatīgs funkcionārs „ORDO nekustamie īpašumi”, bet liecinieks viņu nekad dzīvē nav redzējis, jo liecinieka objektā nekad nebija

ienācis. Liecinieks norādīja, ka SIA „Security Division” bija pirmā firma, tiešais priekšnieks bija /pers. G/, bet it kā piederēja /pers. H/, kas tur bija kadru

atlases priekšnieks, šajā firmā vēl nefigurēja /pers. B/. Par SIA „ISSF” stāsta, ka tā bija pēdējā firma, kur valdes loceklis bija norādīts /pers. C/. Mēnesi

vai divus pēc tam, kad parādījās SIA „ISSF” liecinieks aizgāja, jo saprata, ka algas nebūs.

Lieciniekam /pers. S/ raksturīgs brīvs izteiksmes stils, sniedz daudz informācijas, kuru kopumā tiesa vērtē kā ticamu, atsevišķi nodalot liecinieka

personiskos novērtējumus sniegtajām ziņām. No pieteicējas puses pret šī liecinieka liecību ir visvairāk iebildumu, tomēr, neskatoties uz to, ka lieciniekam

ir zināma nepatika pret savu bijušo darba devēju, liecības saturā nav ziņu, kas būtu krasā pretrunā ar citu nopratināto darbinieku sniegtajām ziņām vai

citiem pierādījumiem. Tāpat arī tiesa attiecībā uz šo liecinieku un citiem, kuri jau bija snieguši ziņas VID, nekonstatē, ka liecinieki tādējādi būtu

sagatavojušies vai arī ar šo sagatavotību kādā veidā būtu snieguši nepatiesu liecību. Jo apstākļus, ko apstiprināja un liecībās norādīja personas, kas bija

sniegušas paskaidrojumus VID, apstiprināja arī liecinieki, kuri uz VID aicinājumiem nebija atsaukušies.

[10.3] Liecinieks/pers. T/ liecināja, ka joprojām strādā adresē, kur pirms tam, taču firmai ir cits nosaukums un darba devēji ir citi, jo iepriekš trīs

mēnešus ORDO firma nemaksāja naudu. Nevarēja saprast, kas maksāja vai nemaksāja, bet visu vadīja /pers. H/. Lieciniekam likās, ka viņš ir galvenais,

bet pēc papīriem sanāca, ka /pers. H/ tur nav nekas. Attiecībā uz 2016.gadu liecinieks liecināja, ka 2016.gadā aprīļa beigās viņam piedāvāja darbu

Jūrmalā, restorānā „Giardino” un uz pārrunām vajadzēja iet pie /pers. H/ Spilves ielā. Kad strādājis SIA „Security Division”, komunicējis ar /pers. H/ un

/pers. G/. Arī algu maksāja abi divi, abi nesa un kaut kas bija kontā, kaut kas bija aploksnē. Ārkārtas situācijās bija jāziņo /pers. H/. To, kurā firmā

strādāja, varēja pateikt vienīgi pēc iekšējiem grafikiem, kur tas bija rakstīts. 6.septembrī atnesa viņam līgumu, ka vairs nebūs SIA „Security Division”, bet

SIA „ISSF”, tikai tīri tehniski parakstīja, pilnīgi nekas cits nemainījās. Liecinieks gaidīja, kad atnāks jaunais darba devējs pēc papīriem iepazīties ar

darbiniekiem, bet neviens līdz jaunajam gadam neatnāca, bet vēl sāka aizkavēt algu, līdz trīs mēnešus nesaņēma algu un firma likvidējās. Atbildot uz

jautājumiem par citām personām, norādīja, ka /pers. C/ nav redzējis un par viņu neviens nekādu informāciju nesniedza. SIA „Security Division” iesāka

strādāt, bet tad iedeva līgumu par SIA „ISSF”, pasakot, ka iepriekšējais likvidējas, lai /pers. H/ neveidotos nodokļu parādi, tāpat arī atlaida /pers. G/,

kam piederēja SIA „Security Division”. Liecinieks visu laiku bija domājis, ka strādā zem SIA „ORDO Security”, bet izrādījās, ka ir apakšfirmas.

Liecinieka /pers. T/ liecību tiesa vērtē kā ticamu. Lai arī attiecībā uz tādiem aspektiem kā, piemēram, ziņas par to, ka firmu likvidēja, lai neveidotos

nodokļu parādi vai kāpēc atlaida /pers. G/, nav apstiprinātas ar pierādījumiem, tam arī nav izšķirošas nozīmes, jo pamatā liecība, kā arī citiem

darbiniekiem, apliecina, ka dokumentu noformēšana un faktiskie apstākļi nesakrita, dokumenti tika noformēti pēc nepieciešamības, kamēr darbiniekiem

nekādi paskaidrojumi netika sniegti, sociālās garantijas netika nodrošinātas, turklāt vēl, kā liecina vairāki liecinieki – tika maksātas aplokšņu algas.

[10.4] Arī liecinieka /pers. P/ liecību tiesa vērtē kā ticamu, nesaskatot pamatu secinājumiem par ieinteresētību vai nepatiesu ziņu sniegšanu.

Liecinieks joprojām strādā apsardzes jomā, apliecināja, ka 2016.gadā strādāja SIA „Security Division”, pēc tam slēdza līgumu ar SIA „ISSF”, bet

priekšniekus neatceras. Pārejot no SIA „Security Division” uz SIA „ISSF” nekas nemainījās, kāpēc bija jāmaina uzņēmums, viņam nekas netika

paskaidrots, tikai parakstīja dokumentus. Mainoties firmām, priekšnieks palika tas pats, bet neatceras vārdu. Atbildot uz jautājumiem norādīja, ka

personas kā /pers. G/ viņam neko neizsaka, /pers. C/ vispār neko neizsaka. /pers. E/ arī nezina. Ar SIA „SUV9” bija saistība 2010.gadā, neatceras, līdz

kuram laikam strādāja tur. No SIA „SUV9” atceras /pers. AP/.

[10.5] Nedaudz citāds vērtējums tiesai ir attiecībā uz liecinieka /pers. U/ liecību, jo minētā persona, lai arī nesniedza acīmredzami nepatiesas ziņas,

sarunā ar tiesu bija izvairīga, un arī neverbālajā komunikācijā pauda nevēlēšanos atklāt tiesai kaut ko tādu, kas varētu nākt par sliktu kādai no

iesaistītajām personām vai izdarīt kādus secinājumus attiecībā uz situāciju apsardzes pakalpojumu sniegšanā attiecīgajā periodā. Liecinieks /pers. U/

liecībā norādīja, ka bija interese strādāt arī pie pieteicējas, bet aizgāja citur, bijusi saruna ar /pers. H/. Pirms šī piedāvājuma bija SIA „Security Division”,

kur lieciniekam nepatika, bet līgumu visticamāk slēdzis ar /pers. G/. SIA „ISSF” lieciniekam pilnīgi neko neizsaka. SIA „SUV9” bija pirms SIA „Security

Division ". „SUV9” strādāja arī, pēc tam pārgāja uz objektu Elizabetes ielā. Pārejot mainījās darba objekts, bija labāks darba režīms. Par /pers. G/

stāsta, ka bija tā kā vecākais, brauca pārbaudīt, kad liecinieks bija Elizabetes ielā. /pers. C/ nezina, /pers. E/ zina sakarā ar ORDO, bija tā kā īpašnieks

Elizabetes ielas objektam, atbrauca un aizbrauca, nekāda sakara nebija. Darba devējs nodrošināja kreklu un nozīmīti ar liecinieka vārdu, nebija nekādas

informācijas par to, kuru firmu pārstāv.

Tādējādi vispārīgi liecība kopumā apstiprina personas nodarbinātību, bet nesatur ziņas, kas apstiprinātu, ka pieteicēja pakalpojumu sniegšanu

faktiski bija nodevusi apakšuzņēmējiem. Var saprast, ka liecinieki, kas ir darbinieki, par šīm niansēm nav informēti, tomēr no liecības satura vairāk vai

mazāk var izdarīt secinājumus. Un šajā lietā, kā tiesa jau norādīja iepriekš, tad secinājums ir par to, ka apsardzes pakalpojumu sniegšanai tika

nodibinātas vai piesaistītas vairākas firmas, kurās darbība tika organizēta saskaņoti, un neatkarīgas sadarbības tās pamata izpratnē, kāda ir

civiltiesiskajiem darījumiem, kuru mērķis nav nodokļu samazināšana, starp personām nebija.

[10.6] Liecinieks/pers. Z/, ierodoties uz tiesas sēdi, bija paņēmis līdzi arī dokumentus, taču jānorāda, ka konkrētajā gadījumā, lai arī lieciniekam

bija zināma joma, kas interesē tiesu, tiesai neradās pārliecība, ka liecinieks būtu sagatavojis tiesai nepatiesus faktus, vai ka atbildes uz uzdotajiem

jautājumiem būtu pretrunīgas, pretējas citu liecinieku liecībām vai nepatiesas. Tas, kā liecinieks lieto valodu, kā izklāsta domu un pauž viedokli, liecina, ka

liecība nav saskaņota ar citām personām, vai iepriekš sagatavota. Tāpēc tiesas vērtējumā arī tiem apstākļiem, ko liecinieks darīja zināmu tiesai, ir pamats

piešķirt ticamību.

Liecinieks liecināja, ka 2016.gada jūnijā viņu pieņēma darbā SIA „Security Division” apsargāt dzīvojamos objektos Jūrmalā, Dzintaru prospektā

34. Darbā viņu pieņēma /pers. H/ personīgi. SIA „Security Division” strādāja līdz 2017.gada septembrim, pēc tam to pārsauca un darbiniekus

pārreģistrēja mikrouzņēmumā SIA „ISSF”. Tiklīdz liecinieks sāka strādāt SIA „ISSF”, uzreiz sāka darbiniekus mānīt ar algām, sākumā aizkavēja un pēc

tam vispār pārstāja maksāt. Kad mainījās firmas, darba apstākļos nekas nemainījās, arī objekts nemainījās. Darbiniekiem atnesa vēlu dokumentus un

lūdza parakstīt. SIA „Security Division” /pers. H/ bija priekšnieks un tas ir norādīts arī darba grafikā (lietas 4.sējums, 76.lapa), kur ir telefona numurs

norādīts, lai var sazināties ar viņu, ja objektā kas notiek. SIA „ISSF” priekšnieks lieciniekam nav zināms, bet bija visiem ļoti labi zināms, ka galvenais

priekšnieks viņiem ir /pers. H/. Pie /pers. H/ arī vērsās, ja bija kādas problēmas. Arī strādājot SIA „ISSF”, darba grafikā kontaktpersonas nemainījās.

Darbiniekiem nekas netika paskaidrots, kāpēc pārgāja strādāt uz SIA „ISSF”. Atbrauca maiņas vecākais Aleksandrs un pateica, ka tā jādara, darbinieki

jautājumus neuzdeva. Strādājot SIA „Security Division”, darbinieki saņēma parastus, melnus kreklus un melnas kaklasaites. Uzvalks un apavi bija paša,

liecinieka. Darbā viņu pieņēma /pers. H/, /pers. G/ ir redzējis tikai vienu reizi, skaitījās sīks darbinieku priekšnieks. Darbinieki kontaktējās vienīgi ar

maiņas vecāko Aleksandru un /pers. H/. Atbildot uz jautājumu par /pers. C/, liecinieks norādīja, ka neatceras, nav tāds zināms, nekad tādu nav redzējis.

/pers. E/ zina, kad liecinieks strādāja, Rudzītis bija ORDO firmas akcionārs vai dibinātājs. Par darba grafiku paskaidroja, ka mēneša sākumā visiem

darbiniekiem izsniedza darba grafikus, tas nav juridisks dokuments, tāpēc tur nav parakstu. Grafikā norādītais Aleksejs ir Rosļikovs un viņa mājas

telefons. Ja bija problēmas, pirmajam droši vien bija jāzvana maiņas vecākajam, ja kas nopietnāks, tad bija jāzvana /pers. H/. Darba līgumam ar SIA

„ISSF” otrā pusē liecinieks ir uzrakstījis /pers. H/ un /pers. B/ telefona numurus. Pirmo reizi, kad satika /pers. H/, nezināja, ka tas ir /pers. H/, bet to

noskaidroja pēc tam strādājot, ļoti labi zināja, ka viņš ir galvenais priekšnieks. Stājoties darbā, atceras tikai /pers. H/, neviens cits tur nebija. Algu

maksāja pusi aploksnē un pusi kontā. Gandrīz vienmēr algu aploksnē nesa maiņas vecākais Aleksandrs, bet reizi vai divas atveda /pers. H/. Maksāja

līgumā norādīto algu. To, ko maksāja aploksnē, tas nebija norādīts līgumā. Līgumā bija 2,50 stundā, mēnesī 540, puse bija uz konta, pārējais aploksnē.

Neparakstījās par aploksnes saņemšanu. Aploksne skaitījās kā alga. Aploksnē maksāja visiem, to zināja, jo darbinieki savā starpā komunicēja.

[10.7] Liecinieks/pers. V/ liecināja, ka sāka strādāt SIA „Security Division” 2017.gadā. Iepriekšējais darba kolēģis /pers. Z/ lūdza liecinieku atnākt

uz tiesu par to, ka viņiem nav izmaksāta alga.

Attiecībā uz minēto jānorāda, ka pretēji pieteicējas apsvērumiem, tiesa iztaujājot personas, kuras bija uzzinājušas par lietas izskatīšanu tiesā un

izrādījušas interesi ierasties, neguva apstiprinājumu, ka personas kāds būtu uz to piespiedis, pierunājis, vai samācījis attiecībā uz liecību saturu. Vērtējot

darbinieku liecības kopumā tiesai ir saprotams, ka apsardzes nozarē strādājošie liecinieki, kas nav saņēmuši savu nopelnīto darba algu, kam darba devējs

ir palicis parādā, vairāk vai mazāk cer uz kādu risinājumu šim jautājumam, taču šo personu nolūks tiesas vērtējumā nav apzināta kaitēšana bijušajam

darba devējam. Tāpēc arī par šī liecinieka liecību tiesa nekonstatē pierādījumus, ka tā nebūtu patiesa.

Liecinieks /pers. V/ strādāja par dežurantu Dzintaru prospektā 34, Jūrmalā. Liecinieku darbā pieņēma /pers. H/, birojā, kur bija viens pats. Darba

līgums bija, to parakstīja pēc tam, kad jau sāka strādāt, pēc kāda mēneša tikai atnesa parakstīt līgumu. Līgumu atnesa Aleksandrs, kas bija apsardzes

vecākais. Atbildot uz jautājumu par /pers. G/, tad šis uzvārds lieciniekam neko neizsaka. Galvenais priekšnieks bija /pers. H/. Apsardzes priekšnieks bija

/pers. B/, kas arī atveda līgumu parakstīt. Algu maksāja par nostrādātajām stundām, pārskaitot uz kontu visu algu. Viņiem izsniedza parastus, melnus

kreklus un melnas kaklasaites. Bikses un apavi bija liecinieka paša.

SIA „Security Division” 2017.gadā mainījās nosaukums un liecinieks beidza strādāt. Atnesa līgumu ar citu uzņēmuma nosaukumu, teica, ka mainās

nosaukums, neko sīkāk nepaskaidroja. Darba apstākļi nemainījās, arī priekšnieki nemainījās. Kaklasaite nemainījās, bet jaunus kreklus atnesa

Aleksandrs. Jaunus kreklus iedeva reizi mēnesī, divos /pers. B/ gan SIA „Security Division”, gan jaunajā firmā. Jaunās firmas nosaukumu neatceras, kā

arī ne reizi nesatika jauno īpašnieku, kā bija /pers. H/ un /pers. B/, tā palika. Liecinieks /pers. C/ nav dzirdējis un nekad nav redzējis.

Tiesai uzrādot lieciniekam darba laika grafikus, tika saņemta atbilde, ka tie ir darba grafiki. Arī lieciniekam tāds bija, tos atnesa /pers. B/ dažas

dienas pirms beidzās iepriekšējais grafiks. Viens grafiks bija kopējais un katram izdrukāts vēl savs tika. Lieciniekam grūti pateikt, kuru personu telefonu

numuri ir norādīti uz grafikiem. Savus darba pienākumus pildīja pēc šiem grafikiem, tie bija lieciniekam saistoši.

Tātad kopumā liecinieka liecība sakrīt ar citu liecinieku paustajām ziņām. Attiecībā uz to, ka šis liecinieks norādīja, ka viņam algu aploksnē

nemaksāja, tiesa nesniedz noteiktu vērtējumu, jo minētais tiklab var būt patiesas ziņas, kā arī vēlme nesnieg informāciju, kas, iespējams, kādā ziņā var

kaitēt pašam lieciniekam. Tomēr šis apstāklis nav tāds, kas būtu pamatā visas liecības satura apšaubīšanai, turklāt tiesa neveic pārbaudi pār aplokšņu

algām, kā arī VID šī informācija ir bijusi darīta zināma jau iepriekš un aplokšņu algu jautājums vispirms ir VID kompetencē pirms nonāk tiesā.

[10.8] Liecinieks/pers. A/ liecināja, ka viņam bija saistība ar SIA „ORDO Security”, viņš tur strādāja. Ar SIA „Security Division” arī laikam bija

saistība, taču lieciniekam šķiet, ka tas ir tas pats, kas SIA „ORDO security”. Par SIA „ISSF” nezina. Agrāk bija administrators – dežurants un strādāja

Dzintaru prospektā 36, Jūrmalā. Darbu ieteica draugs un liecinieku uzaicināja uz pārrunām, kur satika /pers. H/. Liecinieks zināja, ka tas ir /pers. H/, jo

/pers. H/ stādījās priekšā. Algu maksāja par mēnesi. Objekts bija dzīvojamā māja. Darbiniekiem vajadzēja staigāt arī žaketēs. Liecinieks atceras, ka

tiešām izsniedza kreklus, bet šķiet, ka baltus, bet atceras arī, ka bija melni krekli. Varbūt sajauca kreklus, jo tagad strādā lidostā un viņiem dod gaiši zilus

kreklus. Kreklus izsniedza /pers. H/ pats personīgi. Atbildot uz jautājumiem, liecinieks norādīja, ka Aleksandrs bija maiņas vecākais, sastādīja grafikus.

Lieciniekam kreklu /pers. H/ izsniedza vienu reizi, jo tikko bija sācis strādāt, bet viņam nebija formas, tāpēc satikās ar /pers. H/ pie veikala, /pers. H/

iznāca no veikala un iedeva lieciniekam maisiņā kreklu un kaklasaiti. Pēdējo reizi, kad brauca no maiņas, tika smagā avārijā un var pateikt konkrētu

dienu, kad beidza strādāt, jo pēc avārijas vairs strādāt nevarēja. Tas bija 2017.gada 22.februāris. Liecinieks nevar konkrēti pateikt, kad sāka strādāt,

iespējams, 2016.gada sākumā. Lieciniekam šķiet, ka viņš līgumu parakstīja ar SIA „ORDO Security”, bet atceras, ka parakstīja vēl kaut kādus papīrus,

ko atnāca, parādīja, nemaz nelasīja un parakstīja. Atbildot uz jautājumiem, liecinieks norādīja, ka nezina, kas ir /pers. G/ un /pers. C/. Par SIA „ISSF”

dzirdēja tikai liecības sniegšanas dienā. Algu saņēma uz kontu. Skaidrā naudā saņēma t.s. dāvanas par labu darbu. Pēdējā laikā ne sevišķi bieži.

Liecinieks neatceras konkrētas personas, kas dāvanas deva. Vienu vai 2 reizes deva /pers. B/, arī /pers. H/ deva. Pēc darba attiecību pārtraukšanas visu

naudu nesaņēma, vairākas reizes zvanīja /pers. H/, kas galvenokārt teica, ka uzzinās visu. Zvanīja /pers. H/, jo līgumu slēdza ar viņu. Liecinieks nezina,

vai par viņu ir samaksāti visi nodokļi. Pārējos atnākušos lieciniekus zina, jo strādāja kopā, satikās. Uzrādītos darba grafikus liecinieks atpazina un

paskaidroja, ka liecinieka objektā arī tāds bija. Liecinieks parasti to nofotografēja, tāpēc atsevišķi viņam neizsniedza. Par norādītajiem telefona numuriem

norāda, ja bija kāda problēma, tad bija jāzvana Aleksejam vai Aleksandram. Liecinieks neatceras, ka viņam būtu bijusi kāda situācija, kad būtu jāzvana.

Liecinieks, lai arī liecināja salīdzinoši nepārliecinoši, tas tiesas vērtējumā izskaidrojams ar liecinieka personiskām īpašībām un raksturu, kā arī,

iespējams, ar traumu avārijā, kas traucē atcerēties un izsmeļoši visu izstāstīt. Liecinieka iztaujāšanā raksturīgi, ka jāuzdod daudz un konkrēti jautājumi,

taču atbilžu sniegšana neliecina, ka tās būtu nepatiesas. Tāpat, lai arī liecinieks nav saņēmis visu atalgojumu pēc viņa vārdiem, kopumā attieksme neliecina

par vēlmi kaitēt bijušajam darba devējam. Turklāt liecība pamatā sakrīt ar citu darbinieku liecībām un atspoguļo vienādu ainu, kāda attiecināma uz

pieteicējas sadarbības partneriem un iesaistītajām personām.

[10.9] Liecinieks/pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka pie pieteicējas bija nodarbināts paralēli darbam robežsardzē, bija administrators. Darba

pienākumi bija sēdēt foajē, pieņemt cilvēkus, izsniegt atslēgas, skatīties, vai ir kārtība utt., strādāja vienu diennakti un trīs bija brīvas. Darba devējs bija

/pers. H/. Darba devējam, kas bija līgumā, vārdu un uzvārdu neatceras, bet arī nekad nebija redzējis. Esot prasījis /pers. H/, kas tas par cilvēku līgumā,

bet nav redzējis. Darba devējs bija pieteicēja, pirms tam bija SIA „Security Division”. Priekšnieks bija /pers. H/, liecinieks bija tieši padots viņam.

Darbavieta bija Jūrmalā, Dzintaru prospektā 28. Tur atradās jaunbūvētas ēkas, kurā dzīvokļi bija pārdošanā. Lieciniekam nebija apsardzes sertifikāts.

Darba devējs nodrošināja melnus kreklus un kaklasaites. Grafikus sākumā sastādīja /pers. H/, pēc tam pats liecinieks. Liecinieks papildus nodarbojās

tikai ar grafikiem, gan savā, gan vēl dažās (3) citās ēkās Dzintaru prospektā. Ko /pers. H/ prasīja, to liecinieks izdarīja, ja bija kādas izmaiņas, tad /pers.

H/ informēja liecinieku, bet lieciniekam par to vajadzēja informēt citus. Lieciniekam zināms, ka bija arī dienesta mašīna. Firmas nosaukumi mainījās tikai

līgumos, viss pārējais palika tas pats. Liecinieks priekšniekam par to jautājumus neuzdeva, jo strādāja par konkrēto summu, viņam neinteresēja, kāpēc,

kas un kā mainās. Līgumā bija mainīts tikai firmas nosaukums, noteikumi palika tie paši, arī alga nemainījās. Alga bija 50 euro par diennakti, tas nebija

līgumā iekļauts, kopā ar līgumu bija 50 euro. Daļa algas bija kontā un daļa aploksnē, ko nesa /pers. H/. Pats arī ir nesis citiem aploksnes, ko bija atnesis

/pers. H/, un lika aiznest citiem darbiniekiem citos objektos. Taču nevienā līgumā /pers. H/ nav norādīts. Liekas, ka bija Fedorenko, bet to cilvēku

liecinieks nekad nav redzējis, sarunājies, nav nekāda priekšstata, kas tas ir par cilvēku. Arī pārējie administratori nevarēja sazināties ar /pers. C/ un

jautāja telefona numuru lieciniekam. Grafikos bija norādīti arī mājas pārvaldnieku numuri. Liecinieks līdz galam savu algu nav saņēmis, kopā ar pārējiem

zvanīja un jautāja, bet /pers. H/ stāstīja pasakas, ka viss būs kārtībā, ka tiks samaksāts. Liecinieku neviens neinformēja par iekšējām problēmām, kāpēc

algas netiek izmaksātas. Atbildot uz jautājumiem par citām personām, liecinieks norādīja, ka /pers. E/ it kā piederēja visi objekti, kuros darbinieki

strādāja. Arī /pers. H/ bija brīdinājis, ka tā ir augsta persona un ka viņam viss pieder. Par /pers. G/ stāsta, ka nekāda kontakta ar viņu nebija, uzvārds

zināms, jo /pers. H/ dažas reizes ar viņu bija gājuši pa objektiem un cilvēki jautāja, kas tas par cilvēku.

Atpazīšanās zīmes darbiniekiem nebija, bija tikai melns krekls un kaklasaites, ko deva /pers. H/. To, cik bieži izsniedza kreklus, atkarīgs no cilvēka,

cik bieži izlietoja. Pats /pers. H/ veda kreklus. Ja bija iespēja, tad neitrālā zonā /pers. H/ nodeva lieciniekam kreklus dienesta mašīnā. Uzrādot darba

grafiku, liecinieks atpazina un izskaidroja tā saturu. Liecinieks gatavoja grafikus savā darba vietā datorā pēc parauga, ko bija atnesis /pers. H/. Grafiks

bija spēkā bez paraksta, jo tas ir grafiks, lai redzētu, kad aptuveni jāstrādā, ja kaut kas bija maināms, to parasti arī darīja. Parasti bija viens grafiks uz

vienu objektu, arī tāds pats tika nosūtīts /pers. H/. Kopijas varēja dabūt arī no liecinieka. Ja bija izmaiņas, nebija problēmas nokopēt un atdot.

Darba devējs ir palicis parādā naudu, liecinieks 3 mēnešus centās atgūt naudu līdz brīdim, kad /pers. H/ viņam pajautāja, kas liecinieks vispār tāds

ir.

Juridiski un oficiāli /pers. H/ nekur nav minēts, bet to, ka viņš bija galvenais, pastāstīs arī citi darbinieki. /pers. H/ teiktais lika saprast, ka viņš ir

galvenais, arī tas, ka objektos viņš pārbaudīja visu, jautāja, kā iet utt. /pers. H/ diezgan bieži brauca skatīties, kā darbinieki strādāja. /pers. H/ ofiss

atradās Imantā, pēdējā laikā pārvācies uz Kalnciema ielu 42 vai 44. Liecinieks ofisā bija vienu vai divas reizes. Darba līgumu noslēdza uz vietas objektā,

ofisā tikai visu izstāstīja. Līgums jau no otras puses bija parakstīts, bet /pers. H/ neko nav parakstījis, cik liecinieks ir redzējis. Cik liecinieks zina, tad visi

līgumus parakstīja objektos. Kad mainījās nosaukumi, /pers. H/ atveda līgumus, ko darbiniekiem vajadzēja tikai parakstīt. Gan viņš, gan citi darbinieki

jautāja, kāpēc mainās un kas ir /pers. C/, bet pateica, ka viss kārtībā, lai turpina strādāt. Liecinieks nebija tā persona, kas kaut ko varēja ietekmēt, un

līguma parakstīšanas laikā bija vienalga, kas notiek augšā. Algu visu laiku maksāja viena persona – /pers. H/.

Vērtējot liecinieka liecību, tiesa tai piešķir ticamību, lai arī salīdzinoši ir atšķirīgas nianses salīdzinājumā ar citu darbinieku liecībām par liecinieka

statusu, proti, ja pārējie darbinieki uztvēruši /pers. B/ kā /pers. H/ palīgu, tad liecinieks attiecībā uz minēto savu lomu norādīja kā nenozīmīgu palīdzību

atsevišķos gadījumos. Tomēr, lai kā /pers. B/ statuss attiecībā pret /pers. H/ būtu apzīmējams, tam tiesas vērtējumā nav izšķirošas nozīmes un ietekmes

uz liecības saturu, jo /pers. B/ nenoliedzami ir persona, uz kuru var paļauties, kura labi pildīja savus darba pienākumus, tos pārzināja un kam piemita

atbildība. Par to liecina liecinieka valoda, izteiksmes stils, atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kas kopumā pārliecina, kā arī saskan ar citu liecinieku

liecībām par darba organizāciju. Pretrunas nav konstatējamas arī attiecībā uz VID sniegto paskaidrojumu, kur /pers. B/ /pers. H/ identificēja kā SIA

"Security Division" direktoru (lietas 2.sējums, 16.lapa) un SIA "ISSF" pārstāvi (lietas 2.sējums, 17.lapa).

Arī tiesas sēdē nenopratināto personu paskaidrojumi norāda uz /pers. H/ saistību ar visu apsardzes pakalpojumu sniegšanu. /pers. AF/

paskaidroja, ka stundas uzskaitīja /pers. H/ (arī – SUV 9 priekšnieks), kurš bija tiešais darba devējs. Viņš arī norādīja, ka, mainoties uzņēmumiem,

nekas nemainījās (sk.77.punktu) (lietas 2.sējums, 6.lapa). /pers. BA/ norādīja, ka darba devējs, neskatoties uz firmu nosaukumiem, bija viens un tas

pats (lietas 2.sējums, 33.lapa). /pers. AG/ norādīja, ka darbu atradis pēc /pers. H/ sludinājuma un arī runājis ar viņu (lietas 2.sējums, 51.lapa). /pers.

BB/ norādīja, ka līgums tika noslēgts ar SIA "ISSF", algu maksājusi SIA "ISSF", bet faktiski strādājis SIA "SUV9" (lietas 2.sējums, 115.lapa). Jau

minētie paskaidrojumi bez liecību uzklausīšanas pretēji pieteikumā norādītajam liecina, ka /pers. H/ darbības un pilnvaras pārsniedza vienkāršus kontroles

pasākumus pār to, kā strādā piesaistītie apakšuzņēmēji, un pieteicējas argumenti par to neapstiprinās.

Tātad paskaidrojumu un liecību vērtējums kopumā apstiprina VID argumentāciju par to, ka darījumi starp pieteicēju, SIA "Security Division " un

SIA "ISSF" bija noformēti formāli un simulatīvi, nevis piesaistot neatkarīgus apakšuzņēmējus, bet pašai organizējot pakalpojumu sniegšanu, bet

dokumentus noformējot pēc nepieciešamības, kas pamatota citastarp ar nodokļu samazināšanas interesi.

Kā tiesa jau norādīja, visu pierādījumu vērtējumā VID pamatoti identificē SIA "Security Division" un SIA "ISSF" darbību fiktīvo (simulatoro)

raksturu, noformējot darījumus, kuru mērķis ir fiskālu labumu gūšana, samazinot budžetā atmaksājamos nodokļus, tostarp, arī pieteicējai, atbildētājam

pamatoti norādot, ka notikušas formālas darbības dokumentu noformēšanā starp pieteicēju un tās tiešajiem darījumu partneriem, kas ir arī pieteicējas

apzināta rīcība.

Tādējādi pieteicējai pamatoti ir liegta priekšnodokļa atskaitīšanas tiesība darījumos ar SIA "Security Division" un SIA "ISSF", jo neizpildās

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta prasības, VID veicot attiecīgas korekcijas, ko tiesa atzīst par pareizām, tostarp,

attiecībā uz soda naudas un nokavējuma naudas piemērošanu.

[11] Pierādījumu vērtējumā par pamatotiem atzīstami arī VID argumenti, kas attiecas uz degvielas iegādi un izlietojumu.

Automašīnai, kas nomāta no a/s "WESS Capitals" (lietas 1.sējums, 170.-182.lapa), kā redzams no dokumentiem, izmantojamā degviela ir

benzīns (lietas 1.sējums, 172.lapa), taču grāmatvedībā iegrāmatoti čeki gan par benzīna (lietas 1.sējums, 172., 192.-196.lapa), gan par dīzeļdegvielas

(lietas 1.sējums, 196.-205., 208.lapa) iegādi, un, kā pamatoti norāda VID, pieteicēja minēto nav izskaidrojusi, vien atkārtojusi tos argumentus, kas

pausti iestādei. Turklāt saskaņā ar darba laika uzskaiti, uzņēmumā attiecīgajā periodā nodarbināti divi darbinieki (/pers. H/ un /pers. U/) (lietas 1.sējums,

145.lapa), bet degviela pirkta (lieta) datumos, kad /pers. H/ ir bijusi brīvdiena, kas nav pamats šos izdevumus attiecināt uz saimnieciskās darbības

izdevumiem. Pieteikumā tiesai savukārt ietverta norāde, ka automašīnu izmanto uzņēmuma amatpersonas, taču tuvāks un pārbaudāms skaidrojums nav

sniegts. Tiesas sēdē liecinieks /pers. B/ norādīja uz dienesta automašīnas esību, taču detalizētas ziņas nesniedza. Turklāt ar liecinieka liecību nav

atspēkojami lietā esošie rakstveida pierādījumi par automašīnai lietojamo degvielu un iegādātās degvielas neatbilstību.

Tādējādi VID Lēmums arī šajā daļā ir pamatots un nav atceļams.

[12] Attiecībā uz VSAOI aprēķiniem norādāms, ka Lēmumā VID savu argumentāciju pamato, ka, lai arī SIA "Security Division" un SIA "ISSF"

būtu veikusi šos maksājumus, viņu darbinieki nav tikuši nodarbināti pilnu darba slodzi, viņiem uzrādītā alga ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu un

zemāka par vidējo valstī apsardzes nozarē, piemēram, 105 euro mēnesī (lietas 2.sējums, 31.lapa), 100-400 euro mēnesī (lietas 2.sējums, 61.lapa),

150-200 euro (lietas 2.sējums, 73.lapa), ņemot vērā arī to, ka šajā nozarē atalgojums tiek izmaksāts arī pēc nostrādāto stundu skaita. Tā kā nav tikuši

iesniegti saraksti, kas ļautu identificēt nostrādāto stundu skaitu, kam veikti atbilstoši maksājumi, tad VID nav guvis pārliecību, ka VSAOI ir nomaksāti

pilnā apmērā.

Turklāt arī tiesas sēdē liecinieki, kas ir bijuši nodarbināti, liecināja, ka tikai daļēji alga bijusi noformēta oficiāli, jo daļa maksāta neidentificējamos

maksājumos. Tā kā vairāki liecinieki uz šo norādīja un tiesa nekonstatēja liecību saskaņošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu, tad netieši arī minētās nianses

liecina pilnu sociālo garantiju nenodrošināšanu un nomaksu par darbiniekiem.

Vērtējot šos secinājumus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa VID secinājumus atzīst par pamatotiem, tostarp, attiecībā uz to, ka SIA

"Security Division" un SIA "ISSF" formāli tika deklarēti darba ņēmēji, kas pakļauti /pers. H/, kas ir pieteicējas valdes loceklis. Minēto apstiprina

darbinieku paskaidrojumi, kas vērtēti jau šī nolēmuma 10.punktā, no kā izriet, ka firmu nosaukumi faktiski bija formāli, bet reāli darba organizāciju

nodrošināja vieni un tie paši cilvēki, tostarp, pieteicējas valdes loceklis. Turklāt apsardze tika nodrošināta 24 h diennaktī. Var piekrist pieteicējai, ka šo

pakalpojumu attiecībā uz pušu vienošanos un līguma apmaksu var noformēt kā fiksētu cenu, taču jautājumos, kas skar nodokļu maksājumus, tostarp IIN

un VSOAI, nodokļu maksātājam ir jāspēj pamatot un pierādīt grāmatvedības ierakstu atbilstību dokumentiem, kā arī izsekojamību, jo tas ir nodokļu

maksātāja pienākums saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 2. un 7.pantu.

Pienākumu maksāt VSAOI noteic likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu", identificējot gan nodokļa subjektu, likmi, samaksas pamatu. VID

pamatoti ir veicis aprēķinus par to samaksas daļu, kas pieteicējai nav tikusi uzskaitīta, aprēķināta un iemaksāta valsts budžetā, jo saskaņā ar likuma "Par

valsts sociālo apdrošināšanu" 14.panta pirmo daļu iemaksu objekts ir visi gūtie ienākumi. Tā kā VID ir konstatējis nepilnīgu darba laika uzskaiti, tad

attiecīgi korekcijas veicamas arī VSAOI maksājumos, ievērojot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 16.1 panta 5.1 daļu un 5.2 daļu.

Turklāt VID pamatoti ir norādījis arī atsauci uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 3.panta pirmo daļu, 4.panta pirmās daļas 1.punktu,

saistot papildus aprēķinātās darbaspēka izmaksas arī ar pienākumu aprēķināt papildus IIN. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta pirmā

daļa noteic darba devēja pienākumu algas nodokļa ieturēšanai un maksāšanai, bet minētā panta 29.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka pienākumu

aprēķināt un iemaksāt aprēķināto nodokli budžetā. Tā kā pieteicēja to nav darījusi, tad VID pamatoti atsaucas uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli" 31.2 panta 1.1 daļu, nosakot pieteicējai attiecīgos maksājumus un veicot aprēķinus darījumos ar SIA "ISSF" 2016.gada oktobrī un novembrī.

Tādējādi VID Lēmums ir atzīstams pat tiesisku un pamatotu, bet pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu, 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „ORDO Security” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2018.gada 26.janvāra lēmuma Nr.30.2-22.13/417

„Par SIA „ORDO Security” sūdzības izskatīšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne