Court orders management company to collect unpaid property management fees and damages from owner.

Lietas Nr. C29571616

Lietas arhīva Nr. C-2215-17/17

Aizmugurisks spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 31.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, ar tiesas sēdes sekretāru Mihailu Ivanovu, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību pret /pers. A/ par parāda 3516,70 euro un nokavējuma procentu 407,25 euro piedziņu sakarā ar

to, ka atbildētājs nav pildījis likumā noteikto pienākumu veikt maksājumus par sev piederošā dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem. Prasība pamatota uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.

pantu, likuma “Par valsts un patvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”50. un 54.panta pirmo daļu, Civillikuma 3., 1402., 1753., 1756., un 1759.pantu.

No prasības pieteikumā norādītā un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka atbildētājam, pamatojoties uz 2007.gada 12.jūlijā noslēgto pirkuma

līgumu 16.07.2017. nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/ (lietas 19.lapa). Pamatojoties uz 2011.gada 5.jūlijā starp prasītāju un

Rīgas domes Īpašuma departamentu un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu noslēgto dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, dzīvojamo māju

/adrese/ pārvalda prasītāja (lietas 17.-21., 22.-24.lapa).

Atbildētājs likumā noteiktajā kārtībā nav maksājis par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem pakalpojumiem, kā

rezultātā atbildētājam par šiem pakalpojumiem laika posmā no 2009.gada 1.maija līdz 2016.gada 1. augustam izveidojies parāds 3516,70 euro, par ko,

pamatojoties uz Civillikuma 1759.pantu par laika periodu no 2013.gada 16.janvāra līdz 2016.gada 8. augustam aprēķināti nokavējuma procenti 407,25

euro.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav iesniedzis.

Prasītāja lūgusi izskatīt lietu bez tās pārstāvja piedalīšanās, norādot, ka prasība tiek uzturēta.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi viņam paziņots, nosūtot pavēsti vienkāršā pasta sūtījumā pēc deklarētās dzīvesvietas adreses.

Par neierašanās iemesliem atbildētājs tiesai nav paziņojis, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa uzskata, ka lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētāja piedalīšanās

tiesas sēdē un saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā un astotajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja

vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu. Valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju,

ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā.

Šī paša likuma 50.panta pirmās daļas 2.punktā noteiks, ka privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai

slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus. Saskaņā ar panta otro daļu privatizētā

objekta uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšana un norēķini par tiem notiek saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma līgumu. Pakalpojuma līgumu slēdz

privatizētā objekta īpašnieks vai viņa pilnvarots dzīvojamās mājas pārvaldītājs un apsaimniekotājs un pakalpojuma sniedzējs attiecīgo pakalpojumu

regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Attiecīgā pakalpojuma sniegšanas noteikumi ir vienādi visiem dzīvojamās mājas privatizēto objektu

īpašniekiem.

Saskaņā ar panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju

līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā

savstarpēji vienojoties, nosaka: 1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to; 2) kā tiek noteikta katra dzīvokļa

īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu

sniegšanas kārtību. Ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu

īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā

arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets. Ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par

šā panta trešās daļas 2.punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc

kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par

attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek

noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu”.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma10.panta pirmā daļas 1., 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas redzams, ka atbildētājam, pamatojoties uz 2007.gada 12.jūlijā noslēgto pirkuma līgumu

pieder dzīvokļa īpašums /adrese/ (lietas 9.lapa).

Lai gan dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums starp pusēm nav noslēgts, starp pusēm uz likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju”, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likuma pamata pastāv saistību tiesiskās attiecības, kas uzliek

atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam pienākumu maksāt prasītājai kā dzīvojamās mājas, kurā atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums, pārvaldniecei par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar prasītājas sastādīto parāda aprēķinu (lietas 11.-12.lapa) atbildētāja parāds par laika periodu 01.05.2009. līdz 01.08.2016. ir 3516,70

euro, kas no atbildētāja prasītājas labā ir jāpiedzen.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus 407,25 euro par laiku no16.01.2013. līdz 08.08.2016. (lietas 13.lapa)

Atbildētājs nav apmaksājis prasītājas izrakstītos rēķinus tajos norādītajā termiņā, pieļaujot parādnieka nokavējumu, līdz ar to

prasītājai ir radušās tiesības aprēķināt un prasīt likumisko nokavējuma procentu samaksu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 396,40 euro, ko veido valsts nodeva 391,70 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/ saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204. , 208. un 208.4 pantu, tiesa

1 2

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, labā parādu 3516,70

euro, nokavējuma procentus par laiku no 16.01.2013. līdz 08.08.2016. 407,25 euro, un tiesas izdevumus 396,40 euro, kopā 4320,35 euro (Četri

tūkstoši trīs simti divdesmit euro 35 centi).

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/ saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus (seši procenti

no simta gadā) no neapmaksātās parāda summas (3516,70 euro).

Spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Samaksa jāveic SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontā

LV63RIKO0002013197596, AS “DNB banka”.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesīga pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no aizmuguriska

sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

/pers. A/ nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese Jolanta Zaškina