Court convicts defendant of assault on police officer but grants suspended sentence with six-month probation period.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of assaulting a police officer and sentenced him to three months of imprisonment. Although the defendant admitted to the crime, the court found mitigating factors including compensation paid to the victim and no prior criminal record. Consequently, the court applied a suspended sentence with a six-month probation period instead of immediate incarceration.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 269. panta 1. daļa; Krimināllikuma 55. panta: The court may impose a suspended sentence for assault on a police officer if the defendant compensates the victim, has no prior record, and shows potential for successful rehabilitation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllieta Nr. 11092062712/K32-0364-15/6
Spriedums
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K. Kazārova
ar sekretāri A. Nivsku, tulci I. Medni
piedaloties prokurorei Z. Pavārei
zvērinātam advokātam M.Šaduram
2015. gada 9. februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā
pēc Krimināllikuma 269. panta 1. daļas. Tiesa
konstatēja:
/pers. B/ uzbruka varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbu.
2012. gada 22. maijā plkst.21.35 /pers. B/ atradās uz ielas pie veikala ,,Maxima”, Čiekurkalna 2.1īnija 25, Rīgā. Redzot, ka policijas darbinieki
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Operatīvās vadības grupas kārtībnieks seržants /pers. D/ un
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas kapteinis /pers. E/, kas abi bija ģērbti formas tērpos un tajā
laikā pildīja dienesta pienākumus, mēģināja ievietot aizturēto /pers. F/ trafaretā policijas dienesta automašīnā Ford Transit, valsts numurs EP 7795, /pers.
B/ piegāja pie automašīnas un centās traucēt policijas darbiniekiem ievietot aizturēto /pers. F/ automašīnā, kā arī izvilkt /pers. F/ ārā no
automašīnas, grūda policijas darbiniekus prom no automašīnas, pēc kā izdarīja vismaz trīs sitienus ar rokām un divus sitienus ar kājām /pers. D/ virzienā,
no kuriem /pers. D/ izdevās izvairīties. Pēc kā /pers. B/ satvēra /pers. D/ aiz formas tērpa, un /pers. D/ pielietoja speciālo spēka paņēmienu - metienu
pāri gurnam, un tā rezultātā gan /pers. B/, gan /pers. D/ atradās uz zemes, /pers. D/ bija nodarīti miesas bojājumi un saplēsts Valsts policijai piederošais
formastērps. Pēc brīža piebrauca Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 6.rotas 633.ekipāža un
/pers. B/ tika aizturēts. /pers. B/ rīcības rezultātā /pers. D/ nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi kreisā elkoņa sasitums un nobrāzums, un Valsts policijai
nodarīts materiālais kaitējums Ls 12,98 apmērā par saplēsto formas tērpu.
Ar aprakstītajām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 269. panta 1. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas sēdē /pers. B/ savu vainu noziedzīgā nodarījumā atzina daļēji. Izmantojot savas tiesības liecināt, /pers. B/ paskaidroja, ka 2012. gada 22.
maijā no sava jaunākā brāļa uzzinājis, ka brāļa draugs - /pers. F/ veikalā “Maxima” kaut ko nozadzis. Brālis lūdzis /pers. B/ naudu, lai varētu par nozagto
samaksāt un atrisināt situāciju. /pers. B/ devies uz minēto veikalu, gājis apsardzes telpā, lai vienotos par nozagtās preces apmaksu, taču tur nav ielaists.
Bija ieradusies policija. Kad /pers. F/ vests uz policijas mašīnu, viņš jau uzvedies agresīvi – nav gribējis iekāpt policijas automašīnā. /pers. B/ piedāvājis
samaksāt par nozagto, bet policisti viņam rupji pateikuši, lai netraucējot. Policisti sākuši /pers. F/ fiziski ietekmēt, tad /pers. B/ sagrābis policistu /pers.D/
aiz rokas, pēc tam pie drēbēm, abi saķērušies un nokritu;si. Tad /pers. B/ uzlikti roku dzelži. /pers. B/ nav centies izvilkt /pers. F/ no policijas
automašīnas. Miesas bojājumi cietušajam varēja rasties no kritiena. Ar cietušo /pers. D/ noslēdzis izlīgumu, tāpat atlīdzinājis visus zaudējumus Valsts
policijai.
Tiesa apsūdzētā liecības vērtē kā daļēji patiesas un sniegtas ar nolūku mazināt savu vainas pakāpi, realizējot izraudzīto aizstāvības taktiku.
Apsūdzētā liecības ir pretrunā citiem lietā iegūtiem viņa vainu apstiprinošiem pierādījumiem, kuri izklāstīti turpmāk spriedumā.
Neraugoties uz vainas daļēju atzīšanu /pers. B/ vaina pierādīta ar sekojošiem pierādījumiem.
Cietušais /pers. D/ tiesai liecināja, ka 2012. gada 22. maijā, būdams Valsts policijas darbinieks pildījis dienesta pienākumus un ieradies uz veikalu
“Maxima” Čiekurkalnā, sakarā ar izdarītu zādzību. Aizturētā persona vesta uz automašīnu, cietušais gribējis viņu iesēdināt automašīnā, bet viņš sācis
pretoties, neļāvis aiztaisīt durvis. Tad pienācis vēl viens cilvēks un sācis traucēt policijas darbu – mēģinājis izvilkt aizturēto no mašīnas. Centies /pers. D/
iesist ar rokām un kājām, bet cietušais izvairījies. Cietušais nogrūdis viņu zemē, sākuši kauties. Cietušajam bijušas saplēstas drēbes, bet daudz miesas
bojājumu nav bijis.
Cietušajam saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu nolasītas viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās cietušais
liecināja, ka veicot /pers. F/ aizturēšanu pie viņa pienācis /pers. B/ un sācis traucēt /pers. F/ aizturēšanu – neļāvis aizvērt dienesta automašīnas durvis,
centies pagrūst /pers. D/ un /pers. E/ no automašīnas. /pers. B/ centies izdarīt pret cietušo vismaz trīs sitienus ar dūrēm sejā un ar kājām pa cietušā kājām,
bet cietušais izvairījies no tiem. /pers. B/ satvēris cietušo aiz formas tērpa, to saplēšot. /pers. D/ pielietojis speciālo paņēmienu – metienu pār gurnu un abi
nokrituši zemē (1. sējums l.l. 22.-24.), kuras cietušais tiesas sēdē apstiprināja.
2015. gada 6. februāra tiesas sēdē cietušais paziņoja, ka noslēdzis ar /pers. B/ mierizlīgumu un neuztur savu morālā kaitējuma kompensāciju.
/pers. B/ viņam atvainojies un /pers. D/ nav nedz morāla, nedz mantiska rakstura pretenziju pret /pers. B/.
Liecinieks /pers. G/ tiesai liecināja, ka 2012. gada 22. maijā kopā ar /pers. H/ pastaigājies pa Čiekurkalnu un redzējis, ka pie veikala “Maxima”
ir policijas automašīna un no veikala izved /pers. F/. /pers. F/ lieciniekam pazīstams. /pers. F/ pretojies policijai, tāpēc policisti viņam situši pa ribām. Pie
policistiem pienācis /pers. B/, paķēris policistu aiz rokas, tad saķēries ar policistu un abi nokrituši zemē. Liecinieks notiekošo vērojis no “Narvesen”
kioska, kas atrodas pretim veikalam “Maxima”. Policijas mašīna bija 5 metru attālumā no veikala.
Lieciniece A. /pers. I/ tiesai liecināja, ka 2012. gada 22. maijā ap pulksten 21.00 braukusi uz veikalu. Redzējusi policijas automašīnu, apstājusies
apmēram 30 metru attālumā, lai vērotu notiekošo. Pie policijas automašīnas redzējusi /pers. F/, kas pretojies un kliedzis, lai viņu nesit. /pers. B/ pienācis
un teicis, lai policists nesit nepilngadīgo, un apturējis policista roku. Pēc brīža /pers. B/ ar policistu atradušies zemē.
Liecinieks /pers. H/ tiesai liecināja, ka stāvot pieturā redzējis, ka /pers. F/ policijas darbinieki izved no veikala, cenšas iegrūst mašīnā. Pienācis
/pers. B/ un teicis, lai policisti tā nedara. Tā kā policisti nav viņu uzklausījuši, /pers. B/ paņēmis vienu no policistiem aiz rokas, bet policists pielietojis pret
/pers. B/ speciālo paņēmienu – noguldīja zemē un uzlika roku dzelžus.
Liecinieks /pers. J/ tiesai liecināja, ka strādājis par veikala “Maxima” apsargu un redzējis, ka divi jaunieši zog alkoholu. Pie kases viņus aizturējis,
izsaucis policiju. Vēlāk uzzinājis, ka noticis kautiņš ar policijas darbiniekiem, pašu kautiņu nav redzējis.
Liecinieks /pers. K/ tiesai liecināja, ka sakarā ar izsaukumu ieradies Čiekurkalnā, pie veikala “Maxima”, jo tur noticis uzbrukums policijas
darbiniekam. Aizturēti divi vai trīs cilvēki. Kādas darbības izdarījis /pers. B/, šobrīd vairs neatceras.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu lieciniekam nolasītas viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās /pers. K/
liecinājis, ka 2012. gada 22. maijā, ap 21.50, patrulējot kopā ar /pers. L/, ekipāžā Nr. 633, saņemta informācija, ka Čiekurkalna 2. līnijā 25, pie veikala
“Maxima” nepieciešama palīdzība. Ierodoties vietā, ievērojis, ka /pers. D/ cīnās ar kādu personu zemē, bet /pers. E/ otru personu piespiedis pie
automašīnas. Pret personām pielietoti speciālie līdzekļi un viņas nogādātas Ziemeļu iecirkņa dežūrdaļā (1.sējums l.l. 62.). Liecinieks tiesas sēdē
apstiprināja izklāstītās liecības.
Liecinieks /pers. E/ tiesai liecināja, ka Čiekurkalnā, pie veikala “Maxima” /pers. D/ nodarīti miesas bojājumu, precīzas notikuma detaļas
neatceras.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501. panta 2. punktu lieciniekam nolasītas viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās /pers. E/
liecinājis, ka veicot /pers. F/ aizturēšanu veikalā “Maxima”, lūdzis /pers. F/ iekāpt dienesta automašīnā, bet /pers. F/ izrādījis pretošanos – lika durvīm
priekšā rokas, kājas. Kopā ar /pers. D/ lieciniekam izdevies iesēdināt /pers. F/ dienesta automašīnā, kad pieskrējis /pers. B/ un centies /pers. F/ no
automašīnas izvilkt, kas viņam neizdevās. Tad /pers. B/ sācis grūstīt /pers. D/ un liecinieku, centies iesist /pers. D/ pa galvu. /pers. D/ sācis atvairīt /pers.
B/ uzbrukumus, kur tieši /pers. B/ sitis /pers. D/, liecinieks nav redzējis, jo turējis /pers. F/. /pers. D/ pielietojis speciālo paņēmienu – metienu pāri gurnam
un abi ar /pers. B/ nokrituši zemē. Vēlāk apskatot /pers. D/ formas tērpu bijis redzams, ka kreklam saplēsta kreisās puses piedurkne, biksēs caurums, kā
arī /pers. D/ asiņoja kreisās rokas elkonis (1. sējums l.l. 62.-64.).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 4. daļu nolasītas /pers. F/ liecības, kurās /pers. F/ liecināja, ka 2012. gada 22. maijā kopā ar
/pers. M/ izdarījis zādzību veiklā “Maxima”, Čiekurkalnā. Abi aizturēti, bet gribējuši par nozagto norēķināties. Izsaukta policija. /pers. F/ pretojies
policijas darbiniekiem. Ieradies /pers. B/, kurš gribējis panākt, lai par nozagto var samaksāt un saķēris policijas darbinieku aiz rokas, jo tas sitis /pers. F/.
Redzējis, ka otrs policijas darbinieks aizlauž /pers. B/ rokas aiz muguras. Daudz ko varbūt neatceras, jo bijis piedzēries (1. sējums l.l. 159.).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 3. punktu nolasītas liecinieka /pers. N/ liecības, kurās liecinieks 2012. gada 22. maijā liecinājis,
ka, pildot darba pienākumus apsardzes mobilajā grupā 2012. gada 22. maijā pulksten 21.11 saņēmis izsaukumu uz veikalu “Maxima”, Čiekurkalna 2.
šķērslīnijā 25. Ierodoties veikalā, apsargs norādījis uz diviem reibumā esošiem jauniešiem, kas uzvedušies agresīvi. Ņemot vērā jauniešu agresīvo
uzvedību, izsaukta Valsts policija. Vienu no jauniešiem – /pers. F/, policijas darbinieks vedis uz dienesta automašīnu, bet /pers. F/ pretojies – licis priekšā
rokas, kājas. Policijas darbinieki mēģinājuši ievietot /pers. F/ automašīnā, bet tad pienācis /pers. B/ un sācis kauties ar policijas darbinieku, grūstot viņu
un izdarot vairākus sitienus. /pers. N/ devies policijas darbiniekiem palīgā, pielietojot speciālos spēka paņēmienus. /pers. B/ ievietots policijas automašīnā
(1. sējums l.l. 54.)
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 3. punktu nolasītas liecinieces /pers. O/ liecības, kurās lieciniece 2012. gada 25. maijā liecināja,
ka VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī 2012. gada 22. maijā pulksten 21.35 saņemts izsaukums uz veikalu “Maxima” Čiekurkalna 2. līnijā 25. Ierodoties
konstatēts, ka divi jaunieši mēģinājuši veikalā izdarīt zādzību, ievietoti apsardzes telpā. Abi jaunieši uzvedušies agresīvi, izaicinoši. Pieņemts lēmums abus
nogādāt Ziemeļu iecirkņa dežūrdaļā. Inspektors /pers.E/ vedis ārā /pers. F/, bet lieciniece palikusi ar otru jaunieti apsardzes telpā. Pēc piecām minūtēm
lieciniece gājusi pārbaudīt, kur aizkavējies /pers. E/ un konstatējusi, ka viņš tur /pers. F/, kurš pretojas iekāpt dienesta automašīnā, bet kārtībnieks /pers.
D/ zemē cīnās ar nepazīstamu vīrieti. Dežūrdaļā apskatot /pers. D/ formas tērpu konstatēts, ka tas bojāts – saplēsta piedurkne un bikses. /pers. D/ bijis
nobrāzts elkonis (1. sējums l.l. 59.-60.).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 3. punktu nolasītas liecinieka Dz. /pers. R/ liecības, kurās liecinieks 2012. gada 25. maijā
liecinājis, ka, pildot darba pienākumus VP RRP Ziemeļu iecirkņa teritorijā, patrulējot kopā ar /pers. K/ saņēmis informāciju, ka Čiekurkalna 2. līnijā 25,
pie veikala “Maxima” policijas darbiniekiem nepieciešama palīdzība. Ierodoties konstatējuši, ka inspektors /pers.E/ vienu personu piespiedis pie dienesta
automašīnas, bet /pers. D/ zemē cīnās ar citu personu. Pielietojuši spēku un speciālos līdzekļus, tās ievietotas dienesta automašīnā un nogādātas Ziemeļu
iecirknī (1. sējums l.l. 61.).
Tiesa atzīst, ka ar cietušā un liecinieku tiesas sēdē sniegtajām liecībām un nolasītajām liecībām tieši pierādīta /pers. B/ vaina viņam inkriminētajā
nodarījumā pēc Krimināllikuma 269. panta 1. daļas. Cietušais un liecinieki detalizēti liecinājuši par apsūdzētā darbībām, kuras veido viņam inkriminējamā
noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Tiesa pilnībā tic izklāstītajām liecībām, tās nesatur pretrunas un papildina viena otru. Tiesa atzīst, ka nepārprotami
pierādīts, ka /pers. B/ uzbrucis varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību. Tas secināms no viņa darbībām - traucējot /pers. D/ veikt /pers.
F/ nogādāšanu policijas iestādē, fiziski aizskarot /pers. D/. Cietušais un liecinieki aprakstījuši konkrētas apsūdzētā darbības, /pers. D/ nodarītos miesas
bojājumus, kas fiksēti uzreiz pēc /pers. B/ darbībām.
Apsūdzētā /pers. B/ vaina turklāt pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem lietā.
Ar /pers. D/, /pers. O/, /pers. E/, Dz. /pers. R/ ziņojumiem, kuros aprakstītas apsūdzētā prettiesiskās darbības 2012. gada 22. maijā (1. sējums
l.l. 10., 11., 12., 13.);
Ar teritorijas apskates protokolu un pielikumiem, no kura secināms, kur noticis uzbrukums /pers. D/ (1. sējums l.l, 15.-16.);
Ar apģērba apskates protokolu, no kura redzams, kādi bojājumi konstatēti /pers. D/ formas tērpam (1. sējums l.l. 17.-21.);
Ar eksperta atzinumu Nr. 14-1307, no kura izriet, ka /pers. D/ konstatēti maznozīmīgi miesas bojājumi, kas varēja rasties 2012. gada 22. maijā
(1. sējums l.l. 31.-32.);
Ar /pers. B/ aizturēšanas protokolu, no kura izriet, ka 2012. gada 22. maijā pilksten 21. 30 /pers. B/ aizturēts Kriminālprocesa likuma 264.
panta 1. daļas 2. punkta kārtībā (1. sējums l.l. 67.).
Izklāstītie rakstveida pierādījumi apstiprina /pers. B/ vainu viņam inkriminētajā nodarījumā un papildina cietušā un liecinieku liecībās izklāstītās
ziņas, kas apstiprina apsūdzētā vainu. Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūts pietiekams pierādījumu kopums, kas ļauj atzīt /pers. B/ vainu par pierādītu.
Nosakot /pers. B/ sodu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46. panta nosacījumus – noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā
personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta (likuma redakcijā līdz 2013. gada 1. aprīlim) nosacījumiem, apsūdzētais izdarījis smagu noziegumu.
Par apsūdzēto /pers. B/ noskaidrots, ka viņš iepriekš nav sodīts, neprecējies, apgādājamo nav, ar pamatskolas izglītību, strādā.
Apsūdzētā atbildību saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta 1. daļas 3. punktu mīkstina labprātīga kaitējuma atlīdzināšana cietušajam – apsūdzētais
2015. gada 6. februārī atlīdzinājis kaitējuma kompensāciju Valsts policijai Euro 19 apmērā par sabojāto formas tērpu.
Apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi lietā nav konstatēti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta nosacījumiem, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. B/ nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods.
Vienlaicīgi, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā izvirzītā soda mērķa sasniegšana sekmīgi iespējama, notiesājot /pers. B/ nosacīti. Tiesa savu
lēmumu pamato sekojoši.
Krimināllikuma 55. panta piemērošana iespējama, ja tiesa, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un
citus lietas apstākļus, kā arī citus lietas apstākļus, ieguvusi pārliecību, ka vainīgais sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
Neraugoties uz to, ka apsūdzētais izdarījis smagu noziegumu, bez ievērības nav atstājams, ka /pers. B/ iepriekš nav pārkāpis likumu, tiesas rīcībā
nav ziņu, ka viņš būtu pieļāvis kādus likumpārkāpumus bez konkrētā kriminālprocesa. Turklāt apsūdzētais ir izlīdzis ar /pers. D/ un cietušais tiesai
apliecināja, ka piedevis apsūdzētajam. /pers. B/ tāpat atlīdzinājis Valsts policijai nodarītos zaudējumus.
Izklāstītie apstākļi pamato tiesas pārliecību, ka apsūdzētā labošana sekmīgi panākama nosacītas notiesāšanas gadījumā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. daļas nosacījumiem lietiskie pierādījumi – CD disks un krekls, kas glabājas pie krimināllietas,
pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – iznīcināmi.
Ņemot vērā iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 269.panta 1.daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)
mēnešiem.
Soda izciešanas termiņā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2012.gada 22.maija līdz 2012.gada 24.maijam.
Saskņā ar Krimināllikuma 55.panta nosacījumiem brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.
Lietiskos pierādījumus – CD disku un kreklu, kas glabājas pie krimināllietas, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā desmit dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai.
Pilna tiesas sprieduma pieejamības diena – 2015. gada 16.februārī.
Tiesnese K. Kazārova