Administrative court dismisses prisoner's claim for inadequate medical care and non-material damages.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the applicant's request to declare the prison medical department's actions unlawful and to award 30,000 euros in non-material damages. The applicant alleged negligence by medical staff caused severe health deterioration, but the court found no evidence of a tumor or causal link between prescribed antibiotics and the alleged illness. Consequently, the court determined that adequate and qualitative medical care was provided during the specified period.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law, Art. 307; Art. 309; Art. 329(1): The court must reject a claim for unlawful medical actions and non-material damages when medical records and expert opinions confirm that the treatment provided was appropriate and no irreversible harm occurred.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420163924
AA43-0238-26/21
ECLI:LV:ADAT:2026:0408.A420163924.11.S
Administratīvā apgabaltiesa
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2026.gada 8.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Līga Hāzenfuse, tiesnesis Valters Poķis un tiesnese
Anita Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ (/Persona A/)
pieteikumu par/Cietuma nosaukums A/ Medicīnas daļas faktiskās rīcības, nenodrošinot pieteicējam pienācīgu un
kvalitatīvu veselības aprūpi laika periodā no 2022.gada 20.janvāra līdz 2023.gada 8.oktobrim, atzīšanu par
prettiesisku, kā arī par nemantiskā kaitējuma 30 000 euroatlīdzināšanu, sakarā ar /Persona A/ apelācijas sūdzību
par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 22.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs /Persona A/ ar 2023.gada 8.oktobra iesniegumu vērsās Veselības inspekcijā (turpmāk –
inspekcija), sūdzoties par veselības aprūpi /Cietuma nosaukums A/ (turpmāk – cietums) Medicīnas daļā
(turpmāk – Medicīnas daļa). Iesniegums pamatots ar turpmāk minēto.
[1.1] Medicīnas daļas ārstu un māsu rīcība liecina par bezatbildību, kas izraisījusi nopietnas sekas.
2021.gada 22.novembrī pieteicējs vērsās pie ķirurga /Persona B/ sakarā ar biežu un sāpīgu urinēšanu. Ārsts
nozīmēja medikamentus – Fokusin 0,4 mg vienu reizi dienā uz divām nedēļām un pretsāpju līdzekļus. Fokusin
satur aktīvo vielu tamsulosīnu, kas mazina prostatas un urīnizvadkanāla gludo muskuļu tonusu, tādējādi
uzlabojot urīna plūsmu un atvieglojot urinēšanu.
Tā kā veselības stāvoklis neuzlabojās, pieteicējs 2022.gada janvārī atkal vērsās pie ārsta /Persona B/. Ārsts
izrakstīja Fokusin uz vienu mēnesi, kā arī nozīmēja urīna un asins analīzes un ultrasonoskopijas izmeklējumu
poliklīnikā.
2022.gada maijā, veselības stāvoklim pasliktinoties, pieteicējs atkārtoti vērsās pie ārsta, informējot par sāpēm
un biežu urinēšanu. Ārsts atkārtoti izrakstīja Fokusin, pretsāpju līdzekļus un nozīmēja jaunas urīna un asins
analīzes, ultrasonoskopiju. Tomēr pieteicējs netika nogādāts uz poliklīniku, un izmeklējumi netika veikti.
2022.gada septembrī, turpinoties veselības stāvokļa pasliktinājumam, ārsts norādīja, ka varētu būt nepieciešama
operācija, izrakstīja Fokusin uz divām nedēļām un atkārtoti nozīmēja urīna un asins analīzes, kā arī
ultrasonoskopiju. Pieteicējam ultrasonoskopija veikta SIA /Nosaukums A/ struktūrvienībā /Nosaukums B/
2022.gada 8.decembrī. Pieteicējs minēto izmeklēšanu bija gaidījis vairāk nekā vienu gadu.
[1.2] Pamatojoties uz 2022.gada 8.decembra iesniegumu, pieteicēju 9.decembrī pieņēma ārsts /Persona B/, kurš
viņu informēja, ka nepieciešama operācija, taču pirms tam jāapmeklē urologs. Pieteicējs tika pierakstīts vizītē
pie urologa, un viņam atkārtoti izrakstīts Fokusin.
2023.gada 14.martā pieteicējs tika aizvests pie urologa /Persona C/ bez medicīniskās kartes. Ārste atteicās
pieņemt pieteicēju, norādot, ka nav pieejami nepieciešamie izmeklējumu rezultāti – analīžu un ultrasonoskopijas
rezultāti, bet ir tikai iesniegts dokuments no Medicīnas daļas ar norādi, ka pieteicējs lieto Fokusin jau četrus
mēnešus. Tajā pašā dienā pieteicējs iesniedza iesniegumu ārstam /Persona B/, un 15.martā tika izsaukts uz vizīti.
Pieteicējs informēja ārstu, ka māsiņa viņu aizvedusi pie urologa bez medicīniskās kartes, uz ko ārsts /Persona B/
reaģēja paaugstinātā tonī, jautājot, kas maksās par operāciju – Lietuvas valdība vai pats pieteicējs. Ārsts
izrakstīja Fokusin uz divām nedēļām.
[1.3] 2023.gada 16.martā pieteicējs iesniedza sūdzību cietuma priekšniekam /Persona F/ par medicīnas daļas
ārsta /Persona B/ un māsiņas apzinātu rīcību un nolaidību. Nedēļu vēlāk pieteicējs tika izsaukts uz sarunu ar
ārsti /Persona G/, kura aicināja pieteicēju atsaukt sūdzību, ko pieteicējs atteicās darīt. Pēc atkārtota aicinājuma
un solījuma sniegt paskaidrojumu par ārstu rīcības iemesliem pieteicējs piekrita parakstīt atsaukumu. Tad ārste
mutiski norādīja, ka pieteicējam ārstēšana netiks nodrošināta un operācija netiks veikta, jo ārsti apzināti kavējot
ārstēšanu, lai sagaidītu sliktus analīžu rezultātus, piemēram, onkoloģisku diagnozi, un tikai tad pieteicējs tiks
nosūtīts uz /Cietuma nosaukums B/. Uz jautājumu, vai viņa nebaidās no sekām, ārste atbildēja noliedzoši,
norādot, ka dodas pensijā.
[1.4] 2023.gada jūlijā pieteicējam būtiski pasliktinājās veselības stāvoklis – naktī urinēšana notika 10-12 reizes,
ar sāpēm un nelielu urīna daudzumu. Pieteicējs iesniedza iesniegumu ārstam terapeitam un medicīnas daļas
priekšniecei /Persona H/.
2023.gada 17.jūlijā pieteicēju pieņēma ārste (vārds un uzvārds nav zināms), kura bija nesen uzsākusi darbu.
Ārste izrakstīja medikamentu Fokusin uz trim mēnešiem, norādot, ka Fokusin bija jālieto pastāvīgi. Tāpat ārste
izrakstīja antibiotikas 100 mg uz 10 dienām, kā arī nozīmēja asins un urīna analīzes. Pēc ārstēšanas uzsākšanas
pieteicējam veselības stāvoklis daļēji uzlabojās.
Tāpat 2023.gada 17.jūlijā pieteicēju pieņēma medicīnas daļas priekšniece /Persona H/, kuru pieteicējs informēja
par sūdzību un /Persona G/ teikto, taču /Persona H/ to nekomentēja. Pēc pieteicēja sūdzībām par veselības
stāvokli /Persona H/ norādīja, ka pieteicējs tiks pierakstīts pie urologa, kā arī izteicās par nepieciešamo
operāciju.
[1.5] 2023.gada augustā pieteicējam beidzās medikaments Fokusin. Medicīnas māsa /Persona I/ atteicās to
izsniegt, pamatojot ar to, ka pieteicējs ir Lietuvas Republikas pilsonis un medikaments jāiegādājas pašam.
Pieteicējs vērsās pie ārstes /Numurs A/.kabinetā, pēc kuras iejaukšanās medicīnas māsa izsniedza Fokusin uz
vienu mēnesi.
2023.gada 30.augustā pieteicējs apmeklēja ārstu urologu /Persona J/ SIA /Nosaukums A/. Izrakstā no
medicīniskās kartes norādīts: cistoskopijā – uretra brīva, prostata palielināta, vidējā daiva ievelvējas urīnpūslī,
urīnpūšļa trabekuloze. Nozīmēta terapija: Dutasteridum ilgstoši; Driptane pēc nepieciešamības; Ciplox piecas
dienas. Pieteicējs nevienu no izrakstītajiem medikamentiem nav saņēmis.
Ārsts urologs /Persona J/ konsultācijas laikā skaidroja, ka izmeklējumā redzams urīnpūšļa iekaisums, ka
stāvoklis ir ielaists un ārstēšana ir iekavēta, kā arī, ka ārsts pašlaik atsakās no operācijas veikšanas un atbildības
uzņemšanās par ārstēšanas sekām. Pieteicējs ārstam skaidroja, ka iepriekš viņam pa retam ārsts /Persona B/
izrakstīja medikamentu Fokusin. Ārsts urologs /Persona J/ situāciju raksturoja kā cietuma medicīnas personāla
nolaidību.
Tajā pašā dienā – 2023.gada 30.augustā – pieteicējs iesniedza iesniegumu Medicīnas daļas vadītājai /Persona H/.
Noskaidrojās, ka tobrīd /Persona H/ atradās atvaļinājumā, taču arī pēc 2023.gada 25.septembra, kad viņa
atgriezās darbā, pieteicējs nav ticis izsaukts uz pieņemšanu.
2023.gada 13.septembrī pieteicējs iesniedza iesniegumu ārstam terapeitam /Numurs B/.kabinetā, norādot uz
nepieciešamību pēc steidzamas apskates. Saskaņā ar normatīvo regulējumu pieteicēju bija jāizsauc pie ārsta
piecu dienu laikā, taču tas netika izdarīts. Pieteicējs informēja, ka viņam drīz – 2023.gada 17.oktobrī – beigsies
medikaments Fokusin, kas izrakstīts 2023.gada jūlijā uz trim mēnešiem, pēc kā veselības stāvoklis
pasliktināsies.
[2] Ar inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta Latgales kontroles nodaļas vadītājas 2024.gada 5.marta
lēmumu Nr.2.4.7.-33./226 (turpmāk – sākotnējais lēmums) atzīts, ka pieteicējam laika periodā no 2022.gada
20.janvāra līdz 2023.gada 8.oktobrim cietumā veselības aprūpe nodrošināta atbilstoši Ārstniecības likuma
37.panta pirmās daļas 1.punkta un Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr.276 „Apcietināto un
notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.276) noteiktajām prasībām.
Lēmums pamatots ar turpmāk norādīto.
[2.1] Pieteicējs 2021.gada 22.novembrī pirmo reizi sūdzējās par biežu urinēšanu. Ārsts /Persona B/
diagnosticēja labdabīgu priekšdziedzera hiperplāziju (LPH) un nozīmēja medikamentu Fokusin 0,4 mg reizi
dienā uz 14 dienām. Atkārtotos apmeklējumos terapija tika pagarināta, katru reizi kurss uz divām nedēļām.
Veselības stāvoklis uzlabojās, taču urinēšana nenormalizējās pilnībā. 2022.gada 24.janvārī ārsts /Persona B/
atkārtoti diagnosticēja LPH un akūtu uretrītu, nozīmējot terapiju: Fokusin uz vienu mēnesi; Cifran
(antibakteriāls līdzeklis) uz septiņām dienām; Furamags (antibakteriāls līdzeklis) uz septiņām dienām. Tāpat
nozīmēja urologa konsultāciju ārpus ieslodzījuma vietas. Sagatavošanās ietvaros tika nozīmēti izmeklējumi:
urīna analīze, prostatas specifiska antigēna (turpmāk – PSA) noteikšana un vēlāk, 2022.gada 23.maijā, arī
vēdera dobuma un dziedzera ultrasonogrāfija. Izmeklējumi bija nepieciešami urologa konsultācijai, lai
nodrošinātu pilnvērtīgu klīnisko informāciju un izvairītos no papildu diagnostikas vizītes laikā. Konsultācijas
tika plānotas rindas kārtībā. Pieteicēja gadījumā gaidīšanas laiks pagarinājās sakarā ar Covid-19 epidēmiju un
cietumā izsludināto karantīnu, kas bija spēkā no 2022.gada 1.februāra līdz 8.martam.
Visi ārsta /Persona B/ nozīmētie izmeklējumi – urīna analīze, PSA noteikšana un ultrasonogrāfija – tika veikti
pirms urologa konsultācijas.
[2.2] Vērtējot pieteicēja iebildumus par /Nosaukums B/ urologa /Persona C/ atteikumu konsultēt pieteicēju
2022.gada 8.decembrī, inspekcija konstatēja, ka nav datu, kas apliecinātu, ka konsultācija bija paredzēta tieši
2022.gada 8.decembrī. Minētajā datumā pieteicējs tika nogādāts uz izmeklējumu, nevis konsultāciju pie
urologa. Pirmā urologa konsultācija pieteicējam tika nodrošināta rindas kārtībā pēc visu izmeklējumu veikšanas
– 2023. gada 14. martā.
[2.3] Pieteicējam ar jautājumu par ārstes /Persona G/ iespējamu neētisku rīcību jāvēršas Ieslodzījuma vietu
pārvaldē (turpmāk – pārvalde), kuras kompetencē ir uzraudzīt to, kā personāls ievēro tiesības un izpilda
pienākumus. Inspekcija šādu iesniegumu neizskata, jo komunikācijas un ētikas normu pārkāpumus objektīvi nav
iespējams ne apstiprināt, ne noliegt.
[2.4] Vērtējot urologa /Persona J/ 2023.gada 30.augusta ieteikumu neievērošanu, inspekcija konstatēja, ka
Medicīnas daļā pieteicējam tika nozīmēti medikamenti: Fokusin pastāvīgi (kā alternatīva Dutasteridum) un
Ciprofloxacin uz piecām dienām (analogs medikamentam Ciplox). Medikaments Driptane netika nozīmēts, jo
ārsts /Persona J/ norādīja to lietot pēc nepieciešamības, un Medicīnas daļas ārsts nolēma to neizmantot.
Pieteicējs medikamentu Driptane bija lietojis arī iepriekš – no 2023.gada 13.aprīļa līdz 12.maijam – pēc urologa
/Persona C/ ieteikuma. Tā lietošanas laikā urinācijas normalizācija netika sasniegta.
Medikaments Fokusin, kas tika nozīmēts kā alternatīva Dutasteridum, pieder citai zāļu grupai ar atšķirīgu
iedarbības mehānismu, taču arī mazina LPH simptomus, uzlabojot urināciju.
[2.5] Inspekcija secina, ka pieteicējam ir nodrošināta veselības stāvoklim atbilstoša medikamentozā terapija.
Vienlaikus inspekcija norāda, ka urologa /Persona J/ ieteikumu korekcija no Medicīnas daļas ārstu puses nav
uzskatāma par labu praksi. Urologam piemīt padziļinātas zināšanas un praktiskās iemaņas, salīdzinot ar
Medicīnas daļas ārstiem, kuru sarakstā urologs nav iekļauts. Inspekcija plāno informēt par šo gadījumu Latvijas
Cietumu slimnīcas administrāciju, kuras struktūrvienība ir cietuma Medicīnas daļa.
[2.6] Medicīniskās kartes ieraksti apliecina, ka 2023.gada 12.jūnijā ārste /Persona K/ diagnosticēja LPH un
iespējamu urīnpūšļa infekciju, nozīmējot Fokusin uz trim mēnešiem un Moxilen uz septiņām dienām. 2023.gada
2.septembrī ārsts /Persona B/, atsaucoties uz 2023.gada 30.augusta urologa /Persona J/ atkārtoto konsultāciju,
konstatēja komplicētu LPH, urīnpūšļa pāraktivitāti un vēdera sienas diastāzi, norādot turpināt urologa nozīmēto
terapiju ar Fokusin. Fokusin lietošanas ilgums ierakstā nav precizēts, taču, ņemot vērā urologa norādi par
Dutasteridum ilgstošu lietošanu un tā aizvietošanu ar Fokusin, secināms, ka arī Fokusin lietošana ir ilgstoša.
Līdz ar to pieteicējam 2023.gada septembrī tika nodrošināta medikamenta Fokusin nepārtraukta lietošana.
[2.7] Konsultācija pēc 2023.gada 13.septembra iesnieguma netika nodrošināta piecu darbdienu laikā. Lai gan
normatīvie akti, kas reglamentē veselības aprūpi ieslodzījuma vietās, nenosaka precīzu termiņu konsultācijas
nodrošināšanai, atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 „Veselības aprūpes
pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 555) 39.6.apakšpunktam, primārās
veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pieejamiem piecu darbdienu laikā. Medicīnas daļas vadītāja /Persona H/
paskaidrojumā inspekcijai 2024.gada 29.februārī norādīja, ka 2023.gada septembrī-oktobrī bija pieņemšanas
organizatoriskas grūtības, par ko mutiski informējusi pieteicēju un atvainojusies. Pēc viņas teiktā, šobrīd
pieteicējam nav iebildumu par minēto situāciju.
[3] Pieteicējs apstrīdēja sākotnējo lēmumu, norādot uz turpmāk minēto.
[3.1] Laika posmā no 2021.gada 22.novembra līdz 2023.gada 14.martam medikamentu Fokusin pieteicējs
lietojis kopumā četrus mēnešus. /Persona B/ nebija informējis pieteicēju par ierobežojumiem sakarā ar Covid-19
pandēmiju un karantīnas pasākumiem. Citi ieslodzītie poliklīnikas konsultācijās piedalījās, lietojot sejas maskas.
Karantīna bija /Cietuma nosaukums C/ 2022.gada martā vai aprīlī. 2023.gadā pieteicējs urologa konsultācijās
bijis divas reizes, taču faktiski konsultēts vienu reizi – 2023.gada 30.augustā, kad ārsts /Persona J/ veica
cistoskopiju. Antibiotikas ārsts /Persona B/ nav nozīmējis nevienu reizi. Pirmo reizi antibiotikas – Moxilen uz
septiņām dienām – pieteicējam nozīmējusi ārste /Persona K/ 2023.gada 12.jūnijā. Ārsts /Persona B/ vairākkārt
pieminējis operāciju, bet vienlaikus uzsvēris, ka pieteicējs ir Lietuvas Republikas pilsonis, un uzdevis
jautājumu, kas segs operācijas izmaksas.
[3.2] Pieteicējam 2022.gada jūlijā bija paredzētas asins un urīna analīzes, kā arī poliklīnikas konsultācija un
ultrasonoskopiska izmeklēšana, taču uz konsultāciju viņš netika nogādāts un analīzes netika veiktas.
[3.3] 2023.gada 30.augustā urologs /Persona J/ paskaidrojis, ka no iekaisuma būtu varējis izvairīties, ja
pieteicējam paretam tiktu izrakstītas antibiotikas un pastāvīgi Fokusin.
[3.4] 2023. gada 2. septembrī ārsts /Persona B/ nav izrakstījis pieteicējam Fokusin.
[4] Inspekcijas vadītāja, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, ar 2024.gada 25.aprīļa lēmumu
Nr.1.3.-5./3210 atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu, uzturot sākotnējā lēmumā ietvertos secinājumus un
pamatojumu un papildus norādot turpmāk minēto.
[4.1] Pieteicējs norāda, ka no 2021.gada 22.novembra līdz 2023.gada martam Fokusin lietojis tikai četrus
mēnešus. Inspekcija skaidro, ka Fokusin tika nozīmēts ārstēšanas kursu veidā, parasti uz divām nedēļām, vienā
gadījumā – uz vienu mēnesi. Pieteicējs lietoja medikamentu saskaņā ar ārsta norādījumiem. Ja pieteicējs vēlējās
kursu pagarināt, viņam bija jāvēršas pie ārstējošā ārsta, kurš izvērtēja šāda lūguma pamatotību katrā atsevišķā
gadījumā. Atbilstoši ierakstiem medicīniskajā kartē, gadījumos, kad pieteicējs sūdzējās par urinācijas
traucējumiem un lūdza nozīmēt Fokusin, medikaments tika izrakstīts.
Nav konstatējams Medicīnas daļas ārstu pieļauts pārkāpums saistībā ar to, ka netika nozīmēta ilgstoša Fokusin
lietošana. Nepieciešamības gadījumā ārstēšanas kursu iespējams pagarināt, un atkārtotas ārsta konsultācijas ļauj
labāk novērtēt slimības gaitu. Arī /Nosaukums B/ uroloģe /Persona C/, konsultējot pieteicēju 2023.gada
14.martā, ieteica Fokusin lietošanu vienu mēnesi. Tātad arī speciālists nav rekomendējis medikamenta pastāvīgu
lietošanu.
[4.2] Iespējams, ka Covid-19 karantīnas laikā citiem ieslodzītajiem pacientiem bija nodrošināta neatliekamā
medicīniskā palīdzība, taču citu ieslodzīto veselības aprūpe nav izskatāma šīs lietas ietvaros.
[4.3] Pieteicēja apgalvojums par antibiotiku nenozīmēšanu neatbilst medicīniskajiem ierakstiem. 2022.gada
24.janvārī ārsts /Persona B/ pieteicēja konsultācijas laikā nozīmēja divus antibiotiskos līdzekļus – Cifran un
Furamags, abus uz septiņām dienām. Papildus tam 2022.gada 19.aprīlī ārsts /Persona N/ nozīmēja
Metronidazole, bet 2023.gada 12.jūlijā ārste /Persona K/ – Moxilen.
[4.4] Pieteicēja medicīniskajā kartē nav ierakstu par nozīmētu vai ieteiktu ķirurģisku ārstēšanu. Medicīnas daļas
vadītāja /Persona H/ paskaidrojumā noliedz, ka pieteicējam tikusi plānota operācija, un arī ārstu urologu
izrakstos šāda informācija nav norādīta. Tāpat medicīniskajā dokumentācijā nav ziņu, uz kuru pamata inspekcija
varētu pamatoti secināt par operācijas nepieciešamību.
[4.5] Nav ticami, ka kvalificēts urologs /Persona J/ konsultācijas laikā informējis par prostatas palielināšanos
(adenomu) saistībā ar Fokusin nelietošanu. Medicīniskajā literatūrā adenomas attīstības cēloņi tiek saistīti ar
hormonāliem traucējumiem, aterosklerozi, lieko svaru, vecuma izmaiņām, stresu, mazkustīgu dzīvesveidu,
iekaisumiem un infekcijām dzimumorgānu apvidū. Fokusin neietekmē prostatas tilpumu – tas nesamazina un
nepalielina prostatu, bet iedarbojas, samazinot gludo muskuļu tonusu prostatā un urīnceļos, tādējādi atvieglojot
urinēšanu.
[4.6] Pieteicēja apgalvojums, ka viņam sniegta tikai viena urologa konsultācija, neatbilst faktiem. Pats pieteicējs
iesniegumam ir pievienojis divus izrakstus no urologa konsultācijām: 2023.gada 14.martā – pie ārstes /Persona
C/ un 2023.gada 30.augustā – pie ārsta /Persona J/.
[5] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Medicīnas daļas faktiskās rīcības,
nenodrošinot pieteicējam pienācīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi laika periodā no 2022.gada 20.janvāra līdz
2023.gada 8.oktobrim, atzīšanu par prettiesisku, kā arī par nemantiskā kaitējuma 30 000 euro atlīdzināšanu
(atlīdzinājuma summa no 12 000 euro uz 30 000 euro palielināta 2024.gada 17.decembra pieteikuma
papildinājumā).
Pieteikums pamatots, atkārtojot 2023.gada 8.oktobra iesnieguma un apstrīdēšanas iesnieguma argumentus,
papildus norādot, ka 2022.gada 24.janvārī ārsts /Persona B/ antibiotikas nebija izrakstījis, kā arī 2022.gada
19.aprīlī pieteicējs nav bijis konsultācijā pie ārsta /Persona N/.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 22.maija spriedumu pieteikums noradīts pilnībā. Spriedums
pamatots ar turpmāk norādīto.
[6.1] Lietā nav strīda, ka pieteicējs kopš 2021.gada 22.novembra saskāries ar veselības traucējumiem un viņam
vēlāk diagnosticēta labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija (LPH) ar urinācijas traucējumiem.
Lietā ir strīds par to, vai cietuma Medicīnas daļas ārsti laika posmā no 2022.gada 20.janvāra līdz 2023.gada
8.oktobrim ir nodrošinājuši pieteicējam pienācīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Pieteicēja galvenie iebildumi
ir saistīti ar savlaicīgu un adekvātu diagnostisko izmeklējumu (urīna un asins analīzes, ultrasonoskopija)
nenodrošināšanu, urologa konsultāciju nenodrošināšanu, savlaicīgu antibiotiku nenozīmēšanu, kā rezultātā
iekaisuma process esot progresējis, kļūdainu ārstēšanu ar medikamentu Fokusin un urologa /Persona J/
rekomendētā Dutasteridum neizsniegšanu, kā arī vispārēju medicīnas personāla nolaidību, kas novedis pie
pieteicēja veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tiesai ir jānoskaidro, vai pieteicēja iebildumi ir pamatoti un norāda
uz faktiskiem medicīniskās palīdzības trūkumiem. Ja trūkumi tiek konstatēti, tiesai ir jāvērtē, vai tie sasniedz
Latvijas Republikas Satversmes 95.pantā un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk
– Konvencija) 3.pantā aizliegtās cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās minimālo bardzības līmeni.
[6.2] Vērtējot, vai ir pierādīta savlaicīgu diagnostisko izmeklējumu (urīna un asins analīžu, ultrasonoskopijas)
nenodrošināšana, tiesa konstatēja, ka ārsts /Persona B/ pieteicējam nozīmēja izmeklējumus 2022.gada
24.janvārī, t.i., tika nozīmēta urīna analīze un PSA noteikšana. Tāpat vēlāk, 2022.gada 23.maijā, tika nozīmēta
PSA, PAA un kreatinīna noteikšana, urīna analīze, ultrasonogrāfijas izmeklējums. Līdzīgi arī 2022.gada
27.septembrī un 13.decembrī tika nozīmēta PSA noteikšana un urīna analīze. Medicīnas dokumenti neapstiprina
pieteicēja norādi, ka ārsts nozīmējis ultrasonoskopiju vēl 2022.gada janvārī.
Pieteicējam ultrasonoskopija tika veikta 2022.gada 8.decembrī. Savukārt urīna un asins analīžu (tostarp PSA)
rezultāti ir fiksēti Centrālās laboratorijas 2023.gada 27.janvāra testēšanas pārskatā. Inspekcija ir konstatējusi, ka
visi ārsta /Persona B/ nozīmētie izmeklējumi tika veikti pirms pieteicēja pirmās urologa konsultācijas, kas
notika 2023.gada 14.martā. Tiesa ņēma vērā pieteicēja argumentu, ka viņš ultrasonoskopiju gaidījis vairāk nekā
gadu un ka 2022.gada maijā un jūlijā nozīmētie izmeklējumi netika veikti.
No ultrasonogrāfijas nozīmēšanas 2022.gada 23.maijā līdz tās veikšanai 2022.gada 8.decembrī pagāja seši ar
pusi mēneši. Tas ir mazāk, salīdzinot ar pieteicēja norādi, ka viņš šo izmeklējumu gaidījis vairāk nekā gadu.
Līdz ar to, lai gan izmeklējumu veikšanā ir konstatējama kavēšanās, nav pamata apgalvot, ka tie vispār netika
nodrošināti vai nebija pieejami speciālisti konsultācijai.
Tāpat ne 2023.gada 14.marta, ne 2023.gada 30.augusta urologu slēdzienos nav fiksēts, ka kavētas diagnostikas
būtu radījušas neatgriezeniskas sekas vai ierobežotas ārstēšanas iespējas. Arī liecinieka /Persona J/
paskaidrojumi tiesas sēdē nenorāda uz to, ka līdz 2023.gada augustam bija izveidojusies situācija, kurā bija
neatliekami nepieciešama operatīva iejaukšanās, taču tā kavēta izmeklējumu trūkuma dēļ. Vienlaikus tiesa ņēma
vērā, ka /Persona J/ liecināja, ka viņš minēto apmeklējumu neatceras.
Tādējādi ar lietā esošajiem pierādījumiem nav gūts apstiprinājums pieteicēja apgalvojumam, ka Medicīnas daļa
viņam sistemātiski liedza savlaicīgus medicīniskos izmeklējumus. Konstatētie kavējumi nesasniedz tādu
intensitāti, kas ļautu secināt par cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās pazīmju esību.
[6.3] Attiecībā uz pieteicēja argumentiem par urologu konsultāciju nenodrošināšanu tiesa konstatēja, ka
pieteicējs laika posmā no 2022.gada 20.janvāra līdz 2023.gada 8.oktobrim ir saņēmis divas urologa
konsultācijas. Pirmā notika 2023.gada 14.martā pie SIA /Nosaukums A//Nosaukums B/ uroloģes /Persona C/,
bet otrā – 2023.gada 30.augustā pie SIA /Nosaukums A/ urologa /Persona J/. Šo faktu apstiprina gan inspekcijas
lēmumos ietvertā informācija, gan paša pieteicēja iesniegumam pievienotie medicīniskie dokumenti – abu
minēto konsultāciju izraksti. Līdz ar to pieteicēja apgalvojums, ka viņam sniegta tikai viena urologa
konsultācija, neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem. Tiesa ņēma vērā pieteicēja iebildumus par 2023.gada
14.marta konsultācijas kvalitāti, proti, ka viņš pie uroloģes /Persona C/ vests bez medicīniskās kartes un
nepieciešamajiem izmeklējumu rezultātiem, kā rezultātā ārste atteikusies viņu pieņemt. Tomēr medicīniskajā
dokumentācijā ir fiksēts /Nosaukums A/ uroloģes /Persona C/ 2023.gada 14.marta slēdziens par pieteicēja
konsultēšanu, kurā ir gan noteikta diagnoze (simptomātiska LPH, pāraktīvs urīnpūslis), gan ieteikumi ārstēšanai
(Driptane, PSA noteikšana). Tas liecina, ka konsultācija tomēr ir notikusi un pieteicējs ir ticis izmeklēts. Lietā,
izņemot pieteicēja paskaidrojumus, nav pierādījumu par to, ka /Persona C/ konsultācija bijusi nepilnīga vai
nekvalitatīva.
Attiecībā uz laiku, kas pagājis līdz pirmajai urologa konsultācijai (nozīmēta 2022.gada 24.janvārī, notikusi
2023.gada 14.martā), tiesa ņēma vērā inspekcijas un cietuma Medicīnas daļas vadītājas /Persona H/ sniegtos
paskaidrojumus par aizkavēšanās iemesliem, proti, ka gaidīšanas laiku pagarināja Covid-19 epidēmija un
cietumā izsludinātā karantīna no 2022.gada 1.februāra līdz 8.martam. Lai gan pirmā urologa konsultācija notika
vairāk nekā gadu pēc tās nozīmēšanas, tiesa, līdzīgi kā vērtējot diagnostisko izmeklējumu savlaicīgumu,
nekonstatēja, ka šī kavēšanās būtu sasniegusi tādu intensitāti, kas liecinātu par cietsirdīgas vai pazemojošas
izturēšanās aizlieguma pārkāpumu. Tiesa ņēma vērā, ka pēc pirmās vizītes pieteicējam otra urologa konsultācija
tika nodrošināta samērā īsā laikā – 2023.gada 30.augustā, t.i., piecus ar pusi mēnešus vēlāk. Pieteicējam tika
nodrošinātas divas speciālista konsultācijas, kuru laikā tika precizēta diagnoze un nozīmēta vai koriģēta
ārstēšana. Urologu slēdzienos nav norāžu, ka kavētas konsultācijas būtu radījušas neatgriezeniskas sekas
pieteicēja veselībai vai būtiski ierobežojušas ārstēšanas iespējas.
[6.4] Tiesa neatzina par pamatotiem pieteicēja argumentus par savlaicīgu antibiotiku nenozīmēšanu. Pieteicējs
konsekventi norādījis, ka ārsts /Persona B/ viņam antibiotikas neesot nozīmējis un pirmās antibiotikas (Moxilen)
viņš esot saņēmis tikai 2023.gada 12.jūnijā. Medicīniskās kartes ieraksti liecina, ka 2022.gada 24.janvārī ārsts
/Persona B/, diagnosticējot akūtu uretrītu un LPH, nozīmēja pieteicējam divus antibakteriālus līdzekļus – Cifran
500 mg divas reizes dienā septiņas dienas un Furamags 50 mg trīs reizes dienā septiņas dienas. Šis ieraksts ir
tiešā pretrunā ar pieteicēja apgalvojumu, ka minētajā datumā antibiotikas netika izrakstītas. Proti, 2022.gada
19.aprīlī ārsts /Persona N/ nozīmēja 5-NOK (urīnceļu antiseptiķis ar antibakteriālu iedarbību) un Metronidazole
(antibakteriāls un antiprotozoāls līdzeklis). Lai gan pieteicējs noliedz, ka būtu bijis konsultācijā pie ārsta
/Persona N/ minētajā datumā, medicīniskajā kartē šāds ieraksts ir fiksēts.
Attiecībā uz pieteicēja apgalvojumu par iekaisuma izraisītu audzēja attīstību tiesa norādīja, ka lietas materiālos
nav medicīnisku pierādījumu, kas apstiprinātu šādu diagnozi izskatāmajā periodā, kā arī cēlonisko sakarību
starp it kā nenozīmētām antibiotikām un šādas slimības attīstību. Urologu (/Persona C/ un /Persona J/)
slēdzienos fiksēta labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija un ar to saistītas komplikācijas (pāraktīvs urīnpūslis,
urīnpūšļa trabekuloze), bet ne audzējs. Līdz ar to tiesa secināja, ka medicīniskie dokumenti apliecina antibiotiku
nozīmēšanu pieteicējam vairākkārt periodā no 2022.gada janvāra. Pieteicēja apgalvojumi par pilnīgu antibiotiku
nenodrošināšanu līdz pat 2023.gada vidum nav guvuši apstiprinājumu.
[6.5] Izvērtējot pieteicēja argumentus par kļūdainu ārstēšanu ar medikamentu Fokusin, tiesa vispirms konstatēja,
ka paša pieteicēja paskaidrojumi šajā sakarā laika gaitā nav bijuši konsekventi. Pieteicējs tiesas sēdē apgalvoja,
ka urologs /Persona J/ 2023.gada 30.augusta konsultācijas laikā pēc cistoskopijas esot norādījis, ka Fokusin
konkrētajos apstākļos vispār nebija lietojams, jo tas izraisa infekcijas. Vienlaikus pieteicējs savā apstrīdēšanas
iesniegumā bija norādījis, ka tas pats urologs /Persona J/ esot skaidrojis, ka no iekaisuma būtu varējis izvairīties,
ja pieteicējam paretam tiktu izrakstītas antibiotikas un pastāvīgi Fokusin. Turklāt, pats liecinieks /Persona J/
tiesas sēdē neapstiprināja, ka būtu izteicies par Fokusin nelietderību vai kaitīgumu konkrētajā gadījumā, kā arī
noliedza, ka būtu kritiski vērtējis iepriekšējo ārstēšanu vai norādījis uz cietuma ārstu nolaidību. Liecinieks
paskaidroja, ka Fokusin tiek lietots labdabīgas prostatas hiperplāzijas simptomu mazināšanai un urinācijas
uzlabošanai, nevis prostatas apjoma ietekmēšanai. Viņa liecības nesatur apgalvojumus, ka Fokusin būtu izraisījis
pieteicēja veselības stāvokļa pasliktināšanos vai infekcijas. Inspekcija savukārt norādījusi, ka nav ticami, ka
kvalificēts urologs būtu informējis par prostatas palielināšanos saistībā ar Fokusin nelietošanu, jo Fokusin
neietekmē prostatas tilpumu.
Tāpat pieteicēja apgalvojums, ka 2023.gada 2.septembrī ārsts /Persona B/ viņam neizrakstīja Fokusin, ir
pretrunā ar medicīniskās kartes ierakstu, uz kuru norāda arī inspekcija, kurā fiksēts, ka /Persona B/ pēc urologa
/Persona J/ konsultācijas norādījis turpināt urologa nozīmēto terapiju ar Fokusin. Attiecībā uz Fokusin lietošanas
ilgumu un nepārtrauktību inspekcija ir paskaidrojusi, ka medikaments sākotnēji tika nozīmēts kursu veidā un
nav konstatēts pārkāpums, ka netika nozīmēta ilgstoša Fokusin lietošana no paša sākuma. Medicīniskie ieraksti
liecina, ka Fokusin pieteicējam tika nozīmēts vairākkārt, reaģējot uz viņa sūdzībām un veselības stāvokli. Tiesa
neatrada pamatu apšaubīt minēto inspekcijas vērtējumu par Fokusin terapijas pareizību.
[6.6] Inspekcija arī norādīja, ka pēc /Persona J/ konsultācijas 2023.gada 30.augustā, kurā tika rekomendēts
Dutasteridum, Medicīnas daļa aizvietoja to ar Fokusin, kas, lai arī pieder citai zāļu grupai, arī mazina LPH
simptomus un ir izmaksu ziņā lētāks. Inspekcija norādīja, ka šāda aizstāšana neradīja kaitējumu pieteicēja
veselībai, lai gan atzina, ka speciālista ieteikumu korekcija no Medicīnas daļas ārstu puses nav uzskatāma par
labu praksi.
Tiesa nekonstatēja pamatu atzīt, ka Dutasteridum aizstāšana ar Fokusin būtu bijusi kļūdaina vai prettiesiska tādā
mērā, kas liecinātu par pieteicēja tiesību uz pienācīgu veselības aprūpi būtisku aizskārumu.
[6.7] Apkopojot minētos argumentus, tiesa secināja, ka, lai gan atsevišķos veselības aprūpes organizēšanas
posmos ir konstatējamas nepilnības, piemēram, kavēšanās ar ultrasonoskopijas izmeklējuma nodrošināšanu un
pirmās urologa konsultācijas organizēšanu, kā arī speciālista ieteikumu korekcija no Medicīnas daļas ārstu
puses, tomēr lietā esošie pierādījumi kopumā neliecina par tādiem būtiskiem un sistemātiskiem pieteicēja
veselības aprūpes trūkumiem, kas būtu sasnieguši Konvencijas 3.pantā noteikto minimālo smaguma pakāpi.
Tiesa nekonstatēja, ka pieteicējam būtu prettiesiski atteikta vai nenodrošināta nepieciešamā medicīniskā
palīdzība tādā apmērā, kas radītu viņam ciešanas, kas pārsniedz neizbēgamo ieslodzījuma radīto ciešanu līmeni.
[6.8] Tā kā netika konstatēta Medicīnas daļas prettiesiska faktiska rīcība, tika noraidīts arī pieteikums daļā par
atlīdzinājumu.
[7] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā
atkārtoti pirmās instances tiesai norādītie apstākļi, papildus norādot, ka no pārvaldes papildu paskaidrojuma
pirmās instances tiesā izriet, ka cietuma Medicīnas daļas ārsts ķirurgs /Persona B/ zināja par audzēju – vēzi,
tomēr izrakstītais medikaments Fokusin neārstē prostatu, bet tikai atvieglo urināciju. Pieteicējs apgalvo, ka ārsta
/Persona B/ apzinātas nolaidības dēļ ir apdraudēta pieteicēja dzīvība, tas novedis pie audzēja – vēža.
[8] Pārvalde paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka apelācijas sūdzība nav pamatota. Pārvalde uztur
iepriekš sniegtos paskaidrojumus, papildus norādot, ka pārvalde nav sniegusi informāciju, ka pieteicējam ir
audzējs – vēzis. Pārvalde ir vienīgi norādījusi vispārīgu informāciju par pieteicējam noteikto diagnozi –
labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija. Labdabīgs audzējs ir medicīnisks termins, ko lieto, lai aprakstītu kādu
veidojumu, kas nav vēzis. Pārvalde vērš uzmanību, ka labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija nav saistīta ar vēzi
un ka pieteicējs ir pārpratis pārvaldes paskaidrojumā norādīto.
[9] Inspekcija paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma.
Inspekcijas apsvērumi un pierādījumi ir iesniegti pirmās instances tiesā.
Motīvu daļa
[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, kā arī izvērtējusi pirmās instances
tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar lietas dalībnieku sniegtajiem argumentiem un liecinieka liecībām,
Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir pareizi identificējusi strīdus
jautājumus un izvērtējusi iesniegtos pierādījumus, kā arī pareizi piemērojusi tiesību normas.
Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.
Pieteicējs apelācijas sūdzībā nepiekrīt pirmās instances tiesas izdarītajiem secinājumiem, taču apelācijas sūdzība
nesatur argumentus, kas jau nebūtu lietā vērtēti un ļautu pēc būtības apšaubīt pirmās instances tiesas spriedumā
izdarītos secinājumus.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas
pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.
Papildus apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
[11] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs pirmo reizi par biežu urinēšanu sūdzējās 2021.gada 22.novembrī.
Ārsts /Persona B/ diagnosticēja labdabīgu priekšdziedzera hiperplāziju (LPH) un nozīmēja medikamentu
Fokusin 0,4 mg reizi dienā uz 14 dienām. Atkārtotā apmeklējuma laikā 2021.gada 20.decembrī terapija tika
pagarināta. 2022.gada 24.janvārī ārsts /Persona B/ atkārtoti diagnosticēja LPH un akūtu uretrītu, nozīmējot
terapiju: Fokusin uz vienu mēnesi; Cifran (antibakteriāls līdzeklis) uz septiņām dienām; Furamags
(antibakteriāls līdzeklis) uz septiņām dienām. Tāpat nozīmēja urologa konsultāciju ārpus ieslodzījuma vietas.
2022.gada 21.februāra konsultācijā konstatēts, ka ir pozitīva dinamika, pilnīgi pārgāja sāpes urinācijas laikā.
Turpināt lietot Fokusin 0,4 mg reizi dienā vienu mēnesi, Dicuno 50mg reizi dienā piecas dienas, pēc karantīnas
beigām urīna analīze, PSA noteikšana, urologa konsultācija (lietas 1.sējuma 16.lapa).
Urologs /Persona J/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka Fokusin arī tiek izmantots pie LPH, tas noņem
simptomus un uzlabo urinācijas ātrumu (lietas 1.sējuma 209.lapa). Ņemot vērā minēto un 2022.gada
21.februāra ierakstu par pozitīvu dinamiku, nav pamata apšaubīt, ka Medicīnas daļas ārsti minētajā laika posmā
ir nodrošinājuši pieteicējam pienācīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Minētais arī pierāda, ka pretēji pieteicēja
apgalvotajam, pieteicējs ir pamatoti ārstēts ar medikamentu Fokusin.
[12] Pieteicējs izvirzījis argumentu, ka savlaicīgi netika nozīmētas antibiotikas, kā rezultātā iekaisums ir
progresējis. Kā pamatoti konstatēts pirmās instances tiesas sprieduma 17.punktā, Medicīniskās kartes ieraksti
liecina, ka 2022.gada 24.janvārī ārsts /Persona B/, diagnosticējot akūtu uretrītu un LPH, nozīmēja pieteicējam
divus antibakteriālus līdzekļus – Cifran 500 mg divas reizes dienā septiņas dienas un Furamags 50 mg trīs reizes
dienā septiņas dienas. 2022. gada 19. aprīlī ārsts /Persona N/ nozīmēja 5-NOK (urīnceļu antiseptiķis ar
antibakteriālu iedarbību) un Metronidazole (antibakteriāls un antiprotozoāls līdzeklis). Līdz ar to pirmās
instances tiesa pamatoti secināja, ka medicīniskie dokumenti apliecina antibiotiku nozīmēšanu pieteicējam
vairākkārt periodā no 2022.gada janvāra.
Savukārt urologs /Persona J/ tiesas sēdē paskaidroja, ka antibiotikas Ciplox tika izrakstītas sakarā ar veiktajām
manipulācijām, lai izvairītos no infekcijas (lietas 1.sējuma 208.lapa otra puse). Līdz ar to no ierakstiem
medicīniskajā dokumentācijā un ārsta /Persona J/ paskaidrotā tiesas sēdē nav arī konstatējams pamats regulārai
antibiotiku lietošanai.
[13] Pirmās instances tiesa sprieduma 15.punktā ir konstatējusi kavēšanos izmeklējumu veikšanā, un, ņemot
vērā šo apstākli, vērtējusi tās sekas. Tiesa pamatoti nonāca pie secinājuma, ka diagnostikas kavējumu dēļ
pieteicējam nav radītas neatgriezeniskas sekas vai kavētas ārstēšanas iespējas. Apgabaltiesa pārliecinājās, ka
2023.gada 14.marta urologa izrakstā nozīmēts Dutasteridum 0,5 mg reizi dienā ilgstoši, Driptane 5 mg pēc
nepieciešamības, Ciplox 500 mg divas reizes dienā piecas dienas, un 2023.gada 30.augusta izrakstā nozīmēti tie
paši medikamenti (lietas 1.sējuma 15.lapa otra puse). Tātad neviens ieraksts neliecina par nepieciešamu
operatīvu iejaukšanos vai ārstniecības taktikas maiņu.
[14] Pieteicējs apgalvo, ka ārsta /Persona B/ apzinātas nolaidības dēļ ir apdraudēta pieteicēja dzīvība, tas
novedis pie audzēja – vēža.
Kā pamatoti secinājusi pirmās instances tiesa, lietas materiālos nav medicīnisku pierādījumu, kas apstiprinātu
šādu diagnozi (audzējs) izskatāmajā periodā, kā arī cēlonisko sakarību starp it kā nenozīmētām antibiotikām un
šādas slimības attīstību. Urologu (/Persona C/ un /Persona J/) slēdzienos fiksēta labdabīga priekšdziedzera
hiperplāzija (LPH) un ar to saistītas komplikācijas (pāraktīvs urīnpūslis, urīnpūšļa trabekuloze), bet ne audzējs.
Apgabaltiesa konstatē, ka šādu diagnozi jau sākotnēji 2021.gada 22.novembrī noteica arī ārsts /Persona B/.
Tātad visu iesaistīto ārstniecības personu secinājumi ir savstarpēji saskanīgi, un kā izvēlētā ārstniecības taktika
ir noteikta medikamentoza terapija. Tostarp tiesas sēdē urologs /Persona J/ liecināja, ka, ja ir uzlabošanās, tad
medikamentozā terapija tiek turpināta (lietas 1.sējuma 209.lapa).
Līdz ar to nav pamata apšaubīt ārsta /Persona B/ izvēlēto ārstniecības taktiku, kā arī neviens medicīniskais
dokuments neapstiprina pieteicēja apgalvojumu par audzēja esamību.
[15] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka pieteicējam no 2022.gada 20.janvāra līdz 2023.gada 8.oktobrim
tika sniegta pienācīga un kvalitatīva medicīniskā aprūpe, un pieteicēja argumentus par vispārēju medicīnas
personāla nolaidību, kas novedis pie pieteicēja veselības stāvokļa pasliktināšanās, atzīst par nepamatotiem. Līdz
ar to pieteikums minētajā daļā ir noraidāms.
[16] Tā kā konkrētajā gadījumā nav konstatējama cietuma prettiesiska faktiskā rīcība, apgabaltiesa secina, ka
nav arī pamata nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja
pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma, 307.un 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā
apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt /Persona A/ (/Persona A/) pieteikumu par /Cietuma nosaukums A/ Medicīnas daļas faktiskās rīcības,
nenodrošinot pieteicējam pienācīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi laika periodā no 2022.gada 20.janvāra līdz
2023.gada 8.oktobrim, atzīšanu par prettiesisku, kā arī par nemantiskā kaitējuma 30 000 euro atlīdzināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese Tiesnesis Tiesnese
L.Hāzenfuse V.Poķis A.Šteinberga