Court allows child support claim in writing, awarding monthly payments and state fees to the custodial parent.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and allowed the plaintiff's claim for child support in a written proceeding. The plaintiff requested monthly payments of 108 euros based on the minimum child support amount, while the defendant did not submit any defense or evidence. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering immediate payment of the support sum, state fees, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 panta 1.punkts; Civilprocesa likuma 205.panta 1.punkts: A child support claim may be adjudicated in writing without a hearing if parties do not request one, and the court must grant the claim if supported by evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12178815
Lietas arhīva Nr. C-1788-15/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī, 2015.gada 1.septembrī
Daugavpils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Kromāne
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa
kons tatēja
2015.gada 30.aprīlī /pers. B/ (turpmāk arī – Prasītāja) cēla prasību tiesā pret /pers. C/ (turpmāk arī – Atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu bērna
uzturēšanai, kas atbilst maza apmēra prasībai. Prasībā tiek lūgts no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzīt uzturlīdzekļus bērna /pers. D/, dzimušas
/datums/(turpmāk arī – bērns) uzturēšanai atbilstoši Ministru Kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram, proti, 30 % no Ministru
kabineta noteiktās minimālās darba algas, jeb 108 euro apmērā ik mēnesi, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā un turpinot līdz bērna
pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām, lūdzot tiesas spriedumu izpildīt nekavējoties.
Prasība tiek pamatota ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta ceturto daļu, Civillikuma 177.panta trešo daļu, 178.panta pirmo daļu,
179.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 43., 93.panta otro daļu, 127. - 130., 205.panta pirmās daļas 1.punktu.
Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka bērns atrodas Prasītājas apgādībā un audzināšanā. Atbildētājs atteicās labprātīgi sniegt līdzekļus bērna
uzturēšanai.
Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka uzklausīšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Prasības pieteikuma noraksts Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 148. un 250.21 panta prasībām tika nosūtīts ierakstītā sūtījumā pēc
Atbildētāja prasības pieteikumā norādītās dzīvesvietas adreses, kura ir viņa deklarētā dzīvesvieta. Atbildētājs paskaidrojumus noradītajā termiņā lietā nav
iesniedzis.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neatzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesnese pieņēma lēmumu lietu skatīt rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem saskaņā ar Civilprocesa
likuma 56.panta piekto daļu ierakstītajos sūtījumos tika nosūtīti paziņojumi (lietas 1., 14.-15.lapa). Prasītāja un Atbildētājs tiesas sūtītos paziņojumus ir
saņēmuši (lietas 16.lapa). Līdz ar to ir atzīstams, ka par lietas izskatīšanu likumā noteiktajā kārtībā pusēm ir paziņots.
Puses noraidījumu tiesnesei nav pieteikušas.
Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā norādīto un lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, secina, ka prasība ir
pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Ar lietā iesniegto bērna dzimšanas apliecības kopiju (lietas 6.lapa) ir pierādīts, ka Prasītāja un Atbildētājs ir bērna /pers. D/, dzimušas /datums/,
vecāki. Atbildētājs šo faktu nav apstrīdējis, līdz ar to tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Atbildētājs ir bērna tēvs un viņa pienākums ir
uzturēt bērnu.
Saskaņā ar Civillikuma 178.1 panta pirmo daļu, ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Civilprocesa likuma
96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka ikdienas aizgādību pār bērnu īsteno Prasītāja, kopā ar kuru bērns dzīvo.
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un
pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa
aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums
gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu, minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam
neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un
bērna vecumu.
Līdz ar ko Atbildētājam ir pienākums piedalīties nepilngadīgā bērna uzturēšanā, bet Prasītājai ir tiesības prasīt bērnam uzturlīdzekļus. Tāpat tiesa
atzīst, ka Prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt Atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālajam uzturlīdzekļu apmēram,
kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka katra vecāka
pienākums ir katru mēnesi nodrošināt
saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 %
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam vecumā no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu
vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665, minimālā mēneša darba alga no 2015.gada 1.janvāra valstī tika
noteikta 360 euro, līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs no 2015.gada 1.janvāra, kas jānodrošina katram no vecākiem katram bērnam līdz 7 gadu
vecumam, ir 25 procenti no 360 euro jeb 90 euro mēnesī, un no 7 gadu vecuma - 30 procenti no 360 euro jeb 108 euro mēnesī.
Tiesa atzīst, ka bērna interesēs ir noteikt uzturlīdzekļu apmēru arī procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs, tādēļ, mainoties
minimālās darba algas apmēram, tiesu izpildītājs var patstāvīgi aprēķināt uzturlīdzekļu apmēru, nepieprasot jaunu izpildu rakstu. Turklāt, uzturlīdzekļu
apmērs, kas noteikts procentuāli no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt uzturlīdzekļu summu naudā.
Ievērojot bērna intereses un vajadzības, tiesa secina, ka celtā prasība ir apmierināma un no Atbildētāja Prasītājas labā ir piedzenami uzturlīdzekļi
bērna /pers. D/ uzturēšanai sākot no 2015.gada 30.aprīļa - ik mēnesi 108 euro apmērā, bet ne mazāk kā 30 % apmērā no valstī noteiktās minimālās
darba algas, piedziņu turpinot līdz bērna pilngadībai.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka
prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas
3.punktu prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu, Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”
apakšpunktu, no Atbildētāja valsts labā ir piedzenami sekojoši tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 194,40 euro apmērā (prasības summas aprēķins: 108
euro * 12 = 1296 euro, 1296 * 15 % = 194,40 euro) un Tiesu administrācijas labā - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri faktiski radušies lietā
8,02 euro apmērā (lietas 1.- 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu tiesai ir pamats apmierināt Prasītājas lūgumu un noteikt tiesas sprieduma
nekavējošu izpildi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, Atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu
piedziņu.
Vadoties no Civillikuma 177., 179.panta pirmās, otrās un piektās daļas, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 “Noteikumi
par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Civilprocesa likuma 8., 35.panta pirmās daļas 3.punkta, 34.panta pirmās daļas 1.punkta, 42.panta pirmās
daļas, 193., 204.1, 250.25, 250.27panta, tiesa
nos prieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. D/, personas
kods /personas kods/, uzturēšanai sākot no 2015.gada 30.aprīļa - ik mēnesi 108 euro (viens simts astoņu euro) apmērā, bet ne mazāk kā 30 % apmērā
no valstī noteiktās minimālās darba algas, piedziņu turpinot līdz bērna pilngadībai.
Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā – valsts nodevu 194,40 euro (viens simts deviņdesmit četru euro 40 centu)
apmērā, ieskaitot to kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200, un Tiesu
administrācijas labā - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,02 euro apmērā (astoņu euro 02 centu), ieskaitot tos kontā: Tiesu administrācija,
Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 – ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi.
Noteikt /pers. C/termiņu piedzīto tiesas izdevumu labprātīgai samaksai - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) I.Kromāne
NORAKSTS PAREIZS
Daugavpils tiesas tiesnese I.Kromāne
Daugavpilī, 1.09.2015.g.