Insurance claim partially allowed; court rejected procedural costs but awarded damages for water damage.

Lieta Nr. C29 2390 22

Lietas arhīva Nr. C-3181-22/82

ECLI:LV:RPT:2022:1130.C29239022.3.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 30. novembrī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga

izskatīja rakstveida procesā civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegta apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” vienkāršotās procedūras prasība pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka apdrošināšanas akciju sabiedrība “Balta” un /pers. A/ noslēdza apdrošināšanas līgumu, ar kuru tika izsniegta

ģimenes apdrošināšanas polise 717566009 un apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Polises darbības termiņš bija no 2021. gada 8. janvāra līdz 2022. gada 7.

janvārim. Polises darbības laikā dzīvoklis tika appludināts. Dzīvojamās mājas apsaimniekotājs sastādīja aktu, norādot, ka appludināšana notika sakarā ar

dzīvojamās mājas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bojājumu (karstā ūdens stāvvada ievadcaurules plīsums). Pamatojoties uz eksperta sastādīto

tāmi, prasītājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 556,01 EUR. No būvizdevumu summas 626,01 EUR tika atskaitīts polisē noteiktais pašrisks 70 EUR.

Dzīvojamo māju /adrese/ apsaimnieko atbildētājs, kuram jānodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā ekspluatācijas

laikā. Atbildētāja bezdarbības dēļ tika nodarīts zaudējums apdrošinātajam īpašumam. Ūdens noplūde notika dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas

komunikācijas posmā. Atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums bija pienākums rūpēties par komunikāciju uzturēšanu un novērst

komunikāciju bojājumus, lai pēc iespējas mazinātu avārijas situāciju risku. Galvenais parāds sastāv no izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 556,01 EUR

un fiksētās maksas 103,30 EUR saskaņā ar sadarbības līgumu Nr. 01490-05-11. Pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45. pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 4. pantu, Dzīvojamo māju pārvadīšanas likuma 4.-6. pantu, Civillikuma 1635. pantu, 1652. pantu, 1753. pantu, 1756. pantu, 1775.

pantu, 1779. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumu atlīdzību 659,31 EUR.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka tāme nav noformēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 916 “Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”. Zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīgi liela, jo aktā nav konstatēti bojājumi. Atbildētājam nav jāuzlabo

dzīvokļa stāvoklis un nav jādod atlīdzība par neesošiem bojājumiem. Atbildētājs 2020. gada 17. jūnijā un 2021. gada 3. novembrī sastādīja aktus par

dzīvojamas mājas vizuālo apsekošanu, no kuriem izriet, ka karstā ūdens stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī un ir iekļauti remontdarbu plānā. Atbildētājs

regulāri apsekoja dzīvojamo ēku, pildot Ministru kabineta 2010. gada 29. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās apsekošanu,

tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.1, 6., 13., 13.1 punktu prasības. Sagatavojot dzīvojamai mājai

nepieciešamo remonta darbu apkopojumus (plānus) 2013. - 2021. gadam, atbildētājs informēja dzīvojamās mājas iedzīvotājus par komunikāciju vidējā

kalpošanas ilguma iestāšanos un nepieciešamību tās nomainīt. Ministru Kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 5. punkts noteic, ka obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas remontu, kā arī

maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remonta darbiem tāmē ietver, ja vizuālajā

pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi. Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta 2.1 daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas

maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Aktā konstatēts, ka

bojājumus izraisīja karstā ūdens ievadcaurules plīsums. Atbildētājs neatbild par zaudējumiem, jo saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas

2. punktu un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 10. panta pirmās daļas 2., 4. un 4. punktu dzīvokļa īpašnieks atbild par dzīvokļa īpašumā

ietilpstošo komunikāciju tehnisko stāvokli. Atbildētājs ir informējis kopīpašniekus par nepieciešamajiem remontdarbiem, bet kopīpašnieki nav pieņēmuši

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, uz kura pamata pārvaldnieks varēja veikt kasrtā ūdens stāvvada ieplānotu nomaiņu, un nav nodrošinājuši attiecīgu

finansējumu. Appludināšana notika tādēļ, ka dzīvokļa īpašnieks neievēroja Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu, 10. panta pirmās

daļas 6., 7. punktu un Rīgas domes 2017. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 17 “Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas

sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi” prasības. Prasītājs apdrošināja dzīvokļa īpašumu, zinot, ka tā sastāvā ir

kopīpašuma komunikācijas, kurām beidzies vidējais kalpošanas ilgums. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus par remontdarbu veikšanu. Prasītājs nav

pierādījis atbildētāja prettiesisku rīcību, zaudējumu esamību un apmēru, cēloņsakarību starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos lūdz izskatīt lietu tiesas sēdē, pamatojot lūgumu ar to, ka iebildumos pret prasību ir norādīts uz pierādījumu

trūkumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmās daļas noteikumiem tiesa iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums

un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana par lietas apstākļiem nav nepieciešama, jo prasītājs ir norādījis celtās prasības

pamatojumu un pierādījumus, savukārt atbildētājs ir norādījis savu iebildumu pamatojumu un pierādījumus. Lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē ir

noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots.

Motīvu daļa

Novērtējot civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka vienkāršotās procedūras prasība ir daļēji apmierināma.

2020. gada 4. decembrī apdrošināšanas akciju sabiedrība “Balta” un /pers. A/ noslēdza dzīvokļa /adrese/ apdrošināšanas līgumu, par ko

izsniegta ģimenes apdrošināšanas polise Nr. 717566009. Polises darbības termiņš bija no 2021. gada 8. janvāra līdz 2022. gada 7. janvārim. Polisē

norādīts, ka 2019. gadā veikts ēkas kapitālais remonts; apdrošinātā objekta apdares līmenis ir “uzlabotais”; apdrošināts atjaunošanas vērtībā.

Polises darbības laikā dzīvoklis tika appludināts. 2021. gada 26. maijā /amats/ /pers. C/ sastādīja tāmi par tiešajiem remonta izdevumiem

626,01 EUR apmērā. Prasītājs izmaksāja /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 556,01 EUR apmērā, atskaitot polisē noteikto pašrisku 70 EUR.

Iebilstot pret tāmes noformējumu, atbildētājs nav pamatojis, kas konkrētajā tāmē neatbilst Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra

noteikumiem Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kā arī nav ņēmis vērā to, ka dokumentu aprite notiek arī elektroniski.

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība,

izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Ar subrogācijas tiesību saprot apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesību pārņemt apdrošinātā prasības tiesības

izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem (Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 23. punkts).

Dzīvojamās mājas pārvaldnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” 2021. gada 29. janvāra aktā norādīts, ka

dzīvokļa /adrese/ appludināšana notika sakarā ar karstā ūdens stāvvada ievadcaurules plīsumu. Aktā norādīts, ka no pārvaldnieks piedāvāja

iedzīvotājiem veikt uzkrājumus karstā ūdens stāvvadu nomaiņai, bet iedzīvotāji nav pieņēmuši lēmumu par līdzekļu uzkrāšanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmajā daļā noteikts, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu

(galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis,

arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu

pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo

māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas

nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām

inženierkomunikācijām).

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas elementi, kas funkcionāli nav

atdalāmi no kopīpašuma elementiem, tostarp atzarojumi no stāvvada līdz ventilim ieskaitot, ir uzskatāmi par kopīpašuma daļu, tātad bojājums ir radies

dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā ietilpstošajās komunikācijās.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrajā daļā noteikts, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: 1) dzīvojamās mājas

uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk-uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope, b) siltumenerģijas, arī

dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma

sniedzēju (turpmāk-dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums), c) elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā

esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai), d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā

apkope un kārtējais remonts, e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, f) dzīvojamās mājas energoefektivitātei

izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 3. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu

tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā apskatē; vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā

risinājuma dēļ nevar piekļūt; vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa.

Ministru kabineta 2017. gada 21. jūlija noteikumu Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi” 21. punkts noteic, ka pārvaldniekam ir tiesības papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem ir

pienākums segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus šādos gadījumos:

21.1. ar ārpuskārtas remontu jānovērš tādi bojājumi, kuru rašanos nevarēja paredzēt un novēršanai nepieciešamos uzturēšanas darbus

nevarēja ietvert dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā;

21.2. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un tā

novēršanas izmaksas ietvēris tāmē, bet dzīvokļu īpašnieku kopība līdz 2016. gada 31. decembrim ir pieņēmusi lēmumu neietvert uzturēšanas darba

izdevumus pārvaldīšanas maksā;

21.3. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un tā

novēršanai paredzēto darbu ietvēris dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā un izmaksas tāmē, bet bojājuma novēršanai paredzētie līdzekļi nav

pietiekami, lai segtu uzturēšanas darba izmaksas.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” 2020. gada 17. jūnijā un 2021. gada 3. novembrī sastādīja aktus par dzīvojamas

mājas vizuālo apsekošanu, no kuriem izriet, ka karstā ūdens stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī. Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā 2020. un

2021. gadam atbildētājs iekļāva uzturēšanas darbu sarakstā karstā ūdens stāvvadu nomaiņu, norādot, ka beidzas ekspluatācijas termiņš un dzīvokļu

īpašniekiem jāveic naudas līdzekļu uzkrājums.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums,

kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Judikatūrā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu

esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību. (Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedums

lietā Nr. SKC- 255/2009, 2013. gada 24. maija spriedums lietā Nr. SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20.

septembra spriedums lietā Nr. SKC-242/2016, 2017. gada 28. novembra spriedums lietā Nr. SKC-376/2017, 2017. gada 7. decembra spriedums

lietā Nr. SKC-384/2017)

Prasītāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 556,01 EUR apmērā ir atzīstama par mantiski novērtējamu pametumu, tātad jānoskaidro, vai

karstā ūdens stāvvada bojājums ir radies sakarā ar atbildētāja prettiesiski vainojamu rīcību.

Pārvaldniekam bija zināms par to, ka ir beidzies karstā ūdens stāvvadu ekspluatācijas termiņš un karstā ūdens stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī.

Ūdens apgādes sistēmas uzturēšana tādā stāvoklī, lai tā pildītu savas funkcijas, ir nepieciešama, lai nodrošinātu ēkas fizisku saglabāšanu, un attiecas uz

obligāti veicamām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kas jāveic pārvaldniekam. Pārvaldnieka atbildība nebeidzas ar dzīvojamās mājas

remontdarbu apkopojuma veikšanu un dzīvokļu īpašnieku informēšanu par mājas inženierkomunikāciju ekspluatācijas termiņa beigām.

Latvijas Republikas Senāta 2019. gada 12. jūlija spriedumā lietā Nr. SKC-173/2019 11.2. apakšpunktā norādīts: “Lai gan atbilstoši

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešajai daļai dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei

nepieciešamo finansējumu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, citu starpā, ir arī maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas

ietver šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus (obligātie izdevumi) (Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 7. panta pirmais punkts)”.

Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi” noteic kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas tāmi un aprēķina dzīvokļa

īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs būtu iekļāvis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmēs nepieciešamo remontdarbu

(karstā ūdens stāvvadu nomaiņa) izmaksas, bet dzīvokļu īpašnieku kopība būtu noraidījusi pārvaldnieka aprēķinātos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus. Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis bezdarbību normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē, kas ir cēloniskā sakarā ar dzīvojamās mājas

karstā ūdens stāvvada bojājumu. Atbildētājam kā pārvaldniekam bija jāveic dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju pienācīga uzturēšana, nepieciešamās

izmaksas sedzot no pārvaldīšanas maksājumiem.

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir

noticis esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem, kādā apmērā lietas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.

(Augstākās tiesas 2013. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. SKC-432/2013 un 2014. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-18/2014)

Tāmē norādītie dzīvokļa iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai nepieciešamie izdevumi (riģipša griestu špaktelēšana, slīpēšana, gruntēšana un krāsošana;

karnīžu demontāža un ierīkošana; tapešu noņemšana, apmestu sienu špaktelēšana, slīpēšana, gruntēšana un tapešu līmēšana; kājlīstu demontāža un

uzstādīšana u.c. darbi) atbilstoši Civillikuma 1771. pantam un 1772. pantam kvalificējami kā jau cēlies zaudējums, kas jāatlīdzina. Prasība daļā par

zaudējumu atlīdzības 556,01 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumu atlīdzību 103,30 EUR apmērā sakarā ar piedziņas lietas administrēšanu tiesvedības procesā saskaņā ar sadarbības

līgumu Nr. 01490-05-11. Prasītāja izdevumi 103,30 EUR apmērā nav atzīstami par zaudējumiem, kas būtu atlīdzināmi Civillikuma astotās nodaļas –

Zaudējumi un to atlīdzība – izpratnē.

Procesuālo izdevumu atlīdzināšanu reglamentē Civilprocesa likuma normas, un materiālo tiesību normas par zaudējumu atlīdzināšanu nav

piemērojamas. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi no atbildētāja var tikt piedzīti tikai Civilprocesa likuma 44. panta kārtībā, proti, zvērināta advokāta

palīdzības samaksai, rakstveida pierādījumu iegūšanas vai tulka izdevumu segšanai. Prasītāja izdevumi par tiesvedības pakalpojumiem 103,30 EUR

apmērā neatbilst Civilprocesa likuma 44. pantā norādītajiem izdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši

Civillikuma 1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasība tiek apmierināta 84,33 % apmērā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam jāpiedzen tiesas

izdevumi proporcionāli apmierinātā prasījuma apmēram – valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopsummā 88,02 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 195., 204.1 pantu tiesa

no s p r ie d a

prasību daļēji apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs 40103362321) par labu apdrošināšanas akciju

sabiedrībai “Balta” (reģistrācijas numurs 40003049409) zaudējumu atlīdzību 556,01 EUR un tiesas izdevumus 88,02 EUR, kopā 644,03 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” pilnvarotās personas sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “Julianus Inkasso Latvija” (reģistrācijas numurs 40003717522) kontā LV 61 HABA 0551 0088 68793 akciju sabiedrībā “Swedbank”.

Atzīt apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās piedzītās naudas

summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu atlīdzības 103,30 EUR piedziņu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 29. decembrī.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma

440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.