Court dismissed pension claim and damages, ruling administrative act was lawful and no error occurred.

Lietas arhīva Nr. A42-00838-17/19

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1002.A420317216.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 2.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Aiga Putniņa,

piedaloties pieteicējai /pers. A/, viņas pārstāvim /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras pārstāvei Dacei Īvānei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar

kuru pieteicējas apdrošināšanas stāžā tiktu iekļauti papildu apdrošināšanas periodi un noteikta vecuma pensija minimālās darba algas apmērā, un

personiskā kaitējuma 20 000 euro apmērā atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 8.martā pieteicēja /pers. A/ vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – VSAA), lūdzot viņai piešķirt vecuma

pensiju.

Ar VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļas 2016.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.16/700388 nolemts pieteicējai no 2016.gada 7.aprīļa piešķirt vecuma

pensija valstī noteiktās minimālās vecuma pensijas apmērā – 70,43 euro.

[2] Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja, lūdzot noteikt viņai vecuma pensiju minimālās mēneša darba algas (turpmāk –

minimālā darba alga) apmērā un atlīdzināt nodarīto personisko un morālo kaitējumu 20 000 euro apmērā. Papildus iesniegumā lūgts iekļaut lēmumā

detalizētu pensijas aprēķinu un tajā izmantoto faktu un dokumentu sarakstu.

[3] Ar VSAA direktora 2016.gada 15.augusta lēmumu Nr.16/1578435 nolemts:

1) atcelt sākotnējo lēmumu daļā, uzdodot zemākai iestādei iekļaut pieteicējas apdrošināšanas stāžā bērna kopšanas laiku no 1973.gada

26.decembra līdz 1975.gada 26.janvārim un noteikt vecuma pensiju 83,24 euro apmērā;

2) atteikt pieteicējai noteikt pensiju minimālās darba algas apmērā;

3) atteikt atlīdzināt pieteicējai kaitējumu 20 000 euro apmērā.

Lēmums tā atteikuma daļā pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites

kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.165) 45.punktam katrs pieteicējas apdrošināšanas periods kopējā apdrošināšanas stāžā ieskaitāms vienu reizi,

savukārt gadījumā, kad sakrīt apdrošināšanas periodi, apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts tikai viens no tiem.

[3.2] Regulējums par vecuma pensijas piešķiršanu neparedz iespēju pielīdzināt pieteicējas pensijas apmēru minimālās darba algas apmēram.

[3.3] Lai arī sākotnējais lēmums ir daļēji atceļams, tas nav pietiekams pamats atlīdzinājumam, jo vispārīgi iestāde, aprēķinot pieteicējas vecuma

pensiju, ir rīkojusies atbilstoši tiesību normām.

[4] Izpildot augstākas iestādes lēmumu, VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļa ar 2016.gada 18.augusta lēmumu Nr.16/1600964 pieteicējai

pārrēķināja vecuma pensiju un noteica to 83,24 euro apmērā.

[5] Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja atkārtoti iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu. Ar VSAA direktora 2016.gada 20.oktobra lēmumu

Nr.16/1987241 apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.

[6] Nepiekrītot VSAA direktora 2016.gada 15.augusta lēmumam Nr.16/1578435 un 2016.gada 20.oktobra lēmumam Nr.16/1987241,

pieteicēja ir vērsusies tiesā ar diviem pieteikumiem, lūdzot izdot sev labvēlīgāku administratīvo aktu un atlīdzināt tai nodarīto personisko un morālo

kaitējumu 20 000 euro apmērā. Saistībā ar pieteikumiem ierosinātās administratīvās lietas apvienotas vienā administratīvajā lietā.

Pieteikumos un to precizējumos norādīti turpmāk minētie iebildumi.

[6.1] Pieteicējas ieskatā, viņas vecuma pensijas apmērs ir jānosaka minimālās darba algas apmērā, jo šobrīd pieteicējai noteiktais pensijas apmērs

ir nepietiekams, lai pieteicēja spētu sevi uzturēt, nodrošināt ikdienas vajadzības un iegādāties pastāvīgi nepieciešamos medikamentus. Šāds pensijas

apmērs pieteicēju pakļauj veselību un dzīvību apdraudošam stāvoklim, rada viņai ciešanas, ir pieteicējai pazemojošs, un uzskatāms par cilvēktiesību

pārkāpumu. Attiecīgi pieteicējai šādā veidā ir nodarīts personiskais un morālais kaitējums 20 000 euro.

[6.2] Atlīdzinājuma piešķiršanai nav nepieciešams konstatēt iestādes rīcības prettiesiskumu. Papildu apstāklis, kas radīja pieteicējai morālo

kaitējumu, ir iestādes rīcība apstrīdēšanas procesā, nesniedzot pieteicējas lūgto informāciju, kas apgrūtinājis pieteicējas vēršanos tiesā.

[6.3] No pārsūdzētajiem lēmumiem nav konstatējams, kādā veidā noteikts pieteicējas darba stāžs, kuri apdrošināšanas periodi ir ieskaitīti

pieteicējas apdrošināšanas stāžā un kā ir noteikti pieteicējai izdevīgākie apdrošināšanas periodi. Iestādei gan sākotnējā lēmumā, gan galīgajā lēmumā

minētā informācija bija jāietver vismaz tādā apmērā, lai vidusmēra cilvēks to varētu saprast.

[6.4] Pieteicējas ieskatā, ievērojot normatīvo aktu hierarhiju, pieteicējas pensijas aprēķināšanai piemērojams speciālā likuma „Par valsts pensijām”

pārejas noteikumu 1. un 2.punkts, nevis MK noteikumu Nr.165 45.punkts. Attiecīgi pieteicējas apdrošināšanas stāžā ir ieskaitāmi ne tikai darba periodi,

bet arī darbam pielīdzinātie periodi, kuros pieteicēja ir audzinājusi trīs bērnus līdz 8 gadu vecumam, kas attiecīgi veido nedaudz vairāk pa 18 gadiem.

Šādā gadījumā pēc pieteicējas aprēķiniem kopējais pieteicējas apdrošināšanas stāžs, saskaitot gan darba, gan tam pielīdzinātos periodus, būtu aptuveni

42 gadi.

[6.5] Periodi, kuri ir izslēdzami no apdrošināšanas stāža, ir uzskaitīti likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.2punktā, citus ierobežojumus

minētais likums nenoteic. Attiecīgi MK noteikumu Nr.165 45.punkts nepamatoti attiecināts uz pieteicēju, turklāt šie noteikumi nenoteic kārtību, kādā

konstatējams, vai apdrošināšanas periodi sakrīt un kurš periods šādā gadījumā ir ieskaitāms apdrošināšanas stāžā.

[7] VSAA tiesai sniegtajos paskaidrojumos pieteicējas pieteikumos ietvertos prasījumus neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajos lēmumos

minētajiem argumentiem.

Papildus VSAA norāda, ka pieteicējas apdrošināšanas periodi, kas saistīti ar bērnu kopšanu, atbilstoši MK noteikumu Nr.165 45.punktam nav

papildus ieskaitāmi pieteicējas apdrošināšanas stāžā, jo tie sakrīt ar pieteicējas apdrošināšanas periodu, kas saistīts ar darbu. Ja apdrošināšanas periodi

sakrīt, tad apdrošināšanas stāžā ieskaita personai izdevīgāko periodu.

[8] Tiesas sēdē pieteicēja un viņas pārstāvis uzturēja pieteikumos ietvertos prasījumus, norādot uz pieteikumos ietvertajiem iebildumiem.

VSAA pārstāve pieteicējas pieteikumos ietvertos prasījumus neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajos lēmumos un tiesai sniegtajos paskaidrojumos

minēto argumentu pamata. Papildus norādīja, ka sākotnējiem lēmumiem ir pievienots pensijas aprēķins un lēmuma pieņemšanai izmantotie fakti, pieteicēja

nav izteikusi konkrētus iebildumus par to, kas viņai nav saprotams.

Motīvu daļa

[9] Konkrētajā lietā tiesai ir jāizlemj prasījums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai vecuma pensijas piešķiršanai

noteiktajā apdrošināšanas stāžā tiktu ieskatīti papildu apdrošināšanas periodi un noteikta vecuma pensija valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā.

[10] No pieteikumos ietvertajiem argumentiem un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka, pieteicējas ieskatā, viņas apdrošināšanas stāžā būtu ieskaitāmi

trīs bērnu kopšanas periodi pilnā apmērā, neskatoties uz to, ka tie sakrīt ar darba periodiem, proti, visi pieteicējas darba un tiem pielīdzinātie periodi būtu

matemātiski summējami. Šāds viedoklis balstīts uz argumentu, ka likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. un 2.punkts ir speciālā tiesību norma

iepretim MK noteikumu Nr.165 45.punktam.

Tiesa šādu pieteicējas viedokli atzīst par neatbilstošu tiesību normām turpmāk minēto argumentu dēļ.

[11] 1996.gada 1.janvārī stājās spēkā likums „Par valsts pensijām”, ieviešot uz apdrošināšanas iemaksām balstītu valsts obligātās pensiju

apdrošināšanas sistēmu, kuras pamatā ir princips, ka katrs pats ar veiktajām apdrošināšanas iemaksām veido uzkrājumu savai pensijai.

Vienlaikus likumdevējam saistībā ar pāreju uz jauno regulējumu nācās risināt jautājumu, kā aprēķināt pensijas tām personām, kurām

apdrošināšanas stāža daļa uzkrāta pirms šā likuma spēkā stāšanās, tostarp PSRS laikā. Attiecīgi likuma pārejas noteikumos ir ietverts 1. un 2.punkts,

atbilstoši kuriem šajā laikā darbs un tiem pielīdzinātie periodi ir pielīdzināti apdrošināšanas stāžam, tostarp laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu

vecu (attiecīgi pārejas noteikumu 1.punkta 8.apakšpunkts un 2.punkta 7.apakšpunkts). Minētā perioda ieskaitīšana apdrošināšanas stāžā ir vērsta uz

mātes aizsardzību, kura bērna audzināšanas dēļ nav varējusi strādāt. Tādējādi atbilstoši normas mērķim, ja māte šajā periodā ir strādājusi, tad tas pats

par sevi izslēdz bērna audzināšanas laika (šīs normas izpratnē) ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā. Attiecīgi šādā gadījumā nav pamata vispār runāt par to,

ka attiecīgie periodi sakrīt un būtu piemērojama MK noteikumu Nr.165 45.punktā ietvertā kārtība periodu aprēķināšanai.

Lai arī VSAA pārsūdzētā lēmuma pamatojumā nepareizi ir atsaukusies uz MK noteikumu Nr.165 45.punktu, tomēr tas neietekmē pieteicējas

pensijas aprēķinu pēc būtības, proti, pieteicējas apdrošināšanas stāžā pamatoti ir ieskaitīts tikai tas bērnu audzināšanas laiks, kad pieteicēja nav

strādājusi, savukārt nodarbinātības gadījumā tas ir ieskaitīts kā darba periods.

[12] Attiecībā uz MK noteikumu Nr.165 45.punkta piemērošanu tiesa vispārīgi norāda turpmāko.

Atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.1punktam šo pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteikto periodu aprēķināšanas,

pierādīšanas kārtību likumdevējs ir deleģējis noteikt Ministru kabinetam. Attiecīgi uz minētā deleģējuma pamata ir izdoti MK noteikumi Nr.165, atbilstoši

kuru 45.punktam katru apdrošināšanas periodu, kas izteikts kā kalendāra laika vienība, kopējā apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu reizi, pirms kopējā

apdrošināšanas stāža aprēķināšanas pārbaudot, vai apdrošināšanas periodi nesakrīt. Ja sakrīt, apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai vienu apdrošināšanas

periodu – attiecīgajai personai izdevīgāko. Minētā tiesību norma risina tādu tiesisko situāciju, kad personai vienlaikus (tas ir, vienā kalendāra laika

vienībā) ir izveidojušies vairāki apdrošināšanas periodi (piemēram, persona strādājusi vairākos darbos). Šādā situācijā, kad apdrošināšanas periodi

sakrīt, ir noteikts, ka apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai vienu apdrošināšanas periodu, proti, personai izdevīgāko (sk. Augstākās tiesas 2009.gada

2.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-109/2009 (A42309906) 11.punktu).

Augstākā tiesa, analizējot MK noteikumi Nr.165 45.punkta atbilstību likumam „Par valsts pensijām”, ir atzinusi, ka šāds tiesiskais regulējums

noteikts ne tikai minēto noteikumu normā, bet arī likumā. Proti, no likuma „Par valsts pensijām” sistēmas, it īpaši 1.panta 1.punkta (kas definē

apdrošināšanas stāžu), kā arī pensiju aprēķināšanas formulām (piemēram, likuma 12.pants) izriet, ka apdrošināšanas stāžs veidojas, par pamatu ņemot

kalendāra laika vienību, kas veido vienu veselumu. Ja arī vienā laika vienībā faktiski ir veikti vairāki darbi, nostrādātais laiks netiek dubultots. Citiem

vārdiem, apdrošināšanas stāža aprēķināšanā būtiski ir tas, ka persona konkrētajā laika vienībā vispār ir strādājusi, nevis tas, pie cik darba devējiem

persona vienlaicīgi ir strādājusi vai kāds ir bijis veiktā darba apjoms. Šāds ir vispārējais princips, atbilstoši kuram tiek noteikts apdrošināšanas stāžs.

Izņēmumi no šā principa parasti ir tieši atrunāti likumā, piemēram, likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktā ir noteikts,

ka politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā, tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes

nr.907 pārzinātajos darbos un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks tiek aprēķināts un ieskaitīts apdrošināšana stāžā trīskāršā apmērā,

bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos – pieckārtīgā apmērā. Augstākā tiesa nekonstatēja ar minētās noteikumu normas neatbilstību

Satversmes 109.pantam, jo tajā ietvertais regulējums neatņem personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vispār (sk. Augstākās tiesas 2009.gada

2.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-109/2009 (A42309906) 11. un 12.punktu).

[13] Savukārt attiecībā uz prasījumu par vecuma pensijas noteikšanu minimālās darba algas apmērā tiesa norāda turpmāko.

Atbilstoši Satversmes 109.pantam ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos

gadījumos. No minētās tiesību normas izriet valsts pienākums radīt efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālā nodrošinājuma sistēmu (sk. Satversmes tiesas

2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 15.punktu). Vienlaikus sociālās tiesības ir specifiska cilvēktiesību joma, kura valstu

konstitucionālajos likumos un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos formulēta kā vispārīgs valsts pienākums. Regulēšanas mehānisms ir atstāts katras

valsts likumdevēja ziņā (sk. Satversmes tiesas 2001.gada 26.jūnija sprieduma lietā Nr.2001-02-0106 secinājumu daļas 4.punktu). Satversmes

tiesa jau agrāk norādījusi, ka sociālās tiesības ir ļoti nozīmīgas, taču vienlaikus īpašas, atšķirīgas cilvēktiesības, jo šo tiesību realizācija ir atkarīga no katras

valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem. Bez tam Satversmes 109. pantā nav reglamentēti īpaši pensiju shēmas noteikumi. Līdz ar to šī

norma paredz un pieļauj zināmas atšķirības sociālā nodrošinājuma saņemšanā (sk. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2001-11-0106 secinājumu

daļas 1.punktu).

Konstitucionālās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā ir konkretizētas likumā „Par valsts pensijām”. Minētais likums neparedz

vecuma pensijas minimālo apmēru noteikt valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā, tādējādi nepastāv priekšnoteikumi pieteicējas prasījuma

apmierināšanai (sal. sk. Augstākās tiesas 2011.gada 16.maija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-533/2011 (A42594608) 7.punktu, 2015.gada

9.novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-619/2015 (A420328513) 6.punktu).

Vienlaikus tiesa norāda, ka atbilstoši likumam „Par sociālo drošību”, kurā konkretizēta sociālā nodrošinājuma sistēma, ar sociālo nodrošinājumu

saprot dažādus sociālās drošības pasākumus, starp kuriem valsts sociālās apdrošināšanas pensija ir tikai viens no sociālā nodrošinājuma veidiem.

Tādējādi, ja personai trūkst nepieciešamo līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, tai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pretendēt uz citiem

sociālā nodrošinājuma pasākumiem, piemēram, vērsties pēc sociālās palīdzības pašvaldības sociālajā dienestā. Pašvaldības sniegtā sociālā palīdzība arī ir

viens no sociālās drošības pasākumiem Satversmes 109.patā ietverto tiesību uz sociālo nodrošinājumu īstenošanai.

[14] Pieteicēja pieteikumā ir ietvērusi lūgumu par personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu 20 000 euro apmērā. Kā izriet no Administratīvā

procesa likuma 92.panta un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.panta morālais kaitējums ir viens no personiskā

kaitējuma veidiem (sk. arī Gredzena I., Mita D. 92.panta komentārs. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2013, 920.–921.lpp.), līdz ar to tam, ka, ierosinot administratīvo lietu, prasījums formulēts vienīgi kā par personiskā kaitējuma atlīdzināšanu,

nav izšķirošas nozīmes.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.panta pirmajai daļai privātpersonai ir tiesības uz atlīdzinājumu, kas tai

nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Tādējādi atlīdzinājuma galvenais priekšnoteikums ir iestādes

prettiesiska rīcība, kas tostarp var tikt pieļauta arī administratīvā akta izdošanas vai faktiskās rīcības veikšanas procesā.

No iepriekš izdarītajiem secinājumiem izriet, ka VSAA kopumā ir pieņēmusi tiesisku lēmumu, novēršot sākotnēji pieļauto apdrošināšanas stāža

aprēķināšanas kļūdu, kas ir arī apstrīdēšanas procesa mērķis un pats par sevi atlīdzinājuma pamatu nerada. Tiesa arī nekonstatē, ka iestāde nebūtu

sniegusi pensijas aprēķina skaidrojumu. Proti, sākotnējam lēmumam pielikumā ir pievienotas tabulas, kurās uzskatāmi atspoguļots pensijas aprēķins un

lēmuma pieņemšanai izmantotie fakti. Minētās informācijas saprašanai kopsakarā ar pieteicējas rīcībā esošo informāciju par saviem apdrošināšanas

periodiem un tā pierādīšanai iesniegtajiem dokumentiem nevajadzētu radīt pārlieku lielas grūtības. Pensijas aprēķināšana ir skaidrota arī VSAA direktora

lēmumos, kā arī šīs lietas ietvaros sniegtajos iestādes paskaidrojumos, tādējādi pieteicējai ir zināmi tās aprēķināšanai izmantotie fakti.

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa nesaskatu pamatu prasījuma par atlīdzinājumu apmierināšanai.

[15] Papildus tiesa vērš VSAA uzmanību uz to, ka konkrētajā gadījumā VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļas 2016.gada 18.augusta lēmums

Nr.16/1600964 ir procesuāls lēmums, ar kuru tiek izpildīts VSAA direktora 2016.gada 15.augusta lēmums Nr.16/1578435 par vecuma pensijas

noteikšanu konkrētā apmērā. Attiecīgi minētais lēmums atsevišķi pieteicējai tiesiskas sekas nerada un nav izvērtējams administratīvā procesa kārtībā. Arī

tiesa ir kļūdījusies, pieņemot pieteicējas pieteikumu un ierosinot administratīvo lietu Nr.A420355516, taču konkrētajā gadījumā, ņemot vērā lietu

apvienošanu un pieteicējas prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tam nav tiesiskas nozīmes. Nozīme tam būtu tajā gadījumā, ja pieteicēja

par abiem pieteikumiem būtu samaksājusi valsts nodevu, otrā pieteikuma iesniegšanas gadījumā vadoties pēc iestādes kļūdainas norādes par lēmuma

pārsūdzēšanas iespēju.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējas apdrošināšanas stāžā tiktu iekļauti papildu

apdrošināšanas periodi un noteikta vecuma pensija minimālās darba algas apmērā, un personiskā kaitējuma 20 000 euro apmērā atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Putniņa