Court convicts defendant of theft and sentences to community service after guilty plea.

ECLI:LV:RPT:2022:0915.11088069921.2.S

Lietas Nr.11088069921

Lietas arhīva Nr.K77-697-22/77

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 15.septembrī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese D.Dzērviniece,

piedaloties prokuroram E.Pastaram,

aizstāvei I.Krastiņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot visus krimināllietā esošos materiālus,

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot citā telpā, un proti:

2021.gada 20.jūnijā ap plkst.23.50 /pers. A/, būdams alkohola reibumā, mantkārīgu tieksmju vadīts, nolūkā izdarīt zādzību, tīši ar spēku atvēra

SIA “/nosaukums/” veikala /adrese/, automātiskās durvis, pēc kā iekļuva veikala tirdzniecības zālē. Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. A/,

uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, no SIA “/nosaukums/” veikala tirdzniecības zāles paņēma vienu 0,33 l bundžu limonādes “Fanta” 0,75 EUR

vērtībā un vienu 0,33 l bundžu limonādes “Schweppes” 0,79 EUR vērtībā, kuras abas uz vietas izdzēra, pēc kā aizmiga notikuma vietā.

Tādā veidā /pers. A/, iekļūstot SIA “/nosaukums/” veikalā /adrese/, slepeni nolaupīja SIA “/nosaukums/” mantas 1,54 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ saprata viņam celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, atzina pilnībā.

Apsūdzētais /pers. A/ piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, lūdza tiesu pierādījumu pārbaudi neizdarīt, paskaidrojot, ka

viņam ir zināma pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Apsūdzētā /pers. A/ lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ir

atbalstījusi viņa aizstāve, pret to savus iebildumus nav izteicis prokurors.

Krimināllieta tika iztiesāta bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem.

Apsūdzētā /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas tiesa atzīst par pareizu.

Apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, ir pilnībā pierādīta ar visiem

krimināllietas materiāliem, to kopumā un savstarpējā saistībā, pierādījumu analīze nav nepieciešama, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais

/pers. A/ ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu, apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā, ir klasificējams kā smags noziegums.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņš agrāk ir sodīts, pēdējo reizi tika notiesāts ar Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas 2021.gada 15.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem,

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta otro un piekto daļu daļēji pieskaitīts sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada

28.septembra spriedumu, un galīgais sods tika noteikts - brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem, savukārt ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

2022.gada 1.marta lēmumu saskaņā saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta otro un piekto daļu, daļēji saskaitot ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2021.gada 19.oktobra lēmumu ((galīgais sods noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 29.aprīļa spriedumu,

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 17.jūnija spriedumu, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 5.jūlija spriedumu,

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 21.jūlija spriedumu), Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021.gada

13.decembra lēmums), Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 16.novembra spriedumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada

15.decembra spriedumu (galīgais sods noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 28.septembra spriedumu) noteiktos

sodus, galīgais sods /pers. A/ noteikts- brīvības atņemšana uz 11 (vienpadsmit) mēnešiem, sabiedriskais darbs uz 420 (četri simti divdesmit) stundām,

atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas 2022.gada 26.jūlijā, uzsācis piemērotā sabiedriskā darba izpildi un ir nostrādājis 74 (septiņdesmit

četras) sabiedriskā darba stundas (lietas 34. – 41.lapa, 88. – 92.lapa, 94. – 95.lapa) ar 9 klašu izglītību, šķīries, /pers. A/ ir nepilngadīgs bērns, kuru

viņam ir pienākums apgādāt (lietas 42.lapa), pēc apsūdzētā vārdiem strādā neoficiāli, /nosaukums/, pēc apsūdzētā vārdiem - trūcīgās vai maznodrošinātās

personas statuss viņam nav noteikts, dzīvo /adrese/, pēc apsūdzētā vārdiem – viņa veselības stāvoklis ir normāls, smagu saslimšanu nav.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš ir pilnībā atzinis savu

vainu un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1., un 12.punktu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst to, ka

izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008.gada apkopojumā par sodu piemērošanas praksi norādīts, ka, lai atjaunotu taisnīgumu,

kriminālsodam jāatbilst izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar to radītajam apdraudējumam un nodarītajam kaitējumam. Pirms izlemt par

piemērojamā kriminālsoda veidu un mēru, jāizvērtē visi apstākļi un fakti, kas attiecas uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, likumpārkāpēju, cietušo un

sabiedrību. Piemērotais sods nedrīkst būt nesamērīgi bargs vai viegls; iespēju robežās ar sodu jācenšas atjaunot tādu tiesisko stāvokli, kāds pastāvēja

pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, izvērtējot

apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai obligāta un kategoriska brīvības atņemšanas soda

piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Ņemot vērā augstāk norādīto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu un raksturu, to, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītais smagais noziegums, kas

paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, apdraud personu mantiskās intereses, radīto kaitējumu, visus apsūdzētā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus, apsūdzētā personu raksturojošos datus, izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to, ka apsūdzētais ir

veicinājis noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu tiesas sēdē, tas ir, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktam ir izvēlējies

vienkāršāko procesa veidu – pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas sēdē un tādā veidā sekmējis ātrāku un taisnīgāku krimināltiesisko attiecību

noregulējumu, tiesa uzskata, ka soda mērķa sasniegšanai apsūdzētajam /pers. A/ ir iespējams noteikt Krimināllikuma 175.panta trešajā daļas sankcijā

paredzēto alternatīvo sodu - sabiedrisko darbu, tādā veidā gan sodot viņu – iesaistot sabiedrībai nepieciešamo darbu bezatlīdzības veikšanā, gan

nepakļaujot viņu ieslodzījumam.

Tiesa ņem vērā, ka sods nav valsts atriebība par nodarīto, turklāt nevis soda bardzība, bet gan tā neizbēgamība nodrošina gan soda efektivitāti, gan

tā audzinošo raksturu, tomēr tiesas ieskatā, apsūdzētajam /pers. A/ konstatēto atbildību pastiprinošo apstākļu esamība ir pamats bargāka soda mēra

piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu

apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06).

Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta trešajā daļā noteikto - sabiedriskais darbs nav piemērojams personām, kuras fizisku vai psihisku traucējumu

dēļ to nespēj veikt.

Tiesa, izvērtējot iepriekš minēto, nekonstatē apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajam /pers. A/ izpildīt sabiedrisko darbu.

Tiesa uzskata, ka papildsods – mantas konfiskācija, kas Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā nav paredzēts kā obligāts, apsūdzētajam

/pers. A/ nav piemērojams, jo arests apsūdzētā mantai nav uzlikts, kā arī lietā nav ziņu par to, ka apsūdzētajam /pers. A/ piederētu kāda manta, kuru var

pakļaut konfiskācijai (Krimināllikuma 42.panta trešā daļa).

Galīgais sods apsūdzētajam /pers. A/ ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta nosacījumiem, ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji

pieskaitot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 1.marta lēmuma sekojošu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai

prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc

noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Krimināllikuma 50.panta otrā daļa noteic, ka, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai

mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā

kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

[..].

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta trešo daļu, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai

sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Krimināllikuma 50.panta piektā daļa nosaka, ka tādā pašā kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā

stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā

stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par

sodu.

Savukārt Krimināllikuma 51.panta pirmā daļa noteic, ka ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis

jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 51.panta pirmo daļu, galīgais sods personai tiek noteikts pēc spriedumiem vai prokurora

priekšrakstien par sodu, nevis tiesas lēmumiem, vienlaikus ņemot vērā lēmumos par galīgā soda noteikšanu noteikto soda veidu un mēru.

Kā norādījusi Latvijas Republikas Augstākās tiesas, ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus un kaut viens no tiem ir izdarīts pēc

iepriekšējā sprieduma taisīšanas, galīgo sodu nosaka, piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, neatsaucoties uz Krimināllikuma 50.pantu (skat. 2005.gada

Tiesu prakse soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem).

Tiesa konstatē, ka noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā (iztiesājamais kriminālprocess), apsūdzētais /pers.

A/ ir izdarījis 2021.gada 20.jūnijā, savukārt ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 1.marta lēmumu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta otro un

piekto daļu, daļēji saskaitot noteiktos sodus pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 19.oktobra lēmuma ((galīgais sods noteikts ar

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 29.aprīļa spriedumu, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 17.jūnija spriedumu,

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 21.jūlija spriedumu) , Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021.gada

13.decembra lēmumu), Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 16.novembra sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada

15.decembra sprieduma (galīgais sods noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 28.septembra spriedumu), /pers. A/

noteikts galīgais sods pēc minētajiem spriedumiem un lēmumiem.

Ņemot vērā to, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 29.aprīļa spriedums ir stājies likumīgā spēkā 2021.gada 11.maijā,

secināms, ka galīgais sods apsūdzētajam /pers. A/ ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 1.marta lēmumu, /pers. A/ neizciestais sods ir 346 (trīs simti četrdesmit sešas) sabiedriskā

darba stundas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo un ceturto daļu, soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2021.gada

21.jūnija plkst.00.17 līdz 2021.gada 22.jūnija plkst.12.55, kas atbilst 16 (sešpadsmit) sabiedriskā darba stundām.

Izskatāmajā krimināllietā apsūdzētajam /pers. A/ ir piemērots drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē, kas atstājams

negrozīts un atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Krimināllietā, pirmstiesas procesā, tika pieteikts cietušās SIA “/nosaukums/” pieteikums par radītā mantiskā zaudējuma 165,11 EUR apmērā

kompensāciju, par sabojāto automātisko ieejas durvju remontu (163,57 EUR) un nozagtajām precēm (1,54 EUR) apmērā.

Cietušās SIA “/nosaukums/” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 41.daļu, kompensācijas

pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē atzina cietušās SIA “/nosaukums/” pieteikumu par radītā mantiskā zaudējuma kompensāciju, piekrita cietušās

noteiktā mantiskā zaudējuma apmēram.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts pamatprincips – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo

aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un

saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu, savukārt minētā

panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata.

Tiesa uzskata, ka cietušās SIA “/nosaukums/” par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs ir pamatots, mantiski zaudējumi

cietušajai SIA “/nosaukums/” ir nodarīti apsūdzētā /pers. A/ noziedzīgu darbību rezultātā un nav atlīdzināti, līdz ar ko cietušās SIA “/nosaukums/”

pieteikums par radītā mantiskā zaudējuma 165,11 EUR kompensāciju ir apmierināms.

Kompensācijas samaksāšanas pienākums cietušajai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, uzliekams

apsūdzētajam /pers. A/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir

tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa konstatē lietā procesuālo izdevumu esamību. Apsūdzētā /pers. A/, kurš vēlējās aizstāvja piedalīšanos, aizstāvības nodrošināšanai pirmstiesas

procesā tiesā pēc norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte I.Krastiņa, kurai par veikto darbu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā

/pers. A/ no valsts budžeta izmaksāti kopumā 110,00 EUR, ko veido izdevumi par aizstāvību pirmstiesas procesā, sniegto juridisko konsultāciju tiesā,

apsūdzētā aizstāvību tiesas sēdē. Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par

aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību

nosaka Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” un Ministru kabineta 2018.gada 27.marta noteikumi Nr.183 “Grozījumi Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumos” Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem

izdevumiem un to izmaksas kārtību”.

Tiesa uzskata, ka minēto procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem. Konkrētajā kriminālprocesā nav konstatēti Kriminālprocesa likuma 85.pantā

paredzētie nosacījumi, kuriem iestājoties, /pers. A/ ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietiskie pierādījumi: aploksne ar

DNS nomazgājumu, kas fiksēta ar drošības uzlīmi Nr.21-133475, aploksne ar DNS paraugu, kas fiksēta ar drošības uzlīmi 21-133476, kas glabājas pie

krimināllietas, - iznīcināmi.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 1 (vienu) CD disku ar videoierakstiem, 2 (divus) CD diskus ar procesuālo darbību ierakstiem,

kas glabājas pie krimināllietas, - pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.panta pirmo daļu, - turpināt glabāt pie krimināllietas

materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520.pantu, 523.panta pirmo prim daļu, 524., 527., 528., 529. un 530.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un, sodīt ar sabiedrisko darbu uz

200 (divi simti) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada

1.marta lēmuma, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt – sabiedrisko darbu uz 420 (četri simti divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmo un ceturto daļu, soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2021.gada

21.jūnija plkst.00.17 līdz 2021.gada 22.jūnija plkst.12.55, kas atbilst 16 (sešpadsmit) sabiedriskā darba stundām.

Atstāt negrozītu /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē, kuru atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Izskaidrot, ka /pers. A/ ir pienākums pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā

atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai (Valsts probācijas dienesta Rīgas Rietumu reģiona teritoriālās struktūrvienības Olaines nodaļā, Zeiferta ielā 6, Olainē)

10 (desmit) darba dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “/nosaukums/” mantisko zaudējumu 165,11 EUR (viens simts sešdesmit pieci euro, 11 centi) apmērā.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā (Lomonosova ielā 10, Rīgā).

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 110,00 EUR (viens simts desmit euro, 00 centi) par zvērinātas advokātes I.Krastiņas

sniegto juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu apsūdzētajam /pers. A/ izdevumi 110,00 EUR (viens simts desmit euro, 00 centi) par aizstāves

sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un pirmās instances tiesā labprātīgi jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā

stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā – saņēmējs: NMR90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV68TREL1060001239300, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.1panta trīspadsmito daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei pēc tam, kad

beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus: aploksni ar DNS nomazgājumu, kas fiksēta ar drošības uzlīmi Nr.21-133475,

aploksni ar DNS paraugu, kas fiksēta ar drošības uzlīmi 21-133476, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem,- iznīcināt.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 1 (vienu) CD disku ar videoierakstiem, 2 (divus) CD diskus ar procesuālo darbību ierakstiem,

kas glabājas pie krimināllietas, - uzglabāt kopā ar lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem,

iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā (Lomonosova ielā 10, Rīgā).

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2022.gada 10.oktobrī.

Tiesnese D.Dzērviniece