Court dismisses administrative offense case due to expiration of six-month prosecution statute of limitations.

Lieta Nr.126018919

Lietas arhīva Nr. 1-0189-19/1

ECLI:LV:REZT:2019:0514.126018919.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2019.gada 14.maijā

Rēzeknes tiesa,

tiesnesis A.Zutis

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore S.Zaremba sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Protokolā minēts, ka /pers. A/ 2018.gada 21.augustā plkst.12.00 neieradās Zemessardzes 3.Latgales brigādes štābā Rēzeknē, Dzintaru ielā 7, uz

rezerves karavīru militārajām mācībām, kaut gan viņai par ierašanās vietu un laiku tika izsūtīta pavēste.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk - LAPK) 200.1panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Motīvu daļa

[2] Uz tiesas sēdi neieradās persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības – /pers. A/. No /pers. A/ tika saņemts iesniegums ar lūgumu

skatīt lietu bez viņas klātbūtnes.

No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas saņemts lūgums skatīt lietu bez viņu klātbūtnes.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez /pers. A/ un iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo viņiem likumā

noteiktā kārtībā paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Tiesa nekonstatē LAPK 289.11 panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek

lietas izskatīšana.

[3] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lieta par /pers. A/ saukšanu pie

administratīvās atbildības par LAPK 200.1 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir izbeidzama.

Tiesa norāda, ka lietvedības kārtību administratīvo pārkāpumu lietās nosaka LAPK IV sadaļa. Ar lietvedību administratīvā pārkāpuma lietās ir

jāsaprot visas tās procesuālās darbības, kuras ir norādītas šajā nodaļā. Tas nozīmē, ka iestāde, konstatējot, ka ir pagājis LAPK 37.panta pirmajā daļā

noteiktais sešu mēnešu termiņš administratīvās pārkāpuma lietas uzsākšanai no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas, nevarēja iesākt lietvedību,

bet iesāktā lietvedība tai bija jāizbeidz. Šie paši nosacījumi ir attiecināmi arī uz tiesu, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu LAPK 213.panta kārtībā.

Respektīvi, pēc šī termiņa iestāde un tiesa nav tiesīga veikt nekādas procesuālas darbības, lai turpinātu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, tai

skaitā, iestāde un tiesa nav tiesīga vākt pierādījumus, tos izvērtēt un konstatēt, vai persona ir vai nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Konstatējot

LAPK 239.pantā minētu apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma

lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.355/2008 9.punkts). Ja ir iestājies LAPK 239.panta 7.punktā norādītais apstāklis, tas

izslēdz tiesas un iestādes kompetenci vēl papildus veikt konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, tas ir, veikt faktisko un tiesisko

apstākļu pārbaudi, lai konstatētu tajā iesaistītās personas vainu. Pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai

kādas personas darbībās ir vai nav saskatāmas jebkāda administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas (Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.februāra lēmums lietā Nr.SKA-108/2007).

[4] Tiesa konstatē sekojošus faktiskos apstākļus:

[4.1] 2018.gada 3.decembrī Nacionālo bruņoto spēku apvienotā štāba Mobilizācijas un Rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks G.Upītis nosūtīja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam materiālus izvērtēšanai un administratīvā protokola sastādīšanai par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu,

kas paredzēts LAPK 200.1panta pirmajā daļā (lietas 6.-7., 25.-27.lapa);

[4.2] 2018.gada 12.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks A.Bukēvičs pārsūtīja Nacionālo

bruņoto spēku apvienotā štāba Mobilizācijas un Rekrutēšanas pārvaldes iesniegtos materiālus Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas

iecirkņa priekšniekam izvērtēšanai (lietas 24.lapa);

[4.3] 2019.gada 9.janvārī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa inspektors A.Blaščuks saskaņā ar LAPK 239.panta

1.punktu pieņēma lēmumu atteikt uzsākt administratīvo lietvedību (lietas 23., 38.lapa);

[4.4] 2019.gada 23.janvārī Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks I.Mogiļnijs pārsūdzēja Valsts policijas Kurzemes reģiona

pārvaldes Liepājas iecirkņa pieņemto lēmumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā (lietas 1.- 4.lapa);

[4.5] 2019.gada 31.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu par iesniegto

sūdzību (lietas 17.-18.lapa);

[4.6] 2019.gada 25.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu apmierināt Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba

sūdzību un atcelt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2019.gada 9.janvāra lēmumu par atteikšanos

uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (lietas 40.-43.lapa);

[4.7] 2019.gada 12.martā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore S.Zaremba

uzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, 2019.gada 11.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par /pers. A/ izdarīto administratīvo

pārkāpumu un 2019.gada 16.aprīlī nosūtīja izskatīšanai Rēzeknes tiesai (lietas 46.-48.lapa).

LAPK 239.panta 7.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir

pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Savukārt LAPK 37.panta pirmā daļā norādīts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā uzsāk ne

vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, secina, ka /pers. A/ tiek saukta pie administratīvās atbildības par

neierašanos uz rezerves karavīru militārajām mācībām 2018.gada 21.augustā Zemessardzes 3.Latgales brigādes štābā Rēzeknē, Dzintaru ielā 7. Līdz ar

to administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas noilguma termiņš iestājas 2019.gada 20.februārī, proti, seši mēneši no administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas dienas. Tādējādi tiesa nav tiesīga veikt nekādas procesuālās darbības, kas ir paredzētas LAPK IV sadaļā, tai skaitā vērtēt lietā esošos

pierādījumus, interpretēt tiesību normas, kas noteic atbildību par pārkāpumu, un konstatēt, vai pastāv /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, proti, ir konstatējams LAPK 200.1 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz noilgumu.

Rezolutīvā daļā:

Pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu, 275.panta trešās daļas 3.punktu un 289.16 pantu, tiesa

nosprieda:

izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 200.1panta pirmajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības

dienas.

Spriedums sastādīts 2019.gada 14.maijā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Zutis