Court convicts defendant of attempted murder and murder, sentencing to 15 years imprisonment for violent attacks.

Krimināllieta Nr.11094095715

Lietvedības Nr. K30-0621-17/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 28.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Z. Studente,

piedaloties prokuroram R. Sladzevskim,

apsūdzētā /pers. A/ aizstāvei zvērinātai advokātei S. Heidingerei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas,

116.panta un 116.panta.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja citas personas tīšas prettiesiskas nonāvēšanas (slepkavības) mēģinājumu, un konkrēti:

2015.gada 25.novembrī, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā plkst. 19.00, /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties

/adrese/, neapdzīvotas daudzdzīvokļu mājas 2.stāva dzīvoklī, kura vienā istabā dzīvoja /pers. A/ ar faktisko sievu, bet otrā istabā dzīvoja /pers. B/ ar

faktisko vīru, dusmu vadīts par to, ka kaimiņi nepiedāvā viņam alkoholu, labajā rokā turot cirvi, iegāja istabā, kurā atradās /pers. B/ ar faktisko vīru,

piegāja pie /pers. B/, kura tajā brīdī gulēja gultā, un slepkavības nolūkā ar spēku atvēzējoties ar cirvja cērtošo daļu tīši vienu reizi izdarīja cirtienu pa

/pers. B/ galvu, tas ir, dzīvībai svarīgu orgānu, nodarot cietušajai fiziskas sāpes. Tomēr /pers. A/ savu nodomu neizdevās realizēt līdz galam no viņa gribas

neatkarīgu iemeslu dēļ, jo viņa prettiesiskās darbības pārtrauca /pers. B/ faktiskais vīrs.

/pers. A/ prettiesisku darbību rezultātā /pers. B/ tika nodarīti šādi miesas bojājumi: cirsta brūce pieres kreisajā pusē, pieres kaula lūzums kreisajā

pusē, cietā smadzeņu apvalka plīsums, galvas smadzeņu sasitums, kuri pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušā

dzīvībai.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 116.pantā.

[2] /pers. A/ izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), un konkrēti:

2015.gadā, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, laika posmā no 2015.gada 24.novembra plkst. 16.00 līdz 2015.gada 25.novembra plkst.

19.06, /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties /adrese/, neapdzīvotas daudzdzīvokļu mājas 2.stāva dzīvoklī, kura vienā istabā dzīvoja /pers. A/

ar /pers. E/, dusmu vadīts slepkavības nolūkā ar cirvja cērtošo daļu ne mazāk kā 5 reizes tīši iecirta /pers. E/ labajā kājā, kā arī izdarīja ar cirvja dažādām

daļām ne mazāk kā 10 tīšus sitienus pa /pers. E/ galvu, krūšu kurvi, labo un kreiso roku, ķermeņa labo un kreiso sānu, labo un kreiso kāju, kaklu un

jostas rajonu, tas ir, dzīvībai svarīgiem orgāniem, nodarot cietušajai fiziskas sāpes.

/pers. A/ vardarbības rezultātā /pers. E/ tika nodarīti šādi miesas bojājumi: kombinēta galvas, krūšu kurvja, augšējo un apakšējo ekstremitāšu

traumas ar sistām brūcēm uz labās un kreisās rokas ar labā spieķa, elkoņa kaula un augšdelma kaula lūzumiem, kreisā rokas piektā delnas kaula lūzumu,

ar cirstām brūcēm uz labās kājas ar lielā un mazā lielakaula, augšstilba kaula lūzumiem, sistu brūci un ādas nobrāzumiem galvā ar asinsizplūdumu uz galvas

lēvera, galvas smadzeņu sasitumu, ar ādas nobrāzumiem un zemādas asinsizplūdumiem uz abām augšējām, apakšējām ekstremitātēm, krūšu kurvja,

galvas, kakla, jostas rajonā. Minētā trauma sarežģījās ar sekundāru mazasinību un šoku.

Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem kā apdraudoši dzīvību un atrodas cēloniskā sakarā ar

/pers. E/ nāves iestāšanos.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 116.pantā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 116.panta un 116.panta

neatzina.

Tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 116.panta un 15.panta ceturtās daļas un 116.panta ir pierādīta un

pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar inkriminēto apsūdzību, to kopumā un

savstarpējā saistībā ar visiem lietas materiāliem.

Par celto apsūdzību apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. F/ tika teikts, lai viņš aiziet uz veikalu nopirkt alkoholu, jo izrādījās, ka tā

bija par maz. /pers. F/ iedevis 4 EUR un 50 centus, lai /pers. F/ aiziet uz “točku” un nopērk alkoholu gan sev, gan apsūdzētajam ar /pers. E/. Alkoholu

lietojis, guļot gultā. /pers. E/ teica, ka vēlas uzsmēķēt. Nebija cigarešu, tādēļ aizgājis pie /pers. F/. Ar /pers. B/ nekad nav strīdējies. Bija saniknojies par

to, ka viņi ir nopirkuši alkoholu no veikala, bet apsūdzētajam un /pers. E/ atnesa alkoholu no “točkas”. Tādēļ sadusmojās un paņēma cirvi un gribēja

sadauzīt to pudeli, kas tika iegādāta veikalā. Konflikta rezultātā ar /pers. F/, netīšām trāpījis /pers. B/ ar cirvi pa galvu. Redzējis, ka /pers. B/ tek asinis.

Pieliecies un atvainojies /pers. B/. Pēc tam ar /pers. F/ sarokojās un atvainojās viens otram. Tad aizgājis pie /pers. E/. Nebija nodoma nogalināt /pers. B/.

Strīdējies ar /pers. F/, nevis /pers. B/. Faktiski naudu nepelnījis. To darīja /pers. E/. Ar /pers. E/ todien bija litrs alkohola. Todien nebijis stipri piedzēries.

No /pers. F/ istabas cirvi paņēmis /pers. F/, nevis viņš. Norādīja, ka viņa un /pers. F/ liecības atšķiras, jo viņiem bija saspringtas attiecības. Visu četru

gadu laikā, kamēr dzīvoja tajā mājā, ir sitis /pers. E/ aptuveni 2-3 reizes. Tas, ka sitis /pers.E/ ar priekšmetu, kas ir līdzīgs kokam, nav taisnība. Kaimiņu

/pers. F/ ir sitis, nav /pers. F/ sagriezis seju ar asu priekšmetu, nav draudējis /pers. F/, ka viņu vēlas nogalināt. /pers. B/ brūci nav redzējis, redzējis tikai

kā tek asinis. /pers. E/ bieži bļāva. Viņa parasti varēja ar kaut ko iemest un nepārtraukti bļaut. Nav novērojis vai alkohola ietekmē kļūst agresīvs. Nespēj

komentēt par /pers. E/ miesas bojājumiem, jo kad viņi lietoja alkoholu, viņai bija garš mētelis un neko nevarēja redzēt. Miesas bojājumus, kas tika

konstatēti /pers. E/, neesot nodarījis.

Tiesas izmeklēšanā liecinieks /pers. I/ liecināja, ka bija saņēmis izsaukumu uz Melngaiļa ielu, Rīgā. Norādītājā adresē atradās pamesta māja, kurā

ienākot iekšā bija tumšs, jo bija vēla vakara stunda. Tika norādīts uz vīrieti, kas ir sacirtis kaimiņieni. Vīrs, kas liecinieku ieveda ēkā, teica, ka ir sacirstās

sievietes civilvīrs. Jautājis apsūdzētajam, kādēļ viņš tā izdarīja uz ko viņš atbildēja, ka tādēļ, jo pārējie dzēra bez viņa. Norādīja, kur ir cirvis un teica, lai

ved viņu projām pēc kā liecinieks ar saviem darba kolēģiem veica nepieciešamās izmeklēšanas darbības. Apsūdzētais toreiz istabā sēdēja, bet vizuāli bija

manāms, ka viņš bija stiprā alkohola reibumā, tas bija saprotams arī no tā ka viņš nesakarīgi runāja. Apsūdzētajam jautājis, kur atrodas cirvis uz ko tika

norādīts, ka tas atrodās apsūdzētā istabā pie gultas starp sienu. Šajā istabā gultā gulēja sieviete ar noskūtu galvu, segu turēja virs sevis. Tur esošais cirvis

bija liels, uz tā bija asinis. Nebija šaubas, ka tas bija nozieguma ierocis, jo pēc būtības tur nebija cita cirvja. Cita priekšmeta nebija, kas derētu situācijas

aprakstam. Pratinājis cietušās civilvīru, kas ielaidis ēkā. Viņš teica, ka ar draudzeni nopirkuši šņabi, lai pavadītu divvientulībā vakaru, nesauca kaimiņu, jo

viņš, kad atnāk, parasti visu izdzer. Vakarā vienu brīdi atsprāgušas vaļā durvis, apsūdzētais ienācis un vairākas reizes iesitis draudzenei pa galvu ar cirvja

aso galu, izdzēris visu šņabi, atstājis tikai pus glāzi, paņēmis cigaretes un aizgājis. Norādīja cietušās civilvīra liecības bija jāuztver kritiski, jo viņš arī bija

alkohola reibumā. Liecināja, ka ar cietušo, kas atradās gultā, nerunāja, pajautāja, kas viņa tikai ir, jo neradās aizdomas, ka viņai būtu nepieciešama

palīdzība. Cietusī varēja jautāt pēc palīdzības, bet viņa to nedarīja. Cietušo speciāli papildus neapskatīja, jo nekas neliecināja, ka sievietei nepieciešama

palīdzība, kā arī nebija nekādu tiesību cietušajai līst zem segas vai vest viņu projām, jo incidents notika blakus istabā, kura dēļ liecinieks vispār tika

izsaukts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. I/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Tiesas izmeklēšanā Lieciniece/pers. J/ liecināja, ka bija izsaukums, bet viņa nebrauca uz notikuma vietu, jo strādāja pie citas lietas. Tika saņemta

informācija no dežūrdaļas par to, ka izsaukums ir saistīts ar to, ka kādā dzīvesvietā vīrietis ir sievietei iesitis ar cirvi pa galvu. Pēc tam lieciniece noformēja

aizturēšanas protokolu, kad apsūdzēto atveda uz iecirkni, kā arī lieciniece veica nopratināšanu. Norādīja, ka tiesas sēžu zālē atpazīst apsūdzēto.

Apsūdzētais toreiz teica, ka bija šokā, ka pārējie kopīgi lietoja viņa pirkto alkoholu un tad viņš aizgāja uz savu istabu, pēc tam viņš dzirdēja, ka kaimiņš ir

vēl nopircis alkoholu un nav viņu paaicinājis, par ko apsūdzētais ir palicis dusmīgs un aizgājis uz istabu pie viņiem un sitis, kur pagadās, bet nevarēja

paskaidrot, vai zina kam ir trāpījis. Apsūdzētais nenoliedza savas darbības. Viņš bija alkohola reibumā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /pers. J/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Liecinieks/pers. L/ liecināja, ka par izsaukumu uz Melngaiļa ielu, kas ir pamesta ēka, sākotnējā informācija bija tāda, ka personai ir iesists ar cirvi.

Kad ieradās, notikuma vietā bija jau ātrā palīdzība tur un cietusī, kurai bija brūce galvā. Cietusī apgalvoja, ka kaimiņš viņai nodarījis pāri. Blakus istabā

atrada cirvi. Gultā zem segas gulēja cita sieviete, kas neuzturēja kontaktus ar citiem. Nākamajā dienā uzzināja, ka viņa ir mirusi, bet tajā vakarā viņa

neteica, ka viņai kaut kas būtu noticis. Melngaiļa ielā, Rīgā atradās 4 personas, kas bija iekārtojušas savu dzīvesvietu. Runājis ar apsūdzēto, cietušo

sievieti, kurai bija galvā brūce un pāris vārdus pārmija ar sievieti, kas atradās vienā istabā ar apsūdzēto. Persona, kurai bija miesas bojājumi, teica, ka

viņa un dzīvesbiedra istabā ienāca kaimiņš un iesita viņai. Civilvīrs liecināja, ka viņi istabā mierīgi ir sēdējuši un iepriekš bija kopīga alkohola lietošana ar

kaimiņu. Kad pasākums beidzies, aizgājuši katrs pa savām istabām un tad pēc laika atnāca apsūdzētais un vienkārši ir uzbrucis. Sieviete zem segas teica,

ka ir bijuši kopā un dzēruši un par apsūdzēto neko neteica, ka viņš būtu bijis agresīvs. Apsūdzētais teicis, ka ir traucējuši kaimiņi, kas ir skaļi uzvedušies,

tādēļ apsūdzētais ir aizgājis palūgt, lai uzvedas klusāk. Apsūdzētais teica, ka aizgājis pie kaimiņa, lai pateiktu, lai uzvedas klusāk. Cirvis atradās apsūdzētā

istabā zem gultas. Uz cirvja bija redzamas asinis. Jautājis apsūdzētajam, kādēļ asinis ir uz cirvja, bet viņš neko neatbildēja. Apsūdzētais bija redzamā

alkohola reibuma stāvoklī. Apsūdzēto personu aizturēja, izsauca operatīvo grupu, kas veica tālākās darbības. Ar cietušo tajā brīdī strādāja medicīnas

darbinieki, ar kolēģiem tikai jautājis kā tas noticis. Ssieviete otrajā istabā par neko nesūdzējās, palīdzība nebija vajadzīga. Sieviete sakarīgi atbildēja,

ņemot vērā alkohola reibumu, kādā visi bija. Nebija redzamas arī nekādas asins pēdas. Cirvi uzreiz pamanījis kā iegājis dzīvoklī. Nākamajā dienā

aizvedis tikai ekspertus uz notikuma vietu, pats negāja iekšā. Ēkā bija tumšs, gāja ar lukturiem iekšā istabā. Māja bija nepabeigtā stāvoklī, tur durvīm

nebija rokturu u.tml.

Liecinieks/pers. M/ liecināja, ka bija atbraucis pie sievietes, kurai bija iesists ar cirvi pa galvu un nākamajā dienā tur tika atrasts līķis. Neatceras

datumu, kad tas notika, bet kā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājs saņēma izsaukumu par galvas traumu. Tur atradās paciente ar

galvas traumu. Brūce bija galvā, kreisajā pusē. Telpā bija praktiski tumšs, dega viena svece. Cietušajai tika sniegta palīdzība, šoferis spīdināja gaismu, jo

pārsējis galvu, jo bija stipra asiņošana. Vēlāk atnāca policijas darbinieki un viņi jautāja kungam, kas atradās telpā, kas ir noticis, kur ir tas cilvēks, kurš

iesita sievietei pa galvu. Norādījis, ka blakus telpā, kur arī policijas darbinieki arī aizgāja. Ar kolēģiem ielika pacienti krēslā un aizveda projām. Vīrietis,

kas viņus sagaidīja, teica, ka pacientei iesita ar cirvi, bet vairāk neko neatceras. Tas viss notika ļoti sen, atceras, ka brūce bija diez gan liela. Brūce bija

galvas augšā, pieres kreisajā pusē bija iecirsts, virs uzacs. Neatceras pašu brūci, bet atceras, kur apmēram bija asins pleķis. Redzējis tikai pacientu un

vīrieti, kas viņu sagaidīja, un policijas darbiniekus. Citas personas neredzēja, apsūdzēto pirmo reizi redzēja tikai iepriekšējā tiesas sēdē. Uz to brīdi, kad

bija ar savu kolēģi, neviens neiegāja otrajā istabā, jo lieciniekam ar kolēģiem bija krēsls, kas ir jānes divatā un trešais nesa gaismu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. M/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Lieciniece/pers. O/ liecināja, ka tas notika pirms gada. Pienāca izsaukums ātrajai palīdzībai, bija cirsta brūce galvā. Viņus sagaidīja vīrietis. Tā bija

daudzstāvu māja, kur vajadzēja kāpt uz 2 stāvu. Vīrietis, kas viņus ielaida, aizgāja istabas otrā galā, kur bija svece. Cietušajai tika ievadīta katetra, šoferis

turēja apgaismojumu. Ieradās pēc tam policija un viņi paspēja tikai pajautāt brigādes numuru. Tikai vēlāk pēc tam uzzināja, ka vainīgais atradās otrajā

istabā. Cietušajai brūce bija ovāla veida, kreisajā pieres pusē, stipri asiņojoša. Brūce bija liela un dziļa. Bija grūti pateikt brūces formu, jo tā bija stipri

asiņojoša. Cietusī bija pie samaņas, bet alkohola reibumā. Viņa negribēja braukt uz slimnīcu. Par pašu notikumu viņa teica, ka ienāca kaimiņš un iesita

viņai pa galvu un aizgāja. To viņa atkārtoja visu laiku. Vīrietis, kas liecinieci un kolēģus sagaidīja, piekrita sievietes teiktajam. Istaba bija tumša, istabas

tālajā galā, labajā pusē bija galds ar sveci. Ienākot istabā priekšā bija liels balts matracis ar baltiem palagiem, bet vēl vienas durvis atradās sievietei aiz

muguras kreisajā pusē. Kāpnes ēkā bija sliktā stāvoklī. Bija atbraukuši 2 mediķi un šoferis. Apsūdzēto, kas tagad sēž tiesas sēžu zālē – neredzēja.

Liecinieks/pers. P/ liecināja, ka atceras, ka bija izsaukums par to, ka sievietei pārsista galva. Izsaukums bija uz pamestu māju. Kolēģi aizgāja uz

pamesto māju, bet viņš palika. Ēkā vajadzēja ienākt caur arku, vēlāk arī uzgāja augšā. Ēkā gāja iekšā ar lukturiem, jo apgaismojuma tur nebija. Mediķu

brigāde arī tur jau bija. Kolēģi paskaidroja, ka vainīgā persona ir otrajā istabā. Mediķi sniedza pirmo neatliekamo palīdzību. Telpā bija atvērtas durvis uz

otro istabu, gultā gulēja sieviete un sēdēja vīrietis. Apsūdzētais sēdēja uz gultas kreisajā pusē. Pret viņu bija maziņš galdiņš un dega svece maziņa, aiz

vīrieša gulēja sieviete zem segas. Apsūdzētais teica, ka viņš to nav darījis – ievainojis /pers. B/, teica, ka dzēra kopā. Parunājot ar personu, kas izsauca

ātro palīdzību, tā teica, ka kopā visi ir dzēruši un tad sastrīdējās par ko apsūdzētais iesita viņa civilsievai. Cietušo aizveda uz mašīnu un pārējie palika tajā

istabā. Uz rokām un biksēm šķiet bija asins pēdas. Istabā ieraudzījis, ka tur pie loga, kur gultai kāja, uz grīdas bija cirvis uz kā bija asins pēdas.

Apsūdzētais tad bija alkohola reibumā un nevarēja saprast ko runā. Sieviete, kas bija zem segas paskaidroja, nav bijusi otrā istabā un neko nav

redzējusi. Ar cietušo sievieti personīgi nerunāja. Sieviete gulēja zem segas, segu turot pie zoda. Viņa kustējās. Pie gultas varbūt lejā bija tukšas pudeles.

Atceras, ka ēkai bija vecas kāpnes. Atceras, ka pirmajā istabā, kur atradās brigāde, uz gultas bija asinis. Apsūdzēto aizveda projām no notikuma vietas,

cirvis palika turpat. Cietusī arī runāja, nekas neliecināja, ka viņai kaut kas būtu noticis. Tika jautāts vai viņu sit, viņa atbildēja, ka jā, bet viņa atteicās

rakstīt iesniegumu par to. Otrajā dienā pēc notikušā liecinieks bija notikuma vietā. Otrajā dienā uz gultas tika atrasta mirusī sieviete. Nebija tā, ka viss

bija asinīs. Redzams bija, ka miesas bojājumi gūti iepriekšējā dienā. Neatceras vai sega ar ko bija apsegta mirusī sieviete, bija ar asins traipiem.

Iepriekšējā vakarā neapskatījis cietušo, kas gulēja otrajā istabā gultā, jo viņa neko neteica, nenorādīja, ka būtu tāda vajadzība. Tika jautāts vai viņai

nepieciešama medicīniskā palīdzība no kā viņa atteicās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. P/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Liecinieks/pers. S/ liecināja, ka tas notika gadu vai divus atpakaļ, bija izsaukums uz Melngaiļa ielu, Rīgā. Kad atbrauca, tur jau bija neatliekamās

medicīniskās palīdzības brigāde, kas palīdzēja cietušajai. Redzējis daudz asiņu un visdrīzāk, ka ievainota bija galva. Bija informācija, ka ir izmantots

aukstais ierocis konflikta laikā. Tika aizturēts apsūdzētais un ar grupas rīkojumu, apsūdzēto nogādāja uz iecirkni. Apsūdzētais bija stiprā reibuma stāvoklī,

ejot uz mašīnu, viņš bija jāpietur. Cirvis netika aizskarts. Asins traipi bija acīmredzami. Kad atbrauca, satika ātrās medicīniskās palīdzības darbiniekus.

Nezina vai viņi runāja ar /pers. E/. Komunikācija notika telpās. Par notikušo /pers. E/ neko daudz nestāstīja, atbildēja īsi un konkrēti, neatceras, kurš

pārbaudīja /pers. E/ identitāti. Tika izmantoti lukturi, lai orientētos telpā. Par /pers. E/ vizuāli nekas nelikās aizdomīgi. Asins traipi bija uz cirvja, citur īpaši

netika manīti, vienīgi telpā, kur bija sieviete ar pārsisto galvu. Sega /pers. E/ bija sausa un tīra un cirvis atradās gultai labajā pusē. Otrajā dienā viss bija

sakopts telpās. Naktī likās, ka tur bija tā kā netīrāks. To visu satīrīja cietušās civilvīrs. Cietusī, kas bija zem segas, runāja ar apsūdzēto, grozīja galvu. Ļoti

klusi viņa runāja, nelikās, ka viņai būtu bijušas grūtības elpot. Apsūdzētais streipuļoja. Telpās atrodoties, apsūdzētais sēdēja.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. S/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Liecinieks/pers. U/ liecināja, ka bija zināms, ka vīrietis ar cirvi sievietei ir iesitis pa galvu. Gultā atradās iespējams apsūdzētā sieva. Daudz nesaprata

no notikušā, jo krievu valodu labi nepārvalda. Tas viss notika laiku atpakaļ. Redzējis cirvi. Braucis aizturēt aizdomās turamo. Atpazīst apsūdzēto arī

tiesas sēžu zālē, norādot, ka viņš ir mazliet mainījies. Ar apsūdzēto vairāk runājās kolēģi. /pers. E/ gulēja gultā, runājās ar apsūdzēto, likās, ka strīdas.

Sieviete bija veca. Likās, ka viņa ir reibuma stāvoklī. Visa saruna notika krieviski. Cietusī mazliet kustējās, telpa tur bija diez gan maza. Cirvis atradās pie

gultas. Cirvis atradās gultas galā, kas sanāk sievietei kājgalī. Telpās atradās neatliekamās ātrās palīdzības darbinieki, vēl viena sieviete un vēl viens vīrietis.

Viņi runāja krieviski, tādēļ liecinieks sarunās īpaši neiedziļinājās. Apsūdzētais bija piedzēries, slikti gāja. Sieviete, kas atradās gultā, nelūdza pēc

palīdzības, necēlās. Viņa bija maziņa, tāda kā badā bijusi, dzīvoklī bija sveces iedegtas, tika izmantoti lukturi, ko uzspīdināja arī sievietei, kas atradās

gultā. Nākamajā dienā uz šo adresi liecinieks aizveda tiesu mediķi. Bija apstulbis no tā, ka sieviete, kas iepriekšējā dienā atradās gultā, tad gulēja uz

zemes. Sievietei kājas bija tuvāk cirvim. Istabā atradās galds un uz tā bija sveces. Likās, ka cilvēki ir badā dzīvojuši un iedzēruši. Nelikās, ka /pers. E/

būtu grūtības elpot. Sega bija sausa. Ar lukturiem tika izspīdināta istaba un cirvis netika aiztikts. Sieviete, kas gulēja uz grīdas bija tā pati sieviete, kas

iepriekšējā dienā gulēja zem segas. Iepriekšējā dienā sieviete visu laiku centās iekārtoties ērtāk gulēt gultā – tādas bija viņas kustības.

Lieciniece/pers. V/ liecināja, ka atceras, ka bija izsaukums no rīta ap plkst.9.00 uz adresi, kur bija gandrīz sabrukusi māja. Ēkas otrajā stāvā vīrietis

rādīja uz sievieti, kas gulēja uz grīdas bez dzīvības pazīmēm. Sieviete gulēja uz vēdera. Sētnieks teica, ka pa nakti dzirdējis kliedzam sievieti, viņš nebija

aizgājis apskatīties, kas notiek, bet no rīta bija aizgājis tur paskatīties un konstatējis, ka sieviete guļ uz grīdas bezsamaņā, kādēļ arī izsauca ātro palīdzību.

Lieciniece uz izsaukuma brīdi biju sanitārs, tādēļ neko nekonstatēja, jo tas ir ārsta kompetencē. Ārsts konstatēja personas nāvi, tas tika konstatēts vizuāli.

Lieciniece liecināja, ka atceras, ka kāja bija salauzta apakšstilba rajonā. Nokrītot sieviete nevarēja gūt šīs brūces, kas liecināja, ka nāve bijusi vardarbīga.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /pers. V/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tiesas sēdē tika nolasītas cietušās /pers. B/ (lietas 1.sējums, 21.-23.lapa, 27.-30.lapa, 31.-

32.lapa, 33.-35.lapa, 151.-151.lapa) un liecinieka /pers. F/ (lietas 1.sējums, 131.-132.lapa, 133.-135.lapa, 136.-137.lapa, 142.-143.lapa; 144.-

146.lapa) pirmstiesas procesā sniegtās liecības.

Cietusī/pers. B/ pirmstiesas procesā liecināja, ka aptuveni kopš 2012.gada augusta dzīvo pēc adreses /adrese/ /. Otrajā stāvā ir divas istabas, vienā

istabā dzīvo ar savu faktisko vīru /pers. F/, otrajā istabā apmēram 3 gadus dzīvo /pers. A/ ar faktisko sievu /pers. E/ (kaut saucot viņu Ļena). /pers. A/

personas kodu nezina, bet var atpazīt viņu pēc frizūras, pēc liela deguna formas un kopējiem sejas vaibstiem./pers. E/ varētu atpazīt, jo nezina viņas

uzvārdu, bet zina, ka viņas dzimšanas diena ir 11.augustā, un viņai jau ir 53 gadi. /pers. E/ arī teica, ka viņa esot no Jelgavas. 2015.gada 25.novembrī

kopā ar /pers. F/ sēdēja savā istabā, tas bija aptuveni plkst.18.45, kad istabā ieskrēja kaimiņš /pers. A/, kuram rokās bija cirvis, cirvis bija labajā rokā

un pacelts uz augšu. No sākuma /pers. A/ piegāja pie /pers. F/ un sāka uz viņu kliegt, lai /pers. F/iedotu viņam iedzert alkoholu un kaut ko pasmēķēt.

/pers. F/ šajā laikā sēdēja uz krēsla, šajā laikā gulējusi uz gultas. Kad ieraudzījusi, ka /pers. A/ turēja cirvi uz augšu tieši aiz asmens, tad iekliegusies /pers.

A/ nolikt cirvi, ka var atgadīties kas slikts. Pēc kā atguvusies brīdī, kad jau atbrauca ātrā palīdzība, uz rokām bija asins, un blakus bija dvielis. Sitiena un

fakta, ka /pers. A/ gāja uz viņas pusi, neredzējusi. Bet vairs neviens, izņemot /pers. A/, to nevarēja izdarīt. Vienkārši, kad pateikusi /pers. A/

nomierināties, pagriezusi galvu uz citu pusi. Kad jau bijusi atvesta uz slimnīcu, tad /pers. F/ pateica, ka /pers. A/ ar cirvi iesita pa galvu no kreisās puses.

Sakarā ar šo ir nodarīts fiziskais kaitējums, lūdz saukt /pers. A/ pie kriminālatbildības. 2015.gada 26.novembrī uzzinājusi no /pers. F/, ka viņš atrada

/pers. E/) mirušu viņas istabā. Vēlas liecināt, ka pēdējo reizi redzējusi /pers. E/ 2015.gada 25.novembrī no rīta, pēc tam, liekas, dzirdējusi viņas balsi aiz

sienas. Pēc sitiena pa galvu slikti atceras tās dienas notikumus. Atceras, ka gulējusi uz gultas labajā pusē, /pers. A/ ar asu cirvja stūri vienu reizi iesita

kreisajā galvas pusē. Atceras, ka tobrīd uz galvas bija cepure. Kā viņš iesita ar cirvi, neatceras precīzi (no augšas vai no apakšas), bet atceras, ka tas

bija ass cirvja stūris. Pēc sitiena neko neatceras. Atceras, ka vēlāk pamodusies reanimācijā. Nepieprasīja nedz materiālo zaudējumu, nedz morālo

kaitējumu, Jo /pers. A/ nav naudas ko samaksāt. Ārstēšanu turpināja klīnikā pēc adreses Katoļu ielā 57. Tur vēl nav bijusi, bet tuvākajā laikā iešot mainīt

šuves. Paskaidroja, ka /pers. E/ pēdējo reizi redzējusi dienu pirms tam, kā /pers. A/ iesita ar cirvi, tas bija otrdien 2015.gada 24.novembrī, apmēram ap

12.00. Viņa ienāca istabā un palūdza šalli vai lakatu. Pateikusi, ka nekā tāda nav. Viņa pateica, ka ies ubagot naudu. /pers. E/ bija ģērbusies garā

lietusmētelī uz tā asins pēdas nebija. Viņa par sāpēm nesūdzējās. Uz sejas nekādu miesas bojājumu pēdu nebija. Atgriezās viņa apmēram ap 16.00, tieši

neatceroties. Neredzēja kā viņa atgriezās, tikai dzirdējusi viņas balsi sarunājoties. Tā, kā viņu neredzēja (kad viņa atgriezās), nezina vai viņai bija miesas

bojājumi. Viņu pēdējo reizi redzēja 2015.gada 24.novembrī, kad viņa ienāca palūgt šalli un ar viņu vizuāli viss bija kārtībā. Vairāk, pēc tam neredzējās.

Kad viņa 2015.gada 24.novembrī atgriezusies, viņa gāja uz savu istabu, tur bija tikai /pers. A/. Dzirdējusi, kā viņi sarunājās, dzēra alkoholiskus dzērienus

(pēc sarunas konteksta). Neatceras vai viņiem tajā dienā bija strīdi. Pēdējais strīds, kas viņiem bija, bija pirms tam, viņa atnākusi pie viņiem gulēt. Tas

bija pēdējais strīds, ko atceras. /pers. E/ žēlojās, ka viņai sāp ribas, bet viņas ķermeni neredzēja, viņa neizģērbās. Neredzēja, kad viņa atgriezās, pēc

sarunas bija saprotams, ka ar viņu viss kārtībā, viņa nežēlojās, viss bija klusi, bez skandāliem. Viņa atgriezās no ielas, kur ubagoja naudu, visticamāk pie

viesnīcas Latvija, viņa tur parasti ubago. Viņa vienmēr tur saņem naudu, konkrēti nezina, bet domā, ka arī tajā reizē viņa atnesa naudu. /pers. A/, kad bija

skaidrā prātā viņu nekad nesita. Parasti viņš viņu sita un kļuva agresīvs, kad bija piedzēries. Kad viņa sestdien atnāca nakšņot, viņa pateica, ka /pers. A/

viņu sasita ar koku pa ribām. Viņa gulēja uz kreisajiem sāniem, viņai sāpēja labais sāns. Viņa neteica, ka viņš sita arī pa citām ķermeņa daļām, nejautāja.

/pers. E/ pazīst apmēram trīs gadus, pazina viņu ar vārdu /pers. E/, apmēram trīs gadus pazīst, arī /pers. A/. Vienlaicīgi sākuši dzīvot kaimiņos pamestā

ēkā /adrese/, otrajā stāvā. Liecināja, ka /pers. A/ un /pers. E/ gandrīz katru dienu lietoja alkoholiskos dzērienus, parasti “krutku”. Katru reizi, kad viņi

dzēra /pers. A/ sita. Pati redzējusi kā /pers. A/ sita ar spieķi. /pers. E/ tādās reizēs gājusi pie viņiem palikt pa nakti vai jautājusi /pers. F/, lai atver vārtus

un izlaiž viņu ārā. Liecināja, ka neskatoties uz to, ka ēka ir pamesta, ieejas vārti ir slēdzami ar atslēgu un neviens ēkā iekļūt nevar. Ēkā dzīvojuši četratā.

Tad, kad /pers. E/ pameta ēku, viņa pēc konfliktiem varēja nebūt nedēļu vai divas. Dažkārt, kad /pers. A/ bija piedzēries, viņam bija konflikti ar /pers.

F/. Vienreiz /pers. A/ sagriezis /pers. F/seju ar nazi, bet par to policijai nav ziņojuši. /pers. E/ divus gadus atpakaļ, savā dzimšanas dienā, bija kritusi pa

kāpnēm. 21.un 22.novembrī /pers. E/ palikusi nakšņot pie viņiem, jo /pers. A/ viņu bija atkal piekāvis. /pers. E/sāpēja labais sāns, viņa nevarēja

pagriezties. 23.novembrī viņa aizgāja atpakaļ pie /pers. A/ gulēt. 25.novembrī nav viņu vispār redzējusi, bet dzirdēja, kā viņi istabā sarunājas. To, ka

/pers. A/ ar cirvi sistu /pers. E/ nav redzējusi,/pers. E/ arī neko tādu nav stāstījusi. Nākamajā dienā /pers. F/ slimnīcā apciemojis un stāstījis, ka iegājis

/pers. E/ istabā, /pers. E/ gulēja uz grīdas un neatbildēja. Teicis, ka viņam jāiet izsaukt policija. /pers. E/ un /pers. A/ istabā praktiski negājusi. Dažreiz

nesa /pers. A/ kafiju, bet /pers. E/ tajā brīdī istabā nav bijusi.

Liecinieks /pers. F/ pirmstiesas procesā liecināja, ka dzīvo civillaulībā ar /pers. B/ jau trīspadsmit gadus. Jau apmēram sešus gadus siltajos mēnešos

dzīvo pamestā mājā /adrese/ stāvā. Pa ziemu dzīvo patversmē. Apmēram 4 gadus kaimiņu istabā dzīvo /pers. A/ ar draudzeni. /pers. A/ ir slimas kājas,

tāpēc viņš visu laiku lūdz kaut ko izdarīt. Liecināja, ka starp viņu un /pers. A/ ir sliktas attiecības, kad /pers. A/ ir piedzēries, viņš kļūst nenormāls. Viņš

regulāri piekauj savu draudzeni. 25.novembrī ar draudzeni klausījušies mūziku, izdzēruši 0,5 l alkohola, vakarā aizgājis nopirkt vēl vienu pudeli. Kad

izdzēruši pa glāzītei, atvērās durvis un istabā ienāca /pers. A/, viņa rokā bija liels cirvis, viņš ar cirvi iesita /pers. B/ pa galvu. Pieprasīja iedzert un uzpīpēt.

Izdzēra četras glāzītes, apmēram 250 grami degvīna un aizgājis uz savu istabu. /pers. B/ tajā laikā gulēja gultā, viņa bija samaņā un viņai tecēja asinis.

Kad /pers. A/ aizgājis, aizskrējis un tuvumā esošo stāvlaukumu un palūdzis apsargu izsaukt ĀMP. /pers. B/ visu laiku bija pie samaņas, bet neko neteica.

Kad /pers. B/ aizveda, atgriezies istabā un savācis visas asiņainās drēbes. Cirvi, ar kuru /pers.A/ iesita /pers. B/, bija paslēpis, bet pēc viņa lūguma

atdevis. Kāpēc /pers. A/ iesita /pers. B/ pa galvu, nezina, viņš vienkārši esot nenormāls cilvēks. Liecināja, ka /pers. A/ gribēja iedzert, bet viņš ar sievu

lietojis alkoholu – degvīnu, un /pers. A/ ieskrēja, iesita sievai ar cirvi. Liecināja, ka, tad kad atbraukusi policija, /pers. E/ jau trīs dienas gulējusi un

nestaigājusi, dienā un naktī visu laiku kliegusi, /pers. A/patstāvīgi sitis viņu, viņa kliegusi: “/pers. A/, nepieskaries man!”. Neredzējis vai /pers. E/ bija

bojājumi. Kad /pers. A/ir piedzēries, viņš paliek agresīvs vairākkārtēji ir sitis /pers. E/. kliedzis, ka nositīs ar cirvi. /pers. E/ bieži kliegusi, lai nesitot viņu.

/pers. A/ /pers. E/ bieži sitis ar mietu, vienu reizi ar spieķi. Liecināja, ka 25.novembrī /pers. A/ pasaucis pie sevis un iedevis naudu 4,50 EUR, lai

nopērkot trīs pudeles 0,5 l “krutkas”. Točkās “krutku” tirgojot pa 1,50 EUR. Viena pudele bija paredzēja par to, ka aizgājis pakaļ uz točku, bet pārējās

divas bija domātas /pers. A/ ar /pers. E/. Liecināja, ka tad, kad bijis iegājis pie /pers. A/, /pers. A/ pateicis, ka /pers. E/ tagad nevarot piecelties un

čurājot uz vietas, un parādījis sarkanu bļodu, kas bija domāts kā naktspods. Neko vairāk nestāstījis un nejautājis. Liecināja, ka /pers. A/ sitiens ar cirvi

/pers. B/bija mērķtiecīgs, pēc sitiena atņēmis cirvi /pers. A/. Viņš nepretojās. Teicis lai nomierinās un ielējis /pers. A/ glāzi šņabja un iedevis uzpīpēt.

Cietušā un liecinieku liecības papildina lietas materiālos iekļautie rakstveida pierādījumi, kuri arī pierāda apsūdzētā vainu, un konkrēti:

- 2015.gada 25.novembra apskates protokols ar plānu-shēmu un fototabulu, no kura izriet, ka notikuma vieta ir istaba dzīvoklī, otrajā stāvā,

pamestā neapdzīvotā četrstāvu mājā /adrese/. Lai nokļūtu dzīvoklī no /adrese/ jāiet vātrūmē, kur tās kreisajā pusē ir viena no ieejamām mājā. Pa betona

pussabrukušiem pakāpieniem jāuzkāpj uz otro stāvu, kur atrodas viens dzīvoklis. Dzīvoklī nogriežoties pa kreisi nokļūstams istabā, kur mētājas dažādi

gruži. Istabas kreisajā pusē ir divas durvis, kas ved uz divām istabām, Pirmā istaba ir notikuma vieta. Istabā pie kreisās sienas ir krēsls, galdiņš. Taisni

logs. Pie labās sienas uz grīdas matracis ar gultas veļu. Gultas veļa izjaukta, izmētāta pa gultu. Tālāk pie sienas dažādi maisi. Vienā no maisiem ir palags,

piesūcināts ar asinīm līdzīgu vielu. Otrā istabā pie kreisās sienas ir galds. Taisni gulta. Pie labās sienas dažādi gruži, logs. Starp gultu un labo sienu uz

gružiem mētājas cirvis. Cirvis ir apmēram 50 cm garš ar paštaisītu kātu. Kāta gals pirms cirvja ir notīts ar pelēku izolācijas lentu. Cirvja pieta daļa ir

nosmērēta ar asinīm līdzīgiem traipiem, kā arī šādi traipi ir uz roktura. Apskates laikā tika izņemts cirvis. (lietas 1.sējums, 11.-15.lapas);

- 2016.gada 4.janvāra tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums Nr.39-3888 par dzīvas personas tiesu medicīnisko ekspertīzi, kurā ir secināts, ka

cietušajai /pers. B/ konstatēti šādi miesas bojājumi – cirsta brūce pieres kreisajā pusē, pieres kaula lūzums kreisajā pusē, cietā smadzeņu apvalka

plīsums, galvas smadzeņu sasitums; minētie miesas bojājumi varēja rasties 2015.gada 25.novembrī, cērtoša priekšmeta iedarbības rezultātā, iespējams ar

cirvi, lēmumā norādītajos apstākļos un pēc sava rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušās dzīvībai (lietas 1.sējums, 45.-

46.lapa);

- 2015.gada 7.decembra daktiloskopisko ekspertīzi, no kuras izriet, ka uz ekspertīzē iesniegtā objekta (cirvja) papilārlīnijas pēdas nav konstatētas

(lietas 1.sējums, 49.-50.lapa);

- 2015.gada 18.decembra lietisko pierādījumu tiesu medicīnisko ekspertīzes atzinumu Nr. 231, no kura izriet, ka uz cirvja, kas izņemts notikuma

vietā /adrese/, atrastas asinis un noteikts to DNS profils. Salīdzinot iegūto DNS profilu ar /pers. B/ DNS profilu, tika konstatēta atšķirība, tātad asinis

šajā objektā nevarēja rasties no /pers. B/ (lietas 52.- 54.lapa);

- 2015.gada 25.novembra NMP izsaukuma elektronisko karti, no kuras izriet ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde sniedza palīdzību

2015.gada 25.novembrī izsaukumā /adrese/, /pers. B/ (lietas 1.sējums, 56.lapa);

- 2015.gada 17.decembra Valsts policijas sniegto informāciju par to, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kārtības policijas pārvaldes

Operatīvās vadības biroja 1.nodaļā 2015.gada 25.novembrī plkst.19.02 tika saņemta informācija no ĀMP 113 par to, ka /adrese/, tika piekauta sieviete

– /pers. B/ (lietas 1.sējums, 59.-62.lapa);

- 2015.gada 26.novembra neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapu Nr.0803 no kuras izriet, ka /adrese/, neapdzīvotā mājā, 2 stāvā, visur

apkārt ir asins pēdas, nezināma persona guļ uz grīdas, starp gultu un skapīti, uz muguras, zem galvas palikts spilvens, apsegta ar segu, bikses novilktas

līdz potītēm. Bioloģiskā nāve ar vardarbības pazīmēm (lietas 1.sējums, 65.lapa);

- 2015.gada 26.novembra apskates protokolu un fototabulu, no kura izriet, ka apskate tika veikta gaišā diennakts laikā, dabiskā apgaismojumā.

Apskate tika veikta /adrese/, kur atrodas 4 stāvu mūra ēka, pamestā stāvoklī, kur kāpņu telpā uzkāpjot uz otro stāvu, atrodas dzīvoklis, kura durvis ir

atvērtas vaļā, durvis ir bez slēdzenes. Istabā aiz galda, starp galdu un dīvānu uz grīdas atrodas nezināms sievietes līķis, kurš atrodas guļus uz muguras, kur

galva ir pagriezta mazliet pa labi, ar seju pret grieztiem, un galvas kreisā puse, pieres daļa ir atspiesta pret dīvāna lejas daļu. Sievietes līķis atrodas

paralēli gultas malai. (1.sējums, lietas 67.-69., 73.-79.lapa);

- 2015.gada 26.novembra Valsts policijas kārtībnieka /pers. L/ ziņojumu, no kura izriet, ka 2015.gada 25.novembrī patrulējot tika saņemts

izsaukums uz /adrese/, kur noticis uzbrukums ar cirvi un tika aizturēta aizdomās turamā persona /pers. A/, kurš bija nodarījis miesas bojājumus sievietei

/pers. B/, kura tika nogādāta uz Stradiņa slimnīcu. Ēkā atradās /pers. F/, /pers. E/. /pers. E/ paskaidrojusi, ka neko redzējusi neesot, gulējusi gultā,

apsegusies. Paskaidroja, kad /pers. A/ lietojot alkoholu, kļūstot agresīvs un reizēm nodarot miesas bojājumus arī viņai. /pers. E/ par sāpēm nesūdzējās un

griezties policijā ar iesniegumu nevēlējās, pēc medicīniskās palīdzības nejautāja (lietas 1.sējums, 80.lapā);

- 2015.gada 27.novembra mirušās personas tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma Nr.1272 slēdzienu no kura izriet, ka /pers. E/ nāve iestājusies

no kombinētas galvas, krūšu kurvja, augšējo un apakšējo ekstremitāšu traumas ar sistām brūcēm uz labās un kreisās rokas ar labā spieķa, elkoņa kaula

un augšdelma kaula lūzumiem, kreisā rokas piektā delnas kaula lūzumu, ar cirstām brūcēm uz labās kājas ar lielā un mazā lielakaula, augšstilba kaula

lūzumiem, ar vairāku ribu lūzumiem, sistu brūci un ādas nobrāzumiem galvā ar asinsizplūdumu uz galvas lēvera, galvas smadzeņu sasitumu, ar ādas

nobrāzumiem un zemādas asinsizplūdumiem uz abām augšējām, apakšējām ekstremitātēm, krūšu kurvja, galvas, kakla, jostas rajonā. Minētā trauma

sarežģījās ar sekundāru mazasinību un šoku. Minētās līķa izmeklēšanas laikā konstatētas 5 cirstas brūces uz labās kājas, kuras varēja rasties no cērtoša

priekšmeta, kuram bija relatīvi liela masa un asa ne mazāk kā 70 mm gara mala. Labās rokas un kājas kaulu lūzumi, kā arī galvas trauma varēja rasties

cieta priekšmeta, kuram bija šķautnes un asi stūri, iedarbības rezultātā, iespējams, jau minētā cērtošā priekšmeta daļu iedarbības rezultātā. Ribu lūzumi,

zemādas asinsizplūdumi, ādas nobrāzumi varēja rasties trula-cieta priekšmeta iedarbības rezultātā. Ādas noskrāpējumi varēja rasties cietā priekšmeta asu

malu vai galu (stūru) iedarbības rezultātā. Minētie ievainojumi radušies daudzkārtējas iedarbības rezultātā, neilgi, visticamāk, vairākas stundas pirms nāves

iestāšanās un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kā apdraudoši dzīvību, un atrodas cēloniskā sakarā ar /pers. E/ nāves

iestāšanos. Tikai pēc miesas bojājumu lokalizācijas precīzi izteikties par cietušās un uzbrucēja savstarpējo stāvokli miesas bojājumu iegūšanas laikā

nevar. Ņemot vērā miesas bojājumu dažādu virzienu un izvietojumu vairākās ķermeņa daļās un virsmās, savstarpējais stāvoklis miesas bojājumu

nodarīšanas laikā ir mainījies. Cirstie ievainojumi labajā kājā lokalizējas aptuveni vienā virsmā un virzienā, arī vairāki galvas ievainojumi labā aizauss

apvidū lokalizējas blakus viens otram, kas var liecināt par to iegūšanu pie mazkustīga ķermeņa stāvokļa (piemēram, guļot) ar pavērstu labo pusi pret

uzbrucēju. Miesas bojājumi uz abu roku plaukstām un apakšdelmiem var liecināt par pasīvu aizsardzību (aizsegšanos pret sitieniem). Bez minētajiem

miesas bojājumiem, /pers. E/ līķa izmeklēšanas laikā tika konstatēti miesas bojājumi: zemādas asinsizplūdums labā zoda apvidū, ādas nobrāzumi labā

paura-pieres un kreisā vaiga apvidū, kuri varēja rasties trulu-cietu priekšmeta iedarbības rezultātā vairākas dienas pirms nāves iestāšanās un pēc sava

rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Ņemot vērā, /pers. E/ līķa izmeklēšanas laikā konstatētos miesas bojājumus, var secināt, ka pēc

minēto miesas bojājuma iegūšanas cietušajai varēja būt iespējama minimāla, ierobežota pārvietošanās; patstāvīgi staigāt sakarā ar labās kājas

ievainojumiem viņa nevarēja, tāpat nevarēja atbalstīties uz labo roku. Veicot aprēķinus pēc I-Ienssges nomogrammas, ņemot vērā līķa, ārējās vides

temperatūru un ķermeņa masu /pers. E/ nāve, visticamāk, varēja iestāties 6,8 h ±2,8 h pirms līķa rektālās temperatūras mērīšanas, kas notika

26.11.2015. pīkst. 14:07. /pers. E/ līķa asinīs un urīnā nav konstatēts etilspirts. /pers. E/ līķa asinīs un urīnā nav konstatēti barbiturāti, morfins, etilmorfīns,

diacetilmorfīns, kodeīns, dihidrokodeīns, papaverīns, kokaīns un tā metabolīti, efedrīns, brucīns, atropīns, skopolamīns, strihnīns, pahikarpīns, veratrīns,

hinīns, platifillīns, akonitīns, koniīns, rezerpīns, efedrons, pseidoefedrīns, dekstrometorfans, promedols, metadons, tramadols, benzheksols, fencikliclīns,

ketamīns, fentanils, buprenorfrns, amfetamīns, metamfetamīns, MDA, MDMA, MDEA, MBDB, difenhidramīns, diprazīns, zopiklons, zolpidēms,

zaleplons, dipiridamols, drotaveffns, klonidīns, 13-adrenoblokatori, tricikliskie antidepresanti, 1,4-benzocliazepīna, dibenzazepīna, pirazolona,

fenotiazīna, imizīna, butirofenona, tiolcsantēna, atvasinājumi. /pers. E/ līķa asinis pieder grupai /pers. E//pers. E/ līķa maksts, mutes dobumā un taisnās

zarnas saturā spermatozoīdi netika atrasti. (1.sējums, 81., 84.-, 85.-92.lapa);

2015.gada 18.decembra lietisko pierādījumu tiesu medicīnisko ekspertīzi Nr.230, no kuras slēdziena izriet, ka uz ekspertīzē iesniegtā cirvja, kas

izņemts notikuma vietā /adrese/, tika atrastas asinis. Veicot DNS izmeklēšanu tika noteikts sievietes DNS profils. Salīdzinot iegūto DNS profilu ar /pers.

E/ līķa DNS profilu, tika konstatēta sakritība, tātad asinis šajā objektā varēja rasties no /pers. E/. (lietas 1.sējums, 96.-99.lapa);

- 2016.gada 1.februāra lietisko pierādījumu tiesu medicīnisko ekspertīzi, no kuras slēdziena izriet, ka uz /pers. A/ labās un kreisās rokas nagu

nogriezumiem tika atrastas asinis. Veicot DNS izmeklēšanu objektos tika noteikts vīrieša DNS profils, kas izslēdz asiņu rašanās iespēju no /pers. E/. Uz

/pers. F/ labās un kreisās rokas nagu nogriezumiem asinis netika atrastas. (1.sējums, lietas 102.-104.lapa);

- 2016.gada 15.februāra lietisko pierādījumu tiesu medicīniskās ekspertīzes Nr.61B slēdzienu no kura izriet, ka uz cirvja, kas izņemts notikuma

vietā /adrese/, tika atrasti sviedri. Tika konstatēts, ka objektā sajaukti trīs vai vairāk cilvēku DNS starp kuriem vismaz viens ir vīrietis, kas nedod iespēju

izteikties par sviedru izcelsmi no konkrētas personas. ( lietas 1.sējums, 105.-106.lapa);

- 2015.gada 9.decembra /pers. E/ apģērbu izņemšanu (lietas 1.sējums, 107.-108.lapa);

- 2015.gada 9.decembra apskates protokolu (1.sējums, lietas 109.-117.lapa);

- 2015.gada 9.decembra apskates protokolu (1.sējums, lietas 118.-122.lapa);

- 2015.gada 8.janvāra lietisko pierādījumu tiesu medicīniskās ekspertīzes Nr.84/2015 slēdzienu, kurā norādīts, ka uz ādas fragmenta no nezināmas

sievietes, atpazītas kā /pers. E/ līķa labā augšstilba ir cirsta brūce, uz ādas fragmenta no nezināmas atpazītas kā /pers. E/, līķa labā augšstilba apakšstilba

apvidus ir četras cirstas brūces. Uz izmeklējamiem apģērba priekšmetiem un segas pārvalka auduma bojājumi netika konstatēti. Brūces uz izmeklētajiem

ādas fragmentiem ir nodarītas ar cērtošu priekšmetu, kuram bija relatīvi liela masa un asa ne mazāk kā 70 mm gara mala. Cirsto brūču uz ādas

fragmentiem no nezināmas sievietes, atpazītas kā /pers. E/, līķa nodarīšanas iespējamība nav izslēgta ar ekspertīzei nodotā cirvja asmeni. Cērtošā

priekšmeta identifikācija šajā gadījumā tika veikta pēc vispārējām pazīmēm. Uz izmeklējamiem apģērba priekšmetiem un segas pārvalka auduma

bojājumi netika konstatēti. Uz ekspertīzei nodotā džempera ir smērējumu, nospiedumu, piesūcinātu laukumu un pilienu, kas krituši uz horizontālu virsmu,

veida; uz apakšbiksēm ir smērējumu un nospiedumu veida; uz zeķubiksēm ir piesūcināta laukuma veida; uz melnām zeķēm ir nospiedumu un smērējumu

veida; uz baltas krāsas zeķēm ir piesūcinātu laukumu veida; uz elastīgās saites fragmenta ir nospiedumu, smērējumu un piesūcinātu laukumu veida; uz

sporta biksēm ir nospiedumu, smērējumu un piesūcinātu laukumu veida; uz segas pārvalka ir piesūcinātu laukumu, piesūcinātu laukumu ar notecējumiem,

nospiedumu, smērējumu, pilienu, kas krituši uz horizontālas virsmas, pilienu, kas krituši uz slīpas virsmas un haotiski izvietotu šļakatu veida asinīm līdzīgas

pēdas: Ja izmeklējamās pēdas ir asins pēdas, tad: a) piesūcinātie laukumi radās asins tecēšanas no asiņojoša avota (brūces) un auduma piesūcināšanās

rezultātā un (vai) audumam saskaroties ar virsmu pārklātu ar lielu asins daudzumu ar sekojošu auduma piesūcināšanu; b) piesūcinātie laukumi ar

notecējumiem radās asins tecēšanas no asiņojoša avota (brūces) un auduma piesūcināšanās rezultātā un (vai) audumam saskaroties ar virsmu pārklātu ar

lielu asins daudzumu ar sekojošu auduma piesūcināšanu un asiņu notecēšanu smaguma spēka ietekmē; c) nospiedumi un smērējumi ir radušies statiska

(pieskaroša) un dinamiska (slīdoša) kontakta rezultātā ar virsmu vai miesas daļu (daļām), priekšmetu (priekšmetiem), pārklātiem ar asinīm; d) pilieni, kas

krituši uz horizontālu virsmu, ir radušies asins lāsēm krītot smaguma spēka ietekmē no asiņojoša avota vai priekšmeta, pārklāta ar asinīm uz auduma

virsmu zem taisna leņķa (pielienu krišanas augstums uz džempera auduma - 25 - 70 cm, pielienu krišanas augstums uz segas pārvalka auduma - 20 - 40

cm); e) pilieni, kas krituši uz slīpu virsmu, ir radušies asins lāsēm krītot smaguma spēka ietekmē no asiņojoša avota vai priekšmeta, pārklāta ar asinīm uz

auduma virsmu zem aptuveni 25°- 45° leņķa no 30 - 80 cm liela augstuma; f) šļakatas ir radušās asins lāšu krišanas rezultātā ar papildus kinētisku

paātrinājumu, precīzāk izteikties par šo pēdu rašanās mehānismu nav iespējams to nelielā skaita un haotiskā izvietojuma dēļ. Ieapaļas formas pilienu veida

asinīm līdzīgas radušās labajai rokai atrodoties horizontālā stāvoklī, pārējās ekspertīzes gaitā konstatētās asij līdzīgās pēdas uz apģērba priekšmetiem

varēja rasties cietušajai atrodoties jebkurā stāvoklī (stāvus, guļus, sēdus, utt.) (1.sējums, 123.-130.lapa).

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta un 128.panta otrajā noteikto, ka to cik ticamas ir

pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā

sakarībā, ievērojot arī Kriminālprocesa likuma 128.panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības

pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Krimināllikuma 116.pantā paredzēta atbildība par tīšu prettiesisku citas personas nonāvēšanu (slepkavību).

Slepkavība ir prettiesiska iedarbība uz dzīvu cilvēku un uzskatāma par pabeigtu ar cietušā nāves iestāšanās brīdi. Obligāta objektīvās puses pazīme

ir cēloņsakarība starp vainīgās personas nodarījumu un cietušā nāves iestāšanos. No subjektīvās puses slepkavību var izdarīt kā ar tiešu, tā ar netiešu

nodomu.

Saskaņā ar Augstākās Tiesas 2009/2010.gada tiesu prakses apkopojuma „Tiesu prakse krimināllietās par slepkavībām (Krimināllikuma 116.-

118.pants)” atziņām, slepkavības mēģinājumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Ja vainīgajam ir vienalga, vai cietušā nāve iestāsies vai neiestāsies, viņam

jāatbild nevis par slepkavības mēģinājumu, bet par sekām, kādas faktiski iestājās. Uz vainīgā nodomu, (..) attiecībā uz nāvi, var liecināt šādas kopīgas

iezīmes, kas vērojamas personas rīcībā, izdarot slepkavību: vainīgā darbību virzība uz cietušā dzīvībai svarīgu funkciju traucēšanu vai bojājumu nodarīšanu

dzīvībai svarīgiem orgāniem, tādu rīku vai līdzekļu izmantošana, ar kuriem var tikt izraisīta cilvēka nāve, vainīgā darbību intensitāte, kas pietiekama, lai

radītu dzīvībai svarīgu orgānu bojājumus vai funkciju traucējumus. Tāpat jāņem vērā vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemesls, kā arī vainīgā un

cietušā iepriekšējā izturēšanās pirms nozieguma izdarīšanas, personiskās attiecības un citi apstākļi, kas var liecināt par vainīgā nodomu. Svarīgi ir arī

izvērtēt vainīgā rīcību pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

Novērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudīto pierādījumu pieļaujamību, ticamību un attiecināmību, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 116.pantā un 116.pantā sastāvu esamību pierāda tiesas izmeklēšanā, kā

arī pirmstiesas kriminālprocesa laikā iegūtie un tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītie pierādījumi – paša apsūdzētā liecības, cietušās /pers. B/ pirmstiesas

kriminālprocesa laikā sniegtās liecības, liecinieka /pers. F/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniegtās liecības, liecinieku /pers. I/, /pers. J/, /pers. S/, /pers.

P/, /pers. L/, /pers. T/, /pers. M/, /pers. O/ tiesas sēdē sniegtās liecības, kā arī rakstveida pierādījumi.

Ar apsūdzētā, cietušās un liecinieka /pers. F/ liecībām, 2016.gada 4.janvāra tiesu medicīniskas ekspertīzes Nr. 39-3888 atzinumu, 2015.gada

26.novembra protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, pierādīts fakts, ka apsūdzētais, cietusī un /pers. F/ 2015.gada 25.novembrī lietoja

alkoholiskos dzērienus un alkohola lietošanas laikā /pers. A/ ienācis istabā pie /pers. F/ un /pers. B/ un sācis kliegt, lai viņam iedod alkoholu un cigaretes,

cietusī /pers. B/ uzkliegusi /pers. A/, lai viņš noliek cirvi un /pers. A/ viņai iesitis ar cirvi pa galvu nodarot miesas bojājumus.

Ar liecinieka /pers. F/, cietušās /pers. B/ liecībām ir pierādīts, ka arī iepriekš /pers. A/ /pers. F/, /pers. B/ un /pers. E/ ir uzbrucis, /pers. F/ uzbrucis

ar cirvi, trāpījis pa kāju un ar nazi sagriezis seju, bet /pers. E/ ir draudējis viņu nogalināt, bieži to draudējis izdarīt, vairākkārt naktīs ir dzirdēts, ka /pers.

E/ kliedz un /pers. A/ regulāri /pers. E/ piekāvis. /pers. A/ arī iepriekš ir draudējis /pers. E/ nosist ar cirvi.

Fakts, ka 2015.gada 25.novembrī ap 18.45 cietušajai /pers. B/ tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai, pierādīts ar cietušās /pers.

B/ liecībām un 2015.gada 4.janvāra tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu Nr.39-3888.

Faktu, ka minētos dzīvībai bīstamus miesas bojājumu cietušajai /pers. B/ nodarīja apsūdzētais /pers. A/, pierāda paša apsūdzētā liecības, cietušās

un liecinieka /pers. F/ liecības, 2015.gada 25.novembra notikuma vietas apskates protokols un 2015.gada Neatliekamās medicīniskās palīdzības

pavadlapa Nr.0803.

Vērtējot apsūdzētā /pers. A/ apsūdzībā norādītās darbības – /pers. B/ tīšas prettiesiskas nonāvēšanas (slepkavības) mēģinājuma juridisko

kvalifikāciju, tiesa konstatē, ka tiesas izmeklēšanas laikā, pretēji apsūdzētā aizstāves debašu runā norādītajam, ir apstiprinājies apsūdzētā tiešs nodoms

nonāvēt cietušo. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ nodarījums pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta ceturto daļu un 116.pantu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 24.februāra lēmuma Nr.1 “Par krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slepkavībām”

2.punktā dots izskaidrojums, norobežojot slepkavību no tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanas, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā

nāvei, vainīgā nodoma satura noskaidrošanai: “tiesām jāpamatojas uz izdarītā nozieguma apstākļu kopumu un it īpaši jāņem vērā nozieguma izdarīšanas

veids un rīki, brūču un citu miesas bojājumu veids un daudzums, raksturs un lokalizācija, vainīgā noziedzīgo darbību pārtraukšanas iemesls, kā arī vainīgā

un cietušā iepriekšēja izturēšanās pirms nozieguma izdarīšanas un citi apstākļi, kas var liecināt par viņa nodomu”.

Tiesa norāda, ka par apsūdzētā nodomu nonāvēt /pers. B/ liecina apstāklis, ka apsūdzētais mērķtiecīgi ar cirvi sita cietušajai pa galvu. Turklāt tas,

ka sitiens pa cietušās galvu ar cirvi bija ne tikai stiprs, bet arī mērķtiecīgs, norāda, ka nodarījums nekādā gadījumā nevarēja tikt nodarīts aiz neuzmanības.

Arī ar liecinieka /pers. F/ liecību ir pierādīts, ka apsūdzētais savas darbības nevarēja turpināt, jo /pers. F/ viņam atņēma cirvi un piedāvāja alkoholu, kas

bija uzbrukuma iemesls.

Tāpat tiesa atzīst, ka cietušajai /pers. B/ smagus miesas bojājumus, kas ir bīstami dzīvībai, /pers. A/ nodarīja ar tiešu nodomu, jo tiesai nav šaubu,

ka pie konkrētiem nodarījuma apstākļiem, izdarot spēcīgus sitienus cietušajai pa galvu, kas ir dzīvībai svarīgs orgāns, vajadzēja un viņš varēja paredzēt,

ka galvas traumatiskas savainošanas rezultātā var iestāties cilvēka nāve.

Tiesa nepiešķir ticamību apsūdzētā /pers. A/ liecībām, ka viņš mēģinājis ar cirvi trāpīt pa pudeli. Šie apsūdzētā paskaidrojumi ir pretrunā pārējiem

lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp arī paša apsūdzētā pirmstiesas procesā liecinātajam, ka mēģinājis trāpīt jebkur, bet trāpījis /pers. B/. Tiesa uzskata,

ka šāda apsūdzētā rīcība izskaidrojama ar apsūdzētā vēlmi mazināt savu vainu par izdarīto. Tiesas ieskatā ir pašsaprotami, ka lai trāpītu pudelei, ar mērki

to nomest vai saplēst, nav nepieciešams izmantot cirvi.

Vērtējot apsūdzētā /pers. A/ apsūdzībā norādītās darbības – /pers. E/ tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina

/pers. E/ slepkavības izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina /pers. E/ slepkavības izdarīšanā ir pierādīta ar 2015.gada 25.novembra apskates protokolu, no kura izriet, ka no

apsūdzētā istabas tika izņemts cirvis ar asinīm līdzīgiem traipiem, ar 2015.gada 18.decembra lietisko pierādījumu tiesu medicīnisko ekspertīzi Nr.230, no

kuras slēdziena izriet, ka uz cirvja, kas izņemts no /pers. A/ istabas, tika konstatētas mirušās /pers. E/ asinis un 2016.gada 8.janvāra eksperta atzinuma

Nr. 84/2015 no kura izriet, ka nav izslēgts, ka cirstās brūces /pers. E/ nodarītas ar krimināllietā izņemto ekspertīzei nodoto cirvja asmeni. Turklāt ar

liecinieka /pers. F/ un cietušās /pers. B/ liecībām ir pierādīts, ka nama /adrese/ vārtu durvis tika slēgtas un nepiederošas personas šajā namā nevarēja

atrasties.

Ņemot vērā to, ka krimināllietā izņemtais cirvis glabājās tieši pie /pers. A/ un tas tika izņemts pirms tika konstatēta /pers. E/ nāve, secināms, ka

miesas bojājumus /pers. E/ /pers. A/ nodarīja pirms miesas bojājumu nodarīšanas /pers. B/. Pretējā gadījumā, kā to pamatoti debašu runā norādīja

prokurors, nebūtu iespējams izskaidrot /pers. E/ asins pēdu atrašanos uz cirvja.

Tiesa atzīst, ka ar 2016.gada 27.novembra mirušās personas tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu Nr.1272 ir pierādīts, ka /pers. E/ pēc miesas

bojājumu iegūšanas varēja būt iespējama minimāla, ierobežota pārvietošanās, tādejādi viņa vēl vairākas stundas bija dzīva, minimāli kustēties un varēja

komunicēt par policijas darbiniekiem.

Tāpat no 2016.gada 8.janvāra eksperta atzinuma Nr. 84/2015 izriet, ka /pers. E/, pēc miesas bojājumu nodarīšanas, varēja būt iespējama

minimāla, ierobežota pārvietošanās. Minētais pierādīts arī ar liecinieku – /pers. I/, /pers. L/, /pers. P/, sniegtajām liecībām, kuri norādīja, ka /pers. E/

gulēja gultā, apsegusies un zem segas nedaudz kustējās.

Tiesas ieskatā apstāklis, ka /pers. E/ nepaziņoja par pret viņu izdarīto noziedzīgo nodarījumu un nelūdza medicīnisko palīdzību liecina par to, ka

viņa izjuta bailes no apsūdzētā atkārtotas vardarbības pielietošanas. Turklāt ar cietušās /pers. B/ liecību un liecinieka /pers. F/ liecību ir apstiprinājies

fakts, ka arī iepriekš /pers. B/ bieži mukusi no apsūdzētā, tikusi sista un nav ziņojusi policijai par pret sevi vēstu vardarbību no apsūdzētā puses. Tiesa

atzīst, ka vienīgais, kam bija motīvs izdarīt slepkavību bija apsūdzētais /pers. A/.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi un Krimināllikuma

46.panta nosacījumus, kuru ietvaros soda veida noteikšanā tiesa vērtē izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību

saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām un soda mēra noteikšanā – atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus saskaņā ar

Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām.

Par apsūdzēto /pers. A/ noskaidrots dzimis /datums/, Latvijas Republikas nepilsonis, agrāk sodīts, sodāmības dzēstas, nestrādājošs, dzīves vieta

/adrese/,/adrese/, ar vidējo izglītību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu /pers. A/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu un sevišķi smaga nozieguma mēģinājumu.

Apsūdzētā atbildību pastiprinošais apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu ir tas, ka izdarītie noziedzīgie nodarījumi

izdarīti alkohola reibumā.

Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 47.pantā paredzētos atbildību mīkstinošos apstākļus.

Ņemot vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, tiesa uzskata, ka sods

apsūdzētajam par katru noziedzīgo nodarījumu nosakāms brīvības atņemšanas soda veidā.

Tiesa, vērtējot apsūdzētā personu raksturojošo informāciju kopumā, /pers. A/ vērtē kā personu, kurai pastāv risks atkārtotam likumpārkāpumam,

ko pierāda viņa iepriekšējās, lai gan šobrīd dzēstās sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbības pielietošanu pret cietušajiem.

Ņemot vērā iepriekš spriedumā norādītos apstākļus, kas ietekmē piespriežamā soda veidu un mēru, tiesa uzskata, ka, lai sasniegtu Krimināllikuma

35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi, kas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,

/pers. A/ par noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 116.panta un 15.panta ceturtajā daļā un 116.pantā nosakāms brīvības atņemšanas

sods, piemērojot probācijas uzraudzību. Tiesa atzīst, ka ņemot vērā apsūdzētā attieksmi un noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļus, atbildību

pastiprinošo apstākli, apsūdzētā labošanos iespējams panākt vienīgi izolējot viņu no sabiedrības.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 116.pantā nosakāms

sods – brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem) gadiem un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu. Tiesas ieskatā minētais soda mērs būs taisnīgs.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 116.pantā nosakāms sods – brīvības atņemšana uz

12 (divpadsmit) gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem. Tiesas ieskatā minētais soda mērs būs taisnīgs.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības /pers. A/ galīgais sods nosakāms daļēji saskaitot

piespriestos sodus – brīvības atņemšana uz 15 (piecpadsmit) gadiem un probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitāms /pers. A/ aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2015.gada

25.novembra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Likuma ,,Par valsts kompensāciju cietušajiem” 4.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina cietušajam

izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja.

No lietas materiāliem redzams, ka Juridiskās palīdzības administrācijas Piedziņas nodaļa iesniegusi kaitējuma kompensācijas pieteikumu valsts

interesēs. Minētajā pieteikuma norādīts, ka saskaņā ar 2016.gada 4.marta lēmumu Nr.6-1.1.16/110 „Par valsts kompensāciju” nolemts cietušajai /pers.

B/ kriminālprocesa ietvaros izmaksāt valsts kompensāciju 1260 EUR. Juridiskās palīdzības administrācija lūdz tiesu piedzīt no apsūdzētā valsts labā

cietušajai izmaksāto valsts kompensāciju 1260 EUR.

Juridiskās palīdzības administrācija saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7.panta otrās daļas 1.punktu cietušajai izmaksājusi

kaitējuma kompensāciju 1260 EUR apmērā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 19.panta 2.punktu, Juridiskās palīdzības administrācijai, nodrošinot izmaksātās valsts

kompensācijas piedziņu, ir tiesības bez īpaša tiesas nolēmuma stāties cietušā (piedzinēja) vietā, lai atgūtu izmaksāto valsts kompensācijas summu.

Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1panta 2.punktu pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts

kompensāciju ir noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu,

vai pret kuru kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ.

Prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456.panta trešo daļu un likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1panta 2.punktu tiesas sēdē

uzturēja pieteikto kompensācijas pieteikumu par cietušajai /pers. B/ izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu 1260 EUR apmērā no apsūdzētā /pers.

A/, valsts labā.

Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt pilngadīgam

apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa atzīst, ka no /pers. A/ piedzenama cietušajai izmaksātā valsts kompensācija 1260 EUR (lietas 1.sējums, 39.lapa).

/pers. A/ pirmstiesas procesā un tiesā tika pieaicināts valsts nodrošināts aizstāvis. Par sniegto juridisko palīdzību no valsts līdzekļiem izmaksāta

atlīdzība 755,13 EUR apmērā (lietas 2.sējums, 60.lapa; 120.lapa; 150.lapa; 167.lapa; 202.lapa; 236.lapa).

No krimināllietas materiāliem redzams, ka Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.6013 veiktās pārbaudes rezultātā /pers. A/ 2015.gada

25.novembrī konstatēts narkotisko un psihotropo vielu reibums (lietas 2.sējums, 39.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu no apsūdzētā valsts ienākumos piedzenami procesuālie izdevumi par

zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.2punktu no apsūdzētā valsts ienākumos piedzenami procesuālie izdevumi, kas saistīti

ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātā.

Ņemot vērā iepriekš minēto no /pers. A/ par labu valstij piedzenami procesuālie izdevumi par aizstāvju juridiskās palīdzības nodrošināšanu

pirmstiesas procesā un tiesā 755,13 EUR apmērā un izdevumi alkohola ietekmes pārbaudes noteikšanai 55,50 EUR apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu lietiskie pierādījumi – cirvis, /pers. E/ bikses, kas izņemtas no liecinieka /pers. F/, /pers. A/ apavu

pāris, 2 gb. CD diski ar audioierakstu, tumšas krāsas bikses, kas izņemtas notikuma vietas apskates laikā 2015.gada 26.novembrī, segas pārvalks, kas

izņemts notikuma vietā apskates laikā 2015.gada 26.novembrī, /pers. B/ siekalu paraugi divos COPAN konteineros, /pers. A/ labās un kreisās rokas

zemnagu paraugi, /pers. F/ labās un kreisās rokas zemnagu paraugi, /pers. A/ asins paraugi, /pers. E/ drēbes, /pers. E/ pulkstenis –, kas glabājas pie

krimināllietas, pēc sprieduma spēkā stāšanās, iznīcināmi.

ņemot vērā to, ka apsūdzētajam /pers. A/ piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts sods, drošības līdzeklis – apcietinājums– līdz sprieduma spēkā

stāšanās dienai atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514.pantu, 524.pantu, 528.pantu, 530.pantu un 531.pantu,

nosprieda:

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā

un 116.pantā un noteikt viņam sodu – brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem) gadiem un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 116.pantā un noteikt

viņam sodu – brīvības atņemšana uz 12 (divpadsmit) gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības /pers. A/, personas kods /personas kods/, galīgo

sodu noteikt daļēji saskaitot piespriestos sodus – brīvības atņemšana uz 15 (piecpadsmit) gadiem un probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, aizturēšanā un apcietinājumā

pavadīto laiku no 2015.gada 25.novembra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Drošības līdzekli – apcietinājumu– līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai atstāt negrozītu.

Lietiskos pierādījumus – cirvi, /pers. E/ bikses, kas izņemtas no liecinieka /pers. F/, /pers. A/ apavu pāri, 2 gb. CD diskus ar audioierakstu, tumšas

krāsas bikses, kas izņemtas notikuma vietas apskates laikā 2015.gada 26.novembrī, segas pārvalku, kas izņemts notikuma vietā apskates laikā

2015.gada 26.novembrī, /pers. B/ siekalu paraugus divos COPAN konteineros, /pers. A/ labās un kreisās rokas zemnagu paraugus, /pers. F/ labās un

kreisās rokas zemnagu paraugus, /pers. A/ asins paraugus, /pers. E/ drēbes, /pers. E/ pulksteni –, kas glabājas pie krimināllietas, pēc sprieduma spēkā

stāšanās, iznīcināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvju juridiskās palīdzības nodrošināšanu

pirmstiesas procesā un tiesā 755,13 EUR (septiņi simti piecdesmit pieci euro un 13 centi) kā arī izdevumus alkohola ietekmes pārbaudes noteikšanai

55,50 EUR (piecdesmit pieci euro un 50 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts kompensāciju 1260

EUR (viens tūkstotis divi simti sešdesmit euro, 33 centi) apmērā.

Procesuālos izdevumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu un Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto valsts

kompensāciju jāsamaksā 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģ. Nr. 900000050138

Banka: Valsts kase

Bankas kods: TRELLLV22

Konta Nr. LV68TREL1060001239300 (maksājuma uzdevuma mērķī norādīt notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī krimināllietas

numuru, kvīts iesniedzama tiesas kancelejā).

Procesuālie izdevumi par alkohola ietekmes pārbaudes noteikšanu jāsamaksā 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas:

Saņēmējs: Valsts policija

Reģ. Nr.90000099040,

Banka: Valsts kase

Bankas kods: TRELLLV22

Konts: LV96TREL2140091033000 (maksājuma uzdevuma mērķī norādīt notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī krimināllietas

numuru, kvīts iesniedzama tiesas kancelejā).

Spriedumu desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību vai protestu

iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2017.gada 20.jūnijs.

Apsūdzētajam, kurš atrodas apcietinājumā, tiesas sprieduma pieejamības diena ir diena, kad šai personai izsniegts sprieduma rakstveida tulkojums

tai saprotamā valodā.

Tiesnese Z. Studente