Court allows co-owner's claim for reimbursement of shared property maintenance costs in simplified procedure.

Lieta Nr.C12128019

ECLI:LV:DAUT:2019:0813.C12128019.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2019.gada 13.augustā

Daugavpils tiesas tiesnese I.Šteine

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 28.martā /pers. A/ cēla vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu (lietas 4.-9.lapa), norādot, ka,

pamatojoties uz 2000.gada 3.maija pirkuma līgumu, prasītāja ar atbildētāju privatizēja vienādās daļās dzīvokli /adrese/. Prasītāja savu dzīvokļa daļu

reģistrēja zemesgrāmatā, bet atbildētājs to neizdarīja. Kopš 2009.gada sākuma atbildētājs nedzīvo minētajā dzīvoklī, dzīvoklī ir deklarēts, neveic

nekādus maksājumus par savu dzīvokļa daļu. Prasītāja sedz visus izdevumus, kas ir saistīti ar viņai piederošās dzīvokļa ½ domājamās daļas dzīvokļa

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veic maksājumus par atbildētājam piederošās dzīvokļa ½ domājamās daļas apsaimniekošanu

atbildētāja vietā. Kopējā izdevumu summa par laiku no 2016.gada līdz 2018.gadam un 2019.gada trim mēnešiem, kura atbildētājam prasītājai ir

jāatlīdzina, ir 1420 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1.pantu, 6.panta pirmo un trešo daļu, 23.panta pirmo daļu, 26.panta pirmo daļu, 33.pantu, 34.panta pirmās

daļas 1.punkta a)apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 128.pantu, 129.panta pirmo un otro daļu,

195.pantu, Civillikuma 1071.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta otro daļu, 13.panta pirmo un otro daļu, likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 11.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, prasītāja lūdza piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai atlīdzību par izdevumiem 1420 EUR un tiesāšanās izdevumus,

tai skaitā valsts nodevu 213 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR; noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja 6% gadā no

naudas summas 1420 EUR no tiesas sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

[2] 2019.gada 12.augustā atbildētājs iesniedza paskaidrojumu (lietas 141.-142.lapa), norādot, ka prasību atzīst daļēji – galveno parādu 1197,73

EUR. Vienlaikus atbildētājs lūdza, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, jo vēlas sniegt paskaidrojumus un vienoties ar prasītāju.

[3] Tiesa uzskata, ka atbildētāja lūgums par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, nav pamatots, jo katras puses pārziņā ir savu procesuālo tiesību

izmantošana un atbildētājam ir neierobežota iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem, iesniegt pierādījumus savu iebildumu pamatotībai, kā arī bez

ierobežojuma paust savu viedokli rakstveida paskaidrojumā. Tādējādi, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, tiesa uzskata, ka atbildētāja

atsaukšanās vienīgi uz vēlmi paust pilnīgi un argumentēti savu viedokli mutvārdu procesā, nepamato objektīvu nepieciešamību vienkāršotās procedūras

lietu iztiesāt mutvārdu procesā tiesas sēdē. Atbildētājs nav ierobežots tiesībās pilnīgi paust savu viedokli un iebildumus, iesniegt attiecīgos pierādījumus

lietas sagatavošanas stadijā rakstveida procesā un lietas izskatīšana rakstveida procesā nekādā mērā neierobežo pušu Civilprocesa likuma 74.pantā

noteiktās tiesības.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav argumentēts un pamatots, līdz ar ko nav apmierināms, un tiesa neuzskata

par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[1] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma

ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras

dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus [..], norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,

apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus [..].

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un

attīstīšanu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Pamatojoties uz 2000.gada 3.maija pirkuma līgumu (lietas 12.-14.lapa), prasītāja un atbildētājs, kā pircēji, privatizācijas kārtībā nopirka no

Daugavpils pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašumu /adrese/, pa ½ domājamai daļai katram.

Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/izdruka (lietas 15.lapa) apstiprina, ka prasītājai ir reģistrētas īpašuma tiesības uz minētā

dzīvokļa īpašuma ½ domājamo daļu.

2000.gada 31.maijā prasītāja ar SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, kā pārvaldnieku, noslēdza dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.2723/00 (lietas 16.-18.lapa).

Atbildētājs savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav reģistrējis un nav noslēdzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Tomēr atbildētāja pienākums maksāt par kopīpašuma apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem izriet no likuma. Tiesa secina, ka

atbildētājam ir pienākums maksāt par viņa īpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem.

Par dzīvokļa īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem tika izrakstīti rēķini, kurus apmaksāja prasītāja.

Prasītāja aprēķināja atbildētāja, kā dzīvokļa kopīpašnieka, daļu par dzīvojamās telpas uzturēšanu un apsaimniekošanu (lietas 19.-21., 107.-

132.lapa), kopsummā 1420 EUR. Aprēķinā tika iekļauti maksājumi par laiku no 2016.gada līdz 2019.gada 31.martam par labu SIA “Daugavpils

dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, PAS “Daugavpils siltumtīkli” un nekustamā īpašuma nodoklis. Prasītāja aprēķinu veica atbilstoši

pakalpojumu sniedzēju izrakstītajiem rēķiniem un prasītājas veiktajiem maksājumiem (lietas 22.-106.lapa)

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Prasītāja savu prasījumu pamatoja ar pakalpojumu sniedzēju rēķiniem un maksājumu dokumentiem par samaksu.

No atbildētāja paskaidrojuma izriet, ka savas saistības atbildētājs neapstrīdēja, pie tam atzina prasību daļā par 1197,73 EUR. Atbildētājs veica

atzītās prasības daļas aprēķinus (lietas 143.-169.lapa), izdarot labojumus prasītājas aprēķinos.

Atbildētājs iebilda, ka SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” aprēķinos ir divkārši ierēķināts pievienotās vērtības

nodoklis un PAS “Daugavpils siltumtīkli” vasaras mēnešos norādītā priekšapmaksa netika atņemta ziemas periodā. Šādus iebildumus tiesa uzskata par

nepamatotiem un noraidāmiem. Pakalpojumu sniedzēju rēķinos tiek norādīts un aprēķināts likumā paredzētais pievienotās vērtības nodoklis, kuru

prasītāja ir samaksājusi. Vasaras mēnešos veiktā priekšapmaksa par apkuri tiek ņemta vērā, izrakstot rēķinus un tos apmaksājot ziemas periodos. Tiesai

nav iesniegti pierādījumi, ka rēķini pakalpojumu sniedzējiem tika apmaksāti vairākas reizes vai ka izveidojusies pārmaksa. Prasītājas un atbildētāja strīds

par laulāto kopmantas sadali neatbrīvo no pienākuma apmaksāt īpašuma uzturēšanas izdevumus. Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājam, kā dzīvokļa

kopīpašniekam, rodas pienākums proporcionāli atbildētājam piederošajai kopīpašuma daļai atlīdzināt izdevumus prasītājai, kas radušies par atbildētāja

daļas apsaimniekošanu un pakalpojumu sniegšanu un kurus samaksāja prasītāja. Pierādījumi par saistības daļēju vai pilnīgu izpildi no atbildētāja netika

saņemti. Turklāt atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to prasījums par naudas piedziņu ir

pamatots un apmierināms, un no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds – izdevumi par īpašuma apsaimniekošanu, uzturēšanu, pārvaldīšanu

un komunālajiem pakalpojumiem 1420 EUR.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā ir taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tiesas izdevumu samaksu pierāda maksājuma uzdevumi (lietas 10.-11.lapa). Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami tiesas izdevumi:

valsts nodeva 213 EUR (atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam – 15% no apmierinātās prasības summas 1420 EUR) un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR, kopā 216,30 EUR.

[3] Saskaņā ar Civillikuma 1753., 1759., 1965., 1763.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu, Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk.

2016.gada 29.janvāra lēmumu lietā Nr.SKC-1331/2016) prasītājai ir tiesības par laiku pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātās pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 250.25, 250.27pantu, 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, pamatparādu 1420 EUR (viens tūkstotis

četri simti divdesmit euro) un tiesas izdevumus 216,30 EUR (divi simti sešpadsmit euro 30 centi), kopā 1636,30 EUR (viens tūkstotis seši simti

trīsdesmit seši euro 30 centi); piedzītās summas ieskaitīt prasītājas kontā Nr.LV22 LATB 0007 2503 20098, AS “PNB banka”.

Apstiprināt /pers. A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja procentus – 6% (sešus procentus)

gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, bet ne vairāk kā 1420 EUR.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Sprieduma sastādīšanas un pieejamības datums 2019.gada 10.septembris.

Tiesnese I.Šteine