Court dismissed appeal against administrative fine for waste management non-compliance by property manager.

Lieta Nr.1A29003918/21

ECLI:LV:RLPT:2018:0516.1A29003918.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 16.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321 (turpmāk – iesniedzēja) sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk - iestāde) 2018.gada 16.janvāra lēmumu

Nr.D57-AK-18-3-17,

konstatēja

2018.gada 3.janvārī iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV226577 par to, ka 2017.gada 21.novembrī plkst.10.26

Ieriķu ielā 30, Rīgā nenodrošināja, lai būtu uzturēta kārtībā atkritumu tvertņu novietošanas vieta, pieļaujot, ka sadzīves atkritumi novietoti blakus

atkritumu tvertnēm, neievērojot Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie

noteikumi” 11.3.apakšpunkta prasības. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 75.panta pirmajā daļā.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 16.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-18-3-17 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības,

uzliekot naudas sodu 280 EUR.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 22.februārī saņemta iesniedzējas sūdzība.

Sūdzībā norādīts, ka iesniedzēja nav saucama pie administratīvās atbildības šādu apstākļu dēļ.

Nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 30, Rīgā pārvaldnieks ir iesniedzēja, par ko lietā nepastāv strīds.

Iesniedzēja nepiekrīt lēmumā norādītajam, jo visas pārvaldīšanas darbības tiek veiktas atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.90 prasībām.

Nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 30, Rīgā atkritumu tvertņu novietošanas vietā ir novietotas vairākas atkritumu tvertnes, no kurām tikai divas tvertnes

izmanto iesniedzēja savā pārvaldīšanā esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku vajadzībām. Iesniedzējas darbinieki ir identificējuši atlikušo atkritumu

tvertņu lietotāju (atlikušās atkritumu tvertnes izmanto nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 36, Rīgā pārvaldnieks/apsaimniekotājs) un aicinājuši to pārvietot

minētās atkritumu tvertnes, taču šis iesniedzējas lūgums netika ievērots. Papildus minētajam būtiski, ka nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 30, Rīgā esošajā

atkritumu tvertņu novietošanas laukumā izvietoto atlikušo atkritumu tvertņu lietotāju radītais atkritumu apjoms ir ievērojami lielāks nekā iesniedzējas

pārvaldīto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku radītais atkritumu apjoms, turklāt lielgabarīta atkritumus minētajā tvertņu novietošanas laukumā izvieto tieši

svešo atkritumu tvertņu lietotājs.

Iesniedzēja uzskata, ka iestāde izskatot lietu nav ņēmusi vērā iesniedzējas pārstāvja sniegtos paskaidrojumus situācijā par RDSN Nr.90

nosacījumu neievērošanu, kas ir vērtējams kopsakarā ar apkārtējo māju iedzīvotāju/pārvaldnieka jeb trešo personu neatļautu rīcību, patvaļīgi novietojot

atkritumus tam neparedzētā vietā.

Pamatojoties uz norādīto, iesniedzēja nav saucama pie administratīvās atbildības.

Iesniedzēja uzskata, ka iestāde pieņemot lēmumu nav izpildījusi Latvijas APK prasības, proti, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi neizpētīja visus lietas

apstākļus kopumā, nenoskaidroja cēloņus un apstākļus, kas veicināja administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, neievēroja principu, ka visas personas ir

vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā, nesaskatīja visus vainu mīkstinošos apstākļus, kā arī nenoskaidroja citus apstākļus.

Šādos apstākļos iesniedzēja nevar atzīt sevi par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un nevar atzīt par tiesisku un pamatotu iestādes

lēmumu. Lūdz tiesu atcelt iestādes lēmumu un izbeigt lietu.

2018.gada 19.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemti iestādes paskaidrojumi, kur norāda, ka ne lietas izskatīšanas laikā iestādē,

ne sūdzībā par iestādes lēmumu netiek noliegts, ka tieši iesniedzējai ir piekritīga izskatāmās lietas ietvaros fiksētā sadzīves atkritumu novietne Ieriķu ielā

30, Rīgā, kā arī ir vienīgā, kas veic minētā atkritumu laukuma sakopšanu.

Iestāde nerod apstiprinājumu faktam, ka izskatāmās lietas ietvaros fiksēto sadzīves atkritumu konteineru novietni lieto vēl kāds tuvumā esošo

dzīvojamo māju pārvaldnieks/apsaimniekotājs un kā tas ietekmē to, ka iesniedzēja varētu nebūt vainojama inkriminētajā pārkāpumā, ja iesniedzēja

atbilstoši RDSN Nr.90 regulējumam ir atbildīga par konkrētās atkritumu tvertnes novietošanas vietas uzturēšanu kārtībā (kas konstatēts šīs lietas

ietvaros), kā arī, tās pienākums ir raudzīties, lai sadzīves atkritumu tvertnes būtu pieejamas gan nekustamā īpašuma kā apsaimniekošanu tā veic

iedzīvotājiem, gan sadzīves atkritumu apsaimniekotājam. Turklāt atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs nesavākt atkritumus, ja tie atrodas ārpus atkritumu

tvertnēm.

Iestāde vērš tiesas uzmanību, ka izskatāmās lietas ietvaros fiksētie konteineri neatrodas tiem paredzētā vietā, bet atrodas uz brauktuves – teritorijā,

kas izbūvēta transportlīdzekļu satiksmei, līdz ar ko situāciju, ka atkritumi atrodas ārpus atkritumu tvertnēm, iespējams, ir veicinājusi atkritumu tvertņu

nepieejamība.

Ņemot vērā minēto un iestādes lēmumā veiktos secinājumus, iestāde sūdzību neatzīst un uzskata, ka iestādes lēmums ir atstājams negrozīts.

Ar 2018.gada 23.februāra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam - 2018.gada 28.martam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas

dalībnieku lūgumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Atbilstoši Latvijas APK 289.6panta devītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Saskaņā ar Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi”

11.3.apakšpunktu nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu

novietošanas vietas (izņemot 11.5.apakšpunktā minētos gadījumus), raugoties, lai tās ir pieejamas nekustamā īpašuma iedzīvotājiem un sadzīves atkritumu

apsaimniekotājam, kā arī to, ka sadzīves atkritumi tiek novietoti tikai atkritumu tvertņu novietošanas vietās izvietotajās atkritumu tvertnēs. Atkritumu

tvertņu novietošanas vietas, kas nav atkritumu tvertņu novietnes, izbūvējamas uz noblietētas zemes, asfaltēta vai bruģēta laukuma, katrai tvertnei paredzot

vismaz 2 m2.

Latvijas APK 75.panta pirmā daļa nosaka, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu

noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos

transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro, konfiscējot pārkāpuma

izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt vai iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu.

Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka administratīvais pārkāpums noticis trešo personu rīcības dēļ un iesniedzēja nav saucama pie administratīvās

atbildības.

Kā redzams no lietā esošās situācijas shēmas un pievienotajām foto izdrukām, policijas darbinieka ziņojuma, teritorijā pie nama piebūves blakus

atkritumu konteineriem tam neparedzētā vietā ir izvietoti atkritumi: divi nolietoti dīvāni, koka izstrādājumu fragmenti, seši maisi ar drēbēm un spilveniem

maisos.

Tiesnese norāda, ka iesniedzējas pienākums ir nodrošināt un uzturēt kārtībā pārvaldījumā esošo nekustamā īpašuma teritoriju, nepieļaujot atkritumu

uzglabāšanu (uzkrāšanu) tiem neparedzētā vietā.

Tiesneses ieskatā fakts, ka atkritumu tvertņu novietošanas laukumā atkritumus novieto arī trešās personas, neatbrīvo iesniedzēju no atbildības par

teritorijas sakopšanu un uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.90

“Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” neievērošanu.

Tiesnese nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu Latvijas APK 21.panta piemērošanai un iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās

atbildības, bet atzīst, ka iesniedzējai sods noteikts atbilstoši administratīvā soda mērķim, likumā noteiktajā minimālajā apmērā. Turklāt tiesnese

iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes

2018.gada 16.janvāra lēmums Nr.D57-AK-18-3-17 ir likumīgs, tāpēc atstājams spēkā.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas

1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu tiesnese

nosprieda

noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321 sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 16.janvāra

lēmumu Nr.D57-AK-18-3-17.

Atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 16.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-18-3-17.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska