Court orders management company to collect unpaid maintenance fees and damages from former owner.

Lietas Nr. C30601214

Lietas arhīva Nr. C-2385-15/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 14.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Dolniece

ar sekretāri D.Incenbergu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās

pārvaldīšanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu, un

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 13.novembrī prasītājs, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers.

A/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Latvijas Republikas 1995.gada 21.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50.panta septīto daļu Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļa īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas

objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi

privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms

reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Purvciema Nami”), pārvaldīšanā, saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 7.jūnija

lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem”

u n 2011.gada 5 jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11- 910-lī, (pirms tam 2003.gada 18.februāra Nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr. DI-03-81-lī) atrodas dzīvojamā māja Rīgā, /adrese/ (turpmāk - Dzīvojamā māja). Saskaņā ar

Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku (pielikumā), 2005.gada 10.janvārī atbildētāja īpašuma tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašumu Nr.

/adrese/ un 590/57749 kopīpašuma domājamajam daļām no Dzīvojamās mājas. Atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese/ beigušās

2011.gada februārī, pamatojoties uz Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 20.janvāra lēmumu. Pēc īpašuma tiesību reģistrēšanas Zemesgrāmatā atbildētājs

nav noslēdzis līgumu par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Prasītājs saskaņā ar likumu “Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likums un citiem

normatīvajiem aktiem ir pildījis savas saistības un pienākumus, bet atbildētājs nav norēķinājies par Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem

pakalpojumiem. Atbildētājam sūtīti brīdinājumi par parāda samaksu, bet parāda jautājums nekādi netika risināts. 2014.gada 27.jūlijā prasītājs iesniedza

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju. Pieteikums atstāts

bez izskatīšanas. Atbildētājs arī pēc šī pieteikuma par saistības izpildīšanu brīdinājuma kārtībā nosūtīšanas nav vērsies pie prasītāja, lai risinātu parāda

jautājumu vai slēgtu izlīgumu par parāda samaksu, lai gan šāda iespēja ir bijusi. Saskaņā ar pārvaldīšanas izdevumu, saņemto pakalpojumu maksājumu un

likumisko procentu aprēķinu, atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem sāk veidoties no 2007.gada jūnija un

(pastāvīgi pieaugot) uz 2014.gada septembrī veido kopējo prasības summu 4368,08 EUR – pamatparāds 3613,64 EUR un likumiskie nokavējuma

procenti 754,44 EUR. Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumu un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds aprēķināts

saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, un aprēķiniem par iepriekš norādīto periodu. No 2007.gada jūlija līdz 2014.gada decembrim tika rēķināti 0,2%

kavējuma procenti, bet 2014.gada 10.septembrī atbildētājs veica pārrēķinu no 0,2% uz likumiskajiem 6% gadā no parāda summas, par visu parāda

periodu no 2007.gada jūnija līdz 2014.gada septembrim. Likumiskie 6% rēķināti, ievērojot kavēto dienu skaitu, kopējo parāda summu, un Civillikuma

1759.panta un 1765.panta pirmās daļas nosacījumus. Pēc īpašuma tiesību beigšanas tiek rēķināti likumiskie 6% gadā pa parāda summas samaksas

nokavējumu.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1071.pantu, 1765.pantu, 1759.pantu, Latvijas Republikas likumu (zaudējis spēku 2011.gada

1.janvārī ) “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu, Latvijas Republikas 2010.gada 28.oktobra Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Latvijas

Republikas 1995.gada 21.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu. Ministru kabineta 2008.gada

9.decembra noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru kabineta

2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļu īpašuma lietošanu”, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam maksu par dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un

saņemtajiem pakalpojumiem – pamatparādu 3613,64 EUR un likumiskos procentus 754,44 EUR, kopsummā 4368,08 EUR; noteikt prasītājam tiesības

saņemt līdz sprieduma izpildei 6% gadā no pamatparāda summas; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam visus tiesas izdevumus un ar lietas vešanu

saistītos izdevumus.

Atbildētājs savus paskaidrojumus vai iebildumus tiesai nav iesniedzis.

Prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamata,

lūdz to apmierināt. Precizēja, ka pamatparāds 3613,64 EUR aprēķināts par laika periodu no 2007.gada jūnija līdz 2011.gada februārim.

Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus un nelūdzot lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes. Par tiesas sēdes

laiku un vietu atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto un to, ka tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa nolēma

izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un paskaidrojumus nav sniedzis.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu

pilnībā.

Kā redzams no lietas materiālos esošās izdrukas atbildētājam piederēja nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašuma Nr.36 un kopīpašuma

590/57749 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas /adrese//adrese/, kadastra numurs /numurs A/. Īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, 2005.gada 10.janvārī, pamatojoties uz

2004.gada 28.decembra Mantojuma apliecību. Pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 20.janvāra lēmumu, kas stājies

likumīgā spēkā 2011.gada 1.februārī, atbildētājam izbeigušās īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu, par ko 2011.gada 28.februārī izdarīts

ieraksts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/.

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem pievienotās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta 2014.gada

7.aprīļa izziņas redzams, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2010.gada 29.decembrī lēmumu, Rīgas pašvaldības SIA „Purvciema nami” tika

reorganizēts, apvienojot to SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Pamatojoties uz 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī

visas Rīgas pašvaldības SIA „Purvciema nami” saistības, t.sk., Līguma saistības, pārņēma prasītājs.

Atbildētājs nav noslēdzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1402.pantā noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 8.panta pirmo daļu visu dzīvokļa

īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā; 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala

uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai

dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir

vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvārī) 10.panta 1.,2.,3. un 4.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) un maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus. Saskaņā ar Dzīvokļa likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

No minētām tiesību normām izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvokļa īpašuma uzturēšanas, apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu izdevumu maksājumus, neatkarīgi no tā vai ir noslēgts līgums ar apsaimniekotāju.

Minētie izdevumi atbildētājam ir jāsedz pamatojoties uz prasītāja piestādītajiem rēķiniem, rēķinos norādītajos termiņos.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu no 2007.gada jūnija līdz 2011.gada februārim ir 3613,64 EUR.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem

nav pamatoti un nav tos apstrīdējusi prasības kārtībā. Līdz ar to prasība par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un saņemto pakalpojumu

maksājumu parāda piedziņu par laika periodu no 2007.gada jūnija līdz 2011.gada februārim 3613,64 EUR ir pamatota un apmierināma.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu apmaksu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja aprēķinātos likumiskos nokavējuma procentus 754,44 EUR par laika periodu no 2007.gada jūnija līdz

2014.gada septembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu.

Tiesiskās attiecības, kas apstāv starp prasītāju un atbildētāju veidojušās uz likuma “Par dzīvokļu īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likuma

pamata, jo puses nav noslēgušas individuālu apsaimniekošanas līgumu, uz kura pamata prasītājam būtu tiesības par samaksas termiņa kavējumu prasīt no

atbildētāja līgumiskos nokavējuma procentus. Līdz ar to, prasītājam uz likuma pamata ir radušās tiesības prasīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus par parāda samaksas nokavējumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu un tie

aprēķināmi 6% gadā no nesamaksātās parāda summas.

Prasītājs par laiku no 2007.gada jūnija līdz 2014.gada septembrim aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 754,44 EUR apmērā no

nesamaksātās parāda summas. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar to prasība par likumisko nokavējuma procentu

piedziņu par laiku no 2007.gada jūnija līdz 2014.gada septembrim ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā likumiskos

nokavējuma procentus 754,44 EUR apmērā.

Līdz ar to, tā kā tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, no atbildētāja prasītāja labā piedzenams

pamatparāds – dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, un saņemto pakalpojumu maksas parāds par laiku no 2007.gada jūnija līdz 2011.gada februārim

3613,64 EUR apmērā un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2007.gada jūnija līdz 2014.gada septembrim 754,44 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās

pamatsummas, tas ir, 3613,64 EUR, par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par

to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu no atbildētājas prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas

samaksu 304,75 EUR apmērā. Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un trešo daļu no atbildētāja piedzenami ir arī ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, t.i. 19,64 EUR apmērā Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenami prasītāja tiesas izdevumi 324,39 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš

skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.p., 41.p., 97.p., 193.p., 195.p., 204.1, 208.1 -208. 9 pantu, tiesa

nosprieda :

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un

saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs

40103362321, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu 3613,64 EUR (trīs tūkstoši seši simti trīspadsmit euro 64

centi), likumiskos nokavējuma procentus 754,44 EUR (septiņi simti piecdesmit četri euro 44 centi), tiesāšanās izdevumus 324,39 EUR (trīs simti

divdesmit četri euro 39 centi), kopā 4692,47 EUR (četri tūkstoši seši simti deviņdesmit divi euro 47 centi), samaksu veicot: LV63 RIKO 0002 0131

9759 6 DNB banka AS.

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības saņemt likumiskos sešus procentus

gadā no neatmaksātās pamatsummas 3613,64 EUR (trīs tūkstoši seši simti trīspadsmit euro 64 centi) ), par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt, ka atbildētājam spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanai no jauna.

Tiesnese S.Dolniece