Court dismissed appeal against traffic fine, ruling negligence does not exempt liability for parking in restricted zone.

NORAKSTS

Lieta Nr.142164811

1-1648-11/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2011.gada 2.septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz H.L.,

personas kods /personas kods/, pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas

pārvaldes priekšnieka 2011.gada 22.februāra lēmuma Nr.D57/10-6/519 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 4.februārī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes

(turpmāk arī – atbildētājs) inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu –

paziņojumu Nr.108597606 (turpmāk – protokols – paziņojums), kurā konstatēja, ka

2011.gada 4.februārī, plkst.11.18 transportlīdzeklis Subaru ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) ir novietots stāvēšanai Rīgā, Krišjāņa

Barona ielā 116 A, 326.ceļa zīmes darbības zonā, neievērojot Ministru kabineta 2004.gada

29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN)

135.11.apakšpunktā noteiktās prasības, un transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punktā

minēto administratīvo pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadītājam, kurš neatrodas pārkāpuma

vietā, uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā.

Izskatot transportlīdzekļa vadītāja H.L. (turpmāk – pieteicējs) sūdzību, Rīgas

pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks ar 2011.gada 22.februāra lēmumu

Nr.D57/10-6/519 (turpmāk – Lēmums) protokolu – paziņojumu atstāja negrozītu. Lēmums

pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[1.1] To, ka transportlīdzeklis novietots 326.ceļa zīmes darbības zonā, pierāda gan

protokols – paziņojums, gan pārkāpuma vietā uzņemtās fotogrāfijas. Pirms novietot

transportlīdzekli stāvēšanai tās vadītājam ir jāpārliecinās, vai netiek pārkāpti CSN.

[1.2] LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā ir paredzēts tikai viens soda veids

un apmērs – Ls 30, līdz ar to, konstatējot attiecīgo pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams

vērtēt lietas apstākļus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu, pietiek tikai ar

pārkāpuma konstatāciju.

Naudas sods Ls 30 apmērā piemērots pamatoti, ir izdarīti lietderības apsvērumi,

izvērtēta administratīvā akta vajadzība un piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai, kas

konkrētajā gadījumā ir panākt, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievēro automašīnu

novietošanas stāvēšanai noteikumus.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2011.gada 29.martā pieteicējs vērsās ar pieteikumu un

2011.gada 30.maijā ar pieteikuma papildinājumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā

un pieteikuma papildinājumā norādīti šādi argumenti.

[2.1] Pārkāpums tika izdarīts nejauši. Pirms ziemas perioda 326.ceļa zīmes darbības

zona atbilstoši 803.papildzīmei bija 30 metri. Pieteicējs nepamanīja, ka, sākoties ziemas

periodam, 803.papildzīme tika aizklāta. 2011.gada 12.aprīlī 803.papildzīme atkal bija

redzama. Šāda zīmju periodiska aizklāšana ir nekorekta un rada iespēju autovadītājiem,

kuri automašīnas vada un novieto stāvēšanai pēc ieraduma, nejauši izdarīt administratīvos

pārkāpumus.

[2.2] Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai blakus brauktuvei un netraucēja

citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

[2.3] Pieteicējs nedzīvo Rīgā un to apmeklē tikai darba vai mācību dēļ. Iepriekš

novietojot transportlīdzekli šajā vietā, problēmas nebija. Pieteicējs paskaidroja policijas

darbiniekam apsvērumus, kuru dēļ transportlīdzeklis novietots stāvēšanai protokolā –

paziņojumā norādītajā vietā, un bija gatavs to novietot citā vietā, bet policijas darbinieks

protokolu – paziņojumu neanulēja.

[2.4] Pieteicēja ģimenē ir trīs bērni, dzīvesbiedre strādā par skolotāju, bet pieteicējs

– VAS „/Nosaukums/”. Par bērnu ēdināšanu nedēļā jāmaksā Ls 10. Audzināšanas nolūkos

pieteicējam uzliktais naudas sods ierobežos ģimenes budžetu.

[3] 2011.gada 29.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā atbildētāja vārdā iesniegti

paskaidrojumi, kuros pieteikums netiek atzīts un lūgts to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā

minētajiem argumentiem.

[4] 2011.gada 8.aprīļa iesniegumā (lietas 11.lapa) pieteicējs izteica piekrišanu lietu

izskatīt rakstveida procesā.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu un 245.pantu,

tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā par administratīvo pārkāpumu,

atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā.

CSN 135.11.apakšpunkts noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes

darbības zonā.

Saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktu par stāvēšanu 326.ceļa zīmes

darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Tādējādi, lai pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

149. panta piektās daļas 11.punktu, konkrētajā gadījumā bija nepieciešams konstatēt, ka

pieteicējs novietojis transportlīdzekli stāvēšanai 326.ceļa zīmes darbības zonā.

[6] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs bija novietojis transportlīdzekli stāvēšanai

Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116 A, 326.ceļa zīmes darbības zonā, tādējādi izdarot LAPK

149.10panta piektās daļas 11.punktā paredzēto pārkāpumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējam piemērotais naudas sods Ls 30 apmērā ir

atbilstošs izdarītajam pārkāpumam.

[7] Novērtējot administratīvā procesa dalībnieku argumentus un lietā esošos

pierādījumus – protokolu – paziņojumu (lietas 4.lapa), pārkāpuma vietā izdarītos foto

uzņēmumus (lietas 17.lapa) – pēc savas iekšējās pārliecības, kā arī vadoties pēc tiesiskās

apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem un taisnības principiem, tiesa atzīst, ka pieteicējs

pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.10panta piektās daļas

11.punkta pārkāpumu, piemērojot naudas sodu Ls 30 apmērā. Savukārt pieteikums nav

pamatots un ir noraidāms.

[7.1] Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma

lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir

vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī

jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Atbilstoši LAPK

32.pantam sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts,

kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem

aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma

raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

No LAPK 32.panta ir secināms, ka par administratīvo pārkāpumu nevar tikt

piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

izdarīto pārkāpumu. Apstākļi, kas saskaņā ar LAPK 32.pantu ir ņemami vērā, piemērojot

administratīvo sodu, ietekmē piemērojamo sodu tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas

ietvaros (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 4.janvāra spriedumu lietā Nr.AA-

987-06).

Tā kā par LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkta pārkāpumu likumdevējs ir

paredzējis konstantu naudas sodu Ls 30, piemērojot sodu, amatpersonai nav pamata

atsevišķi vērtēt LAPK 32.pantā noteiktos kritērijus. Pietiekami ir kvalificēt izdarīto

pārkāpumu saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktu. Kā jau tiesa [6] atzina,

par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu lietā strīds nepastāv.

Turklāt tiesa norāda, ka arī tiesas kompetencē neietilpst piemērotā administratīvā

soda apmēra samazināšana, jo tas būtu pretrunā ar tiesību normām.

[7.2] Saskaņā ar LAPK 21.panta otro daļu ceļu satiksmē izdarīto administratīvo

pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz Ls 30

un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu

mantai.

Izvērtējot konkrētā pārkāpuma raksturu un apstākļus, tiesa secina, ka nav pamata

administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un tādēļ atbrīvot pieteicēju no

administratīvās atbildības.

Tiesa konstatē, ka pārkāpums ir izdarīts Rīgas centrā, Krišjāņa Barona ielā. Šī iela ir

bruģēta, pa to notiek tramvaju kustība. Pārkāpums izdarīts ziemā, kad ceļa apmales klāj

sniega kupenas. Turklāt pārkāpums izdarīts darba dienas priekšpusdienā, kad

transportlīdzekļu satiksme bija pietiekami intensīva, kas redzams no foto uzņēmumiem un

uz ko norāda arī pieteicējs, minot, ka pats brīdināja vairākus autovadītājus par aizliegumu

apstāties pārkāpuma izdarīšanas vietā. Tiesas ieskatā, šādos apstākļos novietojot

transportlīdzekli vietā, kur tas nav atļauts, pieteicējs ne tikai apgrūtināja ceļu satiksmi, bet

radīja apdraudējumu arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

[7.3] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 10.panta pirmajai daļai, 25.panta trešajai

daļai, CSN 4. un 34.punktam pieteicējam bija pienākums ievērot normatīvo aktu prasības,

kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, un ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu

prasības.

Minētās tiesību normas apstiprina, ka, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai,

pieteicējam bija pienākums pārliecināties par to, kādas ceļa zīmes konkrētajā vietā ir

uzstādītas, nevis vadīties tikai no iepriekšējās pieredzes.

LAPK 22.pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā

citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Līdz ar to tiesas ieskatā pieteicējam ir jāsamierinās, ka audzināšanas nolūkos viņš

tiek sodīts par pārkāpumiem, ko izdarījis neuzmanības dēļ. Nosacījumus, kas jāievēro ceļu

satiksmē, likumdevējs ir izdevis, lai noteiktu ceļu satiksmes kārtību. Ja vadītos no

pieteicēja loģikas, tad vainīgā persona vienmēr būtu jāatbrīvo no atbildības par pārkāpumu,

kas izdarīts neuzmanības dēļ. Tiesas vērtējumā šāds uzskats apdraud ceļu satiksmes kārtību

un autovadītāju disciplīnu kopumā.

[8] Ņemot vērā [7] secināto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir likumīgs un pamatots

administratīvais akts, kas ir atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās

daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt H.L. pieteikumu.

Atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka

2011.gada 22.februāra lēmumu Nr.D57/10-6/519.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ L.Apšeniece

Jelgavā, 2011.gada 2.septembrī