Court convicted defendant of fraud and misuse of payment means, sentencing to 220 hours of forced labor without asset confiscation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of fraud, unauthorized use of payment means, and data misuse, sentencing him to 220 hours of forced labor. The prosecution argued for asset confiscation, but the court deemed it excessive given the defendant's ability to pay and the nature of the crimes. Consequently, the court partially offset the sentences for multiple offenses and rejected the confiscation order while awarding partial civil compensation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 177. panta 1. daļa; 193. panta 2. daļa; 1931. panta 2. daļa; 50. panta 1. daļa; 193. panta 3. daļa; 1931. panta 3. daļa: When asset confiscation is not mandatory, the court may omit it if it would be disproportionately harsh compared to the consequences of the crime.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11300029413
Lietas arhīva Nr. K23-0153-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 28.novembrī
Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Lazdiņa,
piedaloties prokurorei L.Indrikai
izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu
Persona A, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas , 193.panta otrās daļas un 1931. panta
otrās daļas ,
konstatēja
/pers. C/ izdarīja sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, tādu datu izmantošanu, kas dod iespēju nelikumīgi
izmantot maksāšanas līdzekli, kā arī izdarīja krāpšanu.
2013.gada 17.maijā pēc pulksten 12.00, izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā laikā, /pers. C/, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā iegūt
un izmantot tādus datus, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli, ar nolūku izkrāpt naudu no kredītiestādes un veikt
naudas pārskaitījumus no citas personas kontiem, Madonas novada, Madonā, maldinot /pers. D/ par saviem īstajiem nolūkiem, lūdza
atvērt bankā kontu, lai varētu veikt naudas pārskaitīšanas operācijas.
/pers. D/ būdams pārliecināts par /pers. C/ godprātību un teiktā patiesību, nenojaušot /pers. C/ prettiesisko nolūku un pilnībā viņam
uzticoties, piekrita izpildīt /pers. C/ lūgumu un 2013.gada 17.maijā, pēc pulksten 12.30 atvēra AS /Nosaukums/ Madonas filiālē,
/adrese/, kontu Nr. LV89HABA/numurs/ un pieslēdza internetbanku. Konta atvēršanas laikā /pers. C/ /pers. D/ gaidīja automašīnā
bankas ārpusē. Uzreiz pēc konta atvēršanas AS ,,Nosaukums" /pers. D/ atdeva /pers. C/ attālināto elektronisko bankas operāciju
programmu (internetbankas) lietotāja numuru, paroli, kodu karti, bankas konta numuru (turpmāk -maksāšanas līdzekļi).
Tādējādi /pers. C/ ar viltu, maldinot /pers. D/, kā arī izmantojot viņa uzticēšanos, ieguva viņa maksāšanas līdzekļus, iegūstot iespēju ar
internetbankas palīdzību veikt bankas operācijas ar /pers. D/ bankas kontu.
2013.gada 17.maijā ap pulksten 12.40, /pers. C/, atrodoties Madonas novada, /adrese/, no datora ar intemeta pieslēgumu un
IP adresi/adrese/./adrese/., kas piesaistīts personai, kura nezināja, ka tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums, mantkangu motīvu vadīts,
nolūkā izdarīt krāpšanu - ar viltu iegūt naudas līdzekļus, ļaunprātīgi izmantojot AS ,,Nosaukums” darbinieku uzticēšanos, reģistrējās AS
/Nosaukums/ mājas lapā vww.vivus.lv un mājas lapā www.smscredit.lv, kurās uzdevās par citu personu, proti. /pers. D/, norādot viņa
personas datus, kā arī citu pieprasīto informāciju, unelektroniski pieteicās aizdevumu Ls 200 un Ls 300 apmērā saņemšanai,
apzinoties, ka aizdevumu līgumu saistības nepildīs.
Pabeidzot viltus reģistrāciju, /pers. C/ iegāja AS ,,Swedbank” elektronisko norēķinu sistēmā un. izmantojot viņa rīcībā esošo /pers. D/
AS ,,Swedbank” kontam Nr. LV89HABA/numurs/ piesaistīto internetbankas kodu karti, ievadīja elektronisko norēķinu sistēmā
iepriekš uzzināto lietotāja kodu, paroli un minētās kodu kartes norādīto pieejas kodu, nolūkā apstiprināt viltus reģistrāciju iepriekš
minētajās AS ,,4finance” mājas lapās , aizpildīja un iesniedza apstiprinājumiem rīkojumus bankas operāciju (pārskaitījumu) veikšanai
par naudas līdzekļu Ls 0,01 un Ls 0, 01 pārskaitīšanu no /pers. D/ piederošā konta uz AS ,,4finance" kontu, tādējādi identificējot
aizdevumu ņēmēju, tas ir, /pers. D/, un vienlaikus piekrītot aizdevumu līgumu nosacījumiem, kopumā piesakoties aizdevumiem Ls 200
un Ls 300 apmērā, līdz ar ko /pers. C/ nelikumīgi izmantoja attālināto bankas operāciju veikšanai paredzēto maksāšanas līdzekli, kā
arī izmantoja tādus datus, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli.
AS „.4finance” , būdami maldināti par patieso aizdevuma saņēmēju, tajā pašā dienā, tas ir, 2013.gada 17.maijā pulksten 13.17 un
13.19 elektroniski apstiprināja pieprasītos aizdevumus un Ls 300 un Ls 200 pārskaitīja uz /pers. D/ bankas kontu. Tādējādi /pers. C/
ar viltu panāca aizdevumu saņemšanu no AS ,,4finance”.
ar viltu panāca aizdevumu saņemšanu no AS ,,4finance”.
Lai tālāk realizētu savu noziedzīgo nodomu un iegūtu savā rīcībā naudas līdzekļus, tas ir, Ls 300 un Ls 200, ko atbilstoši aizdevuma
pieteikumiem AS ,,4finance” ieskaitīja /pers. D/ kontā, /pers. C/ 495,00 latus pārskaitīja no /pers.D/ konta uz personas, kurai nebija
zināms, ka tiek izdarīts noziedzīgs nodarījumus, AS ,,Swedbank” norēķinu kontu Nr. LV39HABA/numurs/. Tās pašas dienas
pēcpusdienā ap pulksten 13.32 pēc /pers. C/ lūguma persona , kurai nebija zināms, ka tiek izdarīts noziedzīgs nodarijumus, tos
izņēma no AS ,,Swedbank" bankomata A067/HBL, Madonā un no sava bankas konta Madonas filiālē, /adrese/.
Bez tam 2013.gada 18.maijā pēc pulksten 12.00 /pers. C/, izmantojot ar viltu iegūtos /pers. D/ attālināto banku operāciju veikšanai
paredzētos maksāšanas līdzekļus, atrodoties Madonas novada, /adrese/, no datora ar interneta pieslēgumu un IP
adresi/adrese/./adrese/., reģistrējās SIA ,,Sohogroup” mājas lapā www.sohoscredit.lv, kur uzdevās par citu personu, proti, /pers. D/,
norādot viņa personas datus, kā arī citu pieprasīto informāciju, un elektroniski pieteica aizdevumu Ls 50 apmērā, apzinoties, ka
aizdevuma līguma saistības nepildīs.
Pabeidzot viltus reģistrāciju, /pers. C/ iegāja AS ,,Swedbank” elektronisko norēķinu sistēmā un, izmantojot viņa rīcībā esošo /pers. D/
AS ,,Swedbank” kontam Nr. LV89HABA/numurs/ piesaistīto internetbankas kodu karti, ievadīja elektronisko norēķinu sistēmā
iepriekš uzzināto lietotāja kodu, paroli un minētās kodu kartes norādīto pieejas kodu, nolūkā apstiprināt viltus reģistrāciju SIA
,,Sohogroup” mājas lapā, aizpildīja un iesniedza apstiprinājumam rīkojumu bankas operācijas (pārskaitījumu) veikšanai par naudas
līdzekļu Ls 0,01 pārskaitīšanu no /pers. D/ piederošā konta uz SIA ,,Sohogroup” kontu, tādējādi identificējot kā aizdevumu
ņēmēju Persona B un vienlaikus piekrītot aizdevuma līgumu nosacījumiem, kopumā piesakoties aizdevumam Ls 50 apmērā. Tādējādi
/pers. C/ nelikumīgi izmantoja attālināto bankas operāciju veikšanai paredzēto maksāšanas līdzekli, kā arī izmantoja tādus datus, kas
dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli. SIA ,,Sohogroup”, būdami maldināti par patieso aizdevuma saņēmēju, tajā pat
dienā - 2013.gada 18.maijā, pulksten 12.40 elektroniski apstiprināja pieprasīto aizdevumu un Ls 50 pārskaitīja uz /pers. D/ bankas
kontu. Tādejādi /pers. C/ ar viltu panāca aizdevumu saņemšanu no SIA ,,Sohogroup”.
Lai tālāk realizētu savu noziedzīgo nodomu un iegūtu savā rīcībā naudas līdzekļus Ls 50, ko atbilstoši aizdevuma pieteikumam SIA
,,Sohogroup” ieskaitīja /pers. D/ kontā. /pers. C/ 50 latus pārskaitīja no /pers. D/ konta uz personas, kurai nebija zināms, ka tiek
izdarīts noziedzīgs nodarījumus,AS ,,Swedbank” norēķinu kontu Nr. LV39HABA/numurs/. Minētās dienas pēcpusdienā pēc /pers. C/
lūguma persona, kurai nebija zināms, ka tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums, Ls 55 izņēma no AS /Nosaukums/ bankomāta A066/HBL
Madonā.
Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā,
193.panta otrajā daļā un 193.l panta otrajā daļā.
/pers. C/ sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina un paskaidroja, ka pilnībā piekrīt apsūdzībā minētajiem pirmstiesas
procesā konstatētajiem noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļiem un to kvalifikācijai. Apsūdzētais un prokurore lūdza lietā
neizdarīt pierādījumu pārbaudi . Tā kā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesas izmeklēšanā netika izdarīta pierādījumu
pārbaude , pierādījumu analīze un uzskaitījums nav nepieciešams. Pārbaudīti tikai tie pierādījumi, kas raksturo vainīgā personību .
/pers. E/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 177. panta pirmās daļas , 193.panta otrās daļas ., 1931. panta otrās
daļas.
Pirmstiesas procesā kaitējuma kompensāciju Ls 691,10 ( apmērā pieteikusi akciju sabiedrība /Nosaukums/, Ls 74,50 apmērā -
SIA /Nosaukums/. /pers. C/ kaitējuma kompensācijas atzina.
AS /Nosaukums/ pilnvarotā pārstāve /pers. F/ lūgusi lietu izskatīt bez akciju sabiedrības pārstāvja piedalīšanās, norādot, ka
kaitējuma kompensāciju uztur spēkā. SIA /Nosaukums/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies.
Civillikuma 1779.pants nosaka - katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Lai
gan apsūdzētais kaitējuma kompensāciju apmēru neapstrīdēja, tiesa atzīst, ka tās apmierināmas daļēji. Nav šaubu , ka gan akciju
sabiedrībai /Nosaukums/, gan SIA /Nosaukums/ ir nodarīti zaudējumi /pers. C/ vainas dēļ un noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Tomēr tiesa uzskata, ka kaitējuma kompensācijas ir apmierināmas tikai tādā apmērā, kādā apsūdzībā ir norādītas noziedzīgo
nodarījumu rezultātā izkrāptās summa, t.i. AS /Nosaukums/- Ls 500 apmērā , SIA /Nosaukums/ – Ls 50 apmērā, bet pārējā daļā nav
nosakāmas.
Kriminālprocesa likuma 1. pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaitā, tiesības uz
kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Nevienam no pamatprincipiem nav
prioritāte pār citu pamatprincipu. Tiesa atzīst, ka, neatliekot lietas izskatīšanu vai neizsludinot pārtraukumu, nav iespējams lietā
saņemt papildus paskaidrojumus kaitējuma kompensācijas pieteikuma pamatojumam – līgumsoda, procentu par kapitāla lietošanu
aprēķinam . Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas neliedz cietušajai A S /Nosaukums/ un SIA /Nosaukums/ , atbilstoši
Kriminālprocesa likuma 350. panta trešajai daļai , prasīt kompensācijas atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā.
Nosakot sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu tiek ņemts vērā noziedzīgo nodarījumu raksturs un radītais kaitējums, vainīgā
personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
/pers. G/ agrāk nav kriminālsodīts. Pēdējā gada laikā sodīts administratīvi. ( lietas 96.-118.lapa).
Apsūdzētais paskaidroja, ka pašlaik nekur nestrādā, viņu uztur vecāki un radinieki. Centīšoties atrast darbu , lai varētu atlīdzināt
nodarītos zaudējumus.
Atbilstoši Krimināllikuma 7.pantā noteiktajam, /pers. C/ izdarījis Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētu mazāk smagu
noziegumu , 1931. panta otrajā daļā un 193.panta otrajā daļā paredzētus smagus noziegumus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli uzskatāms, ka viņš atzīst savu vainu,
izsaka nožēlu par izdarīto .
Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam par /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgi
nodarījumi veido noziedīgu nodarījumu reālo kopību.
Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, vai īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai piespiedu darbu vai naudas sodu. Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un 193.1panta otrās daļas sankcijas paredz
brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu vai naudas sodu, konfiscējot
mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Ievērojot to, ka /pers. C/ agrāk nav sodīts un ,vērtējot noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītās sekas , tiesa uzskata, ka nav
lietderīgi piemērot sodu saistītu ar brīvības atņemšanu . /pers. I/ vainīgā mantisko stāvokli , nav piemērojams arī naudas sods, jo
apsūdzētajam nav regulāru ienākumu . Tas liedz viņam nekavējoties samaksāt naudas sodu un arī nav tuvākajā laikā paredzami
ienākumi, kas nodrošinātu iespēju likumā noteiktajā laikā un apmērā samaksāt uzlikto sodu .
/pers. C/ ir darba spējīgs un tiesa uzskata, ka viņš ir sodāms ar piespiedu darbu. Šāds sods zināmā mērā ierobežos
apsūdzētā brīvību, kā arī, tiesas ieskatā , tiks sasniegts kriminālsoda piemērošanas mērķis - sodīt vainīgo par krimināltiesisko
aizliegumu neievērošanu, ietekmēt citu cilvēku uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā .
Piespiedu darba piemērošana būs krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, samērīgs ar noziedzīgā nodarījuma rezultātā
radītajām sekām un taisnīgs attiecībā pret cietušiem.
Izvērtējot Krimināllikuma 193 .panta otrās daļas un 1931. panta otrās daļas sankcijās paredzēto mantas konfiskācijas
piemērošanas lietderību, tiesa atzīst, ka šo papildsodu, kas nav pantu sankcijās paredzēts kā obligāts, vainīgajam var nepiemērot.
Tiesas ieskatā mantas konfiskācijas piemērošana konkrētajā gadījumā būtu pārāk bargs sods un neadekvāts radušajām sekām.
Galīgais sods par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētajam nosakāms piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo
daļu . Ievērojot /pers. C/ atbildību mīkstinošo apstākli , nosakot sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, tiesa atzīst par iespējamu
piemērot viņam labvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu un daļēji saskaitīt sodus , kas piespriesti par katru noziedzīgo nodarījumu.
Lietisko pierādījumu un procesuālo izdevumu lietā nav.
Pirmstiesas procesā apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, atceļams pēc sprieduma
stāšanās likumīgā spēkā .
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511.. 512,. 520.. 527., 528. . 529.panta,
tiesa nosprieda
/pers.C/
atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā paredzētā mazāk smaga nozieguma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu
darbu uz 100 ( viens simts ) stundām;
atzīt par vainīgu Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā smaga nozieguma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 100
( viens simts ) stundām , nekonfiscējot mantu;
atzīt par vainīgu Krimināllikuma 1931. panta otrajā daļā paredzētā smaga nozieguma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz
100 ( viens simts ) stundām, nekonfiscējot mantu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu daļēji saskaitīt piespriestos sodus un galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu
kopības noteikt piespiedu darbu uz 220 ( divi simti divdesmit ) stundām, nekonfiscējot mantu.
Piespiedu darba izpildi uzdot kontrolēt Valsts probācijas dienesta Madonas teritoriālajai struktūrvienībai.
/pers. C/ piemēroto drošības līdzekli - nodošanu policijas uzraudzībā, atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Daļēji apmierināt pieteiktās kaitējuma kompensācijas un no /pers. C/ par labu akciju sabiedrībai /Nosaukums/ piedzīt Ls 500
(pieci simti ) latus, par labu SIA /Nosaukums/ piedzīt Ls 50 ( piecdesmit latus). Pārējā daļā kaitējuma kompensācijas nenoteikt.
Spriedumu daļā par noteikto sodu, procesuāliem pārkāpumiem vai kaitējuma kompensāciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no
sprieduma pieejamības dienas – 2013.gada 28.novembra, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu
kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Madonas rajona tiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Lazdiņa